Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) preses brīfingā 3.7.2017. plkst.15 informēs par aktuālo situāciju saistībā ar “oligarhu lietas” sarunām.
KNAB organizēs preses brīfingu, kurā informēs par aktualitātēm saistībā ar ģenerālprokurora 30.jūnijā pausto un KNAB turpmāko rīcību, skaidro KNAB.
Preses brīfings notiks KNAB telpās, Brīvības ielā 104 un tā ilgums paredzēts aptuveni 15 minūtes.
Jau vēstīts, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
Ģenerālprokurors pagājušā piektdienā intervijā Latvijas televīzijai paziņoja, ka žurnālā “Ir” publiskoto “oligarhu sarunu” daļa iepriekš nav nonākusi prokuratūras rīcībā.
Ģenerālprokurors atzina, ka sarunu daļa, kas patlaban tikusi publiskota, iepriekš nav bijusi prokuratūras rīcībā, un “neesot skaidrs, kāpēc tā noticis”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/30815821-9DE8-46C8-8FC3-44B0EFFC04E6/
KNAB pārbaudīs žurnālā “Ir” publicēto “oligarhu sarunu” autentiskumu
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs žurnālā “Ir” publicēto “oligarhu sarunu” autentiskumu, šodien preses konferencē sacīja KNAB vadītājs Jēkabs Straume.
Viņš norādīja, ka KNAB savas darbības kompetences robežās pārbaudīs žurnālā publicēto “oligarhu sarunu” autentiskumu. KNAB arī lūgs žurnāla rīcībā esošo informāciju salīdzināt ar biroja rīcībā esošo informāciju, taču jau šobrīd varot pateikt, ka “līdzības ir saskatāmas ar žurnālā publicētajām sarunām”.
KNAB izmeklēšanas nodaļas vadītāja Ilze Kivleniece norādīja, ka, ja KNAB rīcībā būtu tādas sarunas, tad tās tiktu pārbaudītas. “Izmeklēšanas rīcībā šādas sarunas nav bijušas”, atbildēja Kivleniece, kurai tika jautāts vai biroja rīcībā bija saruna, kurā figurēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
“Gadījumā, ja publicētā informācija izrādīsies autentiska, (..) būs jāuzdod jautājums, vai informācija arvien nav klasificēta kā valsts noslēpuma objekts. Ja šī informācija ir autentiska, tad noteikti daļa nav skatīta kriminālprocesa ietvaros,” sacīja Straume.
Ja nelikumīgi nododot informāciju žurnālam “Ir” būs pārkāpts likums, tad Straumem kā iestādes vadītājam būs atbilstoši jāreaģē un jāvēršas Satversmes aizsardzības birojā. Šobrīd gan KNAB nevar skaidri apgalvot vai valsts noslēpuma objekti ir pazaudēti vai arī izpausti apzināti.
Straume arī atklāja, ka gadījumā, ja pārbaudes laikā sarunu saturā būs informācija par iespējamiem amatpersonu noziegumiem, tad KNAB to pārbaudīs.
KNAB priekšnieks solīja, ka pārbaude par sarunu autentiskumu notiks “saprāta robežās”, taču termiņš nav noteikts.
Straume arī pieturējās pie pagājušajā nedēļā sarunu festivālā “Lampa” paustās atziņas, ka oligarhu lieta nav jāsauc šādā vārdā, bet tā jādēvē atbilstoši tās numuram. Šodien preses konferencē viņš, saīsinot lietas numuru, kriminālprocesu nodēvēja par “911”.
Tāpat KNAB priekšnieks solīja, ka KNAB lēmums par lietas izbeigšanu likuma robežās tiks publiskots.
Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
Ģenerālprokurors pagājušā piektdienā intervijā Latvijas Televīzijai paziņoja, ka žurnālā “Ir” publiskoto “oligarhu sarunu” daļa iepriekš nav nonākusi prokuratūras rīcībā. Ģenerālprokurors atzina, ka sarunu daļa, kas patlaban tikusi publiskota, iepriekš nav bijusi prokuratūras rīcībā, un “neesot skaidrs, kāpēc tā noticis”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A8F30FB9-E3A9-42FE-A4F2-C5B4484DB01D/
Žurnāls “Ir” nesniegs KNAB papildu informāciju, kas varētu apdraudēt “oligarhu sarunu” avotu aizsardzību
Žurnāls “Ir” nesniegs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu informāciju, kas varētu apdraudēt publiskoto “oligarhu sarunu” avotu aizsardzību, aģentūrai LETA pastāstīja “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele.
Atsaucoties uz vakardien preses konferencē KNAB vadītāja Jēkaba Straumes pausto aicinājumu žurnālu “Ir” sadarboties, lai noteiktu tā publiskoto “oligarhu sarunu” autentiskumu, Ločmele sacīja, ka žurnāls pirms to publicēšanas par to jau ir pārliecinājies. “Visas “Ir” publicētās sarunas tiešām ir notikušas un to saturs ir atspoguļots patiesi. Nepieciešamības gadījumā “Ir” spēs to pierādīt tiesā,” norādīja žurnāla galvenā redaktore.
Viņa skaidroja, ka “Ir”, pildot savu profesionālo pienākumu, nesniegs nekādu papildu informāciju, kas var apdraudēt avotu aizsardzību, vienlaikus uzsverot, ka tas nekavē KNAB salīdzināt visu publiskoto sarunu saturu ar biroja rīcībā esošo informāciju. “Lai to izdarītu, nekāda papildu “palīdzība” no “Ir” redakcijas nav nepieciešama,” uzsvēra Ločmele.
Pēc žurnāla redaktores teiktā, publicējot “oligarhu sarunas”, “Ir” vadījās pēc diviem principiem, kas ir svarīgi neatkarīgai un profesionālai žurnālistikai. Pirmais princips ir balstīts uz sabiedrības tiesībām uzzināt būtiskus faktus par iespējamiem noziegumiem un procesiem, kas skar Latvijas valsts pārvaldi. Savukārt otrs princips saistīts ar žurnālistu pienākumu aizsargāt avotus, kas uzticējušies medijam un snieguši sabiedrībai būtisku informāciju, prasot saglabāt viņu anonimitāti. “Abus šos principus “Ir” turpinās ievērot, lai kādi pavērsieni sekotu “oligarhu lietas” tālākajā procesā,” sacīja Ločmele.
Viņasprāt, prokuratūras un KNAB izteikumi par sarunu “autentiskuma pārbaudi” ir “tukšu salmu kulšana”, lai aizpildītu neveiklo klusumu, kas iestājies pēc oligarhu sarunu publiskošanas, kad visai sabiedrībai ir kļuvis redzams, cik brutāla ir bijusi amatpersonu rīcība un cik kusla viņu iespējamo noziegumu izmeklēšana. Žurnāla “Ir” galvenās redaktores ieskatā likumsargi velk laiku un cenšas izskatīties svarīgi, “pārbaudot” paši savu izmeklēšanas materiālu “autentiskumu”, tā vietā, lai uzņemtos atbildību.
Ločmele pauda aicinājumu KNAB visu enerģiju un prasmi likt lietā, lai apkarotu augsta līmeņa korupciju Latvijā, tajā skaitā valsts nozagšanu. “Tāpat aicinu KNAB un tā priekšnieku respektēt žurnālistu pienākumu aizsargāt avotus, kas ir ļoti būtisks vārda brīvības princips — nostiprināts gan Latvijas likumos, gan mūsu valstij saistošās starptautiskajās tiesībās,” uzsvēra “Ir” galvenā redaktore.
Viņa atsaucās uz Eiropas Cilvēktiesību tiesā jau atkārtoti pausto, ka valsts institūciju prasība atklāt žurnālistu avotus ir pretrunā ar Eiropas cilvēktiesību konvencijas 10.pantu, ja vien tā nav pamatota ar sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm, piemēram, nepieciešamību novērst nekavējošus draudus dzīvībai u.tml.
Tāpat viņa norādīja, ka skaidrus principus avotu aizsardzībai nosaka arī Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendācija, kas atļauj valsts institūcijām pieprasīt žurnālistiem atklāt avotus tikai sevišķi svarīgu sabiedrības interešu gadījumā, ja tiek konstatēti vitāli un nopietni apstākļi. “Turklāt avotu aizsardzība ietver ne tikai žurnālista pienākumu neatklāt avota identitāti, bet aizsargāt arī jebkādu informāciju, kas var identificēt avotus, piemēram, faktiskie apstākļi, kādos informācijas avots sniedzis informāciju un nepubliskotā informācija, ko avots sniedzis,” sacīja Ločmele, uzsverot, ka arī Latvijas tiesas ir atkārtoti aizstāvējušas avotu aizsardzības principu.
Vienlaikus viņa skaidroja, ka pat valsts noslēpuma izpaušana nav kritērijs, lai pieprasītu avotu atklāšanu par piemēru minot gadījumu 2011.gadā, kad Latvijas tiesa noraidīja pieprasījumu atklāt žurnālista avotu, kas bija apzināti izpaudis valsts noslēpumu, lai publiskotu sabiedrībai būtisku informāciju. Pēc Ločmeles teiktā, arī šāds avots tiek aizsargāts, ja nav sevišķi svarīgu interešu tā atklāšanai.
Žurnāla “Ir” galvenā redaktore uzsvēra, ka likumsargiem jābeidz kult tukšus salmus, jārespektē žurnālistu avotu aizsardzība un jāķeras pie korupcijas apkarošanas.
Kā ziņots, vakardien preses konferencē KNAB vadītājs Jēkabs Straume sacīja, ka birojs savas darbības kompetences robežās pārbaudīs žurnālā “Ir” publicēto “oligarhu sarunu” autentiskumu.
KNAB arī lūgs žurnāla rīcībā esošo informāciju salīdzināt ar biroja rīcībā esošo informāciju, taču jau šobrīd varot pateikt, ka “līdzības ir saskatāmas ar žurnālā publicētajām sarunām”.
“Gadījumā, ja publicētā informācija izrādīsies autentiska, (..) būs jāuzdod jautājums, vai informācija arvien nav klasificēta kā valsts noslēpuma objekts. Ja šī informācija ir autentiska, tad noteikti daļa nav skatīta kriminālprocesa ietvaros,” sacīja Straume.
Ja nelikumīgi nododot informāciju žurnālam “Ir” būs pārkāpts likums, tad Straumem kā iestādes vadītājam būs atbilstoši jāreaģē un jāvēršas Satversmes aizsardzības birojā. Patlaban gan KNAB nevar skaidri apgalvot vai valsts noslēpuma objekti ir pazaudēti vai arī izpausti apzināti.
Straume arī atklāja, ka gadījumā, ja pārbaudes laikā sarunu saturā būs informācija par iespējamiem amatpersonu noziegumiem, tad KNAB to pārbaudīs.
KNAB priekšnieks solīja, ka pārbaude par sarunu autentiskumu notiks “saprāta robežās”, taču termiņš nav noteikts.
Tāpat KNAB priekšnieks solīja, ka biroja lēmums par lietas izbeigšanu likuma robežās tiks publiskots.
Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
Ģenerālprokurors pagājušā piektdienā intervijā Latvijas Televīzijai paziņoja, ka žurnālā “Ir” publiskoto “oligarhu sarunu” daļa iepriekš nav nonākusi prokuratūras rīcībā un “neesot skaidrs, kāpēc tā noticis”
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/45E8B34D-FF14-424B-BE15-7AD430D79D5D/
LŽA: Izmeklēšanas iestādēm pilnā pērā jārespektē žurnālistu avotu aizsardzība
Izmeklējot informācijas noplūdi no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) tā sauktajā “oligarhu lietā”, izmeklēšanas iestādēm pilnā mērā jārespektē žurnālistu avotu aizsardzība, kas nostiprināta Latvijas likumos, tiesu lēmumos un Latvijai saistošos starptautiskajos tiesību aktos, aģentūru LETA informēja Latvijas Žurnālistu asociācijā (LŽA).
LŽA valde uzskata, ka KNAB vadītāja Jēkabs Straumes paustais aicinājums šā gada 3.jūlijā žurnāla “Ir” redakcijai sadarboties un atklāt birojam tās rīcībā esošo informāciju ir vērtējams kā nepieļaujama iejaukšanās žurnālistu profesionālajā darbībā. Vienlaikus tā atgādina, ka avotu aizsardzība ir fundamentāls mediju darba princips, kas garantē sabiedrības tiesības uzzināt būtisku informāciju, kas oficiāli netiek atklāta.
Asociācija norāda, ka žurnālistu pienākumu aizsargāt avotus nosaka Latvijas likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. “Šis princips nostiprināts arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumos, kuros uzsvērts – valsts institūciju prasība atklāt žurnālistu avotus, ja vien tā nav pamatota ar sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm, ir pretrunā ar Eiropas cilvēktiesību konvencijas 10.pantu, kas garantē vārda brīvību,” pauž LŽA.
Tāpat LŽA atgādina, ka žurnālistu avotu aizsardzību nosaka arī Eiropas Padomes Ģenerālās asamblejas 2011.gadā pieņemtā Rekomendācija Nr.1950, kas valsts institūcijām ļauj pieprasīt atklāt avotus tikai sevišķi svarīgu sabiedrības interešu gadījumā, ja ir konstatēti vitāli un nopietni apstākļi.
“Rekomendācija arī uzsver, ka žurnālistu avotu aizsardzība ir pamata nosacījums žurnālista darba pilnvērtīgai īstenošanai. Avotu aizsardzība ietver ne tikai avota personas datu sargāšanu, bet arī jebkādu informāciju, kas var veicināt avota identificēšanu — tajā skaitā faktiskie apstākļi, kādos informācija sniegta žurnālistam vai medija nepubliskotā informācija, ko avots ir sniedzis,” skaidro asociācijas valde.
LŽA atzīmē, ka prasība izpaust žurnālistu avotus demokrātiskā sabiedrībā ir galējs solis, piemēram, lai novērstu reālu apdraudējumu personu dzīvībai. Asociācijas ieskatā, šim augstajam prasību slieksnim neatbilst izmeklēšanas intereses noskaidrot slepenas informācijas izpaudējus, jo pienākums aizsargāt avotus ir jāievēro neatkarīgi no tā, vai avots ir vai nav rīkojies prettiesiski.
Kā ziņots, žurnāls “Ir” nesniegs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu informāciju, kas varētu apdraudēt publiskoto “oligarhu sarunu” avotu aizsardzību, aģentūrai LETA pastāstīja “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele.
Atsaucoties uz pirmdien preses konferencē KNAB vadītāja Jēkaba Straumes pausto aicinājumu žurnālu “Ir” sadarboties, lai noteiktu tā publiskoto “oligarhu sarunu” autentiskumu, Ločmele sacīja, ka žurnāls pirms to publicēšanas par to jau ir pārliecinājies. “Visas “Ir” publicētās sarunas tiešām ir notikušas un to saturs ir atspoguļots patiesi. Nepieciešamības gadījumā “Ir” spēs to pierādīt tiesā,” norādīja žurnāla galvenā redaktore.
Viņa skaidroja, ka “Ir”, pildot savu profesionālo pienākumu, nesniegs nekādu papildu informāciju, kas var apdraudēt avotu aizsardzību, vienlaikus uzsverot, ka tas nekavē KNAB salīdzināt visu publiskoto sarunu saturu ar biroja rīcībā esošo informāciju. “Lai to izdarītu, nekāda papildu “palīdzība” no “Ir” redakcijas nav nepieciešama,” uzsvēra Ločmele.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka pirmdien preses konferencē KNAB vadītājs Jēkabs Straume sacīja, ka birojs pārbaudīs žurnālā “Ir” publicēto “oligarhu sarunu” autentiskumu.
Viņš norādīja, ka KNAB arī lūgs žurnāla rīcībā esošo informāciju salīdzināt ar biroja rīcībā esošo informāciju, taču jau šobrīd varot pateikt, ka “līdzības ir saskatāmas ar žurnālā publicētajām sarunām”.
“Gadījumā, ja publicētā informācija izrādīsies autentiska, (..) būs jāuzdod jautājums, vai informācija arvien nav klasificēta kā valsts noslēpuma objekts. Ja šī informācija ir autentiska, tad noteikti daļa nav skatīta kriminālprocesa ietvaros,” sacīja Straume.
Ja nelikumīgi nododot informāciju žurnālam “Ir” būs pārkāpts likums, tad Straumem kā iestādes vadītājam būs atbilstoši jāreaģē un jāvēršas Satversmes aizsardzības birojā. Šobrīd gan KNAB nevar skaidri apgalvot vai valsts noslēpuma objekti ir pazaudēti vai arī izpausti apzināti.
Straume arī atklāja, ka gadījumā, ja pārbaudes laikā sarunu saturā būs informācija par iespējamiem amatpersonu noziegumiem, tad KNAB to pārbaudīs.
Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
Ģenerālprokurors pagājušā piektdienā intervijā Latvijas Televīzijai paziņoja, ka žurnālā “Ir” publiskoto “oligarhu sarunu” daļa iepriekš nav nonākusi prokuratūras rīcībā. Ģenerālprokurors atzina, ka sarunu daļa, kas patlaban tikusi publiskota, iepriekš nav bijusi prokuratūras rīcībā, un “neesot skaidrs, kāpēc tā noticis”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/9CA4BFB1-C006-4174-872E-EF4669DF2BDE/
LTV: Žurnāls “Ir” nedeva iespēju izteikties visām “Rīdzenes sarunu” publikācijā minētajām personām
Atmaskojot oligarhus, žurnāls “Ir” nedeva iespēju izteikties visām tā dēvēto “Rīdzenes sarunu” publikācijā minētajām personām, kā to paredz žurnālistikas standarti, par šādu Latvijas Televīzijas (LTV) viedokli aģentūru LETA informēja tās pārstāvis Edgars Lākutis.
Paziņojumā LTV pauž atbalstu tādu publikāciju veidošanai un publicēšanai, kādu ar “Rīdzenes sarunām” veidojis žurnāls “Ir”, uzskatot, ka sabiedrībai ir pilnas tiesības zināt Latvijas politikas veidošanas aizkulises, kā arī iespējamos likuma pārkāpumus. “Ja LTV Ziņu dienesta rīcībā būtu šīs noklausītās telefona sarunas, tad tās tiktu publicētas,” teikts paziņojumā.
Vienlaikus LTV uzskata, ka “oligarhu slepeno sarunu” publikāciju veidošanā ir jāievēro elementārs žurnālistikas standarts, kas nosaka, ka ikvienam žurnālistam Latvijā ir jādod iespēja izteikties visām publikācijā minētām personām, it sevišķi, ja uz šīs personas profesionālo darbību ar publikācijas saturu tiek mesta šaubu ēna.
“Šajā gadījumā rakstā “Preses kastrēšana” vairākkārt tiek pieminēta gan LTV, gan tās darbinieki, taču raksta autore Indra Sprance ne reizi nav ne prasījusi, ne arī atspoguļojusi LTV un tās žurnālistu viedokli. Turklāt, kā secinām, šī rīcība bijusi selektīva, jo citā publikācijā, kurā, piemēram, “oligarhu sarunās” pieminēts pašreizējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), viņa viedoklis no žurnālistes puses gan ir prasīts,” uzsvēra LTV.
Televīzijas pārstāvji atgādina, ka viens no žurnālā “Ir” publiskotajiem sarunu fragmentiem, kuru atspēko LTV, satur izteikumus par toreizējiem LTV žurnālistiem Arni Krauzi un Ilzi Naglu, kā arī LTV Ziņu dienesta vadītāju Ivetu Elksni. Sarunas laikā tās dalībnieki norādīja, ka jāatbrīvo Krauze, kurš “mūžīgi tekstos kaut ko pats pielabojot”, kā arī tas, ka LTV žurnāliste Ilze Nagla esot draugos ar bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieci, politiķi Jutu Strīķi (JKP), piebilstot, ka Elksnei abi žurnālisti būtu jāpieskata.
LTV norāda, ka iepriekšminētajiem apgalvojumiem nav saistības ar faktisko LTV Ziņu dienesta profesionālo žurnālistiku, kas nekādā gadījumā neparedz ne pasūtījumu sižetu veidošanu, ne angažētus viedokļus, ne iejaukšanos Ziņu dienesta satura veidošanā. “To nosaka gan LTV Ētikas kodekss, gan arī reālā LTV Ziņu dienesta darbība ikdienā, un to var apliecināt ikviens LTV Ziņu dienesta žurnālists,” pausts LTV paziņojumā.
Tāpat LTV noraida bijušā politiķa, uzņēmēja Aināra Šlesera pausto, kurš sarunu laikā norādīja, ka ar LTV Ziņu dienesta žurnālisti Madaru Līcīti iespējams sarunāt sev glaimojošu sižetu izveidi. “Pašreizējo LTV Ziņu dienesta darbinieku – Ivetas Elksnes, Madaras Līcītes un Ilzes Naglas pieminēšana publikācijā šādā kontekstā ir šo darbinieku apmelošana. Nav neviena fakta, nevienas konkrētas rīcības un nav bijusi neviena konkrēta publikācija, kas šādu izdomājumu kaut daļēji apliecinātu,” uzsver LTV.
Vienlaikus LTV piebilst, ka “Ir” žurnālistes, kura ir atbildīga par “Rīdzenes sarunu” publikāciju, uzdevums bija iegūt Elksnes, Līcītes un Naglas viedokļus.
LTV arī noraida publikācijā pausto, ka sarunu laikā Šlesera uzskaitīto mediju vidū valda pilnīgs klusums par “Rīdzenes sarunām” vai ka tās pieminētas tikai garāmejot. LTV ieskatā Sprances publikācijā paustajai cēloņu sakarībai nav nekāda pamatojuma. Turklāt, pēc LTV paustā, tā ir matemātiski neprecīza.
Paziņojumā LTV uzsver, ka LTV Ziņu dienests darbojas neatkarīgi no tā, ko publicē vai nepublicē žurnāls “Ir” un citi Latvijas mediji, izvērtējot publicēto faktu kopumu un patstāvīgi pieņemot lēmumu, kādiem tematiem pievērst uzmanību. “Oligarhu noklausītām sarunām, kas ir bijušas LTV rīcībā, raidījums “De facto” pievērsās jau 2011.gadā, tātad apliecinot, ka šis temats LTV Ziņu dienesta dienaskārtībā ir būtisks,” skaidro LTV.
Ņemot vērā iepriekšminēto, LTV norāda, ka tās rīcībā nav žurnāla “Ir” publicētās “oligarhu sarunas”, kas ir pats izejmateriāls. Savukārt, lai veidotu sižetus par tām, balstoties tikai uz “Ir” publikācijām, nepieciešams laiks to pārbaudei, lai nepieļautu tās žurnālistikas kļūdas, ko ar savām publikācijām pieļāvis žurnāls “Ir”. “Te jāatzīmē, ka arī šogad, pavasarī raidījums “De facto” analizēja, kāpēc un cik pamatoti ir izbeigti kriminālprocesi, kas izriet no šīm sarunām, vēlreiz apliecinot, ka tas ir svarīgi,” uzsver LTV.
Tāpat LTV skaidro, ka arī pirms pašvaldību vēlēšanām tā veltījusi divus “Aizliegtā paņēmiena” raidījumus, piemēram, par to, kā Aivars Lembergs un citas amatpersonas “dancina” medijus un tādā veidā ar mediju starpniecību realizē vai cenšas realizēt savu varu.
Vienlaikus LTV atgādina, ka īsi pēc žurnāla “Ir” pēdējā materiāla publicēšanas, neraugoties uz raidījuma “Tieša runa” atvaļinājuma laiku, LTV Ziņu dienests pieņēma lēmumu otrdien, 4.jūlijā, LTV ēterā translēt raidījuma “Tieša runa” speciālizlaidumu, kas būs veltīts tieši šīm publikācijām un tematam.
Pēc LTV paustā, televīzija un tās Ziņu dienests arī turpmāk strādās saskaņā ar augsti profesionālas un godīgas žurnālistikas pamatprincipiem. “Vienlaikus aicinām arī žurnālu “Ir” koleģiāli dalīties ar tā rīcībā esošām telefonsarunu atšifrējumiem, lai, balstoties uz tiem, varam pilnvērtīgāk analizēt Latvijas politikas aizkulises un notikumus pirms aptuveni pieciem gadiem,” teikts LTV paziņojumā.
Žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele aģentūrai LETA apliecināja, ka pilnībā respektē LTV tiesības uz viedokli, pat ja tas esot balstīts neprecīzā faktu izklāstā.
“Žurnāls “Ir”, veidojot publikāciju sēriju par oligarhu sarunām, koncentrējās uz to satura iespējami plašu atspoguļošanu un komentārus lūdza tikai atsevišķām personām, kuras pašas ir tieši piedalījušās sarunās. Žurnāls nelūdza komentārus nevienai personai, kas sarunās tikai pieminēta, tāpēc nav pamata šajā daudzo personu virknē īpaši izcelt LTV žurnālistus. Vienlaikus žurnāls vēlas darīt lasītājiem zināmu LTV viedokli šajā jautājumā, tāpēc ir pārpublicējis komentāru pilnā apjomā portālā “Ir”,” norādīja Ločmele.
Kā ziņots, noklausītās “Rīdzenes sarunas” atklāj, kā oligarhi būvēja savu ietekmi, pakļaujot un kropļojot Latvijas medijus, raksta žurnāls “Ir”, kas ceturtdien publicējis vēl daļu sarunu atšifrējumu, kas esot iegūti “no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt”.
Sarunās Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”) un bijušais politiķis, uzņēmējs Ainārs Šlesers rosina apvienot sabiedriskos medijus un izveidot vienotu komandu, kurā neatrastos viņiem nesimpātiski indivīdi.
“Zini, kas ir sūdīgi, mēs tā arī neatrisinājām… Ko es uzreiz teicu – ka vajag apvienoties par sabiedriskajiem medijiem. To televīziju daudzmaz sakārtoja, valsts televīziju, bet valsts radio, kā bija, tā palika,” pēc 10.Saeimas vēlēšanām Šleseram teicis Lembergs. Šajās vēlēšanās Šlesera un Andra Šķēles apvienība “Par labu Latviju” ieguva astoņas vietas. “Īstermiņā padiršam tikai tāpēc, ka ir tie pretinieki. Šajā variantā, kad apvienota radio un televīzija, privātos medijus uzfrišinām – ko viņi izdarīs? Viņiem nebūs resursi. Mēs varam izspēlēt izcili,” sacījis Šlesers.
“Katru dienu, b***, skalo smadzenes,” pēc 10.Saeimas vēlēšanām šādi Lembergs esot rezumējis situāciju sabiedriskajos medijos. Šlesers piedāvājis risinājumu pēc prezidenta ievēlēšanas taisīt apvienību. “Latvijas radio, televīzija un tur ir gatava komanda, kura nosedz visu laukumu. Un pieņemt lēmumu optimizēt, pārlikt jaunās telpās radio, bet viena vadība,” viņš teicis.
Kā raksta “Ir”, šāda politiskā koncepcija ar dažādu institūciju un ekspertu iesaistīšanos tiešām tika izstrādāta un pašlaik būtu jau īstenota dzīvē, ja vien 2013.gada vasarā Valda Dombrovska (V) valdība pēkšņi nebūtu norāvusi tai stopkrānu. Kā viens no iemesliem kuluāros izskanējis tieši politiskā stīvēšanās par to, kurš – “Vienotība”, Zaļo zemnieku savienība (ZZS) vai nacionāļi – “uzliks ķepu apvienotajam medijam”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/3B2B0A2B-EB7E-4C43-A7C2-ACB909ED93DD/
Latvijas Televīzija: atmaskot “oligarhus” ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro
Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla “Ir” rakstu “Preses kastrēšana”, kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja noklausītas vairāku amatpersonu sarunas, un, kas publicēts 29.jūnija žurnāla numurā.
Pirmais un svarīgākais!
Latvijas Televīzija atbalsta šādu publikāciju veidošanu un publicēšanu, uzskatot, ka sabiedrībai ir pilnas tiesības zināt Latvijas politikas veidošanas aizkulises, kā arī iespējamos likuma pārkāpumus, un nešaubīgi – ja Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta rīcībā būtu šīs noklausītās telefona sarunas, tad tās tiktu publicētas. Jau līdz šim LTV Ziņu dienests ar savu darbību vairākkārt pierādījis, ka spēj un ceļ gaismā sabiedrībai nozīmīgas lietas (VID finanšu policistu iespējamie likuma pārkāpumi, nodokļu shēmas, birokrātija un kukuļņemšana mazajā biznesā, operāciju “Bistro Frics”). Turklāt ar šiem atklājumiem LTV Ziņu dienests un tā žurnālisti no raidījumiem Aizliegtais paņēmiens un De Facto saņēmuši arī Latvijas žurnālistu asociācijas galvenās balvas analītiskās žurnālistikas jomā pēdējos divus gadus pēc kārtas.
Tajā pašā laikā arī šādu – “oligarhu slepeno sarunu” publikāciju veidošanā ir jāievēro elementārs žurnālistikas standarts, kas nosaka, ka ikvienam žurnālistam Latvijā ir jādod iespēja izteikties visām publikācijā minētām personām, it sevišķi – ja uz šīs personas profesionālo darbību ar publikācijas saturu tiek mesta šaubu ēna. Un proti, šajā gadījumā rakstā “Preses kastrēšana” vairākkārt tiek pieminēta gan Latvijas Televīzija, gan tās darbinieki, taču raksta autore Indra Sprance ne reizi nav ne prasījusi, ne arī atspoguļojusi Latvijas Televīzijas un tās žurnālistu viedokli. Turklāt, kā secinām, šī rīcība bijusi selektīva, jo citā publikācijā, kurā, piemēram, “oligarhu sarunās” pieminēts pašreizējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, viņa viedoklis no žurnālistes puses gan ir prasīts.
Atsevišķi raksta fragmenti, kuros pieminēta Latvijas Televīzija vai tās darbinieki:
1. “Šlesers iztaujā Lauri par noskaņojumu televīzijā. “Dodiet informāciju, kā drāzt valdību, un viņi ir atvērti,” paziņo Lauris un padalās ar kolektīvām klačām – esot jātiek vaļā no Arņa Krauzes, kurš mūžīgi kaut ko pats tekstos pielabojot, bet Ilze Nagla esot draugos ar Jutu Strīķi. Rudenī pēc bērna kopšanas atvaļinājuma darbā atgriezīsies Iveta Elksne, būšot redaktore un tad varēs visus pieskatīt.”
2. “Šlesers: Izdarīsim tā – LNT atbrauks, tevi nointervēs, Panorāma atbrauks, tevi nointervēs, mums tur tagad tā Madara [Līcīte] strādā, kura draudzīgu uztaisīs sižetu.”
3. “Šlesera uzskaitīto mediju sarakstu ir vērts pārlasīt vēlreiz, jo arī šodien situācija nav īpaši mainījusies – trešo nedēļu pēc oligarhu sarunu publiskošanas šajos medijos par Rīdzenes skandālu valda pilnīgs klusums vai tas pieminēts tikai garāmejot.”
Latvijas Televīzijas komentārs:
1. Nevienam no šiem apgalvojumiem (1. un 2.fragments), ar ko savās sarunās lielās “Rīdzenes” sarunu dalībnieki nav nekāda sakara ar faktisko LTV Ziņu dienesta profesionālo žurnālistiku, kas absolūti nekādā gadījumā neparedz ne pasūtījumu sižetu veidošanu, ne angažētus viedokļus, ne iejaukšanos Ziņu dienesta satura veidošanā. To nosaka gan LTV Ētikas kodekss, gan arī reālā LTV ZD darbība ikdienā, un to var apliecināt ikviens LTV Ziņu dienesta žurnālists. Turklāt, piemēram, raidījuma “De Facto” viens no žurnālistiem Ivo Leitāns pērn tika ievēlēts par Latvijas žurnālistu asociācijas vadītāju.
2. Pašreizējo LTV Ziņu dienesta darbinieku – Ivetas Elksnes, Madaras Līcītes un Ilzes Naglas pieminēšana publikācijā šādā kontekstā ir šo darbinieku apmelošana. Nav neviena fakta, nevienas konkrētas rīcības un nav bijusi neviena konkrēta publikācija, kas šādu izdomājumu kaut daļēji apliecinātu. “Ir” žurnālistei, publicējot šādus apgalvojumus, bija uzdevums iegūt viedokli no Ivetas Elksnes, Madaras Līcītes un Ilzes Naglas.
3. Nav nekāda pamatojuma arī pašas “Ir” žurnālistes Indras Sprances publikācijā paustajai cēloņu sakarībai (3.fragments), turklāt matemātiski neprecīzai, jo no pirmās “Ir” publikācijas (15.06.) līdz trešajai (29.06.), kurā pausts šis apgalvojums, ir pagājušas precīzi divas un nevis trīs nedēļas.
Jebkurā gadījumā šeit jāatzīmē vairāki svarīgi principi:
Pirmkārt, LTV Ziņu dienests darbojas neatkarīgi no tā, ko publicē vai nepublicē žurnāls “Ir” un citi Latvijas mediji, izvērtējot publicēto faktu kopumu un patstāvīgi pieņemot lēmumu, kādiem tematiem pievērst uzmanību.
Otrkārt, oligarhu noklausītām sarunām, kas ir bijušas LTV rīcībā, raidījums “De facto” pievērsās jau 2011.gadā, tātad apliecinot, ka šis temats Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta dienaskārtībā ir būtisks. Šajā gadījumā – LTV rīcībā nav žurnāla “Ir” publicētās “oligarhu sarunas”, pats izejmateriāls, bet savukārt, lai veidotu sižetus par tām, balstoties tikai uz “Ir” publikācijām, ir nepieciešams laiks to pārbaudei – lai nepieļautu tās žurnālistikas kļūdas, ko pieļāvis žurnāls “Ir” ar savām publikācijām.
Te jāatzīmē, ka arī šogad, pavasarī raidījums “De facto” analizēja, kāpēc un cik pamatoti ir izbeigti kriminālprocesi, kas izriet no šīm sarunām, vēlreiz apliecinot, ka tas ir svarīgi.
Ceturtkārt, tematiski, piemēram, par to, kā Aivars Lembergs un citas amatpersonas “dancina” medijus un tādā veidā ar mediju starpniecību realizē vai cenšas realizēt savu varu, LTV salīdzinoši nesen, pirms pašvaldības vēlēšanām, veltīja veselus divus “Aizliegtā paņēmiena” raidījumus: šī gada 15.maijā (par Ventspili, Jelgavu, Liepāju, Jūrmalu un Daugavpili) un 24.aprīlī (operācija Rīgas propaganda).
Un piektkārt, īsi pēc žurnāla “Ir” pēdējā materiāla publicēšanas LTV Ziņu dienests pieņēma lēmumu, ka neraugoties uz raidījuma “Tieša runa” atvaļinājuma laiku – šī gada 4.jūlijā LTV ēterā notiks raidījuma “Tieša runa” speciālizlaidums, veltīts tieši šīm publikācijām un tematam.
Latvijas Televīzija un tās Ziņu dienests arī turpmāk strādās saskaņā ar augsti profesionālas un godīgas žurnālistikas pamatprincipiem. Vienlaikus aicinām arī žurnālu “Ir” koleģiāli dalīties ar tās rīcībā esošām telefonsarunu atšifrējumiem, lai, balstoties uz tām, varam pilnvērtīgāk analizēt Latvijas politikas aizkulises un notikumus pirms aptuveni pieciem gadiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/2AAF737B-4A81-4BE6-882B-FFAE9F930D6C/
KNAB: Oligarhu lietā Šlesera dotie padomi nebija pietiekami, lai atzītu slēptās īpašumtiesības uzņēmumos
Tā dēvētās oligarhu lietas izmeklēšanā konstatētie bijušā politiķa Aināra Šlesera citām personām dotie padomi un norādījumi nebija pietiekami, lai atzītu slēptā jeb faktiskā īpašnieka esamību vairākos uzņēmumos, lēmumā par lietas izbeigšanu secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
KNAB daļu no oligarhu lietas izbeidza pagājušā gada decembrī, taču vēl tolaik Jaroslava Streļčenoka vadītais KNAB plašākus komentārus par izbeigšanas apstākļiem nesniedza. Nesen amatā ieceltais KNAB priekšnieks Jēkabs Straume vakar paziņoja, ka lēmums par lietas izbeigšanu tiks publiskots un šodien tas izdarīts. Lēmumā minētajām personām ir atstāti vien vārda un uzvārda iniciāļi, savukārt uzņēmumu nosaukumi ir aizkrāsoti pilnībā.
KNAB Izmeklēšanas nodaļas priekšnieces Ilzes Kivlenieces pagājušā gada 12.decembrī parakstītajā lēmumā teikts, ka no sākotnēji iegūtajām ziņām varēja secināt, ka, iespējams, bijušajam Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekam un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam kā valsts amatpersonai, kas ieņem atbildīgu stāvokli faktiski pieder kapitāldaļas vairākos uzņēmumos, kā arī akcijas Šveicē dibinātā uzņēmumā. Proti, sākot politiķa karjeru Šlesers pakāpeniski izstājies no sev piederošiem uzņēmumiem, taču kā uzskatīja KNAB viņš turpināja slēpti iesaistīties to uzņēmējdarbībā gan Latvijā reģistrētos, gan ārpus Latvijas reģistrētos uzņēmumos.
Turklāt, kriminālprocesā sākotnēji iegūto pierādījumu kopums deva pamatu pieņēmumam, ka Šlesers, visticamāk, būdams valsts amatpersona, kas ieņēma atbildīgu stāvokli, laika periodā no 2009.gada 2.jūlija līdz 2010.gada oktobrim izdarīja mantiska darījuma veicināšanu, kuram tas sakarā ar dienesta stāvokli ar likumu ir aizliegts.
KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā neguva pierādījumus tam, ka Šlesers ir slēptais jeb faktiskais īpašnieks uzņēmumos un netika gūts tāds apstākļu kopums, kas liecinātu, ka viņš ir izmantojis juridiskā īpašnieka tiesības, tādēļ tika secināts, ka padomiem un norādījumiem nepiemīt saistošs raksturs un šādas darbības nav pietiekošas, lai atzītu slēptā jeb faktiskā īpašnieka esamību. Turklāt ar kriminālprocesa materiāliem netika konstatēts, ka Šlesers veicis pamatkapitāla apmaksu vai iegādājies daļas no iepriekšējā īpašnieka, vai piedalījies peļņas sadalē, teikts KNAB lēmumā.
Turpmākā kriminālprocesa gaitā nebija iespējams gūt pietiekošus papildu pierādījumus tam, lai atzītu par pierādītu, ka Šlesers kādā no uzņēmumiem bijis slēptais īpašnieks ar tādu ticamības pakāpi, lai kriminālprocesu nodotu kriminālvajāšanai, norādīja biroja lēmumā.
Pirmstiesas izmeklēšanā netika gūti pierādījumi arī tam, ka Šleseram bijis konkrēts motīvs konstatēto darījumu nedeklarēšanai. “Lai gan motīvs un nolūks nav Krimināllikuma 219.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma obligātas pazīmes, tomēr, ņemot vērā šī noziedzīgā nodarījuma specifiku, šāda motīva vai nolūka esamība ir svarīga pazīme tieša nodoma pierādīšanai,” uzsvērts KNAB lēmumā.
KNAB savā lēmumā analizējis viesnīcā “Rīdzene” noklausītās sarunas, kurās Šlesers ar citām personām runā par biznesu. Šīs personas ir, piemēram, uzņēmējs Viesturs Koziols, Rīgas tirdzniecības ostas (RTO) vadītājs Ralfs Kļaviņš, toreizējais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.
Tā dēvētā oligarhu lieta tika ierosināta 2011.gada maijā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Sākotnēji lietā bija iesaistītas 11 personas un tām piemērots tiesiskais statuss. KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos – Ventspils mēra Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, bijušā Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošās SIA “Uzņēmumu vadība un konsultācijas” (UVK) telpās un citos uzņēmumos.
Kratīšanas notika arī laikraksta “Neatkarīgā Rīta Avīze” izdevēja SIA “Mediju nams” telpās, kā arī toreizējā AS “Diena” kontrolpaketes īpašnieka Viestura Koziola kabinetā.
Saskaņā ar izmeklētāja pieņēmumu Šlesers, būdams ieinteresēts, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā tiktu iecelts Andris Ameriks, 2010.gada oktobra sākumā piedāvājis Ventspils mēram Aivaram Lembergam, ka viņš panāks Lembergu interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA “Mediju nams”. Par to Šlesers esot lūdzis Lembergu, izmantojot savu sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmēt valsts amatpersonas darbību, proti, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieku Viesturu Silenieku, lai viņš Rīgas brīvostas valdes 2010.gada 7.oktobra sēdē nobalso par Amerika iecelšanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā.
Savukārt Lembergs pieņēmis šo labumu un prettiesiski ietekmējis Viesturu Silenieku.
KNAB vēlāk šo kriminālprocesu nodeva prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai, taču 2015.gada septembra sākumā prokurors Māris Leja, izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Šāds lēmums tika pieņemts arī attiecībā uz Šleseru.
Izmeklēšanā netika iegūti pierādījumi nedz tam, ka Šlesers būtu izteicis Lembergam lūgumu prettiesiski ietekmēt Silenieku, nedz tam, ka par šo prettiesisko Silenieka ietekmēšanu Šlesers apsolījis vai nodevis kādu mantisku vai citāda rakstura labumu. Tādējādi arī Lembergs nav pieņēmis šādu labumu no Šlesera, iepriekš norādīja prokuratūra.
Kriminālprocesa pārējā daļā par noziedzīgiem nodarījumiem – izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos – prokuratūrā tika pieņemts lēmums krimināllietu atdot KNAB izmeklēšanas turpināšanai, jo tobrīd nebija pamata kādas personas saukšanai pie kriminālatbildības par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Toreiz pastāvēja aizdomas par to, ka Šlesers ir iesaistīts RTO.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/DA64BAB4-158B-417C-B0EC-555137327D29/
Strīķe: Ģenerālprokuratūra zināja par noklausītajām “oligarhu sarunām”
Ģenerālprokuratūras rīcībā bija informācija par tā dēvētajām oligarhu sarunām, kas tika noklausītas viesnīcā “Rīdzene”, aģentūrai LETA apgalvoja bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece, pašreizējā Rīgas domes opozīcijas deputāte Juta Strīķe (JKP).
Kā ziņots, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pagājušajā nedēļā Latvijas Televīzijā apgalvoja, ka tā dēvēto oligarhu sarunu daļa, kas tikusi publiskota žurnālā “Ir”, iepriekš nav bijusi prokuratūras rīcībā, un “neesot skaidrs, kāpēc tā noticis”.
Kā aģentūrai LETA šodien sacīja Strīķe, apgalvojums, ka Ģenerālprokuratūrai nebija zināmas tā dēvētās oligarhu sarunas, neatbilst patiesībai. Pēc viņas teiktā, saskaņā ar likumu gan krimināllietas virzību, gan KNAB operatīvās darbības uzrauga Ģenerālprokuratūra, turklāt prokuratūra dod savu sankciju dažādiem operatīviem pasākumiem. “Es skaidri atceros, ka laikā, kad strādāju birojā, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un daži prokurori bija iepazinušies ar operatīvo lietu. Par to liecina viņu paraksti. Līdz ar to, sakot, ka viņam nekas nav zināms, ģenerālprokurors mēģina izvairīties no atbildības,” atzīmēja Strīķe.
Viņa norādīja, ka materiālu apjoms, kas sākotnēji tika iekļauts krimināllietā, bija saskaņots ar Ģenerālprokuratūru. Tagad pie varas esošās partijas pārstāvji mēģina novirzīt uzmanību no iespējamā nozieguma, liekot akcentu nevis uz sarunu saturu, bet to, kā tās nokļuva žurnāla rīcībā, pārliecināta Strīķe.
Līdz ar 2013.gada beigām, kad Strīķe tika atbrīvota no amata, par visu lietas materiālu virzību bija atbildīgs toreizējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks un pašreizējais KNAB priekšnieka vietnieks Jānis Roze.
Ņemot vērā “acīmredzamo Ģenerālprokuratūras un KNAB bezdarbību”, Strīķes pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija lūgusi Valsts prezidentu sasaukt Nacionālās drošības padomi. Strīķe uzskata, ka tagad ir jāseko prezidenta rīcībai.
Bijusī KNAB amatpersona aģentūrai LETA rezumēja, ka noklausītās sarunas no galvas nav mācījusies, taču, iepazīstoties ar žurnāla “Ir” publikācijām, atminējusies, ka “šādas sarunas bija”.
Kā ziņots, KNAB pārbaudīs žurnālā “Ir” publicēto “oligarhu sarunu” autentiskumu, šodien preses konferencē sacīja KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Viņš norādīja, ka KNAB savas darbības kompetences robežās pārbaudīs žurnālā publicēto “oligarhu sarunu” autentiskumu. KNAB arī lūgs žurnāla rīcībā esošo informāciju salīdzināt ar biroja rīcībā esošo informāciju, taču jau šobrīd varot pateikt, ka “līdzības ir saskatāmas ar žurnālā publicētajām sarunām”.
KNAB izmeklēšanas nodaļas vadītāja Ilze Kivleniece norādīja, ka, ja KNAB rīcībā būtu tādas sarunas, tad tās tiktu pārbaudītas. “Izmeklēšanas rīcībā šādas sarunas nav bijušas”, atbildēja Kivleniece, kurai tika jautāts vai biroja rīcībā bija saruna, kurā figurēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
Ģenerālprokurors pagājušā piektdienā intervijā Latvijas Televīzijai paziņoja, ka žurnālā “Ir” publiskoto “oligarhu sarunu” daļa iepriekš nav nonākusi prokuratūras rīcībā. Ģenerālprokurors atzina, ka sarunu daļa, kas patlaban tikusi publiskota, iepriekš nav bijusi prokuratūras rīcībā, un “neesot skaidrs, kāpēc tā noticis”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1F306366-2E84-4A4F-AF80-1EB8D8E862EB/
Kučinskis: Par atsevišķiem jautājumiem attiecībā uz “oligarhu lietas” sarunām ir jāatbild tiesībsargājošām iestādēm
Par atsevišķiem jautājumiem attiecībā uz “oligarhu lietas” sarunām ir jāatbild tiesībsargājošām iestādēm, šodien pēc koalīcijas sēdes norādīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Viņš pauda, ka šajā jautājumā vairāk paļaujas uz tiesībsargu slēdzienu, ar domu, ka politikai šajā jautājumā būtu jābūt otršķirīgai jeb “politika varbūt pēc tam”.
“Vienotība” par to, vai par sarunām rosināt veidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lems partijas frakcijas sēdē trešdien, 5.jūlijā, apliecināja politiskā spēka priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK valdes loceklis Imants Parādnieks norādīja, ka sabiedrībai ir jāsniedz atbildes uz jautājumiem par “oligarhu lietas” sarunām. “Gana droši” var sacīt, ka daļa no sarunām ir autentiskas, sacīja politiķis. Viņš gan neizslēdza iespēju, ka daļa no tām varētu būt arī kompilētas un par to atbildes jāsniedz tiesībsargiem.
Jau vēstīts, ka “Vienotība” varētu rosināt parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošanu saistībā ar žurnālā “Ir” publicētajām “oligarhu lietas” sarunām, aģentūrai LETA sacīja partijas priekšsēdētājs Andris Piebalgs.
Piebalgs pastāstīja, ka pašlaik notiek šīs ieceres apspriešana un, saņemot kolēģu atbalstu, šāds priekšlikums tiks izteikts koalīcijas partneriem.
Kā ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C7CFB-F13F-43C4-6212-73B07CC1733F/
Trūkst oligarhu autentiskuma
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs žurnālā “Ir” publicēto “oligarhu sarunu” autentiskumu, šodien preses konferencē sacīja KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Viņš norādīja, ka KNAB savas darbības kompetences robežās pārbaudīs “oligarhu sarunu” autentiskumu. “Gadījumā, ja publicētā informācija būs autentiska un, salīdzinot to ar kriminālprocesa materiālos esošo informāciju, būs jāuzdod jautājums, vai informācija arvien nav klasificēta kā valsts noslēpuma objekts,” sacīja Straume. Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā, taču KNAB pēc vairāku gadu izmeklēšanas šo lietu slēdza, nepietiekamu pierādījumu dēļ. Daudzus tvitera lietotājus pārsteidz KNAB vadītāja teiktais.
Žurnāliste Evija Unāma vērš uzmanību KNAB vadītāja aicinājumam.
Unama @EvijaUnama
Straume no @KNABinforme preses konferencē aicina sabiedrību nomierināties. #OligarhuSarunas nav kā pierādījums reālai darbībai.
Mon Jul 03 12:27:04 +0000 2017
Grafiskais dizaineris Arvis Villa ironizē par Straumes sniegto mierinājumu.
Arvis Villa @Skepse
ja jau ģenerālprokurors pa pusei izlasījis #ir un jaunais KNAB priekšnieks saka, ka viss kārtībā, tad tiešām nav ko celt paniku… #sarcasm
Mon Jul 03 13:06:15 +0000 2017
Aktuālitātes mēģina saprast biedrības “Vecāki par izglītību” dibinātāja Jana Simanovska.
Jana Simanovska @JanaSima
Labrīt. Valsts cenšas noslēpt, kā oligarhi apsprieda tās nozagšanu? twitter.com/irlv/status/88…
Mon Jul 03 13:07:06 +0000 2017
Ierēdnis Pēteris Krišjānis min iemeslus Straumes teiktajam.
Pēteris Krišjānis @pecisk
@JanaSima gandrīz vai tā kā jaunais KNAB vadītājs ir bijis akceptēts Rīdzenes festivālā par kuru mums nav ieraksti.
Mon Jul 03 13:13:29 +0000 2017
Saeimas deputāte Ilze Viņķele (V) norāda, ka KNAB rīkojas pareizi.
Ilze Vinkele @Vinkele
@pecisk @JanaSima Ne gluži korekta interpretācija no sacītā. Nav izvēles-viņi nedrīkst nenoskaidrot,vai ir noplūdināts valsts noslēpums.
Mon Jul 03 14:02:16 +0000 2017
Tvitera lietotājs Kārlis Dižbite zina, ko sodīt tā dēvētajā oligarhu lietā.
Karlis Dizbite @Dizbite
Oligarhu sarunas tiesā, un sarunas cietumā!
Mon Jul 03 12:56:13 +0000 2017
Žurnālists Jānis Eglītis komentē aktualitātes.
Jānis Eglītis @egliitis
Izskatās ka oligarhu sarunu “juridiskais atlikums” būs krimināllieta par valsts noslēpuma nopludināšanu.
Mon Jul 03 12:40:03 +0000 2017
Tvitera lietotājs Ģirts nesaprot, kāpēc noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas ir tik slepenas.
GGG @girtsgg
Varētu piekrist, ka šīs sarunas ir oligarhu noslēpums, bet kādā sakarā valsts? twitter.com/irLV/status/88…
Mon Jul 03 13:14:43 +0000 2017
Arī Raivim Strēlniekam šāds KNAB paziņojums šķiet absurds.
raivistrelnieks @raivistrelnieks
Valsts noslēpuma objekts? ??? VALSTISKI noslēpumi kā tirgoties politikā. Lai iekod man ods ? twitter.com/letanewslv/sta…
Mon Jul 03 13:12:59 +0000 2017
Par izmeklēšanas rezultātu publiskošanu interesējas Radio SWH ziņu redaktors Jānis Tereško.
Jānis Tereško @JanisTeresko
Ja KNAB patiešām pārbaudīs publiskoto #oligarhusarunas autentismu, vai arī pārbaudes rezultāts tāpat kā šīs sarunas būs valsts noslēpums?
Mon Jul 03 14:04:00 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/41cd6f66-14c3-4d0e-9bde-e2ad7dacfa9e
