Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret no amata atstādināto Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāju Aiju Orniņu par neizpaužamu ziņu atklāšanu un koruptīvu rīcību.
Tāpat lūgts apsūdzēt kādu privātpersonu.
Neminot vārdus, KNAB norāda, ka krimināllietā iegūtie pierādījumi norāda uz tiesas priekšsēdētājas prettiesisku rīcību – neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu plašsaziņas līdzekļa pārstāvim un privātpersonas piedāvāta kukuļa pieņemšanu 5000 eiro apmērā.
Vienlaikus KNAB rosina saukt pie atbildības privātpersonu par kukuļa piedāvāšanu tiesas priekšsēdētajai par trešajai personai vēlamu tiesneses rīcību saistībā ar civillietas izskatīšanu.
Pagājušā gada oktobra sākumā KNAB sāka kriminālprocesu pret tiesnesi, un tajā Orniņai ir piemērots aizdomās turētā statuss. Šis process bija saistīts ar uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, pret kuru birojs arī sācis divus kriminālprocesus.
Uzņēmējs Krūmiņš aģentūrai LETA teica, ka viņam nav zināms, vai privātpersona, pret kuru KNAB lūdz sākt kriminālvajāšanu, ir viņš, tomēr vienlaikus viņš atzīmēja, ka, pēc viņa domām, šī lieta tiks izbeigta, un nebūs nekādu apsūdzību. “Domāju, ka Ģenerālprokuratūra lietu izbeigs, un nekādu apsūdzību nebūs. Neesmu devis nekādu naudu. Turklāt Orniņa nav izmeklējusi nevienu no lietām, par ko runā KNAB,” teica Krūmiņš.
Kā sarunā ar aģentūru LETA iepriekš skaidroja tiesnese, minētajā lietā viņai tiek inkriminēta neizpaužamu ziņu izpaušana un “piedāvājuma pieņemšana” no Krūmiņa.
Vaicāta, vai kriminālprocess saistīts ar kādu konkrētu lietu, kas bija pie viņas izskatīšanā, Orniņa sacīja, ka tā neesot, turklāt viņa uzsvēra, ka Krūmiņu pazīst jau ilgus gadus un uzņēmējs nekad nav viņai piedāvājis kādus materiālus labumus, līdz ar to viņa nekad tādus nav varējusi pieņemt.
Tikmēr Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” iepriekš vēstīja, ka Krūmiņš varētu būt izmantojis labās attiecības ar Orniņu, lai palīdzētu paziņam saistībā ar kādu civillietu. Raidījumam neoficiāli bija kļuvis zināms, ka KNAB ir aizdomas, ka Krūmiņš mēģinājis izlīdzēt uzņēmējam Jurim Miķelim, kura ziedojums Zaļo un zemnieku savienībai arī pievērsis KNAB uzmanību partiju finansēšanas lietā. Orniņas vadītā tiesa skatījusi kādu ar Miķeli saistītu lietu.
Krūmiņš pērn oktobrī Latvijas Televīzijas raidījumā “Viens pret vienu” apgalvoja, ka Orniņai nesen uzdāvinājis “divsimt, trīssimt tūkstošus”.
Orniņa no amata ir atstādināta un šobrīd strādā Tiesu administrācijā (TA) par vecāko referenti.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4EFEC6C6-928C-40EE-BE7B-5C9E8909B1EA/
KNAB rosina sākt kriminālvajāšanu par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu un koruptīvu rīcību
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis krimināllietas materiālus Ģenerālprokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājas un kādas privātpersonas prettiesisku rīcību.
KNAB krimināllietā iegūtie pierādījumi norāda uz Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājas prettiesisku rīcību ? neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu plašsaziņas līdzekļa pārstāvim un privātpersonas piedāvājuma pieņemt kukuli pieņemšanu EUR 5000 apmērā. Vienlaikus KNAB rosina saukt pie atbildības privātpersonu par kukuļa piedāvāšanu tiesas priekšsēdētajai par trešai personai vēlamu tiesneses rīcību saistībā ar civillietas izskatīšanu.
KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.
KNAB aicina iedzīvotājus un uzņēmējus, kuru rīcībā ir ziņas par prettiesiskas labumu pieprasīšanas gadījumiem, sniegt šo informāciju KNAB Ziņojumu centrā Brīvības ielā 104, Rīgā (bezmaksas uzticības tālrunis: 80002070), knab@knab.gov.lv. Anonimitāte garantēta.
Krimināllikuma 329.pants. Neizpaužamu ziņu izpaušana
Par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kas par ziņu neizpaušanu bijusi brīdināta vai kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu, -soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
320.pants. Kukuļņemšana
(1) Par kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, -soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz diviem gadiem.
(2) Par kukuļa vai tā piedāvājuma pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku pirms kādas likumīgas vai nelikumīgas darbības izdarīšanas vai neizdarīšanas kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, -soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
(4) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis izspiests, -soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz vienpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
323.pants. Kukuļdošana
(1) Par kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, došanu vai piedāvāšanu vai par kukuļa apsolīšanu pēc tā pieprasīšanas personiski vai ar starpnieku valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai apsolītāja, vai citas personas interesēs, neatkarīgi no tā, vai nodotais, piedāvātais vai apsolītais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, -soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/04AC149F-164C-4062-95D5-CE1774ED69A0/
