Par citiem paironizēt „mērs Bondars” gatavs jau pašlaik, bet par savu „Krājbankas” lietu turpina bēguļot

Latvijas Reģionu apvienības vadītājs, bijušais Rīgas mēra amata kandidāts un kādreizējais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars, kurš pēc viņam finansiāli potenciāli katastrofālā tiesas sprieduma bankas lietā bija „aizgājis pagrīdē”, nu no tās ir iznācis, bet tikai daļēji – viņš jau gatavs indīgiem jautājumiem par saviem politiskajiem konkurentiem, bet atbildēs par savu Krājbankas lietu gan vēl nevēloties.
„Jūs, @APiebalgs, iestājaties par piedāvāto nodokļu reformu. Vēlētos uzzināt kāda bija Jūsu ienākumu un soc. nodokļa likme kā EK komisāram?!” – šādu jautājumu politiķis un bijušais bankas vadītājs svētdien sociālajā tīklā Twitter bija paziņojis pašreizējam partijas Vienotība vadītājam Andrim Piebalgam.
Šī bija Bondara pirmā publiskā parādīšanās kopš jūnija beigām, kad atklājās, ka tiesas spriedums par 15 miljoniem eiro, kas solidāri piedzenami no bijušajiem Krājbankas valdes locekļiem, attiecas arī uz tagadējo politiķi. Tā vietā, lai sniegtu jelkādus komentārus, Bondars no medijiem faktiski aizbēga, ar savas palīdzes starpniecību pavēstot, ka esot devies atvaļinājumā.
Nu politiķis no atvaļinājuma ir atgriezies – taču, kā izrādās, tikai daļēji. Uz viņam turpat Twitter uzdoto jautājumu, kad sabiedrība var sagaidīt viņa skaidrojumus Krājbankas sprieduma sakarā, Bondars ir pavēstījis, ka „ar darbu saistītiem jautājumiem” viņš būšot gatavs pievērsties tikai ceturtdien – 20. jūlijā, kad „varēsiet personīgi mani satikt un izjautāt, ja, protams, Jums ir interese”.
Pietiek jau ir informējis par tiesas sprieduma būtību: ja jaunievēlētais Rīgas domes deputāts Bondars nevēlas atdot Latvijas Krājbankas likvidatoram ģimenes savrupmāju – priekšvēlēšanu avīzē izreklamēto Mārupes „miera ostu”, kur viņš mēdzot sarunāties ar ķirbjiem, tagadējam politiķim vispirms kopā ar sešiem citiem bijušajiem Krājbankas valdes locekļiem steidzami jāsavāc vairāk nekā 95 tūkstoši eiro valsts nodevai sakarā ar apelācijas iesniegšanu par pirmās instances tiesas spriedumu un tad jācer uz to labāko.
Par to, ka Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa slēgtā sēdē nospriedusi solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no septiņiem bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem, jūnija beigās paziņoja bankas likvidatora – medijos pretrunīgi vērtētā un ar skaļiem skandāliem saistītā uzņēmuma KPMG Baltics pārstāvis.
Taču pat pēc uzstājīga Pietiek lūguma KPMG Baltics nevēlējās atklāt faktiski nekādas šīs civilprasības detaļas, vien to, ka tiesa nospriedusi – valdes locekļi esot vainojami, ka bez pietiekama saimnieciska pamatojuma izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēma to nodrošinājumus.
KPMG Baltics nevēlas atklāt arī to bijušo Krājbankas valdes locekļu vārdus un uzvārdus, uz kuriem šis spriedums par iespaidīgo summu attiecas. Taču, kā rāda Lursoft dati, pēc 2007. gada Krājbankas valdē kopā ir bijušas tikai septiņas personas: tie ir Dzintars Pelcbergs, Andrejs Surmačs, Ilze Bagatska, Svetlana Ovčiņņikova, Mārtiņš Zalāns, kā arī divi bijušie bankas vadītāji – Ivars Priedītis un līdzšinējais Saeimas deputāts, jaunievēlētais Rīgas domes deputāts Bondars.
Šim pirmās instances tiesas spriedumam stājoties spēkā, no septiņiem bijušajiem valdes locekļiem, tostarp arī politiķa Bondara, par labu bankas likvidatoram solidāri jāpiedzen 15 miljoni eiro – tātad pa aptuveni 2,14 miljoniem eiro „no galviņas”. Piedziņa var attiekties ne tikai uz viņu personiskajiem īpašumiem un uzkrājumiem, bet arī uz ģimeņu īpašumiem, ja tie nav īpaši nostiprināti kā konkrēta laulātā īpašums.
Bondara gadījumā tas nozīmē, ka, spriedumam stājoties spēkā, apdraudēta būtu arī viņa priekšvēlēšanu izdevumos izreklamētā „miera osta” Mārupē. No politiķa amatpersonas deklarācijām gan izriet, ka tā nav reģistrēta uz viņa vārda un viņš ir tikai dzīvesbiedres ņemta hipotekārā kredīta galvotājs. Taču Lursoft datu bāze rāda, ka līgumu par mantas šķirtību laulātie nav noslēguši, kas nozīmē, ka piedziņa, visticamākais, tiks vērsta arī pret Mārupes savrupmāju.
Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Anitas Moļņikas spriedumu gan ir iespējams pārsūdzēt, un tas, visticamākais, arī tiks, taču arī tas ir dārgs prieks: kā skaidro aptaujātie juristi, šādā situācijā, kad spriedumā minētā summa ir 15 miljoni eiro, apelācijas iesniegšanai jānomaksā valsts nodeva, kuras lielums ir nedaudz virs 95,4 tūkstošiem eiro.
Vai šo summu visi atbildētāji var nomaksāt kopā, ja iesniedz kopēju apelācijas sūdzību, – par to aptaujāto juristu viedokļi dalās. Jebkurā gadījumā Bondara amatpersonas deklarācija par pagājušo gadu rāda, ka nekādu deklarētu uzkrājumu viņam nav bijis, savukārt nezināmām personām aizdoti 12 tūkstoši dolāru un 42,6 tūkstoši eiro.
…Info avots: http://m.pietiek.com/raksti/par_citiem_paironizet_mers_bondars_gatavs_jau_paslaik,_bet_par_savu_krajbankas_lietu_turpina_begulot