Rīga, 26.jūl., LETA. Valsts kancelejas izstrādātajā valsts pārvaldes reformu plānā rosina trīs gadu laikā valsts pārvaldes štatu mazināt par 6% un tuvināt valsts pārvaldē strādājošo atalgojumu privātajā sektorā strādājošo atalgojumam, šodien žurnālistus informēja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Reformu plāna mērķis ir efektīva, atbildīga un elastīga valsts pārvalde. Tāpat ar reformu plānu paredzēts sasniegt mērķi, ka aug sabiedrības apmierinātība ar valsts pārvaldes sniegumu, darba vietu skaits valsts budžeta iestādēs, salīdzinot ar kopējo darba vietu skaitu Latvijā, nepieaug vai turpina samazināties, kā arī pieaug valsts pārvaldē nodarbināto konkurētspēja un produktivitāte.
Valsts pārvaldes reformu plāns piedāvā desmit reformu virzienus, kuri tiks īstenoti sazobē viens ar otru. Reformu virzieni izstrādāti, analizējot valsts pārvaldes funkcijas un procesus, cilvēkresursus, problēmas un sabiedrības vajadzības trijās dimensijās – ekonomija, lietderība un efektivitāte. Citskovskis atzina, ka reformu plāns attieksies tikai uz Ministru kabinetam pakļautajām iestādēm, bet neattieksies uz pašvaldībām, pašvaldību kapitālsabiedrībām un valsts kapitālsabiedrībām. Tiesa, Valsts kanceleja aicina reformu plānā ietvertos principus ieviest arī pašvaldībās.
Viens no reformu plāna virzieniem ir nodarbināto skaita samazināšana valsts pārvaldē. Valsts kanceleja rosina likvidēt lielāko daļu vakanto amata vietu, iesaldēt jaunu amata vietu veidošanu, kā arī trīs gadu laikā tiešajā valsts pārvaldē samazināt darbinieku skaitu par aptuveni 6%, proti, no 58 000 nodarbināto patlaban līdz 54 500 nodarbinātajiem 2020.gadā.
Citskovskis skaidroja, ka tā nebūs mehāniska štata griešana, bet gan tiks mainīts veids, kādā valsts pārvalde strādā un nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem.
Tāpat reforma paredz pakāpeniski ieviest darba sniegumā balstītu atlīdzības politiku un celt atlīdzības līmeni līdz 80% no darba samaksas privātajā sektorā līdzīgas vērtības amatiem, lai paaugstinātu valsts pārvaldes konkurētspēju un produktivitāti. Atlīdzības sistēmas pilnveidošanā ir nepieciešams pārskatīt darba samaksas mainīgo daļu jeb piemaksas un prēmijas, mazinot to skaitu un apmēru, vienlaikus nodrošinot elastības rīkus iestāžu vadītājiem. Valsts kanceleja aicina apzināties, ka atlīdzības pārskatīšana var tikt īstenota tikai esošo budžeta līdzekļu ietvaros. Daļa algu fonda pieaugumam nepieciešamā finansējuma tiks gūta, īstenojot nodarbināto skaita samazinājumu, kā arī ieviešot obligāto ikgadējo efektivitātes ietaupījumu.
Reformas mērķis ir arī nodrošināt lētāku un profesionālāku pakalpojumu sniegšanu. Sākotnēji ieteicams veikt procesu mērījumus un to standartizēšanu, atsakoties no liekajām darbībām. Balstoties uz mērījumiem, jāpieņem lēmums par ekonomiskāko pakalpojumu sniegšanas modeli, veidojot vienotos pakalpojumu centrus visas valsts pārvaldes vai vismaz viena resora ietvaros vai arī nododot tos ārpakalpojumā, ja tas ir ievērojami lētāk nekā attiecīgās funkcijas īstenošana valsts pārvaldes ietvaros.
“Atbalsta funkciju konsolidācija ir izplatīta ne tikai uzņēmējdarbības vidē, bet arī citu valstu publiskajās pārvaldēs, sniedzot kvalitatīvāku pakalpojumu un samazinot izdevumus. Papildus tam ir jāveic arī mazo un ļoti mazo iestāžu darbības revīzija, lai nodrošinātu visefektīvāko institucionālās pārvaldības modeli. Iestāžu skaita samazināšana ne vienmēr nodrošina būtisku līdzekļu ietaupījumu, taču noteikti padara resora administratīvo vadību daudz vienkāršāku un saprotamāku sabiedrība,” teikts reformu plānā.
Reformas mērķis ir arī pilnveidot sistēmu pastāvīgai plānoto izdevumu pārskatīšanai uz institūciju darbības efektivitātes un produktivitātes celšanas rēķina. Valsts budžeta izdevumu pārskatīšana nodrošinās publiskā finansējuma izlietojuma efektivitātes novērtēšanu un veicina iecerēto rezultātu sasniegšanu. Budžeta pārskatīšanas ietvaros ietaupītos resursus vai to daļu iestāde varēs novirzīt resorā nodarbināto atalgojuma paaugstināšanai, jaunu iniciatīvu vai pilotprojektu finansēšanai.
Valsts pārvaldes reformas ietvaros arī iecerēts izveidot jaunu pieeju, lai sagatavotu priekšlikumus horizontālām, komplicētām un prioritārām pārmaiņām un izstrādātu rīcības plānu to ieviešanai un mūsdienīgas pieejas iedzīvināšanai. Projektu komandās tiktu iekļauti eksperti no valsts pārvaldes un, ja nepieciešams, arī no akadēmiskā, nevalstiskā un privātā sektora, kuri savu laiku primāri velta tikai noteiktās reformas izstrādei. Tādējādi priekšlikumi par būtiskajiem valsts attīstības jautājumiem tiktu sagatavoti un rezultāts sasniegts ātrāk, piedāvājumu būtu aprobējušas visas iesaistītās puses un kvalitāte pieaugtu, jo projektu komandās iesaistītie nedalītu uzmanību varētu veltīt konkrētā jautājuma risināšanai.
Lai nodrošinātu iedzīvotājiem un komersantiem pieejamos publiskos pakalpojumus un pilnveidotu to kvalitāti, Valsts kanceleja iesaka izvērtēt pakalpojumu sniegšanas formātu, kā arī biznesa procesu efektivitāti, tai skaitā to transformēšanas iespējas digitālā formātā.
Reforma arī piedāvā virzīties uz tā dēvēto “nulles birokrātiju”, kas paredz mazināt normatīvo un administratīvo slogu valsts pārvaldē, koncentrējoties uz tādas politikas izstrādi un auditu veikšanu, kur tiek vērtēta efektivitāte un lietderība, izskausti liekie procesi un regulējums, samazinātas izmaksas.
Valsts kanceleja rosina laikus sabiedrībai skaidrot plānotās izmaiņas un to ietekmi uz Latvijas valstspiederīgo ikdienu, nodrošināt koordinētu, vienotu un savstarpēji papildinošu informācijas sniegšanu un atgriezeniskās saites saņemšanu. Viens no soļiem ir vienotas valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietņu platformas izstrāde, pilnveidojot uz iedzīvotājiem vērstu valsts pārvaldes komunikāciju.
Reformā arī uzsvērta,. ka svarīgi stiprināt valsts pārvaldē nodarbināto kompetences, kā arī attīstīt un pilnveidot tās kompetences, kuras būs kritiski nepieciešamas nākotnē. Valsts kancelejas ieskatā, moduļu mācību cikli dos iespēju nodarbinātajiem pilnveidoties un attīstīties, pievēršot uzmanību talantu vadībai un nākotnes līderiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5BE6162B-6B99-4DD0-A54E-5096E1749A6A/
Valsts kancelejas direktors: Valsts pārvaldes reformas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus un nemanāmu birokrātiju
Rīga, 26.jūl., LETA. Valsts pārvaldes reformas plāna mērķis ir nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem un nemanāmu birokrātiju, šodien žurnālistiem skaidroja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Viņš stāstīja, ka Valsts kancelejas izstrādātais valsts pārvaldes reformu plāns paredz nodrošināt kvalitatīvākus pakalpojumus iedzīvotājiem un virzīties uz “nulles birokrātijas” principa ieviešanu, kas paredz nodrošināt nemanāmu birokrātiju, elektroniskos pakalpojumus, attiekšanos no nevajadzīgiem dokumentiem utt.
Lai iedzīvinātu “nulles birokrātijas” principu, iecerēts atjaunot vietni ” mazaksslogs.gov.lv”, kas kalpos kā platforma, kurā sabiedrība un valsts iestādes varēs piedāvāt risinājumus birokrātiskā sloga mazināšanai.
“Ar reformu plānots pārkārtot valsts pārvaldi, lai tā kļūtu ērtāka un efektīvāka. Jāsaprot, ka reforma nav Valsts kancelejas pašmērķis, bet gan vēlme panākt pievienoto vērtību valsts pārvaldei un iedzīvotājiem,” uzsvēra Citskovskis.
Jau ziņots, ka Valsts kancelejas izstrādātajā valsts pārvaldes reformu plānā rosina trīs gadu laikā valsts pārvaldes štatu mazināt par 6% un tuvināt valsts pārvaldē strādājošo atalgojumu privātajā sektorā strādājošo atalgojumam, šodien žurnālistus informēja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Reformu plāns paredz likvidēt lielāko daļu vakanto amata vietu, iesaldēt jaunu amata vietu veidošanu, kā arī trīs gadu laikā tiešajā valsts pārvaldē samazināt darbinieku skaitu par aptuveni 6%.
Citskovskis skaidroja, ka tā nebūs mehāniska štata griešana, bet gan tiks mainīts veids, kādā valsts pārvalde strādā un nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem.
Tāpat reforma paredz celt algu griestus valsts pārvaldē strādājošajiem līdz 80% no privātajā sektorā maksātā atalgojuma, kā arī piedāvāts ieviest jaunu atlīdzības regulējumu valsts pārvaldē.
Valsts kanceleja arī rosina pārskatīt mazu un ļoti mazu valsts iestāžu funkcijas, galvenokārt fokusējoties uz šo iestāžu funkciju centralizēšanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A67DA61D-8F46-4CEC-9B36-63BBBFD630D9/
VIDEO: Valsts pārvalde strādās ekonomiskāk, lietderīgāk un efektīvāk
Valsts kancelejas reformu plāns paredz triju gadu laikā sniegt impulsu valsts pārvaldes attīstībai, darba kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai. Plānā ietvertie desmit reformu virzieni ir rīki mūsdienīgas valsts pārvaldes izveidei.
Valsts pārvaldes reformu plāns un tajā iekļautie pasākumi mērķu sasniegšanai balstīti sabiedrības un valsts pārvaldē strādājošo interesēs, kā arī privātā sektora tendencēs. Piedāvājums paredz ieviest jaunus un inovatīvus risinājumus pārmaiņām, nepalielinot valsts budžeta izdevumus.
“Efektivitāte valsts pārvaldē ir tā joma, kuru nepieciešams būtiski pilnveidot. Tā strādāt vairs nevaram. Valsts pārvaldes iestādēm arī jāmaina savs domāšanas veids, jāmeklē risinājumi, kā strādāt labāk, efektīvāk, lietderīgāk. Būtiski apzināties, ka reformas nav kā pašmērķis, tās nebūs mehāniskas”, uzsver Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Valsts kancelejas izstrādātais reformu plāns paredz paaugstināt valsts pārvaldes darbības efektivitāti par 6 % trīs gadu laikā. Tas ir komplekss darbu kopums, kur viens no piedāvātajiem risinājumiem ir atbalsta funkciju centralizācijas iespējas, piemēram, grāmatvedībai un personāla lietvedībai. Kā reformu plāna praktiskas izpildes piemērs jau minams Valsts kancelejas, Valsts administrācijas skolas un Pārresoru koordinācijas centra kopīgais pilotprojekts – no nākamā gada 1. janvāra visa grāmatvedība tiek nodota Valsts kasei, kas ļaus strādāt efektīvāk, kā arī samazināt nodarbināto skaitu.
Analizējot valsts pārvaldes iestāžu datus, redzams (sk. attēlu), ka ir iespējams strādāt efektīvāk. Piemēram, 2016. gadā viens algu grāmatvedis “apkalpo” vidēji 302 darbiniekus, taču Valsts kancelejas izvirzītais mērķis reformu plānā ir – viens grāmatvedis vidēji 500 darbiniekiem.
Reformu sekmīgai ieviešanai ir jāmainās līdzi laikam. Tāpēc cilvēkresursu vadības eksperte un P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma norāda: “Ir jāfokusējas uz talantīgu atslēgas cilvēku piesaisti iestādēm, kas var sniegt pievienoto vērtību iestādei, kas vēlas redzēt un īstenot pārmaiņas organizācijā.”
Valsts pārvaldei tuvāko gadu laikā ir jāīsteno “nulles birokrātijas” principi. Tas nozīmē, ka ir maksimāli jāatsakās no nevajadzīgas birokrātijas iedzīvotāju un uzņēmēju saziņā ar valsti. Reformu plāns paredz virzīties uz mazas un analītiskas valsts pārvaldes modeli, kurā ir samazināta uzraudzības un kontroles funkcija, tajā pašā laikā padarot nozīmīgāku katra darbinieka individuālo atbildību.
Turpmākā valsts pārvaldes regulējuma politika ir jāizstrādā tāda, kas izskauž liekus procesus un regulējumus, samazina iekšējo un ārējo administratīvo slogu, samazina izmaksas. Labāka regulējuma politika vistiešākā mērā ietekmē sabiedrības labsajūtu, tāpēc izstrādes procesā ir svarīgi turēties pie principiem “regulēt pēc iespējas mazāk”, kā arī “iejaukties tikai tur, kur nepieciešams”.
Reformu ietvaros ir jāpārskata administratīvie procesi, lai radītu ērtāku un lētāku valsts pārvaldi. Viens no virzieniem ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldības optimizācija. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Beļskis uzskaita vairākus piemērus, kā optimizēt administratīvās funkcijas, izmantojot IKT risinājumus. Piemēram, oficiālās elektroniskā adreses ieviešana, elektronisko rēķinu aprites sistēmas izstrāde, iepirkumu funkcijas konsolidēšana, papīra dokumentu arhīva digitalizēšana, koplietošanas platformu projektu īstenošana utt. Valsts pārvalde ir vienots veselums, līdz ar to loģiski, ka pakalpojumu nodrošināšanā tiek izmantota kopēja tehnoloģija un vienoti principi.
Tāpat ir nepieciešams izstrādāt vienotu metodiku valsts sniegto pakalpojumu izveidei. Jāizvērtē esošo klientu apkalpošanas struktūru apvienošanas iespējas, piemēram, resora ietvaros.
Sagatavoto valsts pārvaldes reformu plānu ceturtdien, 27.jūlijā, plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē. Līdz ar to brīdi šis plāns tiek nodots pašu iestāžu un iedzīvotāju vērtēšanai, analizēšanai un apspriešanai. Valsts kanceleja turpinās sarunas ar ministrijām un to iestādēm, kā arī uzklausīs sociālo partneru un iedzīvotāju vērtējumu par plānā iekļautajām idejām.
Foto: https://www.flickr.com/gp/valstskanceleja/AWc07b
VIDEO: https://youtu.be/9XBBByrLBTw
…Info avots un video: http://www.leta.lv/press_releases/F3377ED0-A603-4A82-82B9-52DBCDD6F5A0/
Kučinskis: Valsts pārvaldes reformu plāns izvirza skaidri sasniedzamus rezultātus tuvāko triju gadu laikā
Rīga, 26.jūl., LETA. Valsts pārvaldes reformu plāns izvirza skaidri sasniedzamus rezultātus tuvāko triju gadu laikā, norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Starpinstitūciju saskaņošanai nodotajā “Valsts pārvaldes reformu plāna 2020” projekta ievadā Kučinskis norāda, ka valsts pārvalde ir valdības spēcīgākais palīgs – stiprs plecs nozaru ministriem un atbalsts katram, kurš cenšas īstenot jēgpilnas reformas.
“Tai jābūt atbilstošai starptautiskajiem standartiem, elastīgai mainīgajā politikas un ekonomikas vidē, piepildot sabiedrības un partneru gaidas, taču vienlaikus stingrai savā pārliecībā un godprātīgai rīcībā nevis vienas nozares, bet visas sabiedrības interesēs,” pauž Ministru prezidents.
“Esmu nenogurstoši uzsvēris – ir jāizvirza skaidri mērķi, jānosauc konkrētas darbības un to darītāji. Tikai tā tiksim soli tuvāk vēlamajam. To atainojām manis vadītās valdības deklarācijā un rīcības plānā. Man ir prieks, ka šo principu redzu iedzīvinātu arī valsts pārvaldes reformu plānā, kas izvirza skaidri sasniedzamus rezultātus tuvāko triju gadu laikā,” atzīst Kučinskis.
Pēc viņa teiktā, valsts pārvaldes reformu plāna uzdevumos iezīmētas vairākas nozīmīgas vadlīnijas valsts pārvaldē. Viņš īpaši izceļ sadarbību valsts pārvaldē, pārsniedzot iedomātās kompetenču robežas, un radošumu, bez kura nevarēs atrast risinājumu lielajām problēmām, jo tās nerespektē kompetences jomas.
“Vēlos redzēt stipru valsts pārvaldi, kas savu spēku demonstrē darbos. Šis reformu plāns ir solis tuvāk valsts pārvaldei kā vienotai profesionāļu komandai. Esmu pārliecināts, ka, kopīgi strādājot, lai īstenotu skaidri nospraustos mērķus, mēs tos sasniegsim ātrāk, nekā iecerēts,” uzsvēra Ministru prezidents.
Jau ziņots, ka Valsts kancelejas izstrādātajā valsts pārvaldes reformu plānā rosina trīs gadu laikā valsts pārvaldes štatu mazināt par 6% un tuvināt valsts pārvaldē strādājošo atalgojumu privātajā sektorā strādājošo atalgojumam, šodien žurnālistus informēja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Reformu plāns paredz likvidēt lielāko daļu vakanto amata vietu, iesaldēt jaunu amata vietu veidošanu, kā arī trīs gadu laikā tiešajā valsts pārvaldē samazināt darbinieku skaitu par aptuveni 6%.
Citskovskis skaidroja, ka tā nebūs mehāniska štata griešana, bet gan tiks mainīts veids, kādā valsts pārvalde strādā un nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem.
Tāpat reforma paredz celt algu griestus valsts pārvaldē strādājošajiem līdz 80% no privātajā sektorā maksātā atalgojuma, kā arī piedāvāts ieviest jaunu atlīdzības regulējumu valsts pārvaldē.
Valsts kanceleja arī rosina pārskatīt mazu un ļoti mazu valsts iestāžu funkcijas, galvenokārt fokusējoties uz šo iestāžu funkciju centralizēšanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4068C445-C9E4-4475-B9E6-FB9E7CDC1FB8/
VARAM: Valsts pārvaldes reforma nav iedomājam bez tehnoloģisko risinājumu ieviešanas
Rīga, 26.jūl., LETA. Valsts pārvaldes reforma nav iedomājam bez tehnoloģisko risinājumu ieviešanas, šodien valsts pārvaldes reformas plānam veltītajā preses konferencē žurnālistiem norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks Edmunds Beļskis.
Pēc Beļska teiktā, lai īstenotu Valsts kancelejas izstrādāto valsts pārvaldes reformu, nepieciešams būtiski optimizēt ministriju un valsts pārvaldes resursus.
“Ērtāka un lētāka valsts pārvalde nav iedomājama bez digitālo tehnoloģiju ieviešanas. Ir daudz piemēru, kad publiskais sektors pakalpojumus sniedz manuāli, izmantojot lielus cilvēkresursus. Lai šo problēmu risinātu, ir jāoptimizē valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldība,” sacīja Beļskis.
VARAM pārstāvja ieskatā, valsts pārvaldē būtu jāievieš oficiālā e-adrese, jācentralizē grāmatvedības funkcijas un komandējumu procesu atbalsts, jādigitalizē iestāžu papīra dokumentu arhīvs, kā arī jāizveido centralizēts digitālais arhīvs un elektronisko dokumentu aprite jāpadara automatizēta.
“Valsts pārvaldē ir jāatsakās no papīra dokumentu aprites un jāpievēršas elektronisko dokumentu apritei,” pauda Beļskis.
Lai izvairītos no tādām problēmā, ar kādām saskaras “e-veselības” ieviesēji, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis iesaka e-pārvaldes ieviešanā aktīvi konsultēties ar sistēmas lietotājiem. “Jāsadarbojas tiem, kas sistēmu izstrādā, ar tiem, kas to lietos,” uzsvēra Citskovskis.
Savukārt Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma pauda pārliecību, ka jebkuru reformu īstenošanā grūtākais ir mainīt domāšanu.
“Vadītāji negrib mainīt paradumus, jo neredz ieguvumus. Taču ir jāsaprot, ka lielākie ieguvumi veidojas no eiro centiem un ietaupītām minūtēm. Piemēram, slimnīcā, atsakoties no viena dokumenta, palielinājām medicīnisko pakalpojumu sniegšanas ātrumu. Es vēlētos, lai valsts pārvaldes reformas plāns būtu ambiciozāks, tomēr virziens ir pareizs,” sacīja Biruma.
Jau ziņots, ka Valsts kancelejas izstrādātajā valsts pārvaldes reformu plānā rosina trīs gadu laikā valsts pārvaldes štatu mazināt par 6% un tuvināt valsts pārvaldē strādājošo atalgojumu privātajā sektorā strādājošo atalgojumam, šodien žurnālistus informēja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Reformu plāns paredz likvidēt lielāko daļu vakanto amata vietu, iesaldēt jaunu amata vietu veidošanu, kā arī trīs gadu laikā tiešajā valsts pārvaldē samazināt darbinieku skaitu par aptuveni 6%.
Citskovskis skaidroja, ka tā nebūs mehāniska štata griešana, bet gan tiks mainīts veids, kādā valsts pārvalde strādā un nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem.
Tāpat reforma paredz celt algu griestus valsts pārvaldē strādājošajiem līdz 80% no privātajā sektorā maksātā atalgojuma, kā arī piedāvāts ieviest jaunu atlīdzības regulējumu valsts pārvaldē.
Valsts kanceleja arī rosina pārskatīt mazu un ļoti mazu valsts iestāžu funkcijas, galvenokārt fokusējoties uz šo iestāžu funkciju centralizēšanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5E68C732-9AE6-4E36-85F7-62A582C9F3FA/
Citskovskis: Straujāku valsts iestāžu štata samazinājumu veicinātu pašvaldību iesaiste šajā procesā
Rīga, 26.jūl., LETA. Lai panāktu straujāku valsts iestāžu štata samazinājumu, šajā procesā jāiesaistās arī pašvaldībām, šodien žurnālistiem sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Valsts kancelejas izstrādātajā valsts pārvaldes reformu plānā rosināts trīs gadu laikā valsts pārvaldes štatu mazināt par 6% – no 58 000 nodarbināto patlaban līdz 54 500 nodarbinātajiem 2020.gadā. Tiesa, pēc Citskovska teiktā, valsts pārvaldes reformu plāns neattiecas uz pašvaldībām, pašvaldību un valsts kapitālsabiedrībām.
Kopumā Valsts kancelejas iecere paredz, ka valsts pārvaldē tiktu nodarbināti 5% no valstī nodarbinātajiem. Patlaban valsts pārvaldē strādā gandrīz 7% no visiem valstī nodarbinātajiem.
Citskovskis atzina, ka ar reformu plānu iecerēts tuvoties tādam valsts pārvaldes nodarbinātības līmenim, kāds ir, piemēram, Polijā. Taču, lai sasniegtu tādu līmeni kā Igaunijā un Lietuvā, kur šis īpatsvars ir zemāks, Latvijas valsts pārvaldē tuvākajos trijos gados štats būtu jāsamazina nevis par 3500 nodarbināto, bet gan 7000.
“Jā mēs gribētu pietuvoties Igaunijas un Lietuvas rādītājiem, mums reforma būtu jāveic dubultā apmērā, tāpēc aicinu šim reformu plānam pievienoties arī pašvaldības, kurās pēdējā laikā aktīvi audzēts nodarbināto skaits,” pauda Valsts kancelejas direktors.
Jau ziņots, ka Valsts kancelejas izstrādātajā valsts pārvaldes reformu plānā rosina trīs gadu laikā valsts pārvaldes štatu mazināt par 6% un tuvināt valsts pārvaldē strādājošo atalgojumu privātajā sektorā strādājošo atalgojumam, šodien žurnālistus informēja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Reformu plāns paredz likvidēt lielāko daļu vakanto amata vietu, iesaldēt jaunu amata vietu veidošanu, kā arī trīs gadu laikā tiešajā valsts pārvaldē samazināt darbinieku skaitu par aptuveni 6%.
Citskovskis skaidroja, ka tā nebūs mehāniska štata griešana, bet gan tiks mainīts veids, kādā valsts pārvalde strādā un nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem.
Tāpat reforma paredz celt algu griestus valsts pārvaldē strādājošajiem līdz 80% no privātajā sektorā maksātā atalgojuma, kā arī piedāvāts ieviest jaunu atlīdzības regulējumu valsts pārvaldē.
Valsts kanceleja arī rosina pārskatīt mazu un ļoti mazu valsts iestāžu funkcijas, galvenokārt fokusējoties uz šo iestāžu funkciju centralizēšanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/719CD718-B8F8-4C1C-9C1B-9077C132EB86/
“Delna”: Valsts pārvaldes reformas plāns ir atbalstāms, taču jādomā par funkciju nodrošināšanas risinājumiem
Rīga, 26.jūl., LETA. Valsts pārvaldes reformas plāns ir atbalstāms, taču ir jādomā par racionāliem un pragmatiskiem risinājumiem kvalitatīvai funkciju nodrošināšanai, uzskata biedrības “Sabiedrība par atklātību “Delna”” vadītājs Jānis Volberts.
Sarunā ar aģentūru LETA Volberts norādīja, ka ierēdniecības skaita samazināšana, kā arī atalgojuma līmeņa kāpināšana ir atbalstāms un pareizs solis, taču vienlaikus ir jāspēj nodrošināt nepieciešamo funkciju izpilde.
Volberts pauda, ka reformas kontekstā iztrūkst atvērto datu jautājums, šo jautājumu nosakot par no svarīgākajiem uzdevumiem, lai padarītu valsts pārvaldes darbu efektīvāku un samazinātu izmaksas. Viņš atgādināja Eiropas Komisijas atzinumu, ka valsts pārvaldes izmaksas varētu samazināt par diviem miljoniem eiro, uzlabojot atvērto datu pieejamību, taču patlaban Latvija šajā jautājumā ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā.
Atvērtu datu pieejamība paredzētu, ka iestādēm būtu mazāk jāapmainās ar oficiālu dokumentu pieprasīšanu, sacīja Volberts, piebilstot, ka tas ļautu ieekonomēt resursus. “Šim būtu jābūt vienam no pamatprincipiem reformas kontekstā. Atvērto datu publicēšana un digitālie instrumenti varētu ļaut samazināt cilvēku skaitu valsts pārvaldē,” teica Volberts, uzsverot, ka tādējādi tiktu samazinātas arī izmaksas, vienlaikus ērtāku padarot arī pašu darba procesu.
Jau ziņots, ka Valsts kancelejas izstrādātajā valsts pārvaldes reformu plānā rosina trīs gadu laikā valsts pārvaldes štatu mazināt par 6% un tuvināt valsts pārvaldē strādājošo atalgojumu privātajā sektorā strādājošo atalgojumam, šodien žurnālistus informēja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Reformu plāns paredz likvidēt lielāko daļu vakanto amata vietu, iesaldēt jaunu amata vietu veidošanu, kā arī trīs gadu laikā tiešajā valsts pārvaldē samazināt darbinieku skaitu par aptuveni 6%.
Citskovskis skaidroja, ka tā nebūs mehāniska štata griešana, bet gan tiks mainīts veids, kādā valsts pārvalde strādā un nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem. Tāpat reforma paredz celt algu griestus valsts pārvaldē strādājošajiem līdz 80% no privātajā sektorā maksātā atalgojuma, kā arī piedāvāts ieviest jaunu atlīdzības regulējumu valsts pārvaldē.
Valsts kanceleja arī rosina pārskatīt mazu un ļoti mazu valsts iestāžu funkcijas, galvenokārt fokusējoties uz šo iestāžu funkciju centralizēšanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B00C45B8-D2CC-4554-BBD9-9BF9F66DE59A/
