s.milc
Liela daļa sabiedrības šūmējas par Ingunu Sudrabu, kura ir ievēlēta par parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju tā saucamajā “oligarhu sarunu lietā”. Un šai daļai ir sava taisnība, jo, raugi, valstī ar staltu demokrātijas stāju un debeszilām ētikas un paškritikas acīm amatpersona pat nepiekristu uzņemties tik svarīgu uzdevumu, ja kaut mazākā ēniņa ļautu apšaubīt tās objektivitāti.
Tas attiecas tiklab uz Sudrabu, kā Andreju Judinu vai uz jebkuru mūsu politiskā purva iemītnieku. Tā ir normāla prakse valstīs, kur deputāts noliek mandātu, ja tiek pieķerts, ka bērnu auklei ir samaksājis ar apšaubāmas izcelsmes eirovalūtu.
Bet nu labi, mums vēl ir, kur augt, ir, uz ko tiekties!
Saeimas Prezidijs ir nolēmis “Oligarhu lietas” komisijas darba nodrošināšanai piešķirt 8140 eiro. Komisijas darbības līgumdarbu finansēšanai šogad piešķirti 7890 eiro jeb 1578 eiro mēnesī un saimnieciskajiem un reprezentācijas izdevumiem 250 eiro jeb 50 eiro mēnesī.
Es personīgi šūmējos par faktu, ka šādu komisiju izveide pie mums parasti beidzas ne ar ko. Zemē nomests laiks, nauda – un nekāda taustāma rezultāta. Neviens ne par ko neatbild, neviens nav vainīgs (protams, ja tā nav sīka skrūvīte – metāla vai cilvēkādas mundierī).
Varbūt jābeidz lietas kraut kastēs, staipīt no kabineta uz kabinetu un imitēt darbu, ja agri vai vēlu jauna slota vecos dokumentus nogrūdīs malā un uz galda krāmēs jaunu “īpaši svarīgu” dokumentu lērumu.
P.S. Kurš zina, kāds ir reālais rezultāts šīm komisijām?
– Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija
– Parlamentārās izmeklēšanas komisija par korupcijas lobēšanas un organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu
– Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valstij piederošo bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību
– Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/papirinu-bidisana-cilvecinu-urdisana
