29.6.2017. plkst. 13:00 Rīgā (Lāčplēša ielā 87, 1.stāvā) Latvijas Cilvēktiesību komiteja un Latvijas denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācija rīko preses konferenci par LR Ekonomikas Ministrijas sagatavoto likumprojektu “Par dzīvojamo telpu īri”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/calendar/?_d=2017-06-29
Latvijas Republikas Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums. Demokrātiskās tiesiskās valstīs konstitūcija ir valstiskuma simbols. Latvijas Republikas Satversmes 92.pants nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Tomēr Arvila Ašeradena (Vienotība) vadītā Ekonomikas ministrija (EM) laikam ir citās domās. Tā ir izstrādājusi jaunu Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas nosaka, ka “ir iespējama saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana”. Tas nozīmē, ka īrniekam tiek atņemtas tiesības aizstāvēt savas intereses tiesā.
Uz jaunā Īres likuma pamata šos cilvēkus kā beztiesiskus radījumus izliks uz ielas bez tiesas sprieduma. Kā izsviež uz ielas apnikušu suni vai kaķēnu. Ja palaimēsies, varbūt kādu laiku pie miskastes vēl pavilks dzīvību.
EM likumprojekta mērķis
Visai savādi ir lasīt EM valsts sekretāra vietnieka Edmunda Valanta skaidrojumu par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, ar kuru var iepazīties šeit.[1] Viņš stāsta, ka Likumprojekts ir izstrādāts, lai veicinātu dzīvojamā fonda attīstību, ka īres tirgus ir neaktīvs, ka Latvijā kopumā īres tirgus ir mazs, bet tā izaugsmes iespējas ir lielas, jo Eiropā īres mājokļi vidēji ir virs 30% no kopējā dzīvojamā fonda. Esot jārada vide, lai investoriem ir vēlme ieguldīt īres namu būvniecībā un īres tirgus attīstītos uz tirgus nosacījumiem.[2]
Rodas jautājums, kāpēc un kam, ja ir mazs īres tirgus, vajag investorus, kas cels īres namus. No kurienes radīsies īrnieki, kas šajos jaunieceltajos namos dzīvos, ja Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās?
Cik Latvijā procentuāli ir cilvēku, kas spēj nopirkt jau uzceltos dzīvokļus par 100-150 000 EUR? Nekādi skaitļi par iespējamo pircēju skaitu nav minēti ne Valanta skaidrojumā, ne arī EM prezentācijā un anotācijā par jauno īres likumprojektu.
Sludinājumu portāls ir pilns ar īres piedāvājumiem, kas liecina, ka īres tirgus pastāv. Ja nebūtu īrnieku, tad nebūtu sludinājumu.
Tāds nepārliecinošs EM pārstāvja skaidrojums par jaunā likuma pamatotību rosina pameklēt jaunā īres likumprojekta cēloni citur. Atrast to nav grūti. Tie ir beztermiņa īres līgumi un piespiedu īre denacionalizētajos namos. Jauno īres likuma likumprojektu EM ir pacentusies uzrakstīt namīpašnieku interesēs. Tā mērķis ir denacionalizēto namu īrnieku tiesību samazināšana, precīzāk – iznīcināšana. Jaunais likumprojekts īrniekam atņem iespēju vērsties tiesā, jo likumprojektā tas nav paredzēts.
Likumprojekts īpašniekam – izīrētājam piešķir neierobežotas tiesības terorizēt īrnieku ar jaunu līgumu, jauniem nosacījumiem un jauniem maksājumiem. Īrniekam likums neparedz pamattiesību – tiesības turpināt īres attiecības un aizstāvēt savas tiesības, apstrīdēt īres līguma nosacījumus. Visi līgumi jāpārslēdz un visu, kas saistīts ar līguma noteikumiem, likums piešķir tikai vienai pusei – izīrētājiem (īpašniekiem).
Tāda spēle vienos vārtos, kur vienas komandas vārtsargs laukumā nemaz netiek ielaists.
Īrnieku ģimenes locekļi jaunajā likumprojektā vispār netiek uzskatīti par cilvēkiem un tiesību subjektiem. Ja atbildīgais īrnieks kaut kāda iemesla dēļ ģimeni pamet (un mēdz taču gadīties, ka vīrs vai sieva atrod laimi citur), tad ģimenes locekļiem nekādas tiesības nav paredzētas – viņi īres tiesības neiegūst un arī nemanto.
EM likumprojekts paredz, ka “īrnieka ģimenes locekļi patstāvīgas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst”.[3] Kaut gan Civillikuma 1229.pants nosaka, ka „dzīvokļa tiesība, kas piešķirta vairākām personām kopīgi, paliek spēkā pilnā apmērā tik ilgi, kamēr ir dzīvs kaut viens šās tiesības izlietotājs.”
Likumprojekts ir izslēdzis no aprites arī strīdu risināšanas iestādi “Īres valdes”, ko var vērtēt, kā uzbrukumu demokrātiskiem principiem, kas pastāv esošajā likumā.
Neiedziļināšos vēl vienā likumprojektā iestrādātajā absurdā, ka īres līgumu drīkstēs slēgt tikai uz 10 gadiem, kas ierobežo gan namīpašnieku, gan īrnieku tiesības.
Tāpat likumprojekta 16.pants paredz, ka īrniekam būs pienākums segt “nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus, maksājumus par dzīvojamās mājas apdrošināšanu u.c.”.
Kas ir šis neizzināmais u.c.?
Paredzēts, ka īrniekiem būs jāsedz visi mājas kapitālie remonti pēc mājas īpašnieka sastādītās izdevumu tāmes, ko iekļaus īres maksās. Gadījumā, ja būs strīds par plānotajiem pārvaldīšanas izdevumiem, izīrētājam būs tikai jāpierāda, ka lēmums veikt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības tiks realizēts – jāsastāda darbu tāme un jāuzrāda, ka viņam ir vai būs naudas līdzekļi[4], darbu pamatotība netiek prasīta.
Tikpat labi īrniekiem uzreiz var uzlikt par pienākumu celt namīpašniekam otru māju.
Likumprojekta Anotācijas II nodaļas sadaļā Cita informācija ir teikts, ka Rīgas pašvaldībā 2017.gada 1.jūnijā palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanai reģistrēti 1525 denacionalizēto māju īrnieki. Pēc savas būtības tā ir neprecīza un nekorekta informācija, jo tie ir tikai reģistrētie īrnieki, kuru ienākumi atbilst maznodrošināto statusam. Nav tikuši veikti nekādi pētījumi, lai noskaidrotu patieso denacionalizēto māju īrnieku skaitu, kuru dzīvi negatīvi izmainīs jaunais likumprojekts.
Vispirms ir jāizveido denacionalizēto māju īrnieku reģistrs. Tikai tad esošo situāciju varēs novērtēt adekvāti.
EM ministrijas mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders neslēpj jaunā likumprojekta mērķus – tas atvieglos strīdus situāciju risināšanu starp namsaimnieku un īrnieku, jo šobrīd, lai izliktu cilvēku no dzīvokļa, ir vajadzīgi gadi. Tā paša iemesla dēļ tiks likvidēti beztermiņa īres līgumi.
Īpaši nekorekta un ciniska ir Mārtiņa Audera atbilde uz jautājumu – ko darīt tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru ienākumi pārsniedz pašvaldības noteikto latiņu, kas noteikta, lai saņemtu palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanai: „Viņiem būs pašiem par sevi jāparūpējas. Protams, var atcerēties, ka denacionalizācijas procesā, šo cilvēku intereses tika ierobežotas, valsts ir parādā šiem cilvēkiem… Bet vēsturiskā taisnīguma atjaunošana nav Īres likuma jautājums.” [5] Tieši otrādi, atzīstot, ka valsts ir parādā šiem cilvēkiem, likumdevējam būtu jāizstrādā atbilstošs likumprojekts, lai atjaunotu šo taisnīgumu. Citādi, sekojot Mārtiņa Audera loģikai, var nonākt pie domas, ka arī Denacionalizācijas likums nemaz nebija jāpieņem, jo arī tā bija vēsturiskā taisnīguma atjaunošana.
M.Audera skaidrojumi apliecina, ka EM likumprojekts ir izstrādāts ar konkrētu mērķi – atbrīvoties no denacionalizēto namu īrniekiem, atbildības par situāciju, kas ir radusies MK bezdardarbības dēļ, un likumprojekts darbosies tikai vienas Latvijas iedzīvotāju daļas – namīpašnieku interesēs.
Likumprojekts tiek radīts, izdabājot dažu desmitu personu vai firmu interesēm. Tas nav nedz politiski, nedz ekonomiski pieņemams risinājums. Jo – ar šādu likumu grib “izliet ūdeni kopā ar bērnu”.[6]
Beztermiņa īres līgumi un piespiedu īre denacionalizētajos namos
No kurienes radās šie denacionalizēto namu īrnieki? Līdzīgi kā vienā amerikāņu filmā pamodās jaunais cilvēks no rīta un opā!, vairs nav puika, bet ir meitene. Tā arī 1990. gadu sākumā daļa Latvijas iedzīvotāju kādu rītu pamodās ar zīmogu – denacionalizēto namu īrnieki, kuriem nebija tiesību par valsts izsniegtajiem sertifikātiem iegūt īpašumā dzīvokli. Pārējie varēja, bet šie nelaimīgie ģimeņu tūkstoši palika bez iespējas par velti (sertifikātiem) iegūt dzīvokli privātīpašumā. Vai šie cilvēki bija noziegušies likuma un sabiedrības priekšā, ka palika bez privātīpašuma? Ka bija un ir spiesti maksāt nama īpašniekam nama faktiskajam stāvoklim neatbilstoši augstu īres maksu.
Toreiz Latvijas Republikas Ministru Padomei (valdībai) tika uzdots līdz 1991. gada 1.decembrim izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai Padomei likumprojektu «Par kompensācijām» denacionalizēto māju īrniekiem, kurā tika paredzēts: izstrādāt un noteikt atvieglotus noteikumus denacionalizēto un likumīgajiem īpašniekiem atdoto namu īrnieku kreditēšanai; apgādāšanai ar zemes gabaliem celt individuālo dzīvojamo māju; citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu ierādīšanu.
Tas nozīmē, ka denacionalizējamo māju īrniekiem, ievērojot līdztiesības principus salīdzinājumā ar citiem īrniekiem, kaut uz vēlāku laiku, tika paredzētas tiesības saņemt kompensāciju naudā vai citu līdzvērtīgu dzīvokli. Likumdevējs neparedzēja cilvēkus dalīt šķirās, atzina viņu tiesības.
Arī likuma «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» 15. panta 1.d. 2.punktā namu īrniekiem tika paredzētas sociālās garantijas, kas noteica tiesības pirmām kārtām saņemt brīvo, neizīrēto dzīvokli izsoles kārtībā. Šis noteikums arī tika ignorēts.[7]
Lai kaut daļēji risinātu problēmas saistībā ar denacionalizēto māju īpašnieku patvaļu pret šo namu īrniekiem, Īres likumā tika iestrādātas tiesību normas, kas aizsargāja denacionalizēto namu īrniekus kā atsevišķu kategoriju.
Kad Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis 2006.gadā bija reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, viņš tikās ar denacionalizēto namu īrnieku delegāciju, lai pārrunātu esošos palīdzības instrumentus un uzklausītu to idejas par papildu instrumentu nepieciešamību denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai.[8]
Likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 26.1. pants nosaka, ka pašvaldība var piešķirt vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu personām, kuras atbrīvo dzīvojamo telpu, kura atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un kuru tās ir lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai.[9] Rīgas dome ir gatava segt pusi pabalsta summas, kā tika noteikts 2006.gadā, bet tikai maznodrošinātajiem,[10] bet valdība nepiekrīt maksāt savu daļu. [11] Vai tie denacionalizēto namu īrnieki, kas saņem mazliet vairāk, tāpēc var par sertifikātiem privatizēt dzīvokli?
Saistībā ar denacionalizēto namu īrnieku problēmām un tiesisko regulējumu Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Mārtiņš Rāzna ir norādījis – ir bijuši Augstākās tiesas spriedumi, ka īres tiesības iespējams konstatēt ne tikai ar rakstveida līgumu, bet arī faktisku dzīvesvietas attiecību pastāvēšanu – maksājumu veikšanu un konkrēta dzīvokļa izmantošanu; līdz ar to īrnieka tiesības ir aizsargājamas arī tad, ja personai nav rakstveida īres līguma.[12]
Visus šos gadus likumdevēji ir zinājuši, ka ir tāda īrnieku kategorija kā denacionalizēto namu īrnieki un ir jābūt attiecīgam tiesiskajam regulējumam. Ka cilvēkus nevar izmest uz ielas, ja viņi godīgi pilda īrnieka pienākumus.
Toties jaunajā EM Īres likuma likumprojektā denacionalizēto namu īrnieki kā kategorija nemaz nav ietverti. Pašvaldībai un valstij piederošo dzīvojamo telpu dzīvokļi un to īrnieki ir, bet denacionalizēto namu īrnieki – nav. Bet reāli viņi ir.
Uz kurieni īrniekiem pavēlēsiet deportēties šoreiz?
Risinājums
Mēs dzīvojam pēc principa – viss maksā tik, cik maksā. Neviens par velti neko nedod ne veikalā, ne bankā, arī komunālie ir jāmaksā, ja tie netiek maksāti savlaicīgi, tiek piemērotas soda sankcijas. Būtu loģiski, ja šo principu ievērotu valsts likumdevējvara un izpildvara. Būtu laiks saņemties „iznākt no skapja” un izmaksāt visiem, ne tikai maznodrošinātajiem, denacionalizēto namu īrniekiem, kas šobrīd dzīvo denacionalizētajos namos, kompensāciju, kas vismaz daļēji segtu jauna mājokļa (līdzvērtīga tam, kura privatizācija par sertifikātiem) tika aizturēta vai nozagta, lai viņi varētu iegādāties dzīvokli, kā tas tika paredzēts ar denacionalizācijas uzsākšanu. Senāk latvieši teica – parāds nav brālis.
Uzskatu, ka EM likumprojekts ir mēģinājums klusām un nemanot izvairīties no atbildības par situāciju ar piespiedu īri denacionalizētajos namos, kas būtu jārisina, kā tas tika paredzēts 1991. gadā.
Tā kā “piespiedu īres attiecības” ir radušās tādēļ, ka līdz pat šim brīdim likumdevējs nav izstrādājis un līdz 2005. gada 1. jūlijam nav ieviesta valsts un pašvaldību atbalsta programma un kompensācijas mehānismi īrniekiem, kuri īrēja dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā, kā tas bija noteikts ar denacionalizācijas uzsākšanu,
lūdzu:
beidzot izstrādāt likumprojektu “Par kompensācijām denacionalizētajos namos” un ieviest kompensāciju mehānismu visiem denacionalizēto vai likumīgajam īpašniekam atdoto dzīvojamo māju īrniekiem, kas šobrīd dzīvo denacionalizētajos namos;
apzināt un izveidot denacionalizēto māju īrnieku reģistru;
atstāt EM izstrādāto Īres likuma likumprojektu bez virzības.
Īrnieki nav vis nonākuši neparedzētā stāvoklī, bet gan novesti tajā sistēmiskas valsts un pašvaldību nolaidīgas darbības vai pat atsevišķu, daudzu amatpersonu noziedzīgas rīcības rezultātā.[13]
EM izstrādātais Īres likuma likumprojekts ir antikonstitucionāls, tas ir sociāli bīstams un sabiedrību degradējošs, kas radīs jaunu ekonomisko bēgļu vilni, ir virzīts uz dzīvu cilvēku mērķtiecīgu iznīcināšanu savā valstī. Tas nevar tikt pieņemts.
Vai EM, izstrādājot likumprojektu, ir padomājusi par to, ka Latvijā nav tādu klimatisko apstākļu, ka tūkstošiem cilvēku varētu dzīvot zem klajas debess?
[1] https://em.gov.lv/lv/par_ministriju/sabiedribas_lidzdaliba/diskusiju_dokumenti/majoklu_politika/
[2] http://apollo.tvnet.lv/zinas/majoklu-irniekus-un-iziretajus-gaida-butiskas-parmainas/797720
[3] https://em.gov.lv/lv/par_ministriju/sabiedribas_lidzdaliba/diskusiju_dokumenti/majoklu_politika/
[4] http://www.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/287998-ko-paredz-jaunais-dzivojamo-telpu-ires-likumprojekts/?show=coment#komentari
[5] http://www.vmeste.lv/likumi/zakon-o-najme-gotovy-k-perevorotu.html
[6] http://nra.lv/latvija/190841-klementijs-rancans-ekonomikas-ministrija-gatavo-irnieku-tiesibu-apversumu.htm
[7] http://m.lvportals.lv/visi/preses-relizes?id=136035?show=coment
[8] http://www.db.lv/citas-zinas/raplm-ar-denacionalizeto-namu-irniekiem-vienojas-par-talako-ricibu-150988
[9] https://likumi.lv/doc.php?id=56812
[10] http://www.db.lv/citas-zinas/raplm-ar-denacionalizeto-namu-irniekiem-vienojas-par-talako-ricibu-150988
[11] https://www.riga.lv/lv/news/denacionalizeto-maju-dzivoklu-irnieku-parcelsanas-pabalstiem-nepieciesami-11-miljoni-eiro?8759
[12] http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/267718-denacionalizeto-namu-irnieku-problemas-un-tiesiskais-regulejums-i/
[13] http://nra.lv/latvija/190841-klementijs-rancans-ekonomikas-ministrija-gatavo-irnieku-tiesibu-apversumu.htm
…Info avots: http://m.pietiek.com/raksti/aseradens_un_ekonomikas_ministrija_pret_latvijas_republikas_satversmi
Atklāta vēstule-Atzinums par EM likumprojektu Dzīvojamo telpu īres likums un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai
2017.gada 28.jūnijs
Latvijas plašsaziņu informācijas līdzekļiem
Ekonomikas ministrijai
Latvijas Valsts kontrolei
LR Finanšu ministrijai
KNAB
LR Tiesībsargam
Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, ar kuru EM sabiedrības pārstāvjus rakstiski sniegt veidokli par likumprojektu Dzīvojamo telpu īres likums (turpmāk – Likumprojekts) (skatīt: https://em.gov.lv/lv/par_ministriju/sabiedribas_lidzdaliba/diskusiju_dokumenti/majoklu_politika/ ) līdz š.g.3.jūlijam, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība” (turpmāk – NĪSA) un “NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība” (tupmāk – NĪLA) pieteic savu līdzdalību un aicina to darīt arī sabiedrību, ar mērķi Likumprojektu pilnveidot.
EM aicina rakstisku viedokli un pieteikumu līdzdalībai sūtīt EM atbildīgai personai Mārtiņam Auderam. Ņemot vērā NĪSA un NĪLA un Audera kunga būtiskas domstarpības pārvaldīšanas jomā spēkā esošo normatīvo aktu piemērošanā, sakarā ar EM privātā biznesa interešu atklāto lobbēšanu, Atzinums ir adresēts nevis Audera kungam, kam iespējami ir subjektīvi negatīva attieksme NĪSA un NĪLA pārstāvjiem, bet gan – Ekonomikas un Finanšu ministrijas (turpmāk – FM), Valsts kontroles un un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB), kā arī Tiesībsarga biroja augstākām amatpersonām, kā arī plašai sabiedrībai, kuru uzmanību pieveršam Likumprojekta izstrādes stadijā, kad vēl iespējams mainīt tā būtiskās sastāvdaļas.
Likumprojekta anotācijas (turpmāk – Anotācija) 7.punktā sniegts EM atzinums, citāts: “Lai arī likumprojekts tūlītējus un tiešus izdevumus pašvaldību budžetiem nerada, tomēr paredzētās izīrētāja tiesības prasīt atbilstošu īres maksu nākotnē var palielināt palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā reģistrēto personu skaitu.” Turklāt nav noteikti un nav saprotami patreizējie, Anotācijā minētās paredzētās nepieciešamās palīdzības, saņemšanas un sadalīšanas kritēriji un noteikumi. Tāpat nav saprotams, kurā brīdī un kurš organizēs Anotācijā tālāk minēto nepieciešamo diskusiju par izveidotās atbalsta sistēmas spēju sniegt palīdzību mājokļa jautājumos brīdī, kad tā ir nepieciešama, nevis kad tiek sagaidīta rinda palīdzības reģistrā.
Šajā sakarā lūdzam Finanšu ministriju informēt NĪSA un NĪLA – kādā veidā un no kāda valsts budžeta daļas resursiem varētu būt ieplānoti papildus finanšu līdzekļi minētās palīdzības saņemšanai situācijā, kad valsts nav spējīga atrast resursus nepieciešamo izdevumu segšanai veselības un medicīnas nozarē.
Vēršam KNAB uzmanību un KNAB likuma 7.panta pirmās daļas, kas noteic iestādes kompetenci un funkcijas korupcijas novēršanā, 10.punkta pielietošanas nepieciešamību, jo tiešā KNAB kompetencē ir normatīvo aktu un likumprojektu analīze, kā arī grozījumu ierosināšana, priekšlikumu iesniegšana jaunu normatīvo aktu projektu izstrādāšanas procesā, jo tieši Likumprojekta izstrādāšanas procesā ir nepieciešama KNAB klātbūtne korupcijas augstākās pakāpes risku novēršanai.
Vēršam Valsts kontroles un Tiesībsarga uzmanību uz iespējamām turpmākām problēmām valsts līdzekļu iespējamā nelietderīgā izšķērdēšanā, kā arī Likumprojekta subjektu – fizisko un juridisko personu iespējamo cilvēktiesību aizskārumu sakarā ar šo personu tiesību nenoteiktību Likumprojektā.
Likumprojekta mērķis ir mājokļa pieejamības veicināšana, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm . Salīdzinot Likujmprojektu ar spēkā esoša likuma Par dzīvojamo telpu īri (turpmāk – Likums) redakciju, NĪSA un NĪLA rodas iespaids, ka Likumprojekta “vienkāršošanas” rezultātā “no vanniņas kopā ar netīro ūdeni tiek izliets arī bērns”, piemēram:
1) Likuma 2.pantā noteikta dzīvojamās telpas īres definīcija, kas ir atbilstoša Civillikumam (2112.pants), kā arī ir noteikts, ka dzīvojamās telpas lietošanas tiesības nodod personas, kurām ir tiesības rīkoties ar šo dzīvojamās telpas īpašumu – dzīvojamās telpas īpašnieks, valdītājs, kā arī pašvaldība. Savukārt Likumprojekta 4.panta 1.daļā noteikts, ka Izīrētājs ir persona, kas ir dzīvojamās telpas īpašnieks, izņemot šā likuma 29.pantā minēto gadījumu . Tādējādi, no Likumprojekta tiek izslēgta tāda plaša izīrētāju kategorija, kā valdītājs, pie kuras pieskaitāms arī Nekustamā īpašuma izsoles ieguvējs līdz īpašuma tiesību nostiprināšanas Zemesgrāmatā. Kā rezultātā, jau Likumprojekta izstrādes stādijā rodas strīdīgā situācija par minētai no Likuma izslēgtai kategorijai piederošo personu tiesībam izīrēt valdījumā esošas dzīvojamās telpas.
2) Likuma 3.pantā noteikts, ka Par atsevišķu īres līguma priekšmetu nevar būt istabas daļa vai caurstaigājama istaba, kā arī palīgtelpas (virtuve, gaitenis, pieliekamā telpa u. c.). Savukārt Likujmprojekts noteic, ka Dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets ir telpu grupa, kurai būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirta funkcija (lietošanas veids) – dzīvojamā telpa. Dzīvokļa, Likumprojekta izpratnē telpu grupas, istabas (telpas) daļas, caurstaigājamas istabas (telpas), pieliekamās telpas u.t.t. lietošanas veids ir dzīvojamās telpas un šajā gadījumā pastāv nenoteiktība – vai tie ir vai nav īres līguma priekšmeti.
3) Likuma 4. pants noteic, ka Par īrnieku vai apakšīrnieku var būt jebkura fiziskā persona, kas Latvijas Republikā dzīvo pastāvīgi vai ir saņēmusi uzturēšanās atļauju likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt Likumprojekta 4. panta 2. daļa apgalvo, ka Īrnieks ir jebkura fiziska persona. Tādējādi, atbilstoši Likumprojektam, ir pieļaujams, ka īres līgumu var slēgt arī ar personu, kura uzturās Latvijā pretlikumīgi.
4) Ir tikai viens mērķis, kas varētu izskaidrot faktu, ka no Likumprojekta 10.panta ir izslēgtas personas, kuras ir iekļautas spēkā esošajā Likuma 9.pantā, proti – tikai vienas Likumprojekta subjektu puses – Izīrētāju interešu lobbēšana, vienlaicīgi būtiski aizskarot otras Likumprojekta subjektu puses – īrnieku cilvēku pamattiesības, kas noteiktas Satversmes 91. un 110.pantos. Līdz ar to lūdzam Tiesībsarga biroju izvērtēt iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus Likumprojektā.
Atbilstoši Likumprojektam Īrniekam turpmāk nebūs tiesības bez izīrētāja rakstveida piekrišanas iemitināt dzīvojamās telpās pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, darbspējīgos vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas. Piebilde Likumprojekta 9.panta 1.daļā par to, ka Bērni, kas iemitināti šajā daļā minētajā kārtībā, sasniedzot pilngadību, nezaudē ģimenes locekļa statusu, lietas būtību nemaina, jo Likumprojekts liedz tiesības bērniem, sasniedzot pilngadību, turpināt dzīvot kopā ar vecākiem – dzīvojamās telpas īrniekiem. Tāpat Likumprojekta 13.panta 1.daļa liedz īrniekam tiesības iemitināt, ne tikai, pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, bet arī darbspējīgus vecākus un brāļus un māsas. NĪSA un NĪLA uzskata, minētie Likujmprojekta noteikumi ierobežo Satversmes 110.pantā noteiktās cilvēka pamattiesības uz valsts ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību. Tādējādi netiek sasniegts arī Likumprojekta 1.pantā noteiktais mērķis – nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm.
5) NĪSA un NĪLA uzskata par pārmērīgām Likumprojekta 8.pantā iekļautās prasības, kas noteic Īres līgumā iekļaujamās minimālas ziņas un noteikumus, piemēram – 15. punktā iekļauto prasību Īres līgumā norādīt elektronisko pasta adresi, uz kuru zemesgrāmatu nodaļai nosūtīt paziņojumu par īres tiesību nostiprinājumu. Ņemot vērā, ka minētā prasība šajā gadījumā ir uzskatāma par obligātu, savukārt varbūtība, ka personas virs 60-70 gadiem lieto internetu, droši vien nesasniedz 50-60%, Likumprojekts mākslīgi apgrūtinā visu pušu attiecību sakārtošanu atbilstoši likumam.
6) Nav pārdomāti Likumprojekta 20.panta noteikumi, kas paredz Īrnieka beznosacījumu tiesības vienpusēji atkāpties no īres līguma, kas šajā gadījumā apdraud ne tikai īres, bet visu nekustamā īpašuma tirgu, kurā īres tirgus ir tā neatņemama sastāvdaļa, tajā skaitā apdraud Izīrētāja biznesa stabilitāti, drošību, jo fakts, ka vienai pusei ir likumīgas tiesības vienpusīgi un patvarīgi pārtraukt līgumattiecības grauj īres tirgus pamatus un nenodrošina taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm.
7) Likumprojekta 2.panta 3.daļa noteic, ka Dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu īres līgumus vai dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājās esošu telpu īres līgumus slēdz Civillikumā noteiktajā kārtībā. NĪSA un NĪMA uzskata, nedzīvojamām telpām pielietotai terminoloģijai būtu jāatbilst Civilliekuma 2112.pantā noteiktājai augļus nesošai NOMAi, nevis ĪREi.
Un tā tālāk un tā tālāk – uzskatām, ir acīmredzams, ka Likumprojekts nav nopietni pārdomāts un prasa nopietnu visu ieinteresēto subjektu darbību tā pilnveidošanai un sakārtošanai, lai tās atbilstu spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Augstāk minētās nenoteiktības Likumprojektā var novest un galā rezultātā novedīs pie līdzīgas haosa situācijas, kas šobrīd jau izveidotā dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas nozarē, kas mākslīgi un iespējams – apzinātas Latvijā vadošas iestādes mājokļu politikas jomā darbības rezultātā rada augstus korupcijas riskus, kad likuma burts ir necaurspīdīgs un ir tulkojams divējādi.
Lūdzam Ekonomikas ministriju iesaistīt Likumprojekta apspriešanā, kā arī iepazīstināt ar NĪSA un NĪLA Atzinumu visas Latvijā esošas īrnieku biedrības, kā arī attiecīgi informēt NĪSA un NĪLA par minēto biedrību EM iesniegtajiem atzinumiem un turpmāko Likumprojekta virzību.
Aicinām konstruktīvai diskusijai arī plašu sabiedrību Likumprojekta izstrādes stādijā, kad vēl iespējams mainīt tā būtiskās sastāvdaļas.
Pielikumā: Likumprojekts Dzīvojamo telpu īres likums – atsevišķā dokumentā DOC formātā.
Papildu informācija:
NĪSA un NĪLA valdes locekļi
Dr.sc.ing.Raitis Kalniņš
Mg.sc.ing.Svetlana Sokolova
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/FBD8BBB8-0142-431F-9ECE-DCCC1AA1B9F1/
KREDĪTS! KREDĪTS! KREDĪTS! Sergejs Šikunovs piedāvā šādus tālāk norādītos aizdevumu veidus: (sergeyshikunov@yahoo.com), lai iegūtu vairāk informācijas.
* Parādu konsolidācijas aizdevums līdz 5 miljoniem dolāru
* Biznesa aizdevums līdz 5 miljoniem dolāru
* Personas kredīts līdz 1000 000usd
* Home Loan līdz 5000 000usd
* Automašīnu finansēšana Līdz 750usd
* Komerciālie aizdevumi līdz 5,000,000dz
* Ieguldījumi Kredīti līdz 5,000,000usd
Mēs izsniedzam kredītus ar zemu 3% procentu likmi un aizdevuma termiņu no 1 līdz 30 gadiem, lai atmaksātu aizdevuma e-pastu (sergeyshikunov@yahoo.com). Ja jūs interesē, var palīdzēt Sergejs Šikunovs.