Pārtikas preču Cenas “Lidl” veikalā Lietuvā
Daudzi Latvijas iedzīvotāji gaida “Lidl” veikalu atklāšanu, cerot, ka cenas šajā tīklā būs zemākas, nekā pie konkurentiem.
Portāla TVNET krievu redakcija publicējusi, cik patlaban maksā dažādas pārtikas preces šajā veikalu ķēdē Lietuvā.
Piens (3,2%) – 0,44 eur/l;
Kausētais siers – 0,95 eur/200g;
Dabīgais jogurts – 0,25 eur/ 200g;
Biezpiena sieriņi – 0,15 eur/gab.;
Sviests – 0,99 eur/ 170g;
Sardeles – 2,29 eur/ 600g;
Cūkgaļas sardeles grilam – 1,59 eur/ 400g;
Vistas fileja – 1,35 eur/ 500g;
Cūkgalas šašliks – 3,89 eur/ 1kg;
Cūkgaļas kupāti – 1,59 eur/ 500g;
Malta cūkgaļa – 1,15 eur/ 500g;
Atdzesēti vistu spārniņi – 0,8 5eur/ 60g;
Hotdogu cīsiņi – 1,15 eur/ kg;
Saldētas garneles – 2,99 eur/ 250g;
Филе трески – 2,79 eur/ kg;
Sardīnes eļļā – 0,69 eur/ 125g;
Svaiga forele – 4,99 eur/ kg;
Nektarīni – 0,85 eur/ kg;
Spināti – 0,49 eur/ kg;
Arbūzi bez kauliņiem – 0,35 eur/ kg;
Tomāti – 0,77 eur/ kg;
Gurķi – 0,66 eur/ kg;
Negāzēts dzeramais ūdens – 0,14 eur/ 2l;
Konservēta kukurūza – 0,44 eur/ 425 ml;
Saulespuķu eļļa – 0,95 eur/ l;
Spageti makaroni – 0,45 eur/ 500g;
Rīsi – 0,35 eur / 400g;
Marinēti gurķi – 0,79 eur/ 850g;
Kaltēti tomāti eļļā – 1,19 eur/ 285g.
rus.tvnet.lv
…Info avots: http://focus.lv/news/cik-kas-maksa-lietuvas-lidl-ieskaties-un-salidzini-nudien-neticami?14933
Cik maksā pārtika Rīgas veikalos
Sekojot līdzi cenu izmaiņām mazumtirdzniecībā, Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) jau vairāk kā 20 gadus veic patēriņa preču salīdzinājumu veikalu tīklos.
Vidējās cenas piena produktiem ir samērā stabilas. Izņēmums ir augstais sviesta cenu kāpums. Periodā no 2016.gada līdz 2017.gada sākumam sviesta cena bija pieaugusi par 8 procentiem (200 g paciņa 82% sviesta). Vidējā cena 2016.gada martā bija 7.90 eiro/kg. Cena 2017.gada martā – 8.55 eiro/kg, maijā vidēja cena sviestam 82% nedaudz saruka līdz 8.35 eiro par kilogramu. Šobrīd, augustā sviesta cena – 13.10 eiro/kg. Kāpums ir 53% procenti vai vidēji viens eiro par paciņu sviesta (82%).
Sviesta cenu kāpumu noteica vairāki faktori kā rezultātā biržā pagājušā gada otrajā pusgadā sviesta cena pieauga līdz 3 – 4,5 tūkst. par tonnu, bet 2017.gada pirmajā pusgadā palielinājās līdz 6,3 tūkstošiem eiro par tonnu.
Cenu kāpumu noteica trīs faktoru grupas:
1) pieaugošais sviesta patēriņš lielajos tirgos – ASV, Krievija, Ķīna;
2) piena ražošanas kritums Eiropas Savienībā (pēc dotāciju samazinājuma 2016.gadā) un Jaunzēlandē (ganāmpulku atjaunošana);
3) banku spekulācijas ar sviesta krājumiem.
LTA prezidents Henriks Danusēvičs prognozē, ka cenas stabilizēsies līdz gada beigām 9.5 – 10 eiro/kg robežās. Vienlaikus prognozē arī piena cenu kāpumu par 10 – 20%.
Vidējās cenas pa produktu grupām
Periodā kopš gada sākuma gaļas produktu cenas veikalos vērojamas samērā stabilas, izņemot visas gaļu, kas salīdzinot ar iepriekšējo gadu kļuvusi dārgāka par vairāk kā 20% un šobrīd 1 kg (broilers) maksā 3.22 eiro. Olas (M) 10 gab. pērn augustā vidēji maksāja 1.23 eiro, šogad 1.33 eiro.
Bakalejas preču grupā vērojama cenu stabilitāte, un izmaiņas ir visai nelielas salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu. Nemainīga palikusi cukura vidējā cena. Ievērojamākais kāpums – griķiem, cena pieaugusi par 24%. Tie kļuva “skandalozi” 2010.gadā, kad griķu cena dažu dienu laikā palecās par 67%. Daudzviet veikalos tie nebija nopērkami, jo patērētāji, uztraucoties par tālāku cenu kāpumu un iespējamo deficītu, kāds jau piemeklējis Krieviju, griķus izpirka pastiprināti.
2016.gada augustā 2017.gada augustā
Auzu pārslas (500 g) 0.72 0.65
Griķi (1 kg) 1.91 2.37
Milti (2 kg) 1.44 1.49
Cukurs (1 kg) 1.27 1.27
Pavisam minimālas cenu izmaiņas arī bezalkoholiskajiem dzērieniem:
Multivitamīnu sula 1l 1.31 1.45
Tomātu sula 1 l 1.30 1.21
Coca-Cola 500 ml 0.82 0.85
Produktu vidējās cenas mazumtirdzniecībā aprēķinātas ņemot vērā cenas nozmīmīgāko tirdzniecības uzņēmumu veikalu ķēdēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/144D5837-9CA8-4104-9510-75E09DF09108/
Biznesa augstskolas Turība docētāja Dr.sc.soc., Renāte Cāne par veikalu tīklu Lidl ienākšanu Latvijā
“Lidl” Latvijā – drauds vai iespēja?
Lai arī ir vasaras vidus, un tā pierasti medijos un sociālajos tīklos ir skandalozu ziņu un nozīmīgu aktualitāšu ziņā klusākā sezona, kad informācijas telpu lielākoties piepilda izklaidējoša rakstura saturs par dažādiem ceļojumiem un ēdienu receptēm, šis gads tomēr ir atšķirīgs. Turklāt skaļi notikumi seko viens otram, un to tematiskā amplitūda ir vasarai netipiski plaša – gan ekonomikas jomā (nodokļu reforma), gan politikā (t.s. “Rīdzenes sarunas”), gan arī sociālajā sfērā (ģimenes ārstu streiks). Taču, lai cik būtiska no sabiedrības viedokļa būtu tēma, publiskajā telpā aktīva interese par to ir vērojama nedēļu, varbūt divas, un tad šī interese pamazām noplok, dodot vietu jaunām aktualitātēm.
Tā nu par vienu no pēdējo dienu plašāk apspriestajiem tematiem negaidīti ir kļuvusi Vācijas mazumtirdzniecības tīkla “Lidl” ienākšana Latvijā. Šis fakts ir izsaucis ne tikai plašu rezonansi, bet arī sadalījis sabiedrību divās polārās frontēs – kvēlos atbalstītājos un krasos noliedzējos, un abu flangu viedokļi plaši pārstāvēti gan medijos, gan sociālajos tīklos. Argumenti abās pusēs ir visai skaļi. Atbalstītāji akcentē konkurences palielināšanos, un konkurence, kā zināms no ekonomikas teorijas, attīsta tirgu, pazemina cenas, dažādo piedāvājumu un liek saspringt (nejusties pašpārliecināti) citiem tirgus spēlētājiem. Noliedzēji, kuru rindās ir gan “ierindas pircēji”, gan arī skaidri saskatāmi lobistu viedokļi un pat aktīvi iesaistījusies Eiropas Parlamenta deputāte Iveta Grigule, savukārt uzsver, ka ““Lidl” ienākšana ir slikta zīme Latvijas ražotājiem un zemniekiem, kam, saskaroties ar citu valstu lēto preču konkurenci, būs grūti realizēt savu produkciju vai arī nāksies to pārdot par ļoti zemām cenām” . Tāpat noliedzēji sūrojas par “Lidl” preču kvalitāti, sortimentu, veikalu iekārtojumu u.tml.
Latvijā ir visai neveselīga konkurences situācija mazumtirdzniecībā
Es noteikti piederu pie pirmajiem, kuri šo faktu uzskata par pozitīvu notikumu Latvijas mazumtirdzniecībā. Un pat priecātos, ja Latvijā parādītos vēl kādi tirgus spēlētāji, piem., man ir ļoti žēl, ka krīzes ietekmē no Latvijas aizgāja igauņu “Selver” – mūsdienīgs veikalu tīkls ar labu sortimentu.
Tas, kā Latvijā ir visai neveselīga konkurences situācija mazumtirdzniecībā, atspoguļojas ne tikai cenās, kuras mēs ikdienā maksājam par visdažādākajiem pārtikas un plaša patēriņa produktiem. To apliecina arī statistika – 2015. gadā otrais un trešais lielākais uzņēmums (pēc apgrozījuma) Latvijā bija “Rimi Latvija” (785.28 milj. Eiro) un “Maxima” (688.80 milj. Eiro), patālu aiz sevis atstājot pat tādus rūpniecības gigantus kā “Latvenergo” (521.15 milj. Eiro), “Latvijas Gāze”(444.69 milj. Eiro), jebkuru no bankām vai telekomunikāciju uzņēmumiem, kā arī visus citus pārtikas un ikdienas preču mazumtirgotājus Latvijā. Tāpat jāņem vērā, ka kopumā “Rimi Latvija” un “Maxima” veido ap 60-80% no ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus , un tas ir ārkārtīgi liels apjoms, kura sekas tādā vai citādā veidā izjūt visi Latvijas pircēji un arī pārtikas ražotāji.
Latvijā pieaug interese par tādām pārtikas iegādes formām, kā zemnieku produkcijas tiešās pārdošanas tīkli
Komentāri, kā saka, lieki – nekas cits kā vien konkurences palielināšanās nevar mainīt šo, dažiem tirgus spēlētājiem, tik labvēlīgo stāvokli un iespēju diktēt savus tirgus nosacījumus. Jo ekonomikā (un arī politikā) spēcīgi darbojas vēl viena likumība – tā saucamais “mēroga efekts”, kas nozīmē, ka lieliem spēlētājiem ir nesalīdzināmas priekšrocības savu interešu realizēšanā. Turklāt jauna mazumtirgotāja ienākšana ir ļoti būtiska tieši situācijā, kad tikko no Latvijas ir aizgājis lielveikalu “Prisma” tīkls, atstājot iespēju vēl vairāk paplašināties abiem jau pieminētajiem tirgus līderiem, ko mēs jau redzam Rīgā.
Tāpat arī neuzskatu, ka pārtikas ražotājiem (gan mazajiem, gan lielajiem) Latvijā ir vērts satraukties. Latvijā arvien pieaug interese par tādām pārtikas iegādes formām, kā zemnieku produkcijas tiešās pārdošanas tīkli, dažādi tirdziņi. Daudzveidīga Latvijas zemnieku produkcija iegādājama arī internetā. Un saprotams, ka “Lidl” nez vai būs konkurents Latvijas mazajiem vai vidējiem pārtikas ražotājiem tādu pircēju acīs, kuriem ir svarīga eko, dabiska vai vietējā pārtika. Pieprasījums pēc kvalitatīvas, vietējas izcelsmes pārtikas ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet pasaulē kāpj, arī Latvijā šis segments strauji attīstās, un tajā lielveikalu standarts nav izplatīta pārdošanas forma. Starp citu – varbūt tieši tāpēc, ka šāda tendence ir visur Eiropā, lielajiem starptautiskajiem tīkliem ar tipveida lielo apjomu produkciju, tādiem kā arī “Lidl”, nākas meklēt jaunas tirgus iespējas? Turklāt – jebkurā pārtikas lielveikalā neizbēgami ir arī produkcija ar īsu realizācijas periodu (piena produkti, maize u.c.), kuru pārvadāšana lielos attālumos ir neizdevīga, un te nu paveras iespēja pašmāju “lielajiem” pārtikas ražotājiem.
Tirgus pēc savas būtības ir ļoti mainīga parādība, kas nedrīkst stagnēt
Vienmēr esmu bijusi konkurences atbalstītāja, jo no saviem studiju laikiem esmu labi ielāgojusi būtisku atziņu – “konkurence bīda progresu” (žargonā izsakoties). Tāpat arī jāatceras, ka tirgus pēc savas būtības ir ļoti mainīga parādība, tas nedrīkst stagnēt, jo tas rada dažādas negatīvas sekas.
Un finālā vēlos pieminēt vēl vienu no biznesa pamatprincipiem – iespējamais drauds ir jāuztver pozitīvi, jo tas var ne tikai radīt situācijas apdraudējumu, tas var kļūt arī par iespēju jauniem risinājumiem un padarīt uzņēmumu stiprāku. Novēlu “Lidl” ienākšanu Latvijā uzskatīt kā iespēju visiem tirgus spēlētājiem – konkurentiem, ražotājiem, un, protams, arī pircējiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/F44C9B58-57AC-4995-A6C8-652AFBBBD639/
Šokējošās cenu atšķirības Latvijas un Igaunijas lielveikalos!
Sociālā tīkla “Facebook” lietotājs Kaspars dalījies ar fotogrāfijām no diviem lielveikaliem Igaunijā, kurās rāda cenas, par kādām iepērkas Igaunijas iedzīvotāji, neizprotot, kāpēc Latvijas lielveikalos cenas ir tik augstas.
“Šīs cenas ir redzamas Rimi veikalā Tartu un Selver veikalā Valgā. Kas velns parāvis notiek ar mūsu alkatīgajiem uzņēmējiem???? Igaunijā algas lielākas, bet cenas zemākas!! Lai nemēģina stāstīt, ka tagad sviests virs 2€ maksā tāpēc, ka EU tirgū ir saldkrējuma sviesta trūkums- Igaunijā tirgus vēl mazāks kā LV, bet viņi var…” raksta Kaspars, pievienojot fotogrāfijas no Igaunijas veikaliem.
…Info avots: http://nozagts.focus.lv/news/sokejosas-cenu-atskiribas-latvijas-un-igaunijas-lielveikalos?12874
Sandra Dieziņa, DB žurnāliste
Pilnīgs sviests
Sviesta cena sasniegusi rekordu, pēdējā mēneša laikā atsevišķiem zīmoliem pārsniedzot pat 13 eiro/kg. Šāda cena nedz Latvijā, nedz Eiropā nav novērota pēdējo divdesmit gadu laikā. Arī oficiālie Eiropas piena nozares dati liecina – sviesta cena jūlija pēdējā nedēļā ir par 93 % augstāka, nekā pirms gada šajā pašā laikā.
Iemesls cenu kāpumam ir pavisam vienkāršs – pieprasījums pēc piena taukiem ir tik liels, ka ražotāji nespēj to nodrošināt. Un kur preces deficīts, tur cenas aug. Proti, pēdējā pusgada laikā strauji kāpusi vajadzība pēc dabīgā produkta un, izrādās, ražotāji un pārstrādātāji tam nav gatavi. Sviesta noliktavas ir tukšas, izejvielas trūkst un tas notiek vasaras pilnbriedā, kad tradicionāli zemnieku saimniecībās piena saražo visvairāk. Daži ražotāji neslēpj, ka vajadzība pēc tradicionālā sviesta pieaugusi daudzkārt.
Sviesta cena – rekordaugsta
Šobrīd nav skaidrs, kas notiks ziemā, kad saražotā piena daudzums samazināsies.
Tiesa, šobrīd notiekošais tirgū liek izvērtēt arī cenu celšanas pamatotību. Kamēr viena ražotāja sviesta kilograms lielveikalos sadārdzinājies jau līdz 13 eiro/kg, tikmēr cits ražotājs, turklāt bioloģiski saimniekojošs, savu preci pārdod lētāk un nekādu cenu celšanos, šķiet, pat nav pamanījis. Šis fakts vedina uz pārdomām, vai cenu celšana nenotiek ar ievērojamu rezervi, lai varētu kompensēt iepriekš nozarei radītos zaudējumus. Proti, piena nozarei Krievijas embargo dēļ nācās vairākus gadus strādāt ar zaudējumiem. To nesen publiski atgādināja arī Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama, sakot, ka piena iepirkuma cena kopš pērnā gada augusta mēneša ir strauji kāpusi un mazumtirgotāji saņēma no produkcijas piegādātājiem paziņojumus, ka cenas celsies. Viņa pieļauj, ka ražotāji tādā veidā kompensē negūto peļņu. Vienlaikus viņa arī atgādināja, ka KP piena tirgu vairākkārt pārbaudījusi un nekādi pārkāpumi nav atrasti. Konkurences uzraugs varot rīkoties vien tad, ja ir konstatēts kartelis jeb aizliegta vienošanās, taču cenas brīvā tirgū KP nevarot regulēt, to nosaka pieprasījums un piedāvājums.
Tiesa, jautājumus rada fakts, ka tajā pašā laikā Lietuvas tirgū sviesta cena bijusi vairāk nekā divas reizes zemāka, nekā Latvijas ražotāju precei Latvijas lielveikalos. Pēkšņais cenu kāpums tiek skaidrots ar straujo pieprasījumu pēc piena taukiem gan pasaulē, gan Eiropā, tā teikt – sviests tagad ir modē. Vai Lietuvas ražotāji šo faktu nebūtu pamanījuši, ka viņu ražotajai precei tik zema cena? Šķiet, te nu gan būtu darbs konkurences uzraugam.
Tikmēr pat izskanējuši aicinājumi boikotēt pašmāju ražotājus, protestējot pret sakāpināti augstajām cenām. To, kāda būs patērētāju attieksme un kā veiksies ar sviesta realizāciju, rādīs laiks. Tomēr jācer, ka teiciens «pilnīgs sviests» šoreiz būs nevietā. Tikmēr daži ļaudis jau steidz veidot uzkrājumus, izpērkot lētāko preci un ievietojot to saldētavās. Sak, piena produktiem cenu kritumu neviens nesola un, kas zina, vai ziema būs barga, un uz maizītes sviests ar būs vajadzīgs.
…Info avots: http://www.db.lv/viedokli/db-viedoklis/redakcijas-komentars-pilnigs-sviests-465423
Gulbe: Turpmākam būtiskam sviesta cenas kāpumam šobrīd nav pamata
Rīga, 11.aug., LETA. Turpmākam būtiskam sviesta cenas kāpumam šobrīd nav pamata, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.
“Šobrīd nav pamata turpmākam būtiskam sviesta cenas kāpumam,” uzsvēra Gulbe.
Viņa norādīja, ka pēdējā laika straujais cenas kāpums sviestam zināmā mērā ir skaidrojams ar iedzīvotāju paradumu maiņu, proti, cilvēki sākuši to vairāk patērēt – savulaik bija liels pieprasījums pēc augu taukiem, tostarp palmu eļļās, bet šobrīd šī tendence mazinās.
“Ja ir [pieprasījuma] samazinājums pēc augu taukiem un [pieprasījuma] pieaugums ir pēc dzīvnieku taukiem, tos tik ātri nevar dabūt – jāpalielina ganāmpulks, kā arī jāmaina ģenētika, jo līdz šim lielākajā daļā Eiropas valstu maksāja par izslaukto pienu un olbaltumvielu saturu, bet taukus nebija izdevīgi pārstādāt un pārdot, tādējādi gotiņas turpina dot to pienu, kuru tās ir devušas iepriekš, un ir jāpērk jaunas,” klāstīja Gulbe.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka atbilstoši Latvijas Tirgotāju asociācijas datiem, vidējā sviesta cena 2016.gada martā Latvijā bija 7,9 eiro kilogramā, 2017.gada martā – 8,55 eiro kilogramā, bet augustā tā sasniedza 13,1 eiro kilogramā.
LTVC izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Centrs apkopo un sniedz Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem, Iegūtā informācija tiek izmantota produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtības noteikšanai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/984BEBAD-8117-43CA-AAC0-FF3DA92A6B59/
Zelta vērtē
Tvitera lietotāji vērš uzmanību, ka pēdējos mēnešos piena produktu cenas veikalos ir ievērojami kāpušas, īpašu uzmanību veltot sviesta cenas kāpumam. Jau ziņots, ka atbilstoši Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra aplēsēm šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā pirmo ceturksni Latvijā augšas piena produktu cenas. Piemēram, skābajam krējumam ar tauku saturu 25% cenas minētajā periodā palielinājušās par 11% – no 2,7 eiro līdz trim eiro kilogramā, savukārt biezpienam ar tauku saturu 9%, sviestam ar tauku saturu 82-82,5%, kā arī saldajam krējumam “Kārums” ar tauku saturu 10% cena pieaugusi par 10%. Taču tiek prognozēts, ka atsevišķiem produktiem cenu kāpums vēl ir tikai gaidāms.
Latvijas Darba devēju konfederācijas Tautsaimniecības eksperts Jānis Hermanis norāda uz strauju cenu kāpumu.
Jānis Hermanis
@J_Hermanis
Straujākais cenu kāpums Latvijā – sviestam un [transportlīdzekļu] apdrošināšanai twitter.com/J_Hermanis/sta…
Tue Aug 08 17:37:02 +0000 2017
Cenu pieaugums izbrīna tvitera lietotāju Ritu.
Rita
@LaukuDraiskule
Sviestam cena uzaugusi, šausmas! A kāds ir noskaidrojis, kas noticis ar paniņām? Varbūt tās pa velti dod?
Sat Aug 05 18:08:42 +0000 2017
Sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Daine jau gatavojās sekām, ko radīs piena produktu cenu pieaugums.
Iveta
@IvetaDaine
Kafejnīcā (manā mīļotajā) teica, ka tulīt celšoties jūtami smalkmaizīšu cenas. Sviesta dēļ.
Wed Aug 09 04:52:42 +0000 2017
Žurnālists Guntis Rozenbergs vērš uzmanību produkta ietekmei uz veselību.
Guntis Rozenbergs
@GRozenbergs
@LaukuDraiskule Vispār sviests ir veselībai kaitīgs… Tāpat kā cigaretes…
Sat Aug 05 21:13:47 +0000 2017
Tvitera lietotāja “Jana Doe” rosina sviesta vietā izvēlēties veselīgākas alternatīvas.
Jane Doe
@DoJane
@LaukuDraiskule Kaut kad jau bija jābeidz ēst tas sviests! Alternatīvai sāku pariet uz humosu… sviestiņš lai paliek svētku reizei.
Sat Aug 05 21:07:00 +0000 2017
Paradumus jau mainījusi Ināra Drulle.
Ināra Drulle
@Inara_Drulle
@juceklis Toties tagad psiholoğiski vieglāk pārslēgties uz sviesta aizstāšanu ar augstvērtīgām augu eļļām ikdienas uzturā
Tue Aug 08 16:38:21 +0000 2017
Žurnālistam Guntim Ščerbinskim ir ideja risinājumam.
guntis ščerbinskis
@guntissc
Lai dabūtu lejā sviesta cenu, Lolitai Neimanei jārestartē sava margarīna lielīšanas kampaņa
Tue Aug 08 17:23:48 +0000 2017
Tvitera lietotājs Artūrs Leitlands ironizē par notikušo.
Artūrs Leitlands
@ArtursLeitlands
ss.lv patiesībā aizvēra, jo tur varēja iegādāties lauku sviestu bez tagadējā uzcenojuma.
Tue Aug 08 14:28:52 +0000 2017
Par notikušo uzjautrinās arī Kaspars Bogdanovs.
Kaspars Bogdanovs
@Bongjix
Investīciju baņķieri nomainījuši zeltu un tgd spekulē ar sviestu.
Tue Aug 08 15:18:07 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/36fc5fcc-8a14-4182-8152-2ba0d8295da6
