Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) piemērojusi soda naudu “Reģionālajai investīciju bankai”, “Baltikums Bank” un “Privatbank” kopumā 641 514 eiro apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja FKTK. Soda naudas piemērotas, jo atsevišķi šo banku klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.
FKTK sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center (FIB)) konstatējusi, ka trīs Latvijas bankas – “Reģionālā investīciju banka”, “Baltikums Bank” un “Privatbank” – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.
Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem. Vairākos gadījumos laika posmā no 2009. līdz 2015.gadam daži no minēto banku klientiem, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības. Starpvalstu sadarbība šādu noziedzīgu shēmu atklāšanā liecina, ka, apzinoties riskus, kas saistīti ar Latvijas kā augoša reģionāla finanšu centra attīstību, Latvijas uzraudzības iestādes nodrošina risku pārvaldīšanu un mazināšanu gan NILLTFN, gan starptautisko sankciju jomā.
“FKTK ieskatā šie sodi ir kā preventīvs pasākums no uzrauga puses, lai Latvijas komercbankas nopietni pārvērtētu iespējamos riskus, kas saistīti ar starptautisko sankciju prasību pārkāpšanu vai apiešanu, tai skaitā pilnveidotu iekšējās kontroles sistēmas NILLTFN jomā un nākotnē nepieļautu šādas situācijas iespējamību. Laikā, kad pieaug ģeopolitiskā spriedze un nepārtraukti attīstās noziedzīgo darījumu shēmas, banku iekšējās kontroles sistēmām, t.i., savu klientu saimnieciskās darbības un ar to saistīto risku pārzināšanai, kā to nosaka “pazīsti savu klientu” princips, ir jābūt tādā līmenī, lai bankas netiktu izmantotas aizdomīgos darījumos. FKTK sadarbība ar citu valstu uzraudzības iestādēm sniedz pārliecību, ka Latvijas banku sektors turpinās pilnveidoties kā stabils sadarbības partneris,” sacīja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Viņš arī norādīja, ka FKTK vēlas izteikt pateicību ASV Finanšu ministrijas departamentam – Finanšu noziegumu apkarošanas tīklam (“Financial Crimes Enforcement Network” (FinCEN)) par palīdzību.
Tāpat FKTK informēja, ka visas trīs iesaistītās bankas sadarbojas ar FKTK un konstatētos trūkumus atzīst. FKTK ar minētajām bankām ir noslēgusi administratīvos līgumus, kas visefektīvāk ļauj nodrošināt neatliekamu pasākumu izpildi – bankas spētu savlaicīgi konstatēt darījumus, kas noveda pie starptautisko sankciju apiešanas, un rīkotos atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Noslēgtie līgumi paredz, ka bankas samaksā soda naudu par kopējo summu 641 514 eiro, kas jāieskaita valsts budžetā viena mēneša laikā. FKTK uzraudzīs, vai bankas pilda līgumos noteiktās apņemšanās noteiktajā termiņā un apmērā.
Saistībā ar minēto starptautisko sankciju apiešanas darījumiem FKTK veica mērķa pārbaudes “Baltikums Bank” un “Privatbank”. Savukārt papildus šai mērķa pārbaudei FKTK veica arī plānoto klātienes pārbaudi “Reģionālajā investīciju bankā”, kas aptvēra plašāku bankas iekšējas kontroles sistēmas darbību. Līdz ar to šai bankai piemērotā soda nauda noteikta arī par pārbaudē konstatētajiem NILLTFN likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumiem. “Reģionālā investīciju banka” nebija nodrošinājusi pietiekami efektīvu iekšējās kontroles sistēmas darbību. Banka ir apņēmusies pilnveidot NILLTFN iekšējās kontroles sistēmas un stiprināt to darbības efektivitāti, tajā skaitā uzlabot informācijas tehnoloģiju (IT) nodrošinājumu, nodrošināt neatkarīgu ārējo pārbaudi un veikt citus pasākumus.
FKTK informēja, ka “Reģionālajai investīciju bankai” piemērota 570 364 eiro soda nauda, kā arī izteikts brīdinājums par NILLTFN atbildīgajām personām. Bankai uzdots izvērtēt iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā un veikt nepieciešamos pasākumus tās darbības pilnveidošanai un efektivitātes nodrošināšanai atbilstoši pasākumu plānam, veikt neatkarīgu pārbaudi par klientu bāzes klasifikāciju un IT nodrošinājumu, kā arī izvērtēt riskus saistībā ar starptautisko sankciju prasību izpildi. Banka apņēmusies ieguldīt iekšējās kontroles sistēmas pilnveidē 2017.-2018.gadā apmēram 2,8 miljonus eiro.
Savukārt “Baltikums Bank” un “Privatbank” katrai piemērota soda nauda 35 575 eiro apmērā. Atbilstoši darījumu periodam (2011.-2014. gads) un tolaik spēkā esošajām Kredītiestāžu likuma normām maksimālais soda naudas apmērs par NILLTFN likuma pārkāpumiem varēja būt 142 300 eiro. “Nosakot soda naudas apmēru, FKTK ir ņēmusi vērā pārkāpumu skaitu un apmēru,” atzīmēja FKTK. Abām šīm bankām uzdots izstrādāt pasākumu plānu, lai turpmāk nodrošinātu, ka banka spēj identificēt darījumus, kas vērsti uz starptautisko sankciju apiešanu vai pārkāpšanu.
Pēc FIB paustā, ārvalstu pilsoņi laika posmā no 2009. līdz 2016.gadam ir organizējuši noziedzīgu darījumu shēmas, lai apietu noteikto starptautisko sankciju režīmu pret Ziemeļkoreju un tās ballistisko raķešu un konvenciālā bruņojuma programmu, tajā skaitā ar to saistīto preču un aprīkojuma eksportēšanu. Atbilstoši FIB sniegtajai informācijai dažos šo shēmu posmos tika izmantoti iepriekš minēto Latvijas banku finanšu pakalpojumi, kur virkne darījumu no klientu kontiem tika veikta sankcionētu Ziemeļkorejas uzņēmumu interesēs.
Vienlaikus FKTK atzīmēja, ka ārzonu uzņēmumi, kuriem konti bija atvērti bankās, neveica tiešus maksājumus personām, kas tajā brīdī bija iekļauti Eiropas Savienības (ES), Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un ASV sankciju sarakstos, bet izmantoja pastarpinātu aģentu tīklu minēto sankciju apiešanai. Tā kā Ziemeļkorejas finanšu institūcijas, kā arī fiziskās un juridiskās personas ir pakļautas finanšu sankcijām, un dažādiem starptautiskiem tirdzniecības ierobežojumiem – šīm Ziemeļkorejas personām ir jāorientējas uz darījumu veikšanu caur sarežģītām maksājumu shēmām, izmantojot viegli ievainojamu finanšu institūciju pakalpojumus. Visbiežāk šie darījumi tiek veikti tā, lai tie tiešā veidā nebūtu saistīti ar sankcionētu uzņēmumu vai Ziemeļkorejas interesēm. Tomēr šīs aizsega tehnikas, ko pielieto Ziemeļkorejas izkārtnes uzņēmumi, bieži satur aizdomīgu darījumu pazīmes, ko vairāku gadu laikā ir atklājušas dažādas institūcijas, ieskaitot ANO un nevalstiskās organizācijas, plaši par tām informējot. Šīs pazīmes ietver tādus ārzonas uzņēmumus, kuriem ir vieni un tie paši vadītāji, un kuri atrodas reģistrēti vienā un tajā pašā adresē, veicot maksājumus vieniem un tiem pašiem maksājumu saņēmējiem. Bankas, kas orientētas uz pakalpojumiem ārzonās reģistrētiem klientiem, un kurās nav nodrošināta atbilstoša klientu saimnieciskās darbības pārzināšana, klienta padziļināta izpēte, kā arī darījumu monitoringa un skrīninga procedūras, ir īpaši neaizsargātas pret šādiem krāpnieciskiem finanšu darījumiem. Tāpēc Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem ir jāveic papildu klientu padziļinātā izpēte ārzonas klientiem un viņu darījumu partneriem. Lai arī Ziemeļkoreja ir ģeogrāfiski šķietami tālu no šī reģiona, Latvijas finanšu institūcijas var tikt izmantotas sankciju apiešanai, it īpaši ar ārzonas uzņēmumu palīdzību.
“Šajā lietā izmeklēšana turpinās, un FKTK sadarbojas ar FIB un citiem sadarbības partneriem,” piebilda komisijā.
Putniņš otrdien žurnālistiem arī pavēstīja, ka FKTK ar attiecīgo informāciju ir vērsusies visās kompetentajās tiesībaizsardzības iestādēs. “Visās kompetentajās tiesībaizsardzības iestādēs mēs šo informāciju esam iesnieguši, un tālāk jau tas ir viņu kompetences jautājums, kā uz to reaģēt,” viņš sacīja.
Lai mazinātu risku tikt izmantotiem starptautisko sankciju prasību apiešanā vai pārkāpšanā, finanšu pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina sankciju prasību izpildi, pārsvarā izmantojot iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, kas ne visos gadījumos ir pietiekami. Daļai tirgus dalībnieku jau ir noteiktas atsevišķas kontroles sistēmas sankciju prasību izpildei. Tāpat nav pieļaujami sankciju prasību izpildi samazināt līdz speciālo sarakstu skrīningam. Katram finanšu tirgus dalībniekam ir jānosaka un jāpārzina savu finanšu pakalpojumu un klientu bāzes riska profils un ar to saistītie specifiskie sankciju pārkāpumu riski. Atbilstoši tiem ir jāizstrādā un jāievieš papildu normatīvais un tehnoloģiskais nodrošinājums, kas ļauj pietiekami, efektīvi un savlaicīgi kontrolēt minēto sankciju pārkāpumus. Pastiprināta uzmanība jāpievērš arī ģeogrāfiskajam riska faktoram, kā arī preču eksporta/importa un transporta pakalpojumu darījumiem, kuros jāvērtē dubultā pielietojuma preču piegādes iespējas sankcionētām personām vai valstīm.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka FKTK pēdējos gados vairākas bankas ir sodījusi par NILLTFN likuma un FKTK noteikumu prasību pārkāpumiem.
Tostarp 2016.gadā komisija četrām kredītiestādēm – “ABLV Bank”, “Swedbank”, “Baltic International Bank” un “Latvijas pasta bankai” – piemēroja soda naudu par NILLTFN likuma prasību neievērošanu kopumā 5,934 miljonu eiro apmērā, kā arī noteica tām virkni pienākumu, kas veicami, lai sakārtotu un pilnveidotu banku iekšējās kontroles sistēmas. Papildus tam tika piemērota soda nauda vienam bankas valdes loceklim 25 000 eiro apmērā, savukārt vienā gadījumā par NILLTFN atbildīgajam valdes loceklim tika izteikts brīdinājums. “ABLV Bank” pērn par NILLTFN likuma prasību neievērošanu tika piemērota saoda nauda 3,167 miljonu eiro apmērā, “Swedbank” – 1,362 miljonu eiro apmērā, “Baltic International Bank” – 1,1 miljona eiro apmērā, bet “Latvijas pasta bankai” – 305 000 eiro apmērā.
Savukārt 2015.gada beigās FKTK par pārkāpumiem NILLTFN likuma, Kredītiestāžu likuma un citu normatīvu ievērošanā “PrivatBank” piemēroja tobrīd lielāko iespējamo naudas sodu 2,017 miljonu eiro apmērā. FKTK atstādināja arī bankas valdes priekšsēdētāju un atbildīgo valdes locekli, uzdeva pilnībā nomainīt bankas valdi, kā arī piemēroja individuālus naudas sodus toreizējiem bankas valdes locekļiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/52020D6A-D3AE-4138-8C1A-5597C06AAC6B/
FKTK sadarbībā ar ASV tiesībsargājošām iestādēm atklāj trūkumus un piemēro soda naudu trim bankām
Sekmīga starpvalstu sadarbība pārkāpumu atklāšanā ir signāls, ka Latvija spēj nodrošināt globalizācijas riskiem atbilstošu un efektīvu finanšu tirgus uzraudzību
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – turpmāk FIB) konstatēja, ka trīs Latvijas bankas – AS “Baltikums Bank”, AS “Privatbank” un AS “Reģionālā investīciju banka” – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā. Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem. Vairākos gadījumos laika posmā no 2009. līdz 2015. gadam daži no minēto banku klientiem, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības. Starpvalstu sadarbība šādu noziedzīgu shēmu atklāšanā liecina, ka, apzinoties riskus, kas saistīti ar Latvijas kā augoša reģionāla finanšu centra attīstību, Latvijas uzraudzības iestādes nodrošina risku pārvaldīšanu un mazināšanu gan NILLTFN, gan starptautisko sankciju jomā.
“FKTK ieskatā šie sodi ir kā preventīvs pasākums no uzrauga puses, lai Latvijas komercbankas nopietni pārvērtētu iespējamos riskus, kas saistīti ar starptautisko sankciju prasību pārkāpšanu vai apiešanu, tai skaitā pilnveidotu iekšējās kontroles sistēmas NILLTFN jomā un nākotnē nepieļautu šādas situācijas iespējamību. Laikā, kad pieaug ģeopolitiskā spriedze un nepārtraukti attīstās noziedzīgo darījumu shēmas, banku iekšējās kontroles sistēmām, t.i., savu klientu saimnieciskās darbības un ar to saistīto risku pārzināšanai, kā to nosaka “pazīsti savu klientu” princips, ir jābūt tādā līmenī, lai bankas netiktu izmantotas aizdomīgos darījumos. FKTK sadarbība ar citu valstu uzraudzības iestādēm sniedz pārliecību, ka Latvijas banku sektors turpinās pilnveidoties kā stabils sadarbības partneris,” saka FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
“FKTK vēlas izteikt pateicību ASV Finanšu ministrijas departamentam – Finanšu noziegumu apkarošanas tīklam (Financial Crimes Enforcement Network” (FinCEN)) par palīdzību šodien veiktajām darbībām,” turpina P. Putniņš.
Visas trīs iesaistītās bankas sadarbojas ar FKTK un konstatētos trūkumus atzīst. FKTK ar minētajām bankām ir noslēgusi administratīvos līgumus, kas visefektīvāk ļauj nodrošināt neatliekamu pasākumu izpildi – bankas spētu savlaicīgi konstatēt darījumus, kas noveda pie starptautisko sankciju apiešanas, un rīkotos atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Noslēgtie līgumi paredz, ka bankas samaksā soda naudu par kopējo summu 641 514 eiro, kas jāieskaita valsts budžetā viena mēneša laikā. FKTK uzraudzīs, vai bankas pilda līgumos noteiktās apņemšanās noteiktajā termiņā un apjomā.
Saistībā ar minēto starptautisko sankciju apiešanas darījumiem FKTK veica mērķa pārbaudes AS “Baltikums Bank” un AS “Privatbank”. Savukārt papildus šai mērķa pārbaudei FKTK veica arī plānoto klātienes pārbaudi AS “Reģionālā investīciju banka”, kas aptvēra plašāku bankas iekšējas kontroles sistēmas darbību. Līdz ar to šai bankai piemērotā soda nauda noteikta arī par pārbaudē konstatētajiem NILLTFN likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumiem. AS “Reģionālā investīciju banka” nebija nodrošinājusi pietiekami efektīvu iekšējās kontroles sistēmas darbību. Banka ir apņēmusies pilnveidot NILLTFN iekšējās kontroles sistēmas un stiprināt to darbības efektivitāti, tai skaitā uzlabot IT nodrošinājumu, nodrošināt neatkarīgu ārējo pārbaudi un veikt citus pasākumus.
Bankām piemērotā soda nauda un papildu pienākumi:
Kredītiestāde-Pārkāpuma veids-Soda nauda, kas jāieskaita valsts budžetā-Papildu pienākumi bankai
AS “Baltikums Bank” NILLTFN likuma un FKTK noteikumu prasību pārkāpumi: trūkumi klientu izpētē un darījumu uzraudzībā, kā dēļ banka tikusi izmantota starptautisko sankciju pret Ziemeļkoreju apiešanā. 35 575 EUR* Pienākums izstrādāt pasākumu plānu, lai turpmāk nodrošinātu, ka banka spēj identificēt darījumus, kas vērsti uz starptautisko sankciju apiešanu vai pārkāpšanu.
AS “Privatbank” NILLTFN likuma un FKTK noteikumu prasību pārkāpumi: trūkumi klientu izpētē un darījumu uzraudzībā, kā dēļ banka tikusi izmantota starptautisko sankciju pret Ziemeļkoreju apiešanā. 35 575 EUR* Pienākums izstrādāt pasākumu plānu, lai turpmāk nodrošinātu, ka banka spēj identificēt darījumus, kas vērsti uz starptautisko sankciju apiešanu vai pārkāpšanu.
AS “Reģionālā investīciju banka” 1) NILLTFN likuma un FKTK noteikumu prasību pārkāpumi: trūkumi klientu izpētē un darījumu uzraudzībā, kā dēļ banka tikusi izmantota starptautisko sankciju pret Ziemeļkoreju apiešanā;
2) Nav nodrošināta efektīva iekšējās kontroles sistēmas darbība saskaņā ar plānotās klātienes pārbaudes rezultātiem. 570 364 EUR
Izteikts brīdinājums par NILLTFN atbildīgajām personām. Pienākums izvērtēt bankas iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā un veikt nepieciešamos pasākumus tās darbības pilnveidošanai un efektivitātes nodrošināšanai atbilstoši pasākumu plānam, veikt neatkarīgu pārbaudi par klientu bāzes klasifikāciju un informācijas tehnoloģiju nodrošinājumu, kā arī izvērtēt riskus saistībā ar starptautisko sankciju prasību izpildi.
Banka apņēmusies ieguldīt iekšējās kontroles sistēmas pilnveidē 2017./2018. gadā ~2,8 milj. EUR.
*Atbilstoši darījumu periodam (2011.-2014. gads) un tolaik spēkā esošajām Kredītiestāžu likuma normām maksimālais soda naudas apmērs par NILLTFN likuma pārkāpumiem var būt 142 300 EUR. Nosakot soda naudas apmēru, FKTK ir ņēmusi vērā pārkāpumu skaitu un apmēru.
FIB informācija par Ziemeļkorejas starptautisko sankciju apiešanu
Kā pamatots FIB sniegtajā informācijā, ārvalstu pilsoņi laika posmā no 2009. līdz 2016. gadam ir organizējuši noziedzīgu darījumu shēmas, lai apietu noteikto starptautisko sankciju režīmu pret Ziemeļkoreju un tās ballistisko raķešu un konvenciālā bruņojuma programmu, tai skaitā ar to saistīto preču un aprīkojuma eksportēšanu. Saskaņā ar FIB sniegto informāciju dažos šo shēmu posmos tika izmantoti iepriekš minēto Latvijas banku finanšu pakalpojumi, kur virkne darījumu no klientu kontiem tika veikta sankcionētu Ziemeļkorejas uzņēmumu interesēs. Jāuzsver – ārzonu uzņēmumi, kuriem konti bija atvērti bankās, neveica tiešus maksājumus personām, kas tajā brīdī bija iekļauti Eiropas Savienības (ES), Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) sankciju sarakstos, bet izmantoja pastarpinātu aģentu tīklu minēto sankciju apiešanai. Tā kā Ziemeļkorejas finanšu institūcijas, kā arī fiziskās un juridiskās personas ir pakļautas finanšu sankcijām, un dažādiem starptautiskiem tirdzniecības ierobežojumiem – šīm Ziemeļkorejas personām ir jāorientējas uz darījumu veikšanu caur sarežģītām maksājumu shēmām, izmantojot viegli ievainojamu finanšu institūciju pakalpojumus. Visbiežāk šie darījumi tiek veikti tā, lai tie tiešā veidā nebūtu saistīti ar sankcionētu uzņēmumu vai Ziemeļkorejas interesēm. Tomēr šīs aizsega tehnikas, ko pielieto Ziemeļkorejas izkārtnes uzņēmumi, bieži satur aizdomīgu darījumu pazīmes, ko vairāku gadu laikā ir atklājušas dažādas institūcijas, ieskaitot ANO un nevalstiskās organizācijas, plaši par tām informējot. Šīs pazīmes ietver tādus ārzonas uzņēmumus, kuriem ir vieni un tie paši vadītāji, un kuri atrodas reģistrēti vienā un tajā pašā adresē, veicot maksājumus vieniem un tiem pašiem maksājumu saņēmējiem. Bankas, kas orientētas uz pakalpojumiem ārzonās reģistrētiem klientiem, un kurās nav nodrošināta atbilstoša klientu saimnieciskās darbības pārzināšana, klienta padziļināta izpēte, kā arī darījumu monitoringa un skrīninga procedūras, ir īpaši neaizsargātas pret šādiem krāpnieciskiem finanšu darījumiem. Tāpēc Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem ir jāveic papildu klientu padziļinātā izpēte ārzonas klientiem un viņu darījumu partneriem. Lai arī Ziemeļkoreja ir ģeogrāfiski šķietami tālu no šī reģiona, Latvijas finanšu institūcijas var tikt izmantotas sankciju apiešanai, it īpaši ar ārzonas uzņēmumu palīdzību.
Šajā lietā izmeklēšana turpinās, un FKTK sadarbojas ar FIB un citiem sadarbības partneriem.
Latvijas finanšu tirgus dalībnieku ievērībai, lai mazinātu risku tikt izmantotiem starptautisko sankciju prasību apiešanā vai pārkāpšanā.
• Finanšu pakalpojumu sniedzēji nodrošina sankciju prasību izpildi, pārsvarā izmantojot iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, kas ne visos gadījumos ir pietiekami. Daļai tirgus dalībnieku jau ir noteiktas atsevišķas kontroles sistēmas sankciju prasību izpildei.
• Nav pieļaujami sankciju prasību izpildi samazināt līdz speciālo sarakstu skrīningam. Katram finanšu tirgus dalībniekam ir jānosaka un jāpārzina savu finanšu pakalpojumu un klientu bāzes riska profils un ar to saistītie specifiskie sankciju pārkāpumu riski. Atbilstoši tiem ir jāizstrādā un jāievieš papildu normatīvais un tehnoloģiskais nodrošinājums, kas ļauj pietiekami, efektīvi un savlaicīgi kontrolēt minēto sankciju pārkāpumus.
• Pastiprināta uzmanība jāpievērš ģeogrāfiskajam riska faktoram, kā arī preču eksporta/importa un transporta pakalpojumu darījumiem, kuros jāvērtē dubultā pielietojuma preču piegādes iespējas sankcionētām personām vai valstīm.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/14953A27-C8F1-41C7-9CBA-B45FE18B414E/
FKTK: Banku iekšējo kontroles sistēmu stāvoklis iepriekšējos gados liek vilties
Banku iekšējo kontroles sistēmu stāvoklis iepriekšējos gados liek vilties, otrdien žurnālistiem atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš, komentējot triju Latvijas banku iesaisti starptautisko sankciju pret Ziemeļkoreju apiešanā.
“Latvijas bankas nav bijušas tieši iesaistītas sankciju apiešanā, kas varētu būt vērtējams pozitīvi. Tajā pašā laikā mēs esam ļoti vīlušies un neapmierināti ar to, kādā stāvoklī iepriekšējos gados bankās ir bijusi iekšējās kontroles sistēma, jo pat tādi gadījumi, kad bankas tiek izmantotas vai pastarpināti nonāk sankciju apiešanas ķēdē, ir nepieļaujami,” uzsvēra Putniņš.
Viņš piebilda, ka Latvijas bankas šajā sankciju apiešanas ķēdē ir bijušas kaut kur pa vidu. “Kaut kur visā šajā shēmā – no A līdz Z – mēs tur pa vidu esam. (..) Tuvu nav, bet ārkārtīgi tālu arī nav,” sacīja Putniņš.
Tāpat viņš norādīja, ka visām trim bankām piemēroti salīdzinoši nelieli sodi, jo pārkāpumi attiecas uz tobrīd spēkā esošajām Kredītiestāžu likuma normām. “Var rasties jautājums – kā tad tā, tik nozīmīgi pārkāpumi, bet sodi salīdzinoši nelieli? Tāda nu ir juridiskā puse šai lietai. Nav jau tik svarīga tā naudas summa, būtisks ir apstāklis, ka mēs šādas lietas varam konstatēt, ka mēs varam pilnvērtīgi veikt izmeklēšanu, ka mēs varam raiti nonākt pie rezultāta un lēmuma. Tas, ka visas trīs bankas ir piekritušas vienoties, nozīmē, ka tās atzīst šo situāciju, kas vienā ziņā, protams, ir mūsu darba rezultāts, jo neviens brīvprātīgi neatzīstas, bet tajā pašā laikā mēs redzam, ka no banku puses ir arī vēlme situāciju uzlabot,” sacīja Putniņš.
Jautāts, vai tas, ka divas no bankām, kuras izmantotas sankciju apiešanas ķēdē, ir arī iepriekš sodītas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) prasību pārkāpumiem, varētu liecināt par sistēmisku problēmu attiecīgajās bankās, Putniņš norādīja, ka zināmā mērā tam varētu piekrist un tas ir arī tas, kas FKTK rada lielu nepamierinātību. “Komisijas pacietības mērs lielā mērā pamazām tiek izsmelts. Tāpēc neatkarīgi no tā, kāds ir soda noformējums, tam nevajadzētu nekādā veidā bankas iemidzināt, jo viena, otra, trešā, ceturtā reize un mēs varam arī nonākt līdz secinājumam, ka faktiski banka savu risku nepārvalda un tādā gadījumā lēmumi varētu būt jau skarbāki. Tāpēc bankām ir jāizdara secinājumi arī no tiem lēmumiem, kurus komisija ir pieņēmusi ne tik tālā pagātnē,” pauda komisijas priekšsēdētājs.
Tāpat Putniņš norādīja: “Vēsture mūsu bankas vienmēr noķer. Mēs kaut kā nespējam beidzot tikt uz zaļa zara un sākt jaunu dzīvi, jo vēsture velkas līdzi”.
Jautāts, kādiem nolūkiem caur Latvijas bankām pārskaitītā nauda izmantota, Putniņš norādīja, ka to nav iespējams precīzi pateikt. “Kas tieši par šo naudu ir finansēts, tam varbūt pat šajā gadījumā nav tik liela nozīme,” viņš piebilda.
Vienlaikus Putniņš uzsvēra, ka FKTK ar bankām turpinās strādāt, lai ierobežotu darbības reģionus. “Risku var mazināt cik grib, bet tas vienmēr būs, ja bankas turpinās strādāt tādos reģionos, kas nes līdzi paaugstināto risku,” viņš sacīja.
FKTK priekšsēdētājs arī minēja, ka izmeklēšana attiecīgajā lietā vēl nav noslēgusies ne Latvijā, ne arī ASV. “Protams, ja izmeklēšanas rezultātā nāks klāt jauni fakti, sekos arī mūsu reakcija,” viņš sacīja.
Savukārt FKTK Atbilstības kontroles departamenta direktore Maija Treija žurnālistiem atzīmēja – tā kā izmeklēšanas process šajā lietā vēl nav pabeigts, pagaidām nav iespējams pateikt, cik daudz naudas caur Latvijas bankām ir pārskaitīts. Vienlaikus viņa norādīja, ka tie varētu būt vairāk nekā 100 000, konkrētu valūtu neatklājot, vien piebilstot, ka tika lietotas vairākas valūtas.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka FKTK piemērojusi soda naudu “Reģionālajai investīciju bankai”, “Baltikums Bank” un “PrivatBank” kopumā 641 514 eiro apmērā, tostarp “Reģionālajai investīciju bankai” piemērota 570 364 eiro soda nauda, kā arī izteikts brīdinājums par NILLTFN atbildīgajām personām, bet “Baltikums Bank” un “PrivatBank” katrai piemērota soda nauda 35 575 eiro apmērā.
Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem. Vairākos gadījumos laika posmā no 2009. līdz 2015.gadam daži no minēto banku klientiem, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veikuši pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.
Tāpat ziņots, ka FKTK pēdējos gados vairākas bankas ir sodījusi par NILLTFN likuma un FKTK noteikumu prasību pārkāpumiem.
Tostarp 2016.gadā komisija četrām kredītiestādēm – “ABLV Bank”, “Swedbank”, “Baltic International Bank” un “Latvijas pasta bankai” – piemēroja soda naudu par NILLTFN likuma prasību neievērošanu kopumā 5,934 miljonu eiro apmērā, kā arī noteica tām virkni pienākumu, kas veicami, lai sakārtotu un pilnveidotu banku iekšējās kontroles sistēmas. Papildus tam tika piemērota soda nauda vienam bankas valdes loceklim 25 000 eiro apmērā, savukārt vienā gadījumā par NILLTFN atbildīgajam valdes loceklim tika izteikts brīdinājums. “ABLV Bank” pērn par NILLTFN likuma prasību neievērošanu tika piemērota saoda nauda 3,167 miljonu eiro apmērā, “Swedbank” – 1,362 miljonu eiro apmērā, “Baltic International Bank” – 1,1 miljona eiro apmērā, bet “Latvijas pasta bankai” – 305 000 eiro apmērā.
Savukārt 2015.gada beigās FKTK par pārkāpumiem NILLTFN likuma, Kredītiestāžu likuma un citu normatīvu ievērošanā “PrivatBank” piemēroja tobrīd lielāko iespējamo naudas sodu 2,017 miljonu eiro apmērā. FKTK atstādināja arī bankas valdes priekšsēdētāju un atbildīgo valdes locekli, uzdeva pilnībā nomainīt bankas valdi, kā arī piemēroja individuālus naudas sodus toreizējiem bankas valdes locekļiem.
“Reģionālajai investīciju bankai” FKTK sodu par NILLTFN likuma un FKTK noteikumu prasību pārkāpumiem piemēroja 2014.gada jūlijā – sods bankai tika noteikts 70 000 eiro apmērā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/32C936D6-D0E3-4914-9EFC-4AA23708BAE6/
