Trešdien, 12.jūlijā ģimenes ārsti uz vienu dienu pārtrauks streiku, Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” teica Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) valdes loceklis Pauls Princis.
Viņš informēja, ka streika komiteja izsludinājusi akciju “Valdība vilcinās, ārsti dara”, kuras laikā trešdien tiks uz dienu pārtraukts streiks.
Tādēļ visi streikojošie ārsti tiek lūgti sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus noteiktā kārtībā un aicināt apmeklēt ārstu sociāli neaizsargātās un trūcīgās personas.
Šādi ģimenes ārsti vēloties pateikt paldies pacientiem par atbalstu, laikā, kad valdība vilcinoties pieņemt ārstu prasības, teica Princis.
Kā ziņots, Valdība šodien cer panākt vienošanos ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju (LLĢĀA) par lauku ģimenes ārstu dalības izbeigšanu streikā.
Vakar koalīcijas partneri vienojās rakstiski apliecināt iepriekš pausto LLĢĀA prasību par veselības nozares finansējuma pieaugumu. Tomēr vēl vakar vakarā koalīcijas partneri saskaņoja apņemšanos, bet pēc tam, kad būs visu partneru paraksti, dokuments tiks nosūtīts LLĢĀA.
Jau ziņots, ka, pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, 3.jūlijā plkst.12 vairāk nekā 600 ģimenes ārsti sāka streiku, solot, ka tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.
Viena no ģimenes ārstu prasībām ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt Veselības ministrija piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu. Ģimenes ārstam nav tikai darba alga par ārstniecisko darbu, bet ģimenes ārsts ir arī prakses vadītājs, tāpēc kapitācijas naudā iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi. Šī iemesla ģimenes ārstiem svarīgi, lai tiek palielināta visa kapitācijas nauda.
Tāpat VM un ģimenes ārstu domas atšķiras jautājumā par reformā iekļauto ieceri veidot kopprakses. LĢĀA vadītāja skaidroja, ka šādu kopprakšu veidošana nozīmēs dežūras vakara stundās un brīvdienās, kas mainīs visu līdzšinējo darba modeli.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/718CB59A-7054-4B38-B788-8FF95E582F82/ ; video: http://m.delfi.lv/latvija/article.php?id=49034423
Streika akcija “Valdība vilcinās, ārsti dara”, trešdien, 12. jūlijā
Lai mūsu neaizsargātākajiem pacientiem nebūtu jācieš valdības vilcināšanās dēļ, LĢĀA streika komiteja aicina trešdien, 12.jūlijā, streikojošos ģimenes ārstus piedalīties vienas dienas streika akcijā “Valdība vilcinās, ārsti dara”. Aicinām savus vismazāk aizsargātos pacientus – trūcīgos, pensionārus, bērnus, trešdien uz savām praksēm, lai saņemtu akūti nepieciešamo valsts apmaksāto palīdzību, tai skaitā kompensējamo medikamentu receptes un valsts apmaksāto pakalpojumu nosūtījumus.
Zināms, ka valsts solītā palīdzība mūsu pacientiem ir ierobežota. Pacienti nevar saņemt receptes kompensējamam zālēm un valsts apmaksātos nosūtījumus. Dežūrārsti ir pārslogoti, dažviet jāgaida rindā vairākas dienas, savukārt daļai pacientu līdz palīdzības saņemšanai jāmēro vairāk kā 30-50 km.
Pateicībā par pacientu atbalstu streikam, trešdien, 12.jūlijā, notiks vienas dienas streika akcija “Valdība vilcinās, ārsti dara”.
Papildu informācija: Sarmīte Veide, LĢĀA Streika komitejas vadītāja; Biedrības “Latvijas Ģimenes ārstu asociācija” prezidente, Mob.29118424
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/97B04EBA-159B-44EA-800C-E7386FBEF973/
Kučinskis: Valdība nevar piekāpties jautājumā par kapitācijas naudas palielināšanu
Valdība nevar piekāpties jautājumā par kapitācijas naudas palielināšanu, Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” teica ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Viņš skaidroja, ka šajā jautājumā nav iespēju piekāpties, jo tad tiktu pievilti citi veselības jomā strādājošie. Viņaprāt, nevar vieniem finansējumu palielināt mazāk, bet citiem vairāk, tikai tādēļ, ka notiek streiks.
Ministru prezidents uzsvēra, ka ir jāmeklē sapratne un prasībām jābūt objektīvām.
Jau ziņots, ka viena no ģimenes ārstu prasībām ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt Veselības ministrija (VM) piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu. Ģimenes ārstam nav tikai darba alga par ārstniecisko darbu, bet ģimenes ārsts ir arī prakses vadītājs, tāpēc kapitācijas naudā iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi. Šī iemesla ģimenes ārstiem svarīgi, lai tiek palielināta visa kapitācijas nauda.
Jau ziņots, ka, pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, 3.jūlijā plkst.12 vairāk nekā 600 ģimenes ārsti sāka streiku, solot, ka tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/EFF429B2-9B4D-4328-8D85-CF67A165BF69/
LĢĀA neizprot Kučinska loģiku nepalielināt kapitācijas naudu un algas, bet likt strādāt vairāk
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) ir neizpratnē par Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) loģiku, saskaņā ar kuru ģimenes ārstiem būtu jāsamierinās ar kapitācijas naudas un algu nepalielināšanu, vienlaikus piekrītot strādāt vairāk un labāk.
Kā aģentūrai LETA pauda LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide, Kučinskis meklēšot ģimenes ārstu sapratni, taču ģimenes ārstiem tik ačgārna sapratne par lietu kārtību pasaulē neesot pieņemama. “Sapratne par veselības aprūpes nozīmīgumu un veselības vērtību tautas, valsts un katra cilvēka dzīvē nepiemīt valdošajiem politiķiem,” norādīja Veide.
Vienlaikus viņa norādīja, ka Kučinskis nav sadzirdējis to, ka LĢĀA streika komisijas pārstāvji jau tikšanās laikā 6.jūlijā paskaidroja, ka lemt par piedāvāto varēs tikai pēc rakstisku priekšlikumu izskatīšanas, kas arī tika darīts. Tā kā premjera izteiktie priekšlikumi neietvēra streika prasību izpildi, vienošanās nebija pieņemama.
Veide piebilda, ka LĢĀA Streika komiteja 7.jūlijā iesniedza atbildes priekšlikums un aicinājumu 10.jūlijā tikties un tos apspriest.
Asociācijas prezidente atgādināja, ka viena no streika prasībām ir kapitācijas naudas jeb samaksas par vienu reģistrēto pacientu, kas ir 1,25 eiro mēnesī, palielināšana par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus. Patlaban kapitācijas naudā un manipulāciju tarifos ir iekļauta ģimenes ārsta alga.
Veide norādīja, ka premjera vienošanās ietver veselības ministres pirmsstreika piedāvājumu turpmāk kapitācijas naudā ģimenes ārstiem iekļaut par 221 eiro mazāk nekā valstī noteikto vidējo darba samaksu ārstiem 2018.gadā, bet 2020.gadā jau par 322 eiro mazāk. Turklāt vienošanās neparedz palielināt izmaksas par prakses medicīnas iekārtām, instrumentiem, materiāliem un citiem prakses darbam nepieciešamiem izdevumiem, kurus kapitācijas naudā paredzētais apjoms nesedz nemaz vai daļēji, piebilda Veide.
Viņa norādīja, ka patlaban ģimenes ārsti ir spiesti savus līdzekļus ieguldīt valsts pakalpojumu nodrošināšanā. “2016.augustā pārskatītie kapitācijas naudas un fiksētā maksājuma aprēķini tika veikti, neņemot vērā reālās vajadzības, bet tika pielāgoti iepriekš iezīmētajam, nepietiekamajam finansējumam. Savukārt Ministru prezidents un veselības ministre izmanto labi zināmās atrunas, sakot, ka jāveic aprēķini un vēl ir jāvērtē,” skaidroja asociācijas prezidente.
Vienlaikus viņa sacīja, ka LĢĀA aicinājumu veikt aprēķinus par kapitācijas naudas un manipulāciju tarifu palielinājumu iesniedza veselības ministrei Andai Čakšai jau šī gada 15.martā, bet četru mēnešu laikā Veselības ministrija (VM) nav spējusi veikt nepieciešamos pārrēķinus, tāpēc Veide šaubās, vai ir pamats ticēt, ka aprēķini tiks veikti tuvāko mēnešu laikā. “Vai tas liecina par ministres un ministrijas darba kvalitāti?” jautāja ģimenes ārstu pārstāve.
Tāpat viņa atgādināja, ka ģimenes ārstu veikto manipulāciju tarifi tika pārskatīti un pārrēķināti 2014.gadā, bet valdība nenodrošināja naudu tarifu apmaksai un tos neieviesa. Premjera piedāvātā vienošanās negarantē prasīto minimālo tarifu pieaugumu ne mazāk par 45%, tāpēc šī prasības izpilde paredzētu, ka manipulāciju tarifi atbilst 2008.gada tarifu līmenim.
Vienlaikus LĢĀA streikā prasīja atsaukt veselības aprūpes sistēmas reformā ietverto ģimenes ārsta darba sadaļu, bet tā vietā premjers piedāvā pieņemt visu reformu plānu ar atrunu par darba grupu, kura negarantē ne finansējumu, ne pieņemamu reformas modeli.
Veide skaidroja, ka plānā paredzēts, ka papildu finansējums primārajai aprūpei tiks novirzīts uz veselības centriem un praksēm, kuras pildīs reformā paredzētos uzdevumus, kā arī paredz pašvaldību funkciju palielināšanu ģimenes ārsta darbā, daļēji pārņemot primārās veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu. Veide uzskata, ka ģimenes ārstiem, nespējot segt prakšu pieaugošās izmaksas, bez kapitācijas naudas palielinājuma var nākties “piespiedu kārtā brīvprātīgi” kļūt par darba ņēmējiem veselības centros, kuros pacientus plāno reģistrēt pie veselības centra, nevis pie sava ģimenes ārsta.
Veide atzina, ka asociācijai pieņemami premjera priekšlikumi par e-veselības brīvprātīgu lietošanu un Nacionālā veselības dienesta (NVD) atbalstu, tomēr neesot piedāvāti risinājumi būtiskai prasības daļai par pacientu tiesību un datu aizsardzību. Lai tiesiski nodrošinātu augsta līmeņa pacientu tiesību un datu aizsardzību, LĢĀA ir vairāki priekšlikumi.
Viens no LĢĀA priekšlikumiem ir nodrošināt, ka ģimenes ārsti e-veselības sistēmu var lietot brīvprātīgi, un paredzēt, ka no 2018.gada 1.janvāra darba nespējas lapa jāizraksta e-veselības sistēmā, bet papīra formā tikai tad, ja sistēma nedarbojas. “Par e-receptes obligātas lietošanas nosacījumiem LĢĀA vienojas ar VM tad, kad e-recepte efektīvi funkcionē. Par citu e-veselības sistēmas daļu lietošanu LĢĀA vienojas ar ministriju,” piebilda Veide.
Tāpat asociācija rosina VM sagatavot un saskaņot ar LĢĀA pacienta pamattiesību un ģimenes ārsta konfidencialitātes pienākuma izpildīšanai nepieciešamos normatīvo aktu projektus.
LETA jau ziņoja, ka, pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, 3.jūlijā plkst.12 vairāk nekā 600 ģimenes ārsti sāka streiku, solot, ka tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.
Viena no ģimenes ārstu prasībām ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt Veselības ministrija piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu. Ģimenes ārstam nav tikai darba alga par ārstniecisko darbu, bet ģimenes ārsts ir arī prakses vadītājs, tāpēc kapitācijas naudā iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi. Šī iemesla ģimenes ārstiem svarīgi, lai tiek palielināta visa kapitācijas nauda.
Tāpat VM un ģimenes ārstu domas atšķiras jautājumā par reformā iekļauto ieceri veidot kopprakses. LĢĀA vadītāja skaidroja, ka šādu kopprakšu veidošana nozīmēs dežūras vakara stundās un brīvdienās, kas mainīs visu līdzšinējo darba modeli.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/BA19D3DB-C8D9-4B97-BBCB-9C076C9370EC/
Joprojām strīda dēļ par kapitācijas naudu valdība ar ģimenes ārstiem vienošanos nepanāk
Šodien, 12.7.2017, tiekoties veselības ministrei Andai Čakšai, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidentei Sarmītei Veidei, vienošanās par streika pārtraukšanu netika panākta.
Kā šodien žurnālistiem norādīja Kučinskis, puses joprojām nevar vienoties par kapitācijas naudas palielināšanu, tāpēc šis jautājums rīt tiks nodots Veselības nozares stratēģiskajai padomei. Saistība ar kapitācijas naudu palielināšanu tikšanās laikā tika izskatīti vairāki kompromisi, tomēr šī jautājuma risināšana vēl atvērta rītdienai, piebilda Kučinskis.
Gan Čakša, gan Kučinskis neatbalsta kapitācijas naudas palielināšanu, tomēr puses spējušas vienoties par visām pārējām ģimenes ārstu prasībām, tostarp nolemts uz laiku atlikt jautājumu par manipulāciju tarifu pārskatīšanu.
Kučinskis arī norādīja, ka proporcionālais mediķu darba algas pieaugums, kas paredzēts veselības aprūpes sistēmas reformā, neapmierina ģimenes ārstus, tāpēc tikšanās laikā tās dalībnieki atgriezās pie sarunas par kapitācijas naudu.
Vienlaikus Čakša norādīja, ka atalgojuma pieauguma nodrošināšanā jau no nākamā gada tiks ieguldīti 80 miljoni eiro, kas esot liela summa. “Piedāvājums no Veselības ministrijas (VM) puses ir vienāds bāzes atalgojums visiem ārstiem, tāpat arī ģimenes ārstiem, taču atšķirība veidojas nakts stundu piemaksās, kam šobrīd nepiekrīt ģimenes ārsti,” teica Čakša.
Viņa skaidroja, ka neatbalsta kapitācijas naudas palielināšanu situācijā, kad jārunā par atalgojuma pieaugumu visai nozarei. “Mans piedāvājums ir aicināt nozares stratēģisko padomi šo jautājumu izvērtēt, vai nozare ir gatava, ka mēs kādai sadaļai skatāmies citādāk uz atalgojumiem un “ejam kapitācijā”, nevis tikai atalgojumā,” sacīja Čakša.
Viņa uzskata, ka kapitācijas naudas palielināšana ir visas nozares atalgojuma jautājums, tāpēc VM vienpersoniski nevar šo jautājumu izlemt. Ja stratēģiskā padome piekritīs šim risinājumam, tas nozīmēs esošā atalgojuma sadalījuma pārskatīšanu.
Veselības nozares stratēģiskās padomes locekļu vidū ir pārstāvji no Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento”, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas, Latvijas Farmaceitu biedrības, Latvijas Universitātes, Latvijas Specializēto pediatru biedrības, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Slimnīcu biedrības, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Lauku Ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Jauno ārstu asociācijas, Latvijas Māsu asociācijas, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas, kā arī LĢĀA prezidente Veide.
LETA jau ziņoja, ka, pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, 3.jūlijā plkst.12 vairāk nekā 600 ģimenes ārsti sāka streiku, solot, ka tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.
Viena no ģimenes ārstu prasībām ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt Veselības ministrija piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu. Ģimenes ārstam nav tikai darba alga par ārstniecisko darbu, bet ģimenes ārsts ir arī prakses vadītājs, tāpēc kapitācijas naudā iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi. Šī iemesla ģimenes ārstiem svarīgi, lai tiek palielināta visa kapitācijas nauda.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0B6EC049-A137-42EA-B346-17B417FFE99A/
Veide: Kapitācijas naudas palielināšanai par 30% nākamgad nepieciešami 5,3 miljoni eiro
Kapitācijas naudas palielināšanai par 30% nākamgad nepieciešami 5,3 miljoni eiro, šodien pēc tikšanās ar veselības ministri Andu Čakšu un Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) teica Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidente Sarmīte Veide.
Viņa norādīja, ka tikšanās laikā tika panākta vienošanās, ka šodienas un rītdienas laikā tiks veikti aprēķini, kā arī ministre konsultēsies ar Veselības nozares stratēģisko padomi. Tas nozīmējot, ka rīt varētu būt gaidāma gala atbilde par to, vai 5,3 miljoni eiro ģimenes ārstiem tiks atrasti.
Pēc asociācijas prezidentes paustā, streiks turpinās, taču, tikko tiks saņemta atbilde saistībā ar kapitācijas naudas palielināšanu, LĢĀA lems par tālāko rīcību.
Viņa norādīja, ka šodien panākta vienošanās par visiem punktiem, izņemot kapitācijas naudas palielināšanu. “Mēs piedāvājam, lai arī algas daļu izmainītu, jo, salīdzinot ar citiem, vidēji nākamgad alga ārstiem tiek palielināta par 48%, bet ģimenes ārstiem par 16,6%. Tā ir milzīga starpība, tāpēc mēs lūdzam, lai palielina visiem vienādi, skaidroja Veide.
Viņa arī piebilda, ka patlaban jautājums par manipulācijas tarifu pārskatīšanu tiek atlikts, jo līdz nākamā gada janvārim tiks veikti aprēķini un meklēts finansējums. Ja tiks atrasts finansējums, ar nākamā gada martu tiks palielināti manipulāciju tarifi, sacīja Veide.
Tāpat panākta vienošanās, ka sadaļa par primāro aprūpi netiks atsaukta no veselības aprūpes sistēmas reformas plāna, bet gan protokolā tiks ierakstīts, ka šajā daļā pēc darba grupas notiks izmaiņas, kuras tiks ierakstītas reformas plānā, skaidroja Veide.
Viņa teica, ka vismazāk iebildumu pusēm bijis saistībā ar e-veselības sistēmu, jo tika panākta vienošanās, ka VM izstrādās likuma sagatavi par pacientu tiesību un datu aizsardzību sistēmā. Tāpat nolemts, ka ģimenes ārsti līdz gada beigām pieslēgsies e-veselības sistēmai brīvprātīgi – vispirms sistēmā būs jāizraksta darba nespējas lapa un tikai nākamā gada janvārī arī receptes.
LETA jau ziņoja, ka šodien, tiekoties Čakšai, Kučinskim un Veidei, vienošanās par streika pārtraukšanu netika panākta.
Kā žurnālistiem norādīja Kučinskis, puses joprojām nevar vienoties par kapitācijas naudas palielināšanu, tāpēc šis jautājums rīt tiks nodots Veselības nozares stratēģiskajai padomei.
Kā ziņots, pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, 3.jūlijā plkst.12 vairāk nekā 600 ģimenes ārsti sāka streiku, solot, ka tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.
Viena no ģimenes ārstu prasībām ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt Veselības ministrija piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu. Ģimenes ārstam nav tikai darba alga par ārstniecisko darbu, bet ģimenes ārsts ir arī prakses vadītājs, tāpēc kapitācijas naudā iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi. Šī iemesla ģimenes ārstiem svarīgi, lai tiek palielināta visa kapitācijas nauda.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B6117F5F-BBD2-4DA4-BD22-6A981625419A/
Veselības stratēģiskās padomes locekļu domas par kapitācijas naudas palielināšanu dalās
Veselības nozares stratēģiskās padomes locekļu domas saistībā ar Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) streika prasību nākamgad par 30% palielināt kapitācijas naudas apmēru ir atšķirīgas.
Kā aģentūrai LETA teica Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs, kapitācijas naudas palielināšana ir “vingrinājums”, kas domāts nevis ģimenes ārstiem vai Veselības ministrijai (VM), bet valdībai, kura kopumā lemj, kāds ir veselības aprūpes finansējums. “Ja viņi atkal domā – “vienam iedosim, bet citam noņemsim” – tad šī spēlīte mums ilgst jau 25 gadus, un mēs zinām, pie kā tā ir nodevusi. Tā novedusi pie tā, ka uz doto brīdi streiko apmēram 500 ģimenes ārstu,” atzina Kalējs.
Pēc viņa paustā, valdībai jāsaprot, ka nevienam nevar atņemt finansējumu, bet brīdi, kad kādam nepietiek, jāiedod tik, cik nepieciešams, lai varētu veikt “kaut cik kvalitatīvu veselības aprūpi”.
Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs norādīja, ka jau zināms, ka finansējums veselības aprūpei, tostarp primārajai, ir nepietiekams, turklāt kapitācijas naudā ietverti vairāki faktori. “Acīmredzot ģimenes ārstu prasība ir pamatota uz objektīviem aprēķiniem, ka kapitācijas nauda ir nepietiekoša,” teica Kalējs.
Arī Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) viceprezidente Ilze Aizsilniece sacīja, ka kapitācijas nauda ģimenes ārstiem ir jāpalielina, un it īpaši tāpēc, lai ģimenes medicīnai piesaistītu jaunus ārstus. “Viens ir runāt par to, kā ģimenes ārsti strādā tagad un kā viņiem uzlabot darbu, bet galvenais, ka ģimenes medicīnai jāpiesaista jauni darbinieki,” skaidroja Aizsilniece.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska atbalsta kapitācijas naudas palielināšanu. Ja VM un Finanšu ministrija atrod šādus finanšu līdzekļus, būtu nesaprotami iestāties pret kapitācijas naudas palielināšanu, piebilda Kozlovska.
Vienlaikus Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris, norādīja, ka kapitācijas naudas palielināšana ģimenes ārstiem nebūtu godīga pret pārējiem mediķiem, taču labs kompromiss varētu būt algas daļas palielināšana kapitācijas naudā.
Arī Latvijas Specializēto pediatru biedrības prezidente Dace Gardovska atbalsta kopējo nozares darbinieku atalgojuma palielināšanu, taču uzskata, ka kapitācijas naudas palielināšana nebūs taisnīga pret pārējiem mediķiem. “Jābūt zināmai taisnīguma pieejai šajā situācija, ir runa par algu celšanu visiem nozarē strādājošajiem, tas, kas ir vajadzīgs vēl, lai funkcionētu ģimenes ārstu prakses, dažādas citas ārstniecības iestādes, citi pakalpojumi – ir cits stāsts,” teica Gardovska.
Viņa skaidroja, ka patlaban jāiztiek ar to, kas ir, bet Latvijas veselības aprūpē trūkst cilvēkresursu, tāpēc prioritāri jāsamaksā cilvēkiem par darbu, tikai tad ir viss pārējais. Gardovska uzskata, ka, ja daļai mediķu sāks risināt pilnīgi visus jautājumus, bet pārējiem tieši atalgojumu, tas sašķels medicīnas sabiedrību.
Veselības aprūpes darba devēju asociācijas vadītājs Māris Rēvalds teica, ka būtiskākais ir ģimenes ārstu vēlmes sabalansēt ar iespējām. Aktuāls esot jautājums, cik lielā apmērā kapitācijas naudu iespējams celt, kā arī jādomā par funkcijām, proti, palielinot finansējumu, ir tiesības no ģimenes ārstiem prasīt augstāku darba kvalitāti un varbūt pat papildu funkcijas.
Rēvalds norādīja, ka, dalot finansējumu atalgojuma palielināšanai nākamgad, būtiski visu darīt korekti un precīzi, kā arī ievērojot visu nozarē strādājošo intereses.
Tādi padomes locekļi kā Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelde, Latvijas Māsu asociācijas vadītāja Dita Raiska pagaidām nav izlēmuši par savu nostāju kapitācijas naudas palielināšanā, jo vēlas vispirms iepazīties ar detalizētāku informāciju šajā jautājumā.
Stratēģiskās padomes sēde notiks rīt plkst.10 VM.
Padomes locekļu vidū ir pārstāvji no Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento”, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas, Latvijas Farmaceitu biedrības, Latvijas Universitātes, Latvijas Specializēto pediatru biedrības, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Slimnīcu biedrības, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Lauku Ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Jauno ārstu asociācijas, Latvijas Māsu asociācijas, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas, kā arī LĢĀA prezidente Sarmīte Veide.
LETA jau ziņoja, ka šodien, tiekoties Čakšai, Kučinskim un Veidei, vienošanās par streika pārtraukšanu netika panākta.
Kā žurnālistiem norādīja Kučinskis, puses joprojām nevar vienoties par kapitācijas naudas palielināšanu, tāpēc šis jautājums rīt tiks nodots Veselības nozares stratēģiskajai padomei.
Veide iepriekš informēja, ka kapitācijas naudas palielināšanai par 30% nākamgad nepieciešami 5,3 miljoni eiro.
Kā ziņots, pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, 3.jūlijā plkst.12 vairāk nekā 600 ģimenes ārsti sāka streiku, solot, ka tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.
Viena no ģimenes ārstu prasībām ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt Veselības ministrija piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu. Ģimenes ārstam nav tikai darba alga par ārstniecisko darbu, bet ģimenes ārsts ir arī prakses vadītājs, tāpēc kapitācijas naudā iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi. Šī iemesla ģimenes ārstiem svarīgi, lai tiek palielināta visa kapitācijas nauda.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1C65FCD9-488B-4CDE-AC97-90523D6DD43F/
Keris: Ģimenes ārstu streiks jau panācis daudz
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) rīkotais streiks jau tagad ir panācis daudz, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.
Keris skaidroja, ka ārsti panākuši gan politiskās garantijas attiecībā uz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) lēmumu par veselības nozares finansējuma palielināšanu līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2020.gadā, gan arī vienošanos četros no pieciem streika komitejas prasību punktiem.
Keris norādīja, ka tagad atlicis pēdējais punkts, proti, vienošanās par kapitācijas naudas palielināšanu, kurā abām pusēm jāpanāk saprātīgi lēmumi. Tāpat esot labi, ka par “mediatoru” iesaistīta arī Veselības nozares stratēģiskā padome, jo tā sniegs pietiekoši nopietnu viedokli no malas, kas varētu palīdzēt abām pusēm rast kopsaucēju.
Vienlaikus Keirs norādīja, ka apsveicami, ka Latvijas ģimenes ārstu asociācijai (LĢĀA) un valdībai patlaban izdevies vienoties par visām prasībām, izņemot vienu – kapitācijas naudas palielināšanu. Līdz ar to risināmo jautājumu loks kļuvis krietni šaurāks un konkrētāks, piebilda Keris.
Viņš cer, ka rīt Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē gan ģimenes ārsti, gan ministrija ieklausīsies padomes secinājumos, jo tie domāti abām strīdā iesaistītajām pusēm.
Keirs pozitīvi vērtē, ka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) lūgusi valdībai papildu garantijas tam, ka koalīcija patiešām ievēro NTSP lēmumu par veselības nozares finansējuma palielināšanu.
LVSADA vadītājs atzina, ka šī lauku ģimenes ārstu prasība esot saprotama, jo politiķi pietiekami daudz reižu mediķus ir piemānījuši un nav pildījuši gan rakstiskus, gan mutiskus solījumus. LLĢĀA lūgusi papildu politiskās garantijas, kas viņiem arī apsolītas, taču neesot skaidrs vai tās jau arī sniegtas.
Kā ziņots, Veselības nozares stratēģiskās padomes sēde notiks rīt plkst.10 VM. Veselības nozares stratēģiskās padomes locekļu domas saistībā ar LĢĀA streika prasību nākamgad par 30% palielināt kapitācijas naudas apmēru ir atšķirīgas.
Padomes locekļu vidū ir pārstāvji no Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento”, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas, Latvijas Farmaceitu biedrības, Latvijas Universitātes, Latvijas Specializēto pediatru biedrības, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Slimnīcu biedrības, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Lauku Ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Jauno ārstu asociācijas, Latvijas Māsu asociācijas, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas, kā arī LĢĀA prezidente Sarmīte Veide.
LETA jau ziņoja, ka šodien, tiekoties Čakšai, Kučinskim un Veidei, vienošanās par streika pārtraukšanu netika panākta.
Kā žurnālistiem norādīja Kučinskis, puses joprojām nevar vienoties par kapitācijas naudas palielināšanu, tāpēc šis jautājums rīt tiks nodots Veselības nozares stratēģiskajai padomei.
Veide iepriekš informēja, ka kapitācijas naudas palielināšanai par 30% nākamgad nepieciešami 5,3 miljoni eiro.
Kā ziņots, pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, 3.jūlijā plkst.12 vairāk nekā 600 ģimenes ārsti sāka streiku, solot, ka tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.
Viena no ģimenes ārstu prasībām ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt Veselības ministrija piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu. Ģimenes ārstam nav tikai darba alga par ārstniecisko darbu, bet ģimenes ārsts ir arī prakses vadītājs, tāpēc kapitācijas naudā iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi. Šī iemesla ģimenes ārstiem svarīgi, lai tiek palielināta visa kapitācijas nauda.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/50B7ABB1-BDB8-4EE9-984C-37AA303DA0BF/
Kozlovska: Lauku ģimenes ārstu izstāšanās no streika iemesli ir dažādi, tostarp emocionāli
Daļas lauku ģimenes ārstu izstāšanās no streika iemesli ir dažādi, tostarp arī emocionāli, aģentūrai LETA atzina Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) vadītāja Līga Kozlovska (ZZS).
Viņa norādīja, ka patiesie iemesli, kāpēc daļa lauku ģimenes ārstu pārtraukuši streikot, LLĢĀA nav zināmi, jo visi streikojošo kolēģu vārdi un uzvārdi pieejami streika komitejai vai Nacionālajam veselība dienestam (NVD), kas redz ģimenes ārstu līgumu izpildi.
Kozlovka skaidroja, ka katram šie iemesli varēja būt citādi. Viens no iemesliem varētu būt, ka lauku ģimenes ārsti savā praksē ir vieni, un šiem ārstiem nav kā poliklīnikā, kur netālu ir dežūrārsts vai uzņemšanas nodaļa. Lauku ģimenes ārsts ir viens ar savu palīgu, tāpēc pacientu aprūpe varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ārsti pārstājuši dalību streikā.
Vienlaikus Kozlovska skaidroja, ka lauku ģimenes ārstiem dalība streikā ir arī emocionāli grūta, jo pacienti daudzu gadu garumā šiem ģimenes ārstiem kļūst jau kā radinieki. Streiks ir psiholoģiski grūts gan pacientiem, gan arī ārstiem, atzina Kozlovska.
Kā ziņots, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), veselības ministre Anda Čakša un Kozlovska parakstījuši vienošanos par turpmāku rīcību situācijas uzlabošanai veselības nozarē, aģentūru LETA informēja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars.
Turklāt NVD pārstāve Evija Štālberga iepriekš informēja, ka vairāk nekā 10% ģimenes ārstu, kuri piedalījās 3.jūlijā sāktajā ģimenes ārstu protesta akcijā, šonedēļ atsākuši sniegt pacientiem valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.
Štālberga norādīja, ka pārsvarā par dalības pārtraukšanu paziņojuši ģimenes ārsti lauku reģionos, kuru skaits pakāpeniski pieaug. “Par lēmumu pārtraukt dalību protestā katru darbdienu paziņo vidēji 20 ģimenes ārstu,” piebilda Štālberga.
LETA jau ziņoja, ka šodien, tiekoties Čakšai, Kučinskim un Veidei, vienošanās par streika pārtraukšanu netika panākta.
Kā žurnālistiem norādīja Kučinskis, puses joprojām nevar vienoties par kapitācijas naudas palielināšanu, tāpēc šis jautājums rīt tiks nodots Veselības nozares stratēģiskajai padomei.
Veide iepriekš informēja, ka kapitācijas naudas palielināšanai par 30% nākamgad nepieciešami 5,3 miljoni eiro.
Kā ziņots, pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, 3.jūlijā plkst.12 vairāk nekā 600 ģimenes ārsti sāka streiku, solot, ka tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.
Viena no ģimenes ārstu prasībām ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt Veselības ministrija piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu. Ģimenes ārstam nav tikai darba alga par ārstniecisko darbu, bet ģimenes ārsts ir arī prakses vadītājs, tāpēc kapitācijas naudā iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi. Šī iemesla ģimenes ārstiem svarīgi, lai tiek palielināta visa kapitācijas nauda.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/60B6C86C-7858-4F9C-A4CD-793E101F1F1F/
Kozlovska: Kompromisu var panākt dažādi, bet lauku ģimenes ārsti izvēlējās uzticēties valdībai
Demokrātiskā valstī ceļi, kā panākt kompromisu un rezultātu prasībām, var būt dažādi, bet Latvijas Lauku Ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) izvēlējusies vienošanās un diskusijas ceļu, kā arī uzticēties valdībai, aģentūrai LETA sacīja asociācijas vadītāja Līga Kozlovska (ZZS).
Viņa skaidroja, ka LLĢĀA kopā ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un veselības ministri Andu Čakšu parakstījuši vienošanos par finansējuma palielināšanu visai veselības aprūpes nozarei, tostarp galvenais primārajai veselības aprūpei. Vienošanās paredzot arī citu jautājumu risināšanu.
Pēc Kozlovskas paustā, vienošanās nozīmēs, ka Veselības ministrija (VM) abām asociācijām – LLĢĀA un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai (LGĀA) – nosūtīs vēstules par darba grupa veidošanu, lai līdz 15.septembrim pirms budžeta pieņemšanas varētu mēģināt atrisināt vismaz lielāko daļu no problēmjautājumiem primārajā veselības aprūpē.
Kozlovska sacīja, ka lauku ģimenes ārstu tālākais ceļš ir aktīvi strādāt darba grupā, savukārt par streiku atbildīga ir Streika komiteja, kas juridiski sākusi un turpina šo procesu.
LLĢĀA vadītāja norādīja, ka vienošanās tika panākta ļoti operatīvi, turklāt viņa cer, ka tā nepaliks tikai uz papīra.
Kā ziņots, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), veselības ministre Anda Čakša un Kozlovska parakstījuši vienošanos par turpmāku rīcību situācijas uzlabošanai veselības nozarē, aģentūru LETA informēja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars.
Turklāt Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga iepriekš informēja, ka vairāk nekā 10% ģimenes ārstu, kuri piedalījās 3.jūlijā sāktajā ģimenes ārstu protesta akcijā, šonedēļ atsākuši sniegt pacientiem valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.
Štālberga norādīja, ka pārsvarā par dalības pārtraukšanu paziņojuši ģimenes ārsti lauku reģionos, kuru skaits pakāpeniski pieaug. “Par lēmumu pārtraukt dalību protestā katru darbdienu paziņo vidēji 20 ģimenes ārstu,” piebilda Štālberga.
LETA jau ziņoja, ka šodien, tiekoties Čakšai, Kučinskim un Veidei, vienošanās par streika pārtraukšanu netika panākta.
Kā žurnālistiem norādīja Kučinskis, puses joprojām nevar vienoties par kapitācijas naudas palielināšanu, tāpēc šis jautājums rīt tiks nodots Veselības nozares stratēģiskajai padomei.
Veide iepriekš informēja, ka kapitācijas naudas palielināšanai par 30% nākamgad nepieciešami 5,3 miljoni eiro.
Kā ziņots, pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, 3.jūlijā plkst.12 vairāk nekā 600 ģimenes ārsti sāka streiku, solot, ka tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.
Viena no ģimenes ārstu prasībām ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt Veselības ministrija piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu. Ģimenes ārstam nav tikai darba alga par ārstniecisko darbu, bet ģimenes ārsts ir arī prakses vadītājs, tāpēc kapitācijas naudā iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi. Šī iemesla ģimenes ārstiem svarīgi, lai tiek palielināta visa kapitācijas nauda.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/242D1900-C5CB-447D-9ACE-100199832DB7/
Kozlovska noraida Veides pārmetumus, ka vienošanās ar valdību panākta politiskās ieinteresētības dēļ
Kaut arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidente Sarmīte Veide Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) vadītājai, topošajai Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputātei Līgai Kozlovskai (ZZS) pārmet politisko ieinteresētību, vienojoties ar valdību par turpmāku rīcību situācijas uzlabošanai veselības nozarē, Kozlovska šādu ieinteresētību nesaskata.
Viņa aģentūrai LETA sacīja, ka neredz, kas ir tā politiskā ieinteresētība, kādēļ viņa izvēlējusies vienošanās ceļu.
Tāpat Kozlovska norādīja, ka viņas kā topošās politiķes redzējums ir cīnīties līdz pēdējam par finansējumu veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei. “Man ir gana liela pieredze un zināšanas, lai es to vismaz mēģinātu darīt, kā arī pārliecinātu pārējos Saeimas deputātus par šo vitāli svarīgo jautājumu,” skaidroja Kozlovska.
Viņa norādīja, ka Saeimas deputātes darbs prasīs lielus papildu darbus, jo viņa turpinās arī strādāt par ārstu. “To es darīšu atbilstoši Saeimas kārtības rullim pirmdienās un piektdienās, kā man tas ir atļauts,” piebilda Kozlovska.
Rīt, 13.jūlijā, Kozlovskai paredzēts nodot Saeimas deputāta zvērestu.
Kā ziņots, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), veselības ministre Anda Čakša un Kozlovska parakstījuši vienošanos par turpmāku rīcību situācijas uzlabošanai veselības nozarē, aģentūru LETA informēja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars.
LETA jau ziņoja, ka šodien, tiekoties Čakšai, Kučinskim un Veidei, vienošanās par streika pārtraukšanu netika panākta.
Kā žurnālistiem norādīja Kučinskis, puses joprojām nevar vienoties par kapitācijas naudas palielināšanu, tāpēc šis jautājums rīt tiks nodots Veselības nozares stratēģiskajai padomei.
Veide iepriekš informēja, ka kapitācijas naudas palielināšanai par 30% nākamgad nepieciešami 5,3 miljoni eiro.
Kā ziņots, pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, 3.jūlijā plkst.12 vairāk nekā 600 ģimenes ārsti sāka streiku, solot, ka tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.
Viena no ģimenes ārstu prasībām ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt Veselības ministrija piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu. Ģimenes ārstam nav tikai darba alga par ārstniecisko darbu, bet ģimenes ārsts ir arī prakses vadītājs, tāpēc kapitācijas naudā iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi. Šī iemesla ģimenes ārstiem svarīgi, lai tiek palielināta visa kapitācijas nauda.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C997AA0C-4072-494F-9EA8-C629DDC3AC8B/
LRPOA par finansējuma prioritātēm veselības aprūpē
Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LREPOA) uzskata, ka veselības aprūpes nepietiekošā finansējuma radītā lielākā problēma ir nepietiekošais ārstniecībā iesaistīto – ārstu, funkcionālo speciālistu u.c. atalgojums. Nenoliedzami – ir daudz citas pat neatliekamas veselības aprūpes vajadzības, bet, augsti kvalificētu speciālistu “aiziešana privātajā sektorā” vai medicīnas pamešana vispār, ir vislielākais drauds valsts apmaksātas veselības aprūpes pieejamībai mūsu valstī. Piemēram, rehabilitācijas medicīnā ambulatoro pakalpojumu- konsultācijas vai vienas terapijas tarifs, kas ir ap astoņiem eiro un mazāk, šobrīd nenosedz pat ārsta vai funkcionālā speciālista algu, nerunājot par rehabilitācijas iestādes uzturēšanas izdevumiem. Tai pašā laikā rehabilitācijas medicīnas nonākšana maksas pakalpojumu kategorijā šiem pakalpojumiem Latvijā draud ar būtiskiem pieejamības ierobežojumiem mazāk maksātspējīgajiem pacientiem.
Vēl vairāk – LRPOA arī satrauc neskaidrība par rehabilitācijas medicīnas pakalpojumu iekļaušanu vai neiekļaušanu nodokļu nemaksātajiem domātajā “minimālajā veselības aprūpes pakalpojumu grozā”, kas ir saistīta ar šo pakalpojumu liegšanu, aprobežojoties tikai ar dzīvības glābšanu slimības gadījumā. Insulta pacientam, kas ir iekļauts “nodokļu nemaksātāja” kategorijā, šāds risinājums, ka rehabilitācija ir tikai maksas pakalpojums, neskatoties uz zemajiem tarifiem, noteikti draud ar neizbēgamu invaliditāti. Tā kā Labklājības ministrija, atšķirībā no Veselības ministrijas (VM), nekādus līdzīgus pakalpojumus ierobežojumu pasākumus attiecībā uz nodokļu nemaksātājiem neplāno, šāds pacients daudzus gadus bez ierobežojumiem kā invalīds saņems valsts un pašvaldības sociālās palīdzības un sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, kas tiks apmaksāti no citu cilvēku nomaksātajiem nodokļiem. Tomēr, izvērtējot visus apstākļus, rehabilitācijas speciālistu atalgojums šobrīd ir LRPOA lielākā prioritāte.
Līdz ar to, LRPOA aicina Veselības aprūpes stratēģisko padomi 13.07.2017. savus lēmumus balstīt uz visas nozares kopējām interesēm un kā prioritāti izvirzīt atalgojuma palielināšanu visiem veselības aprūpes speciālistiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/43B533A0-8D2B-4294-ADD4-202DE1D659C3/
Joprojām strīda dēļ par kapitācijas naudu valdība ar ģimenes ārstiem vienošanos nepanāk
Šodien, tiekoties veselības ministrei Andai Čakšai, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidentei Sarmītei Veidei, vienošanās par streika pārtraukšanu netika panākta. Kā šodien žurnālistiem norādīja Kučinskis, puses joprojām nevar vienoties par kapitācijas naudas palielināšanu, tāpēc šis jautājums rīt tiks nodots Veselības nozares stratēģiskajai padomei. LETA jau ziņoja, ka, pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, 3.jūlijā plkst.12 vairāk nekā 600 ģimenes ārsti sāka streiku, solot, ka tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām. Viena no ģimenes ārstu prasībām ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt Veselības ministrija piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu. Daudzi tvitera lietotāji izsaka viedokli par mediķu prasībām.
Politoloģe Ilze Ostrovska uzsata, ka jāierobežo kapitācijas naudas izmaksas.
Ilze Ostrovska
@io7246
Kapitācijas nauda- samaksa par katru registrēto pacientu pie gimenes ārsta – vienalga iet vai neiet. Ja gadu neiet, tad jāpārtrauc maksāt.
Wed Jul 12 11:59:18 +0000 2017
Juriste Daina Blūmane uzskata, ka nauda jāiegulda pacientu veselības stāvokļa uzlabošanā nevis ārstēšanā.
Daina Blūmane
@Daina_P
@io7246 Jāpārtrauc maksāt ģ.ā. un novirzīt tieši pacientam, jo veselīgs dzīves veids arī daudz izmaksā:)
Wed Jul 12 12:47:26 +0000 2017
Tikmēr programmētājs Jānis Kollis norāda uz alternatīvu variantu.
Jānis Kollis
@Kolliss
Ja ārsti ar ministriju nevar vienoties par kapitācijas naudām, tad iesaku vienoties par dekapitāciju. https://t.co/sWS5qTAxhX
Wed Jul 12 08:08:03 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/61947f90-9b77-48c9-9fd8-ae267e3e58ee
