Ņemot vērā lasītāju interesi, Pietiek publicē lēmumus (gan lasāmus, gan lejuplādējamus)_ tā sauktajā “oligarhu lietā”, kurus atklātībai nule nodevis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Lai gan abi dokumenti ir “anonimizēti”, to izprašanai nevajadzētu radīt ne mazākās grūtības.
…Info avots un lēmumi: http://m.pietiek.com/raksti/lemumi__oligarhu_lieta__publicejam__knab_atklatibai_nodotos_dokumentus
“Delna” aicina KNAB un prokuratūru publicēt visus “oligarhu lietas” dokumentus
Izmeklēšanas iestādēm, tostarp prokuratūrai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienestam (KNAB) jāpublicē visi ar “oligarhu lietas” izmeklēšanu saistītie dokumenti, kas atrodas pie izmeklēšanas iestādēm, aģentūrai LETA pauda sabiedrība par atklātību “Delna”.
“Delna” uzskata, ka “Rīdzenes sarunas” liecina par šauras grupas centieniem kompromitēt Latvijas valsts neatkarību un demokrātiju un par sazvērestību pret Latvijas valsts suverēno varu. Tie uzskatāmi par Satversmes 1. un 2.panta pārkāpumiem, par kuriem piemērojams Krimināllikuma 10.nodaļā “Noziegumi pret valsti” noteiktais sods.
“Delna”, iestājoties par atklātību un demokrātiju, prasa izmeklēšanas iestādēm, tostarp prokuratūrai un KNAB publicēt visus ar “oligarhu lietas” izmeklēšanu saistītos dokumentus, kas atrodas pie izmeklēšanas iestādēm.
“Aicinām sekot ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiski paustajam ierosinājumam atslepenot informāciju, papildus prasām publicēt visus dokumentus, tai skaitā iestāžu protokolus un savstarpējās komunikācijas failus,” raksta “Delna”.
Tā arī prasa pārskatīt “oligarhu lietu” pēc būtības visplašākā valsts interešu kontekstā. “Izmeklēšanas iestāžu vadītājiem jāuzņemas atbildība par konstruktīvu savstarpēju sadarbību “Oligarhu lietas” pārskatīšanas procesā un tas jāuzskata par viņu kompetences pārbaudījumu sabiedrības priekšā,” uzskata “Delna”.
Tāpat tā pieprasa publiski ziņot par jebkādas “Rīdzenes sarunās” iesaistītās personas centieniem tieši vai netieši ietekmēt iestādes lietas atkārtotā izskatīšanā.
“Delna” prasa arī atbalstīt trauksmes cēlēju un mediju tiesības informēt sabiedrību par notikumiem, kas saistīti ar “Rīdzenes sarunām” un sabiedrības interešu pārkāpšanu.
Turklāt “Delna” prasa Aivaru Lembergu (“Ventspilij un Latvijai”), Aināru Šleseru, Andri Šķēli, Andri Ameriku (GKR), Jāni Dūklavu (ZZS) un citas “Rīdzenes sarunās” minētās personas nekavējoties publiski apstiprināt vai pamatoti noliegt publicēto ierakstu autentiskumu.
Kā ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BE4A459E-8890-4CA7-AA8C-429B8D34175C/
DELNA: “Izmeklēšanas iestādēm nekavējoties jārīkojas sabiedrības un valsts interesēs”
“Rīdzenes sarunas” liecina par šauras grupas centieniem kompromitēt Latvijas valsts neatkarību un demokrātiju un par sazvērestību pret Latvijas valsts suverēno varu. Tie uzskatāmi par Satversmes 1. un 2. panta pārkāpumiem, par kuriem piemērojams Krimināllikuma 10. nodaļā “Noziegumi pret valsti” noteiktais sods.
Sabiedrība par atklātību – Delna, iestājoties par atklātību un demokrātiju, prasa izmeklēšanas iestādēm, tostarp prokuratūrai un KNAB:
1. Publicēt visus ar “Oligarhu lietas” izmeklēšanu saistītos dokumentus, kas atrodas pie izmeklēšanas iestādēm. Aicinām sekot ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiski paustajam ierosinājumam atslepenot informāciju, papildus prasām publicēt visus dokumentus, tai skaitā iestāžu protokolus un savstarpējās komunikācijas failus.
2. Pārskatīt “Oligarhu lietu” pēc būtības visplašākā valsts interešu kontekstā, ņemot vērā publiski izskanējušos jaunos faktus un sabiedrības vēlmi nodrošināt taisnīgumu. Izmeklēšanas iestāžu vadītājiem jāuzņemas atbildība par konstruktīvu savstarpēju sadarbību “Oligarhu lietas” pārskatīšanas procesā un tas jāuzskata par viņu kompetences pārbaudījumu sabiedrības priekšā.
3. Publiski ziņot par jebkādas “Rīdzenes sarunās” iesaistītās personas centieniem tieši vai netieši ietekmēt iestādes lietas atkārtotā izskatīšanā.
4. Atbalstīt trauksmes cēlēju un mediju tiesības informēt sabiedrību par notikumiem, kas saistīti ar “Rīdzenes sarunām” un sabiedrības interešu pārkāpšanu.
Tāpat Delna prasa Aivaru Lembergu, Aināru Šleseru, Andri Šķēli, Andri Ameriku, Jāni Dūklavu un citas “Rīdzenes sarunās” minētās personas nekavējoties publiski apstiprināt vai pamatoti noliegt publicēto ierakstu autentiskumu.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/F9688831-0A30-44CF-8842-2AD4F4AEE77F/
Prokuratūra nepubliskos visus “oligarhu lietas” materiālus
Ģenerālprokuratūra neatsauksies sabiedrības par atklātību “Delna” aicinājumam un nepubliskos visus ar “oligarhu lietas” izmeklēšanu saistītos materiālus.
Prokuratūra paziņojumā presei raksta, ka Kriminālprocesa likumā noteikts, ka “pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā ar krimināllietas materiāliem drīkst iepazīties tiesu, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu darbinieki, personas, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā un personas, kuras veic zinātnisko darbību.”
Turklāt visi galīgie nolēmumi krimināllietā, nodrošinot ar likumiem noteiktās informācijas aizsardzību, ir pieejami publiski, proti, abi lēmumi par lietas izbeigšanu atrodami prokuratūras un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā.
Attiecībā uz operatīvās izstrādes lietā esošajiem materiāliem prokuratūra paskaidro, ka Operatīvās darbības likumā noteikts, ka “operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtā informācija ir klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija vai valsts noslēpuma objekts. Šādu informāciju kā pierādījumu kriminālprocesā drīkst izmantot tikai Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nodrošinot operatīvās darbības pasākumu īstenošanas un tajos iesaistīto personu konfidencialitāti un drošību.”
Tāpat šajā likumā noteikts, ka “ar operatīvās darbības pasākumu rezultātā iegūto informāciju jāiepazīstina valsts varas un pārvaldes institūciju vadītāji, viņu vai ar likumu pilnvarotās amatpersonas, kā arī likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā tās operatīvās darbības subjektu amatpersonas, kurām šī informācija nepieciešama dienesta uzdevumu veikšanai, ja tās saturs ir saistīts ar šīm amatpersonām uzticēto pienākumu izpildi.”
Prokuratūra atgādina, ka žurnālā “Ir” publiskoto viesnīcas “Rīdzene” sarunu autentiskuma un sarunās minēto faktu izvērtēšanu veic KNAB.
Pēc pārbaudes pabeigšanas tiks lemti jautājumi par tālāko rīcību. Par pārbaudes rezultātiem un pieņemtajiem lēmumiem informācija tiks sniegta papildus.
Atsaucoties uz “Delna” aicinājumu publiski ziņot par jebkādas “Rīdzenes” sarunās iesaistītās personas centieniem tieši vai netieši ietekmēt iestādes lietas atkārtotā izskatīšanā, prokuratūra informēja, ka līdz šim nekādi centieni ietekmēt pārbaudes gaitu nav bijuši.
Jau vēstīts, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/54CC8497-0605-4A7A-B7C2-61FBD70CB342/
Arī KNAB nepubliskos visus “oligarhu lietas” materiālus
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tāpat kā Ģenerālprokuratūra neatsauksies sabiedrības par atklātību “Delna” aicinājumam un nepubliskos visus ar “oligarhu lietas” izmeklēšanu saistītos materiālus.
KNAB Sekretariāta vadītāja Māra Priedīte aģentūrai LETA teica, ka saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, KNAB nav tiesiska pamata publiskot krimināllietas materiālus.
Saskaņā ar likumu tikai galīgie nolēmumi krimināllietās, nodrošinot ar likumiem noteiktās informācijas aizsardzību, ir pieejami publiski.
KNAB apliecina, ka turpina pārbaudi par žurnālā “Ir” publicēto sarunu autentiskumu, taču lietas apjoma dēļ šobrīd tās veikšanas ilgumu precīzi nav iespējams paredzēt.
Pēc tam, kad žurnālā “Ir” parādījās publikācijas par “oligarhu sarunām” KNAB priekšnieks Jēkabs Straume apsolīja sabiedrībai publiskot lēmumus par “oligarhu lietas” izbeigšanu. Šobrīd KNAB mājaslapā ikviens var iepazīties ar prokurora Māra Lejas 2015.gada 10.septembra lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu daļā un 2016.gada 12.decembra KNAB lēmumu par krimināllietas izbeigšanu.
Prokuratūra jau pagājušā nedēļā paziņojumā presei rakstīja, ka Kriminālprocesa likumā noteikts, ka “pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā ar krimināllietas materiāliem drīkst iepazīties tiesu, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu darbinieki, personas, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā un personas, kuras veic zinātnisko darbību.”
Turklāt visi galīgie nolēmumi krimināllietā, nodrošinot ar likumiem noteiktās informācijas aizsardzību, ir pieejami publiski, proti, abi lēmumi par lietas izbeigšanu atrodami prokuratūras un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā.
Attiecībā uz operatīvās izstrādes lietā esošajiem materiāliem prokuratūra paskaidro, ka Operatīvās darbības likumā noteikts, ka “operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtā informācija ir klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija vai valsts noslēpuma objekts. Šādu informāciju kā pierādījumu kriminālprocesā drīkst izmantot tikai Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nodrošinot operatīvās darbības pasākumu īstenošanas un tajos iesaistīto personu konfidencialitāti un drošību.”
Tāpat šajā likumā noteikts, ka “ar operatīvās darbības pasākumu rezultātā iegūto informāciju jāiepazīstina valsts varas un pārvaldes institūciju vadītāji, viņu vai ar likumu pilnvarotās amatpersonas, kā arī likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā tās operatīvās darbības subjektu amatpersonas, kurām šī informācija nepieciešama dienesta uzdevumu veikšanai, ja tās saturs ir saistīts ar šīm amatpersonām uzticēto pienākumu izpildi.”
Jau vēstīts, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/195D703A-169D-43C7-9A0A-963133B88579/
NEPLP locekle: Publiskotās “Oligarhu sarunas” ir Saeimas vēlēšanu kampaņas sākums
Publiskotās “Oligarhu sarunas” ir nākamgad gaidāmo Saeimas vēlēšanu kampaņas sākums, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” sacījusi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Gunta Līdaka.
“Vienkārši – ir sākusies Saeimas priekšvēlēšanu kampaņa, kas ir orientēta uz konkrētiem politiskajiem spēkiem. Tāpēc ir publicētas tieši šīs sarunas. Otrs jautājums ir par mediju paškritiku, par spēju izvērtēt politiķu un mediju mijiedarbību. Šobrīd nav noticis nekas jauns un pārsteidzošs, tikai strauji sākusies nežēlīga politiskā kampaņa pirms Saeimas vēlēšanām. Šai kampaņai nav nekāda sakara ar cīņu pret “oligarhiem”, bet tā ir medijos vislabāk pārdodamā prece pirms vēlēšanām. Tā vietā, lai medijs objektīvi analizētu, kas notiek valsts ekonomikā un politikā, tas runā par to, par ko runāt ir visvieglāk – tiražē vecas sarunas. Ja kaut ko no tām vajadzētu analizēt, tad – konkrētus faktus. Nopietni, nevis emocionālā līmenī, citam citu apsaukājot,” paudusi Līdaka.
Viņa arī atzīmējusi, ka publiskotās “oligarhu sarunas” ir ļoti vecas un tām vairs gandrīz nav nekādas nozīmes. “Mūsdienās situācija ir mainījusies, visi zina, ka cilvēki, kas, iespējams, piedalījušies sajās sarunās, katrs jau sen ir citā statusā. Pasaule, tostarp Latvija mainās pa mēnešiem, pa stundām. Lai būtu interesantāk, varēja publicēt vēl aizvēsturiskākas – 90.gadu valdības sarunas tā laika specifikas ietvaros,” teikusi Līdaka.
Tāpat viņa paudusi viedokli, ka būtu jāpagarina priekšvēlēšanu aģitācijas periods un jāpastiprina uzraudzība, lai redzētu, kādas ir politiskās reklāmas aktivitātes. “Šobrīd līdz vēlēšanām ir mazliet vairāk nekā gads, un viss ir sācies. Un līmenis šai priekšvēlēšanu aģitācijai ir ļoti zems, tā būtība: citam citu aplamāt, balstoties uz savu paštaisnumu. Protams, ja žurnālists grib nodarboties ar politiku, viņam jāiet politikā. Viņš nedrīkst izmantot žurnālistiku savu politisko mērķu sasniegšanai. Skatītāju auditorijai netiek piedāvāta politisko procesu analīze, vienkārši tiek pateikts: tas ir melns, bet tas ir balts. Mediji visbiežāk izslēdz skatītājus no politiskā procesa analīzes, viņi tiek nolikti statistu lomā, viņu vērtējumu neuzskata par svarīgu,” teikusi Līdaka, atzīmējot, ka tas draud ar ticības zaudēšanu sabiedriskajiem medijiem, Latvijas valstij un tās institūcijām.
Savukārt, komentējot Latvijas Televīzijas (LTV) lēmumu pārtraukt sadarbību ar Ventspils domi, Līdaka norādījusi, ka par šo jautājumu NEPLP vēl runās ar LTV.
“Ja LTV atsakās no konkrēta projekta un konkrēta sponsora – un tas nav Aivars Lembergs, bet gan Ventspils dome -, tad jautājums ir šāds: kāda būs sabiedriska medija politika attiecībā pret jebkuru sponsoru? Ventspils dome tiek identificēta ar Lembergu, bet Ventspilī un Latvijā, starp citu, ir vēl citi cilvēki, institūcijas, skatītāji – par viņiem nav jādomā? Pret ko iebildumi ir LTV vadībai? Pret Lembergu, pašvaldības finansējumu, Ventspils domi? Kas ir rakstīts līgumā? Ja tajā nav Lemberga vārda, tad ir jautājums: kādā veidā iespējams konsekventi realizēt sponsorēšanas politiku, lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci? Ja sabiedriskajam medijam pret pasākumu sponsorēšanu ir iebildumi principā, tad jāsāk iziet no reklāmas tirgus. Citādi nākamreiz medijam nepatiks kāda cita pašvaldība, bet iedzīvotājiem no šīs nepatikas būs jācieš. Nu ir uzpūsts burbulis, kurā sabiedrisko mediju vadība peldas bez faktiem, argumentiem un juridiskām konsekvencēm,” minējusi Līdaka.
Viņa arī minējusi, ka LTV darbinieki pieņem lēmumu par to, kurš piedalās tajā vai citā raidījumā, tāpēc jautājums ir par redakcionālo neatkarību.
Jau vēstīts, ka LTV un Latvijas Radio nolēmuši pārtraukt sadarbību ar Ventspils pašvaldību izklaides raidījumu veidošanā, jo pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (“Ventspilij un Latvijai”) ir bijis viens no aktīviem “oligarhu sarunu” dalībniekiem un apspriedis mediju ietekmēšanas un pakļaušanas veidus.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B588B7B3-FD84-43D6-A6C1-E37889606C1C/
Lembergam esot bijusi informācija, ka “Rīdzenes” sarunas tiks publiskotas pirms vēlēšanām
Tā sauktās “Rīdzenes sarunas” bija plānots publicēt vēl pirms vēlēšanām, šodien paziņoja Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”).
Viņš uzskata, ka sarunu publiskošana notika, lai viņu diskreditētu, taču to publiskošana pirms vēlēšanām nenotika, jo esot bijis uzskats, ka Lembergs vēlēšanās zaudēs.
“Tas, ka kaut kas tāds tiek gatavots, bet pirms vēlēšanām, tāda informācija manā rīcībā bija, bet maniem politiskajiem pretiniekiem likās, ka esmu politiski nosists un vēlēšanās Ventspilī uzvarēs [Ģirts Valdis] Kristovskis,” šādu iemeslu “oligarhu sarunu” nepublicēšanai pirms vēlēšanām šodien minēja Ventspils domes priekšsēdētājs.
Sarunas tomēr publiskotas, orientējoties uz Saeimas vēlēšanām, lai maksimāli diskreditētu viņu un Zaļo un zemnieku savienību, pārliecināts Lembergs, jo Ainars Šlesers un Andris Šķēle vairs nav aktīvajā politikā.
Ventspils domes priekšsēdētājs savā preses konferencē 5.7.2017. teica, ka materiālu publiskošanas pasūtītāji ir Džordžs Soross un advokāts Rūdolfs Meroni.
Lembergs pauda, ka sarunām, kas bija pievienotas tā sauktās “oligarhu lietas” materiāliem, nav veikta ekspertīze, līdz ar to neesot iespējams noteikt, kas ir runātāji publiskotajos materiālos. Vienlaikus Lembergs atzina, ka ar Šleseru “Rīdzenē” ir ticies, taču vienu vai divas reizes.
“Ja tādi resursi tiek ieguldīti, lai tādām metodēm mani noņemtu no politiskās dienas kārtības, lai iebiedētu citus politiķus, lai viņi ar mani nesēž pie viena galda, nerunā, es domāju, tas dara man lielu godu,” sacīja Lembergs.
Jau vēstīts, ka iepriekš Lembergs paziņoja, ka bijušā politiķa Šlesera sarunas viesnīcā “Rīdzene” attiecībā uz viņu izdevumā “Ir” esot atspoguļotas sagrozītā formā.
“Sarunu forma un saturs, cik tas attiecas uz mani, ir apzināti, melīgi sagrozīts, tai skaitā izdaiļots ar spēcīgiem palīgvārdiem,” norādīja Ventspils mērs.
Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C7D19-91F6-E0AA-8BC3-401A83EBB24D/
Saeimas NDK lūgusi KNAB un prokuratūru sniegt informāciju par “oligarhu lietu”
Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) 6.7.2017. ģenerālprokuratūras un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadībai lūdza sagatavot un sniegt informāciju saistībā ar “oligarhu lietu”, šodien žurnālistiem pavēstīja komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa (V).
NDK sēdē piedalījās gan ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, gan KNAB vadītājs Jēkabs Straume.
Prokuratūra un KNAB aicināts izvērtēt un sniegt atbildes komisijai uz vairākiem jautājumiem, tajā skaitā, vai iepriekš veiktās operatīvās darbības bijušas pietiekamas, kādā veidā notikusi pierādījumu vākšana un kādi tai bija rezultāti un vai tiesībsargājošo iestāžu darbinieki savus pienākumus ir pildījuši objektīvi un neatkarīgi.
Tāpat rosināts sniegt informāciju, vai tiesībsargu darbībā nav saskatāma noziedzīgu nodarījumu pazīmes un vai publiskotās “oligarhu lietas” sarunas nesatur valsts noslēpumu, skaidroja Āboltiņa.
Tāpat lūgts atbilstoši likumā minētajām iespējām informēt sabiedrību, sniedzot atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem.
Arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija nākamnedēļ plāno sasaukt sēdi, par komisijas priekšsēdētāja Ainara Latkovska (V) pavēstīto informēja Āboltiņa.
Vaicāta, vai “Vienotības” frakcijā par lēmumu rosināt parlamentārās izmeklēšanas komisiju bija dažādi viedokļi un vai politiķe atbalsta šādu izšķiršanos, Āboltiņa tieši neatbildēja, vēlreiz apstiprinot, ka tāds bija frakcijas un valdes lēmums.
Jau vēstīts, ka partija “Vienotība” aicinās koalīcijas partnerus izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par tā dēvētajām “oligarhu sarunām”, pēc Saeimas frakcijas sanāksmes sacīja partijas vadītājs Andris Piebalgs.
Kā ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C7D1C-E8A9-5380-2F7A-BF49D8ED7379/
Jurašs apgalvo, ka “oligarhu lietas” sarunas nav nopludinājis un JKP savu popularitāti no tām neceļ
Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas (KNAB) biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs apgalvo, ka viņš žurnālam “Ir” “oligarhu lietas” sarunas nav nopludinājis un viņa pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija (JKP) savu popularitāti no sarunu publiskošanas neceļ.
Jurašs aģentūrai LETA teica, ka viņam nav pamata apšaubīt žurnālā publicēto sarunu autentiskumu, taču, ikdienā strādājot KNAB, informācijas daudzums bijis milzīgs, līdz ar to daudz ko neatceras no astoņus gadus seniem notikumiem, kad viņa padotie noklausījās politiķus un uzņēmējus viesnīcā “Rīdzene”.
Jurašs apgalvoja, ka viņš žurnālam oligarhu lietas materiālus nav nopludinājis, lai arī pretējo norāda cilvēki, kas paši bija iesaistīti šajā kriminālprocesā vai ir saistīti ar politiku.
Tāpat bijušais KNAB darbinieks apgalvoja, ka noklausītās sarunas birojā netika slēptas un iepazīšanās ar materiāliem bija stingrā uzraudzībā. “Visa lieta ar materiāliem bija pieejama gan izmeklētājiem, gan prokuratūrai. Ikviens, kurš bija iepazinies ar lietas materiāliem, ir izdarījis atzīmi lietā un par to iespējams pārliecināties. Cik es atceros, tad pirms kriminālprocesa ierosināšanas visi operatīvās lietas materiāli bija nodoti prokuratūrai krimināltiesiskā vērtējuma sniegšanai,” piebilda Jurašs.
Runājot kopumā par lietas izbeigšanu, Jurašs atkārtoja jau iepriekš pausto, proti, jau no paša sākuma no prokuratūras puses likti šķēršļi lietas veiksmīgai izmeklēšanai. Drīz vien prokuratūrai pievienojās toreizējā KNAB vadība ar Jaroslavu Streļčenoku priekšgalā, jo tieši Streļčenoks, vēršoties pret darbiniekiem, sāka iznīcināt KNAB apkarošanas bloka komandu.
“Jau no paša sākuma bija noraidoša attieksme pret šo procesu. Faktiski tika likti šķēršļi lietas veiksmīgai izmeklēšanai. Ja KNAB būtu rīcībspējīgs un tobrīd amatu ieņemtu cits ģenerālprokurors, kurš ir ieinteresēts rezultātos, tad izmeklēšanas rezultāts noteikti būtu citāds. Tomēr es joprojām uzskatu, ka, neskatoties uz liktajiem šķēršļiem, atsevišķās epizodes bija pilns pamats uzrādīt apsūdzības un tās nodot vērtēšanai tiesā,” norādīja Jurašs.
Bijusī KNAB amatpersona akcentēja, ka citās apjomīgās krimināllietās KNAB saņēma pilnu prokuratūras atbalstu. Šāds atbalsts saņemts, piemēram, “Latvenergo” un “Daimler” lietās.
Lai arī tā dēvētās oligarhu lietas uzraugošais prokurors Māris Leja iepriekš paziņojis, ka galvenie pierādījumi lietā balstījās uz viesnīcā noklausītajām sarunām, Jurašs norādīja, ka pastāvēja arī citi kratīšanās izņemtie pierādījumi. “Eksistē noziegumu veidi, kuru pierādīšanai sarunu ieraksti ir pats svarīgākais pierādījums, piemēram, kukuļa pieprasīšana vai kukuļa piedāvājuma pieņemšana,” piebilda Jurašs.
JKP, kas par galveno mērķi izvirzījusi korupcijas apkarošanu, saistībā ar publiskotajām “oligarhu lietas” sarunām ir iesniegusi pieteikumu Rīgas domē par tautas sapulces organizēšanu par tiesiskumu 13.jūlijā laukumā pie Rīgas pils. Jurašs uzskata, ka viņa pārstāvētā partija sarunu publiskošanu neizmanto savas popularitātes celšanai.
“Mēs vienkārši dodam iespēju pašai sabiedrībai rīkoties aktīvāk un, piesakot sapulci, esam sabiedrībai radījuši platformu tam, lai Valsts prezidents rīkotos. Negribu runāt par lētu populismu, jo mums patiešām rūp, kas notiek valstī ar tiesiskumu. Latvijā neieradīsies “zaļie cilvēciņi”, bet mani nepamet sajūta, ka atsevišķu cilvēku dēļ mēs varam pazaudēt Latvijas valsti. Sarunu publiskošana ir sabiedrības interesēs. Iespējams, šī “oligarhu lieta” visprecīzāk ataino, kā Latvijā tiek veidota politika. Tajā pašā laikā es varu no savas pieredzes apgalvot, ka KNAB bija izmeklēšanā citas lietas, kur noklausīto sarunu saturs ir ne mazāk šokējošs,” uzsvēra Jurašs.
Jurašs sola ar interesi sekot tam, kā tagad rīkosies ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un KNAB, lai gan neviens “īsti nezina, kā rīkoties šādā situācijā”.
Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess prokuratūrā un KNAB tika izbeigts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/946EAE2F-1D55-4046-8BBF-9749CDF8AFD0/
Vairāki “Vienotības” deputāti saistībā ar “oligarhu sarunām” aicina pārbaudīt Dūklava sniegtās ziņas amatpersonas deklarācijās
Vairāki partijas “Vienotība” deputāti saistībā ar žurnālā “Ir” publiskoto informāciju aicina Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pārbaudīt zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) valsts amatpersonas deklarācijās sniegto ziņu patiesumu, liecina politiķes Ilze Viņķeles “twitter.com” kontā publicētais iesniegums.
Ar šādu aicinājumu pie VID direktores Ilzes Cīrules vērsušies deputāti Viņķele, Lolita Čigāne, Ints Dālderis, Andrejs Judins un Aleksejs Loskutovs.
Politiķi atsaucas uz “Ir” publiskoto informāciju informāciju, ka “Dūklava īpašumā ir, iespējams, valsts amatpersonas deklarācijās neuzrādīts īpašums Rīgas Brīvostas teritorijā”. Tāpēc lūgts pārbaudīt ministra valsts amatpersonas deklarācijās par pēdējiem septiņiem gadiem sniegto ziņu patiesumu.
Parlamentārieši aicina īpaši izvērtēt, vai deklarācijās atspoguļots pilns Dūklava tiešā vai pastarpinātā īpašuma esošas mantas klāsts.
VID aģentūru LETA informēja, ka šāds deputātu iesniegums vēl nav saņemts. Līdz ko tas notiks, VID savas kompetences ietvaros vērtēs konkrētās amatpersonas deklarācijas noteiktajā laika periodā. VID prognozē, ka lielākās grūtības sagādās iespējamo objektu identificēšana.
Dūklavs aģentūrai LETA noliedza, ka viņam piederētu šāds zemesgabals. “Tās ir muļķības, cilvēkiem laikam nav, ko rakstīt. Neesmu lasījis žurnālu “Ir”, un nelasu to,” sacīja Dūklavs, vienlaikus noliedzot, ka viņam piederētu zeme Rīgas brīvostas teritorijā.
Jau vēstīts, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F6031912-D54F-4183-AEBE-682D71672BD1/
“Vienotība” aicinās koalīcijas partnerus izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par “oligarhu sarunām”
Partija “Vienotība” aicinās koalīcijas partnerus izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par tā dēvētajām “oligarhu sarunām”, pēc Saeimas frakcijas sanāksmes sacīja partijas vadītājs Andris Piebalgs.
Piebalgs piebilda, ka aicinās komisiju izveidot un tā vadību uzticēt Andrejam Judinam (V).
Par komisijas veidošanu iestājās partijas valdes vairākums, skaidroja partijas vadītājs.
Judina godaprātu “man liekas, neviens parlamentā neapšauba”, un viņam ir nepieciešamās spējas, lai parlamentārā komisija sasniegtu ātru un teicamu rezultātu, skaidro Piebalgs.
Komisijas uzdevumi būtu pārliecināties par izskanējušo faktu autentiskumu, noskaidrot, kāpēc šajā lietā ilgi netika pieņemti lēmumi, un pateikt, kādi politiskie pasākumi vēl ir nepieciešami, lai šāda situācija nekad nevarētu atkārtoties.
Vaicāts, vai pēc parlamentārās izmeklēšanas beigām iegūtie secinājumi nesagādās vilšanos, kā tas bijis citos gadījumos, Piebalgs norādīja, ka saprot šīs bažas, taču vairāku iepriekšējo komisiju kļūda bija nevienošanās par sasniedzamajiem mērķiem, un tāpat iepriekš bijušas problēmas ar atbilstoša vadītāja atrašanu.
Komisiju esot nepieciešams veidot, lai dotu signālu, ka varas centrs valstī vairs nav un nekad nebūs “Rīdzene” parlamenta vietā.
“Vienotība” “ies tālāk” ar priekšlikumu par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām, lai nostiprinātu tiesiskumu, pauda Piebalgs.
Kā ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C7D1C-DD00-E423-703B-4551B41DD789/
Piebalgs: “Oligarhu sarunu” parlamentārās izmeklēšanas gadījumā rezultāts jāpanāk pēc iespējas ātrāk
Ja tiks izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija par “oligarhu sarunām”, tai rezultāts būs jāpanāk pēc iespējas īsākā termiņā, aģentūrai LETA sacīja partijas “Vienotības” priekšsēdētājs Andris Piebalgs.
Komisija varētu sāk strādāt vasarā un tās darbības termiņš varētu būt no trīs mēnešiem līdz nepilnam pusgadam, pieļāva politiķis.
Pašlaik ir tikai versija par parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošanu ar koalīcijas partneru atbalstu, jo valdību veidojošajām partijām ir uzdevums atrisināt situāciju, teica Piebalga. Vaicāts par iespēju, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varētu neparakstīties par labu šādai iniciatīvai, Piebalgs uzsvēra, ka ZZS tieši jābūt šādas komisijas iniciatorei. Saistībā ar publiskotajām sarunām visvairāk ēna ir kritusi uz ZZS, tāpēc šis politiskais spēks būtu ieinteresēts dot signālu par situācijas uzlabošanos, skaidroja “Vienotības” vadītājs.
Vaicāts par parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošanu ar opozīcijas atbalstu, Piebalgs norādīja, ka par komisijas veidošanu ir jāvienojas koalīcijā. “Vienotība” ir uzticīga valdību veidojošajai koalīcijai, piebilda politiķis.
Kā ziņots, “Vienotība” aicinās koalīcijas partnerus izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par tā dēvētajām “oligarhu sarunām”, pēc Saeimas valdes un frakcijas sanāksmes 5.jūlijā sacīja partijas vadītājs Piebalgs.
Piebalgs piebilda, ka aicinās komisiju izveidot un tā vadību uzticēt Andrejam Judinam (V).
Jau vēstīts, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
….Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0DE4D64C-CEA6-45D6-8A2B-77885685C375/
Smiltēns: “Vienotība” nevar ietekmēt Lemberga atrašanos pie koalīcijas galda, jo tāds ir ZZS lēmums
Partija “Vienotība” nevar ietekmēt Ventspils mēra Aivara Lemberga (“Ventspilij un Latvijai”) atrašanos vai neatrašanos pie koalīcijas galda, jo tāds ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) lēmums, intervijā Latvijas Radio sacīja “Vienotības” priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.
Smiltēns teica, ka “Vienotības” alternatīva ir strādāt valdībā ar “Saskaņas centru” vai iet strādāt opozīcijā. “Tās izvēles ir skarbas, mums nākas sadarboties ar tiem, ar kuriem vispār tas ir iespējams,” sacīja Smiltēns.
Vaicāts, vai pēc tā dēvēto “oligarhu sarunu” publiskošanas ir mainījušās attiecības koalīcijas spēku starpā, Smiltēns norādīja, ka visu laiku esot situācija, kad pastāv divas valdības. “[..] mēs vienmēr esam ar muguras smadzenēm sajutuši, ka ir situācija, kad pastāv divas valdības – viena de facto un viena de jure. Esot valdībā un strādājot koalīcijā, ir vieni sadarbības partneri, bet visu laiku notiek kaut kādas kulāru sarunas un tu jūti spiedienu no malas,” sacīja Smiltēns.
Kā vienu no piemēriem, kad bijusi šāda ietekme, viņš minēja grozījumus Kredītiestāžu likumā. “Vienotība” vienmēr cenšoties “izķert” šādus gadījumus.
Kā apgalvoja Smiltēns, vienā no iepriekšējām Saeimām bija redzams, ka alternatīvā koalīcija atsevišķos balsojumos veidojas ZZS ar “Saskaņu”. Šajā Saeimā grozījumi Kredītiestāžu likumā tika “dzīti cauri ar “Saskaņas” atbalstu”. Minēto likumprojektu atbalstīja 56 deputāti no ZZS, nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, “Saskaņas” un “No sirds Latvijai”. Pret bija 20 parlamentārieši, tostarp “Vienotības” deputāti.
“Šī te saspēle vienmēr notiek un mums ar to jāstrādā,” teica Smiltēns, piebilstot, ka, aizejot opozīcijā, nebūtu iespējams paveikt partijas iecerēto.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/383D9374-1145-4A46-A6B2-8399305E9B49/
Politologs: “Vienotība” grib nodemonstrēt, ka VL-TB/LNNK un ZZS nevēlas skaidrot un izmeklēt “oligarhu sarunas”
“Vienotība” grib nodemonstrēt, ka nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nevēlas skaidrot un izmeklēt tā dēvētās oligarhu sarunas, uzskata Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.
Skudra, komentējot partijas “Vienotība” ierosinājumu izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju “oligarhu sarunu” izvērtēšanai, aģentūrai LETA norādīja, ka pašlaik ir novērojama tipiska “politiskā tirgošanās”.
Šādu apgalvojumu Skudra pamato ar to, ka pašreizējie “Vienotības” pārstāvju izteikumi par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi ir adresēti tikai medijiem, nevis noteiktiem politiskiem spēkiem vai amatpersonām.
Viņš uzskata, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveides galvenais priekšnosacījums ir tā dēvētās oligarhu lietas ierakstīto sarunu un tiesas materiālu publiskošana. “Līdz šim diskusijas par to ir notikušas aiz slēgtām durvīm. Tiesas materiāli jādara publiski pieejami, lai jebkurš, kuram tas interesē, varētu paklausīties un pats spriest, vai tās ir tur [žurnālā “Ir”] pieminēto kungu balsis,” sacīja Skudra.
Tāpat viņš norādīja, ka nav zināms, vai tā dēvētajā oligarhu lietā ir vienīgi audio materiāli. “Ir vēl vesela kaudze jautājumu, uz kuriem jāsniedz atbildes sabiedrībai, nevis komisijā,” teica skudra, piebilstot, ka pirms lietas materiālu publiskošanas viņš nesaredz jēgu parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei.
Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/11A14A63-6653-4801-BFF2-C1AF01F1AF79/
Brigmanis: Parlamentārās izmeklēšanas rosināšana par “oligarhu sarunām” ir “Vienotības” politiķu priekšvēlēšanu kampaņa
Ar rosinājumu veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju daļa “Vienotības” politiķu īsteno kampaņu pirms nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) parlamenta frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
ZZS līderis arī norādīja, ka “Vienotība” lēmumu par komisijas izveidošanas rosināšanu esot pieņēmusi tikai ar daļas savu politiķu atbalstu. Ne visi “Vienotībā” esot balsojuši par šo ideju un pret šādu lēmumu esot bijusi arī partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), atsaucoties uz viņa rīcībā esošo informāciju, vēstīja Brigmanis.
Turklāt ir “labs jautājums”, vai parlamentārās izmeklēšanas rosinātāji līdz Saeimas vēlēšanām paliks “Vienotībā”, piebilda parlamentārietis.
Politiķis šo iniciatīvu vērtē kā “gaisa tricināšanu” ar mērķi pievērst sev uzmanību. Pats Brigmanis neparakstīsies par izmeklēšanas komisijas izveidi, jo neredz pamatu atbalstīt atsevišķu “Vienotības” politiķu priekšvēlēšanu kampaņu. Pārējie ZZS deputāti esot brīvi savā izvēlē, vai atbalstīt parlamentārās izmeklēšanas sākšanu.
Politiskās apvienības līderim nebūšot iebildumu, ja “Vienotība” nolems atbalstu šai iniciatīvai meklēt pie opozīcijas. ZZS politiķis esot dzirdējis, ka atbalsts šajā jautājumā varētu tikt meklēts pie “Saskaņas”. Izmeklēšanas komisijas veidošana nāks tikai par sliktu labēji centriskajām partijām un par labu “Saskaņai”, jo tās vēlētājam nav svarīga tās kāda pārstāvja dalība publiskotajās sarunās, pauda Brigmanis.
ZZS nelikšot šķēršļus šādas komisijas izveidei un tās izveidošanas gadījumā darbam deleģēšot arī savu deputātu. Parlamentārās izmeklēšanas vadīšanu arī vispareizāk būtu uzticēt opozīcijai, kas nodrošinātu pragmātiskāku un neitrālāku izvērtējumu, piebilda politiķis.
Brigmanis uzsvēra, ka parlamentāro kontroli var nodrošināt pašreizējos formātos – vakar par šo jautājumu esot spriests parlamenta Nacionālās drošības komisijas sēdē un tāpat esot gaidāma Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sanāksme.
Kā ziņots, “Vienotība” aicinās koalīcijas partnerus izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par tā dēvētajām “oligarhu sarunām”, pēc Saeimas valdes un frakcijas sanāksmes 5.jūlijā sacīja partijas vadītājs Piebalgs.
Vaicāts par iespēju, ka ZZS varētu neparakstīties par labu šādai iniciatīvai, Piebalgs uzsvēra, ka ZZS tieši jābūt šādas komisijas iniciatorei. Saistībā ar publiskotajām sarunām visvairāk ēna ir kritusi uz ZZS, tāpēc šis politiskais spēks būtu ieinteresēts dot signālu par situācijas uzlabošanos, skaidroja “Vienotības” vadītājs.
Iepriekš taujāta, vai “Vienotības” frakcijā par lēmumu rosināt parlamentārās izmeklēšanas komisiju bija dažādi viedokļi un vai politiķe atbalsta šādu izšķiršanos, Āboltiņa tieši neatbildēja, vēlreiz apstiprinot, ka tāds bija frakcijas un valdes lēmums.
Jau vēstīts, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/126D054A-07A1-49AC-B638-BC80D0F29176/
Raivis Dzintars aicina DP izmeklēt Krievijas ietekmi uz Latvijas politiku saistībā ar “oligarhu sarunām”
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars vērsies ar aicinājumu Drošības policijā (DP) sākt izmeklēšanu par Krievijas tiešu ietekmi Latvijas politiskajos procesos saistībā ar “oligarhu sarunām”.
Politiķis aicina DP apliecināt sabiedrībai medijos publiskoto tā dēvēto “oligarhu sarunu” autentiskumu un “sākt procesu par tajās izskanējušo apdraudējumu Latvijas valsts tiesiskuma pamatiem un Krievijas ietekmi, kā arī pretlikumīgu iejaukšanos Latvijas politikas veidošanā un valsts iekšpolitikā”.
“Pēdējās nedēļās Latvijas sabiedrības pamatotu satraukumu izraisījušas medijos publicētās tā dēvētās “oligarhu sarunas. Ja pieļaujam šo sarunu autentiskumu, tajās izskanējusī informācija satur ne vien būtisku apdraudējuma risku valsts tiesiskuma pamatiem, bet arī norāda uz iespējamu tiešu Krievijas ietekmi un pretlikumīgu iejaukšanos Latvijas politikas veidošanā un valsts iekšējās lietās,” uzsver Dzintars.
“Materiālos ietvertie sarunu fragmenti par it kā Maskavā izlemtu Latvijas nākamā Ministru prezidenta kandidatūru, par mērķi iesaistīt prokrieviskus spēkus valdībā, ir uzskatāmi par apdraudējumu Latvijas valstiskajai suverenitātei, un to izmeklēšana ir vistiešākais Drošības policijas kompetencē esošs jautājums,” pauž politiķis.
Dzintars uzsver, ka izvērtējuma veikšanu nedrīkst novilcināt vai atlikt. “Krievijas vēlme un centieni vairot savu ietekmi Latvijā nav nekāds noslēpums, un šis gadījums, iespējams, būtu viens no pirmajiem neapgāžamajiem šādu interešu un darbību pierādījumiem,” akcentē nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs.
Sarunu satura autentiskuma apstiprināšanas gadījumā jāveic visas likumā paredzētās darbības par atsevišķu personu vai politisko grupējumu saistību ar pretlikumīgu Krievijas iejaukšanos Latvijas valsts iekšējās lietās, šo personu identificēšanu un saukšanu pie atbildības, pauž Dzintars. Tāpat par sāktajām darbībām likumā noteiktā kārtībā jāinformē Latvijas sabiedrība.
Jau vēstīts, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/97BA2422-FAB1-41C6-B143-128766CE219B/
Zatlers: Vēlētājiem jāizlemj, vai valsti turpinās vadīt “oligarhu lietā” iesaistītie
Vēlētājiem ir jāizlemj, vai valsti turpinās vadīt “oligarhu lietā” iesaistītās personas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” teica kādreizējais valsts prezidents Valdis Zatlers.
Latvijā ir izveidojušas divas valdības, viena – oficiālā, otra – pagaldes valdība. Tikai vēlētāji spēj izjaukt šo divvaldību, uzsvēra Zatlers.
Viņaprāt, cilvēkiem ir jāpadomā un jāsaprot vai gribam tā dzīvot tālāk.
Kā ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/798C0463-BF82-4DB4-8DCC-2F55207A25FE/
Arī KNAB nepubliskos visus “oligarhu lietas” materiālus
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tāpat kā Ģenerālprokuratūra neatsauksies sabiedrības par atklātību “Delna” aicinājumam un nepubliskos visus ar “oligarhu lietas” izmeklēšanu saistītos materiālus. KNAB Sekretariāta vadītāja Māra Priedīte aģentūrai LETA teica, ka saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, KNAB nav tiesiska pamata publiskot krimināllietas materiālus. Saskaņā ar likumu tikai galīgie nolēmumi krimināllietās, nodrošinot ar likumiem noteiktās informācijas aizsardzību, ir pieejami publiski. KNAB apliecina, ka turpina pārbaudi par žurnālā “Ir” publicēto sarunu autentiskumu, taču lietas apjoma dēļ šobrīd tās veikšanas ilgumu precīzi nav iespējams paredzēt. Tvitera lietotāji pauž vēlmi iepazīties ar skandalozās lietas materiāliem.
Žurnāliste Sandra Veinberga pārliecinoši norāda, kā būtu jārīkojas KNAB.
Sandra Veinberga
@sandraveinberga
Oligarhu lietas dokumenti ir jāpublicē pilnībā @KNABinforme un ģen – prok jārosina izskatīt šo lietu no jauna. Tas… twitter.com/i/web/status/8…
Mon Jul 10 08:50:35 +0000 2017
Biroja funkcijas apspriež tvitera lietotāja Dina Dragune.
DinaDragune
@DinaDragune
Kāpēc Latvijā vispār ir vajadzīgs @KNABinforme, ja ne vien neapkaro korupciju, bet pat traucē sabiedrībai to darīt? m.delfi.lv/latvija/articl…
Mon Jul 10 10:50:50 +0000 2017
Tvitera lietotājs “Kroje” apšauba vajadzību pēc KNAB.
Kroje
@KrojeS
@DinaDragune @KNABinforme Tāda,kāda tā ir tagad,nav vajadzīga. Tikai izšķiež mūsu naudu!
Mon Jul 10 12:21:04 +0000 2017
…Info avots:
http://www.leta.lv/ontheweb/item/c59e745f-4c2a-449f-add7-841190ab2ac9
