Rīga, 8.aug., LETA. Tā dēvētās oligarhu lietas materiālus, aizklājot sensitīvo informāciju, varētu publiskot, pieņemot speciālu likumu, šodien “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē norādīja deputāts Andrejs Judins (V).
Uz Judina vaicājumu par iespēju publiskot šos materiālus, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jēkabs Straume norādīja, ka būtu publiskojama vai nu visa informācija vai arī materiāli nebūtu publiskojami. Publiskošanas gadījumā nepieciešams, lai tā nestu pilnīgu nevis fragmentāru skaidrību, izrietēja no KNAB vadītāja paustā.
Prokurors Māris Leja norādīja, ka, lai publiskotu šos materiālus, jāveic grozījumi Kriminālprocesa likumā. Tomēr Judins norādīja, ka tas nebūtu nepieciešams, ja tiktu pieņemts speciāls likums.
Judins žurnālistiem skaidroja, ka vēl vērtēs situāciju pirms lemt par kāda priekšlikuma virzīšanu. Komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL) mediju pārstāvjiem pauda, ka sagaida no Judina attiecīga priekšlikuma virzīšanu.
Parlamentārietis komisijas sēdē arī vaicāja, vai ģenerālprokuratūras deleģētais prokurors Leja spēs pilnībā izpildīt visus uzdevumus, ko nosaka likums, ņemot vērā, ka prokurors jau kriminālprocesa laikā attiecīgajā lietā nav saskatījis noziedzīgu nodarījumu. Judins atsaucās uz likumā noteikto, ka prokurora uzdevums ir pārbaudīt, vai parlamentārās izmeklēšanas komisijas rīcībā esošā informācija neietver norādījumu uz izdarītu vai gatavotu noziedzīgu nodarījumu.
Leja atbildēja, ka pašlaik viņam nav bažu par spēju pildīt savus pienākumus, taču, ja tādas radīsies, viņš par tām ziņos. Prokurors vērsa uzmanību, ka nav strādājis ar daļu no publiskotajām “oligarhu lietas” sarunām.
Uz Judina jautājumu par iespēju nozīmēt vēl papildu prokuroru, Leja atbildēja, ka gadījumā, ja šajā jautājumā radīsies bažas, tad to būs iespējams rosināt.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Sudraba norādīja, ka “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir jānoskaidro, kāpēc konkrētais kriminālprocess tika izbeigts un nebija iespējams celt apsūdzības. “Būtisks jautājums ir par kriminālprocesa īstenošanas kvalitāti – kas netika izdarīts un kur pietrūka zināšanas vai profesionalitāte,” teica Sudraba.
Viņa atzina, ka informācijas ierobežotas pieejamības dēļ komisijas atklātajās sēdēs nevarēs runāt par konkrētiem cilvēkiem, minot viņu personas datus.
Konsultējoties ar Saeimas darbiniekiem Sudraba noskaidrojusi, ka, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam, var paiet apmēram trīs mēneši. Tāpēc, lai process noritētu raitāk, Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizītim ļaut iepazīties ar attiecīgo valsts noslēpumu saturušo informāciju, komisijas deputātiem parakstot atbilstošus saistību rakstus.
Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jēkabs Straume atbildēja uz žurnālistu jautājumiem par plašsaziņas līdzekļu rīcībā esošo sarunu autentiskumu. Viņš norādīja, ka autentiskuma pārbaudi nav iespējams veikt, kamēr netiek veikts salīdzinājums ar KNAB rīcībā esošo informāciju.
Straume skaidroja, ka autentiskumu var noteikt, veicot fonoskopisko ekspertīzi. KNAB vadītājs uzsvēra, ka svarīgāks ir biroja darbs, un iestādes vērtē tos materiālus, kuri, iespējams, iepriekš nav izvērtēti. Ja starp šiem materiāliem būs informācija, kas ļaus sākt jaunu kriminālprocesu vai resorisko pārbaudi, tas tiks darīts, sacīja Straume.
Vaicāts, vai sarunu ekspertīze būs jāveic, lai noteiktu, vai ticis izpausts valsts noslēpums, KNAB vadītājs atbildēja, ka “jūs jau pareizi domājat”, taču viņam sīkāk izteikties liedzot spēkā esošie informācijas izpaušanas ierobežojumi.
Kā ziņots, Saeima 21.jūlijā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā. Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C8383-A3EF-DDEC-D294-D767B957BD11/
Premjers: Krimināllietas nedrīkst pārvērst par realitātes šoviem
Rīga, 9.aug., LETA. Krimināllietas nedrīkst pārvērst par realitātes šoviem, tā, komentējot ierosinājumu ar atsevišķu likumu publiskot oligarhu lietas materiālus, telekanāla LNT raidījumā “900 sekundes” teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Viņš uzsvēra, ka krimināllietas izmeklēšanā galvenais ir rezultāts.
Jau ziņots, ka “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē deputāts Andrejs Judins (V) norādīja, ka tā dēvētās oligarhu lietas materiālus, aizklājot sensitīvo informāciju, varētu publiskot, pieņemot speciālu likumu.
Uz Judina vaicājumu par iespēju publiskot šos materiālus, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jēkabs Straume norādīja, ka būtu publiskojama vai nu visa informācija vai arī materiāli nebūtu publiskojami. Publiskošanas gadījumā nepieciešams, lai tā nestu pilnīgu nevis fragmentāru skaidrību.
Prokurors Māris Leja norādīja, ka, lai publiskotu šos materiālus, jāveic grozījumi Kriminālprocesa likumā. Tomēr Judins norādīja, ka tas nebūtu nepieciešams, ja tiktu pieņemts speciāls likums.
Judins žurnālistiem skaidroja, ka vēl vērtēs situāciju pirms lemt par kāda priekšlikuma virzīšanu. Komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL) mediju pārstāvjiem pauda, ka sagaida no Judina attiecīga priekšlikuma virzīšanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E5DFF2E7-EAD4-4E58-98F3-8C4CEABFD4E5/
VL-TB/LNNK atbalstītu “oligarhu lietas” publiskošanas likumu; “Vienotība” un ZZS vēl spriedīs
Rīga, 10.aug., LETA. Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) varētu atbalstīt “Vienotības” frakcijas deputāta Andreja Judina izteikto priekšlikumu pieņemt likumu par “oligarhu lietas” materiālu publiskošanu. “Vienotībai” un Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) vēl būs jāspriež par šo ideju.
“Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa aģentūrai LETA norādīja, ka, ja Judins nāks ar šādu ierosinājumu, tad tas tiks skatīts frakcijas sēdē. Deputāta priekšlikums ir novatorisks, un ir jāizvērtē, vai, radot precedentu krimināllietas materiālu publiskošanai, netiks nodarīts kaitējums tiesiskumam, skaidroja politiķe. Viņa piebilda, ka šo ideju nosacīti asi ir kritizējis Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Taujāta par to, vai politiskajam spēkam ir tālāki plāni par jaunu mēģinājumu mainīt “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju Ingunu Sudrabu (NSL), Āboltiņa atbildēja, ka ir apstiprinājušās kāda “Vienotības” biedra iepriekš iekšējās diskusijās paustās bažas, ka komisijā var izveidoties pašreizējā situācija. Tātad pilnīgi pretēja sabiedrības gaidām, ka šajā komisijā tiks noskaidrota patiesība un tiks pieņemti lēmumi, kam būs politiskas konsekvences, skaidroja frakcijas vadītāja.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis par Judina priekšlikumu izteicās, ka “jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas un jo tālāk ejam, jo oriģinālāks izpildījums”. Kad būs formulēts Judina priekšlikums, par to varēs lemt politiskā spēka frakcijas tuvākajā sēdē.
Brigmanis konceptuāli ir atvērts atklātības pieejai un nav pret to, tāpat viņš pieļauj, ka šādu ideju varētu vispārināt, publicējot arī citas lietas, kas interesē sabiedrību. Politiķim radies jautājums, kāpēc nevarētu publiskot informāciju par balsu pirkšanas skandālu par labu “Vienotības” deputātam Latgalē, kriminālprocesa materiālus par “Krājbankas” un “Parex” bankas krahu, kā arī citiem līdzīgiem gadījumiem. Liela daļa vēlētāju gribētu uzzināt, kā ir izmeklēti banku bankroti, pēc kuriem iedzīvotāji ir zaudējuši daudz līdzekļu.
Tāpēc nepieciešama konsekvence, skaidra mēraukla un kritēriji, pēc kuriem tiktu noteikts, kas tiks publiskots. Piemēram, vai tas ir tāpēc, ka vairākas dienas par to tiek runāts medijos, vai arī ir citi kritēriji. Tāpat jāsaprot, vai tā ir starptautiskā prakse un ko par šādu pieeju saka tieslietu eksperti, piebilda ZZS līderis.
Nacionālā apvienība atbalstītu šādu likumprojektu, un politiskais spēks ir gatavs līdzdarboties tā izveidošanā, lai sasniegtu leģitīmo mērķi – sabiedrības informēšanu, aģentūrai LETA sacīja VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Komentējot to, ka nacionālās apvienības deputāta Ritvara Jansona (VL-TB/LNNK) priekšlikums lemt par komisijas priekšsēdētājas Sudrabas atcelšanu no amata nav guvis atbalstu, Bērziņš pauda, ka ir “diez gan skumīgi”, ka Saeimas frakciju pārstāvji nav bijuši gatavi ieklausīties Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa aicinājumā. No Bērziņa teiktā noprotams, ka pagaidām nacionālā apvienība neplāno vēl kādu soli komisijas vadības mainīšanai.
VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs norādīja, ka Jansons arī aicinājis kā papildus uzdevumu komisijai izvērtēt “oligarhu sarunās” minēto, ka Sudraba esot Krievijā atbalstīta Ministru prezidenta amata pretendente.
Kā ziņots, tā dēvētās oligarhu lietas materiālus, aizklājot sensitīvo informāciju, varētu publiskot, pieņemot speciālu likumu, 8.augustā “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē norādīja deputāts Judins.
Parlamentārietis žurnālistiem skaidroja, ka vēl vērtēs situāciju pirms lemt par šāda priekšlikuma virzīšanu. Komisijas priekšsēdētāja Sudraba mediju pārstāvjiem pauda, ka sagaida no Judina attiecīga priekšlikuma virzīšanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/70B7ED47-3BDC-48DD-B394-8F7A0EAC9835/
