Dzintars Zaļūksnis
Reiz kaut kur Austrumeiropā dzīvoja Sūdumuša. Tas, raugiet bija īpašs Sūdumuša ar īpašām biznesa smadzenēm. Tik gudrām, ka nevajadzēja pat amatus un politiku. “Priekš tam,” sprieda Sūdumuša, “domāti kverpļi un kretīni.”
Sūdumušas iemīļotā izklaide bija naudas skaitīšana. Ik vakaru, izrausis no pagultes pāris maisus ar banknotēm, Sūdumuša tās izbēra uz virtuves galda un kārtīgi pārskaitīja. Pēdējo 30 gadu treniņš naudu skaitīt ļāva automātiski, tāpēc Sūdumušas smadzenes varēja kalt jaunus biznesa plānus.
Re, kādus! Lūk, ir tāda valsts Zviedrija. Zviedrijā dzīvo sens kompanjons Svensons, un Zviedrijā nodoklis par atkritumu deponēšanu ir 435 SEK jeb 48 EUR tonnā + PVN 25% = 60 EUR/t. Plus transportēšana, plus izgāztuves pakalpojumi – tie katrā konkrētajā gadījumā atšķiras, taču varam pierēķināt vēl vismaz trešdaļu jeb 20 EUR/t. Stipri aptuvens rēķins sanāk ap 80 EUR par tonnu sūdu. Ko tas iztaisa?
Ja partneris šaipusē būs ar mieru deponēt zviedru plastmasas atkritumus par 30 EUR/t (neskaitot transporta un loģistikas izdevumus), abas puses būs stipri apmierinātas. Ja kādā izdevīgā vietā, kur neviens nebāž savu degunu – jo visiem vdd kverpļiem un varam kretīniem pateikts tur degunu nebāzt – savāktu, piemēram, 25 000 tonnu zviedru tautas rūpīgi sašķiroto plastmasas, atvainojiet, sūdu (precīzu daudzumu zināšu tikai es!), ienākumi varētu būt 7,5 miljoni eiro. Tā ir laba summa, tāpēc nekādus izdevumus nevajag! Kā to panākt? Vienkārši: neko nevajag reģistrēt vai pieteikt, viss skaitās nelegāls!
Un beigās, jā, beigās, kad pat kverpļi vairs nevarēs izlikties, ka neko neredz, izmantosim akaliņās zviedru izgudrojumu – viens mazs sērkoks, un problēma atrisināta – sūdus savāks “eksotermiskā oksidācija”, izdarīs to tā, ka jampampi ar melnām mutēm skatīsies dūmu šovu, bet visi gali paliks apkārtējo iedzīvotāju akas ūdenī. Ja nu vajadzēs kādas kapeikas teritorijas sakārtošanai, priekš tam kretīni valdībā iešķiņķos kaut ko no kopīgās kases jeb valsts budžeta (ha ha).
Paņēmis baltu lapu, sadalījis to divās daļās “Ienākumi” un “Izdevumi”, Sūdumuša ienākumos ierakstīja “7,5 miljoni”, bet izdevumos “sērkociņi, 10 gab.” (pieredze rādīja, ka šādos gadījumos nevajadzētu skopoties ar rezervi). Palicis makten apmierināts, Sūdumuša ņēma rokā aparātu un sazinājās ar Svensonu.
Un viss tik tiešām aizgāja pēc plāna! Konteineri ceļoja pāri jūrai, to saturs ar kravas auto tika pārvests uz vietu, kura nebija ierakstīta nekādos papīros, un, kad vdd kverpļi beidzot izdeva rīkojumu līdz 1. brimerim visu to sūdučupu aizvākt, nakts melnumā ieradās melna ute ar 10 sērkociņiem un uzrīkoja varenu kūpinātavu. Izsvilinātās teritorijas daudzmaz savešanai kārtībā kretīni no kopīgās kases sākumam piešķīra 700 000 eiro, bet Sūdumuša mierīgā garā varēja sastūķēt banknotes vēl vienā maisā. Jā, akurāt 7,5 miljoni un – voilà – vēl viens kapitāls tālākām investīcijām iegūts!
Maiss zem gultas, lieta izbeigta un aizmirsta. Pārējiem iestājies bankrots, nekādas soda naudas maksāt vairs nav kam, bet cietumā par to nevienu nespundēs. Nu, ja akurāt spundēs, tad kādu uti, kas pārsvarā neko nezina un nevar izpļāpāties.
Sūdumuša var plānot tālāk.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/serkocins-par-75-miljoniem-eiro-jeb-legenda-par-sudumusu
