Rīga, 24.jūl., LETA. Ministru kabineta komiteja bez plašām diskusijām pirmdien lēma izskatīšanai valdībā virzīt konceptuālo ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu.
Reforma paredz virkni dažādu uzlabojumu veselības aprūpē, tostarp mediķu algu palielināšanu, precīzu minimālo pašvaldību pienākumu definēšanu veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā, ģimenes ārstu darba pilnveidošanu, māsu skaita palielināšanu, kā arī daudzus citus pasākumus.
VM izstrādātajā ziņojumā norādīts, ka domes un novadu domes likumā par pašvaldībām autonomo deleģēto veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanas funkciju traktē dažādi, tādēļ ministrija reformas ietvaros rosina precizēt pašvaldības lomu veselības aprūpē, nosakot pašvaldības atbildības un kompetences robežas.
Pēc ziņojumā paustā, raugoties no pakalpojumu izmantošanas struktūras un pieejamības, tieši primārā veselības aprūpe un mājas aprūpe ir pakalpojumu veidi, kas nepieciešami vistuvāk katram pašvaldības iedzīvotājiem. Laba pieredze šajā jomā pārņemama no Skandināvijas valstīm, kur pašvaldība kā pakalpojuma nodrošinātājs, uzņemas atbildību par to veselības aprūpes sadaļu, kas ir lētāka un tiek nodrošināta pacienta dzīvesvietā pašvaldībā, norāda VM.
Veselības aprūpes sistēmas reforma paredzēs attīstīt “ideālās” ģimenes ārsta prakses modeli. Pēc reformas ziņojumā paustā, “ideālā” ģimenes ārsta praksē optimālais reģistrēto pacientu skaits ir 1500, sasaistot pacientu skaitu ar prakses finansējumu. Patlaban finansējums tiek saistīts ar 1800 pacientiem uz praksi.
Tāpat, lai nodrošinātu efektīvāku un pārskatāmāku ārstniecības personu darba samaksas noteikšanas kārtību, amatus atbilstoši tam vai persona ir sertificēta vai reģistrēta, plāno iedalīt sešās kategorijās.
VM ziņojumā norādīts, ka iecerēts precizēt normatīvo regulējumu attiecībā uz ārstniecības personu zemākās mēnešalgas noteikšanu un svītrot ārstniecības struktūrvienību administratīvo vadītāju kategorijas – galvenais ārsts, galvenā ārsta vietnieks, nodaļas vai struktūrvienības vadītājs, virsmāsa, galvenā medicīnas māsa, galvenā vecmāte, galvenais radiologa asistents.
Vienlaikus VM līdz 2019.gadam plāno izveidot māsas profesijas pamatspecialitāti – vispārējas aprūpes māsa. Māsas profesijas pamatspecialitāti iecerēts izveidot, lai pilnveidotu māsas kompetenci, to nesadrumstalojot pa vairākām pamatspecialitātēm. Pamatspecialitātes izveidošana samazinātu māsas profesijas pamatspecialitāšu skaitu no septiņām uz vienu.
VM skaidro, ka veselības aprūpes cilvēkresursu jomā patlaban vērojams medicīnas personāla trūkums, kas īpaši lielā apmērā vērojams tieši māsu nodrošinājumā. Ik gadu aptuveni 250 personas iegūst māsas kvalifikāciju, bet tikai aptuveni 60 sāk darbu slimnīcās. Māsu vecuma struktūra ir arī izteikti novecojoša, jo 20% māsu ir pirmspensijas un pensijas vecumā. Patlaban slimnīcās trūkst ap 1500 māsu, norāda VM.
Tāpat veselības reformas ietvaros paredzēts mainīt un pilnveidot valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procesu, īstenojot stratēģiskos iepirkumus. VM ziņojumā pausta nostāja, ka līdzšinējā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pirkšana raksturojama kā pasīva, kas nozīmē iepriekš noteiktā budžeta sadalīšanu starp esošajiem pakalpojumu sniedzējiem, balstoties pārsvarā uz pakalpojumu sniedzēju atbilstību kvalifikācijas un tehniskā nodrošinājuma prasībām.
Reforma paredz veikt arī VM padotības iestāžu reorganizāciju, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanu un veselības datu analīzi.
Kā norāda VM, būtiskākās izmaiņas plānotas attiecībā uz stratēģisko iepirkumu organizāciju, datu analīzes kapacitātes konsolidāciju un stiprināšanu, kā arī uzraudzības funkcijas uzlabošanu. Galvenās izmaiņas plānots veikt trīs iestādēs – Nacionālajā veselības dienestā, Veselības inspekcijā un Slimību profilakses un kontroles centrā. Iestādēs plānots veikt funkciju un uzdevumu pārdali, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu, pārskatāmu, savstarpēji papildinošu un nedublējošu veselības nozares administratīvo vadību.
Kā ziņots, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) pārstāve Solvita Olsena pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja, ka asociācija darīs visu iespējamo, lai nepieļautu valdības ieceri ģimenes ārstu darba organizēšanu, administrēšanu un līdz ar to arī finansējuma sadalīšanu uzticēt pašvaldībām. Pēc viņas teiktā, ģimenes ārstiem par šo valdības plānu ir milzīgs satraukums, un tie, protams, meklēs veidus, kā “aizsargāt savu pastāvēšanu”.
Olsena solīja, ka gadījumā, ja iecere ģimenes ārstu darba organizēšanu uzticēt pašvaldībām patiešām tiks virzīta tālāk, “tad streikam, iespējams, ir arī vēl kāda cita forma, jo tāda sistēmas sagraušana ir ārkārtīgi bīstama”.
Ģimenes ārsti šomēnes sāka protesta akciju, pirms nedēļas pārejot uz citu protesta formu, ko paši dēvē par “modificētu” streiku – tagad tiek pieņemti ne vairāk kā 20 pacienti dienā, turklāt netiek veikta pieaugušo profilakse.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/CD9F1C1B-A683-4619-A902-AB0A9ECFC20C/
Čakša: Veselības aprūpes reformā iezīmēta “ideālā” ģimenes ārsta prakse
Rīga, 24.jūl., LETA. Pirmdien Ministru kabineta komitejas sēdē atbalstītajā veselības aprūpes sistēmas reformā ir iezīmēta “ideālā” ģimenes ārsta prakse, pēc valdības komitejas sēdes žurnālistiem atzina veselības ministre Anda Čakša.
Viņa uzsvēra, ka reformu ziņojumā ir ietverta “ideālā” ģimenes ārsta prakse, kur uz vienu ārstu ir definēti 1500 pacienti, kas ļaus ne tikai saglabāt ģimenes ārsta praksi, bet arī ļaus veltīt pietiekamu laiku vienam pacientam.
“Patlaban ārsts ir spiests pieņemt vairāk pacientu, jo tas ir finansiāli izdevīgāk. Turpretī reforma paredz neņemt vairāk pacientu, tādējādi ļaujot pilnvērtīgāk pievērsties vienam pacientam,” sacīja Čakša.
Reformā arī definētas prasības attiecībā uz ģimenes ārsta prakses telpām, piemēram, paredzot pietiekamu ģimenes ārsta komandas skaitu. “Patlaban nav iespējams nodarbināt komandas dalībniekus, jo prakses ir nepietiekami lielas. Tāpēc jārosina sadarbība ar pašvaldībām, kas veicinās prakšu veidošanu,” informēja veselības ministre.
Tāpat ministre stāstīja par cilvēkresursu problēmām veselības aprūpes nozarē, atzīstot, ka šīs problēmas risinātu atalgojuma pieaugums.
“Salīdzinot medicīnas nozares cilvēkresursu statistiku Eiropā, Latvijā būtiski no vidējiem Eiropas rādītājiem atpaliek māsu skaits, nedaudz atpaliek ārstu skaits, bet pietiekami nodrošināti esam ar zobārstiem. Šajā ziņā svarīgākais jautājums ir atalgojums. Kamēr nebūs atalgojums, nevarēsim tēlot, ka nozarē viss ir kārtībā,” pauda Čakša.
Vaicāta par to, vai veselības aprūpes sistēmas reformā iezīmēts konkrēts finansējuma pieaugums, veselības ministre atzina, ka šajā reformā ir ietverti sasniedzamie mērķi tuvākajiem pāris gadiem, turpretī atalgojuma pieaugums nozarē ir iezīmēts nodokļu reformas ietvarā.
Jau ziņots, ka Ministru kabineta komiteja bez plašām diskusijām pirmdien lēma izskatīšanai valdībā virzīt konceptuālo ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu.
Reforma paredz virkni dažādu uzlabojumu veselības aprūpē, tostarp mediķu algu palielināšanu, precīzu minimālo pašvaldību pienākumu definēšanu veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā, ģimenes ārstu darba pilnveidošanu, māsu skaita palielināšanu, kā arī daudzus citus pasākumus.
Veselības ministrija (VM) reformas ietvaros arī rosina precizēt pašvaldības lomu veselības aprūpē, nosakot pašvaldības atbildības un kompetences robežas. Tāpat reforma paredz VM padotības iestāžu reorganizāciju, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanu un veselības datu analīzi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0B92F12E-EC6B-442A-AAE8-B3DD2F5FC272/
Finanšu ministre: Veselības aprūpes sistēmas reformā nevajag apsolīt tādu finansējumu, kādu vēlāk nevarēs nodrošināt
Rīga, 24.jūl., LETA. Veselības aprūpes sistēmas reformā nevajag apsolīt tādu finansējumu, kādu vēlāk nevarēs nodrošināt, šodien pēc Ministru kabineta komitejas sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidenta pienākumu izpildītāja, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Valdības komitejas sēdes laikā Reizniece-Ozola pauda izbrīnu, ka veselības reforma paredz ambiciozu nozares finansējuma pieaugumu, turklāt apsolot, ka tas tiks nodrošināts.
“Iepriekš esam diskutējuši par veselības aprūpes finansējuma pieaugumu 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), nevis 4,27% no IKP. Tāpēc aicinu precizēt ziņojumu, norādot, ka tas ir vēlamais finansējuma pieaugums. Nevaram kārtējo reizi apstiprināt plānu, ko nebūs iespējams izpildīt,” uzsvēra Ministru prezidenta pienākumu izpildītāja. Veselības ministre Anda Čakša piekrita ziņojumā norādīt, ka tas ir vēlamais finansējums.
Savukārt pēc Ministru kabineta komitejas sēdes Reizniece-Ozola žurnālistiem norādīja, ka Veselības ministrija reformu plānā ir ietvērusi optimālo finansējumu, kas būtu nepieciešams nozarei, lai apmierinātu patlaban definētās vajadzības. Tajā pašā laikā viņa piebilda, ka nebūs iespējams nodrošināt finansējumu prasītajā apjomā.
“Tāpēc arī aicināju ziņojumā norādīt, ka tas ir vēlamais finansējums. Tiesa, rēķināmies, ka veselības nozares finansējums līdz 2020.gadam sasniegs 4% no IKP, kas tiks novirzīts atalgojuma pieaugumam un pakalpojumu pieejamībai,” teica Reizniece-Ozola.
Jau ziņots, ka Ministru kabineta komiteja bez plašām diskusijām pirmdien lēma izskatīšanai valdībā virzīt konceptuālo ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu.
Reforma paredz virkni dažādu uzlabojumu veselības aprūpē, tostarp mediķu algu palielināšanu, precīzu minimālo pašvaldību pienākumu definēšanu veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā, ģimenes ārstu darba pilnveidošanu, māsu skaita palielināšanu, kā arī daudzus citus pasākumus.
Veselības ministrija (VM) reformas ietvaros arī rosina precizēt pašvaldības lomu veselības aprūpē, nosakot pašvaldības atbildības un kompetences robežas. Tāpat reforma paredz VM padotības iestāžu reorganizāciju, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanu un veselības datu analīzi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/41F4B668-6EDE-4B60-9285-88223E4E7854/
