otrdien, 23 decembris, 2025
HomeTālavas TaurētājiNodokļu reformu cirks kā valdošās koalīcijas "dāvana" tautai Latvijas valsts simtgadē

Nodokļu reformu cirks kā valdošās koalīcijas “dāvana” tautai Latvijas valsts simtgadē

Sociālie un sadarbības partneri ir aktīvi piedalījušies nodokļu reformas pamatprincipu izstrādāšanā, bet valdošā koalīcija šobrīd vilcinās ar visai sabiedrībai būtiska lēmuma pieņemšanu, neņemot vērā darba devēju un darba ņēmēju viedokli, informē Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).
Uzsākot nodokļu reformu, sākotnējā iecere bija radīt uzņēmumu attīstībai labvēlīgāku, stabilāku vidi, kas rada priekšnoteikumus ilgtspējīgai un straujākai IKP izaugsmei, nodrošinot tautsaimniecības konkurētspēju Baltijas reģionā. Turklāt bija plānots, ka nodokļu sloga samazinājumu darbaspēka ienākumiem izjutīs visi strādājošie, iegūstot lielākus neto ienākumus.
Tomēr pēdējās nedēļās valdošās koalīcijas politiskais virziens attiecībā uz nodokļu reformu ir nonācis pretējā pusē. Diemžēl esošā situācija un publiski paustais liecina, ka koalīcija neņem vērā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) nodokļu politikas reformas komplekso piedāvājumu, kā arī valdības deklarācijā uzsvērto virzību uz nodokļu samazinājumu darbaspēkam.
“Aicinu koalīcijas partijas neignorēt pilsoniskās sabiedrības un sociālā dialoga pamatprincipus, pieņemot lēmumus aiz slēgtām durvīm un nerēķinoties ar nodokļu maksātāju – darba devēju un darba ņēmēju – viedokli,” uzsver LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.
Ja tiks īstenots nodokļu reformas plānotais darbaspēka nodokļu samazinājums, 2018.gadā – Latvijas simtgades gadā – to izjutīs katrs strādājošais īpaši mazo algu sektorā, jo LDDK atbalsta iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu no 23% uz 20% un neapliekamā minimuma celšanu par katru apgādājamo. Tas būtu jūtams ieguvums ikvienam Latvijas iedzīvotājam 2018.gadā.
“Lai pieaugtu strādājošo atalgojums, mēs nevaram pieļaut turpmāku nodokļu palielinājumu. Darba devēji nepiekrīt publiski paustajam viedoklim par lielāku IIN likmes progresivitāti, jo tas samazinās motivāciju maksāt nodokļus, vēl vairāk palielinot ēnu ekonomiku. Tādēļ, lai panāktu līdzsvarotu un pārredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts izaugsmes stratēģiskos mērķus, aicinu valdību sasaukt NTSP sēdi un kopā ar sociāliem un sadarbības partneriem vienoties par tālāko rīcību,” aicina V.Gavrilovs.
LDDK atgādina, ka visas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes puses ir atbalstījušas nodokļu politikas reformas komplekso piedāvājumu un Finanšu ministrijas izstrādāto projektu „Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2022.gadam”, tāpēc, pieņemot lēmumus, svarīgi ņemt vērā ne tikai politisko partiju, bet arī visu iesaistīto pušu viedokli.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/7612F340-91C1-4214-9D27-B9820A0AA178/

LTRK ārkārtas padomes sēdē nolemj prasīt pārskatīt valsts izdevumus; nodokļu reformu atbalstīs tikai apstiprināto pamatnostādņu ietvaros

Latvijas lielākā uzņēmēju organizācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pirmdien, 26.jūnijā, ārkārtas padomes sēdē nolēma, atsaukt savu atbalstu vidēja termiņa nodokļu stratēģijai, līdz brīdim, kad valdība būs gatava atgriezties pie Ministru kabinetā apstiprinātajām pamatnostādnēm, kā arī aicināt politiķus būt apzinīgus un vispirms meklēt līdzekļus jau esošā budžeta ietvaros.
Nodokļu reformas mērķis bija darīt visu, lai būtiski palielinātos tādu uzņēmumu skaits, kuri spēj maksāt labas algas un attīstīt eksportu. “Ar pašreizējo nodokļu stratēģijas “produktu” mēs taisnā ceļā “stūrējam” uz to, lai pēc 2020.gada Latvijā iestātos krīze un turpinātos strauja iedzīvotāju samazināšanās,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, “ar pieņemtajiem lēmumiem politiķi ievērojami attālina visu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa tuvināšanos Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, tādēļ nevaram atbalstīt šādu nostāju.”
Biznesa vide izmaiņas nodokļu sistēmā gaida jau gadiem, jo līdz šim tika piekopta “citrona izspiešanas” politika, kas nozīmēja arvien jaunu nodokļu ieviešanu vai esošo pacelšanu, liekot tos samaksāt apzinīgajiem uzņēmējiem. “Mēs jau ilgstoši esam teikuši – jāmeklē ieņēmumi no ēnu ekonomikas, radot tādu sistēmu, kur nomaksāt nodokļus ir vienkāršāk nekā to nedarīt. Tāpēc arī noticējām esošajam ministru kabinetam un kopā meklējām risinājumus. Pašreiz jūtamies piekrāpti,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, “cilvēki turpina aizbraukt, tāpēc jāmeklē steidzami risinājumi, ko realizēt iespējams jau no nākamā gada sākuma.”
Uzņēmēju organizācija arī norāda, ka pirms paaugstināt nodokļus, vispirms jāpārskata pašreizējie tēriņi, lai neveidotos situācija, kad bizness maksā līdzekļus valsts budžetā, bet tie tiek negodprātīgi iztērēti. “Mēs esam pārliecināti, ka vismaz 10% izdevumu ir nelietderīgi, tādējādi valsts budžetā ir iespējas atrast naudu daudzu izdevumu segšanai, tostarp veselībai,” saka J.Endziņš.
LTRK norāda, ka pašreizējie koalīcijas padomes ierosinājumi ir pilnīgā pretrunā ar pērn augustā parakstīto vienošanos, ka premjers Māris Kučinskis un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ir atkāpušies no dokumenta būtības un noliktajiem mērķiem, tādējādi norobežojamies no gala produkta, aicinām atgriezties pie 9.augusta vienošanās.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/FC674074-C1C4-44E6-A053-C53AB5407F2C/

LTRK neatbalstīs vidēja termiņa nodokļu stratēģiju; LDDK savu viedokli paudīs pēc padomes sēdes

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) šodien ārkārtas padomes sēdē nolēma atsaukt savu atbalstu vidēja termiņa nodokļu stratēģijai, kamēr valdība neatgriezīsies pie Ministru kabinetā (MK) apstiprinātajām valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021. gadam, savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) savu viedokli par attiecīgo jautājumu paudīs pēc ārkārtas padomes sēdes, aģentūru LETA informēja LTRK.
“Ar pašreizējo nodokļu stratēģijas “produktu” mēs taisnā ceļā “stūrējam” uz to, lai pēc 2020.gada Latvijā iestātos krīze un turpinātos strauja iedzīvotāju skaita samazināšanās,” sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, piebilstot, ka LTRK nevar atbalstīt patlaban piedāvāto nodokļu reformas redakciju, jo tādējādi ievērojami tiek attālināta visu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa tuvināšanās Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem.
LTRK aicinās politiķus būt apzinīgus un vispirms meklēt trūkstošos līdzekļus veselības aprūpei esošā budžeta ietvaros. “Mēs jau ilgstoši esam teikuši – jāmeklē ieņēmumi no ēnu ekonomikas, radot tādu sistēmu, kur nomaksāt nodokļus ir vienkāršāk nekā to nedarīt. Tāpēc arī noticējām esošajam MK un kopā meklējām risinājumus. Pašreiz jūtamies piekrāpti,” teica Endziņš, piebilstot, ka iedzīvotāji turpina pamest valstī, tāpēc jāmeklē steidzami risinājumi iepriekšminētajām problēmām.
LTRK uzsver, ka pirms nodokļu paaugstināšanas jāpārskata pašreizējie tēriņi, lai neveidojas situācija, kad bizness maksā līdzekļus valsts budžetā, kuri tiek tērēti negodprātīgi. “Mēs esam pārliecināti, ka vismaz 10% izdevumu ir nelietderīgi, tādējādi valsts budžetā ir iespējas atrast naudu daudzu izdevumu segšanai, tostarp veselībai,” uzsvēra Endziņš.
LTRK norāda, ka pašreizējie koalīcijas padomes ierosinājumi ir pilnīgā pretrunā ar LTRK un citu organizāciju pērn augustā parakstīto vienošanās, kuras uzdevums bija vidēja termiņa nodokļu politikas izstrāde, pārnesot nodokļu slogu no darbaspēku uz ienākumiem no kapitāla un kapitāla pieaugumu, patēriņu, nekustamo īpašumu un dabas resursu izmantošanu. Līdz ar to Ministru prezidents Māris Kučinskis un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ir atkāpušies no dokumenta būtības un noliktajiem mērķiem. LTRK aicina valstību atgriezties pie tās nodokļu reformas, ko paredz 9.augusta vienošanās.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs norādīja, ka parīt LDDK plānota ārkārtas padomes sēde, pēc kuras LDDK informēs par saviem ieskatiem attiecībā uz nodokļa reformu, ko plānots paust arī šonedēļ Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē.
Vienlaikus viņš atgādināja, ka LDDK līdz šim bijusi noskaņota pret lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes progresivitāti un “pieturas” pie NTSP atbalstītā nodokļu politikas reformas kompleksā piedāvājuma un Finanšu ministrijas izstrādātajām valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2022.gadam.
LETA jau ziņoja, ka vadošā koalīcija šodien vienojās diferencēt IIN likmi. Ienākumiem līdz 20 000 eiro IIN likme būs 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro – 23%, bet virs 55 000 eiro – 31%. Tajā pašā laikā lielo algu saņēmējiem netiks piemērots solidaritātes nodoklis. Reinvestētajai peļņai tiks piemērota 0% likme, lai saglabātu uzņēmumu konkurētspēju.
LTRK ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies vairāk kā 1900 individuāli biedri un vairāk nekā 50 uzņēmēju biedrības. LTRK pārstāv savu biedru – uzņēmēju intereses valsts un pašvaldību institūcijās, cīnoties par labāku biznesa vidi, kā sniedz praktisku atbalstu saviem biedriem, palīdzot celt uzņēmumu konkurētspēju, kā arī atrast jaunus sadarbības partnerus Latvijā un ārvalstīs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/AC2B635B-EBA2-435C-BBA8-7AC4A0ABAD32/

Agneses Pastares atklāta vēstule: “Vai “vīrs un vārds” ir kļuvis par populistisku klišeju bez seguma?”

2017. gada 21. jūnijs ir kļuvis par dienu, kad tie, kas ticēja, ka nodokļu reforma ir solis pretī izaugsmei, cilvēku aizbraukšanas no Latvijas apturēšanai un jaunu darbavietu radīšanai šajā valstī, ir kļuvuši par skeptiķiem. Rīta pusē presē paustais valdības viedoklis, ka vienīgais valsts budžeta “cauruma aizbāšanas” instruments ir mūsu visu maciņi, manuprāt, ir klaja necieņas izrādīšana pret valsts iedzīvotājiem – nodokļu maksātājiem.
Solītā jaunā nodokļu politika, kuras virsmērķis ir (bija?) saskaņots ar sociālajiem partneriem, kuru starpā biju arī es, mani kolēģi, darbabiedri, konkurenti un sadarbības partneri – politika, kuras “rāmis” bija apspriests garās un plašās sanāksmēs, darba grupās, tērējot savu laiku, nesaņemot par to ne centa atlīdzības. Politika, kuras ideja Igaunijai ir ļāvusi gūt tādu izrāvienu, par kuru tagad Latvija var tikai sapņot, šī pati politika tagad ir pārvērsta par farsu.
Valdības un ministriju solījumi, kas tika pausti gan publiski, gan darba grupās viennozīmīgi bija vērsti un darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu. Taču jaunākās ziņas liecina par tieši pretējo – nodokļi tiks celti. Teiciens “vīrs un vārds” ir pārkāpts visnepatīkamākajā veidā. Sociālo iemaksu pieaugums par 1 procentu, potenciālā iedzīvotāju ienākuma nodokļa noteikšana 25-30% bruto algai no 1’500 EUR mēnesī (iespējams, ka jau no 1’000 EUR), indikācijas par iespējamo mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošo algu virs 10’000 EUR gadā (!) aplikšana ar pilniem nodokļiem, neapliekamā minimuma nepiemērošana katru mēnesi ir tikai dažas izskanējušas versijas, kas tiek virzītas.
Mēs ticējām, ka solījumiem ir segums! Es ticēju! Taču nu vairs neticu! Ir pārkāpta “sarkanā līnija”. Oficiālais paziņojums par sociālo iemaksu paaugstināšanu ir pielicis punktu ilūzijām.
Plānotā nodokļu reforma, kuru šī gada sākumā atbalstīju arī es, bija iecerēta kā atbalsta instruments teju visiem. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums iedzīvotājiem sniegtu taustāmu labumu katru mēnesi, taču tagad mums Jāņos (kad kārtējo reizi uzmanība politiskiem procesiem ir mazinājusies) “dāvina” sociālo iemaksu pieaugumu, kas nozīmēs, kā iepriekšējam samazinājumam mūsu maciņos jēgas vairs nav. Ļaujot uzņēmumiem maksāt “peļņas” nodokli tikai pie reālās naudas sadales, bija iecerēts koncentrēt naudu uzņēmumos, lai 2020.gadā, gan ES fondu nauda varētu samazināties, uzņēmumi spētu izdzīvot arī bez banku kredītiem, no savas pašu nopelnītās naudas. Igaunija tā izdarīja un – paskatieties tik tagad uz tiem!
Mums stāsta, cik slikti viss ir, cik ļoti budžetam trūkst naudas. Taču tā vietā, lai kārtīgi “izravētu” savu izdevumu pozīcijas, mēs finansējam pārmēru dārgas būves un ieguldām miljonus mistisku pētniecību projektos, maksājam par “darba” vizītēm uz viseksotiskākajām valstīm delegāciju pūļiem un nekādi nevēlamies koncentrēties un funkcionāliem auditiem valsts un pašvaldību struktūrās.
Skaisti runājošās valdības sievas un vīri, gudrie deputāti, sapucētie ierēdņi ministrijās, pašpietiekamie pašvaldību darbinieki! Atsakieties no dienesta automašīnām, atsakieties no apmaksātiem dzīvokļiem, atsakieties no nelietderīgiem tēriņiem, atsakieties no uzpūstiem iepirkumiem, atsakieties no nevajadzīgas birokrātijas, atsakieties no bezatbildības! Atrodiet naudu sev blakus, sajoziet savas jostas, nevis piespiediet tās sajozt skolotājiem, medmāsām un policistiem! Mēs, nodokļu maksātāji, grimstam! Nedzeniet mūs projām no šīs valsts, kas ir mūsu mājas!
Aicinu visus, kam nav vienalga, aktīvi iesaistīties viedokļu paušanā. Vērsieties ar vēstulēm pa tiešo ministrijās, stāstiet savu viedokli organizācijām, kuru biedri esat, neklusējiet sociālajos tīklos. Biedrību, nevalstisko organizāciju, domubiedru grupu vadītāji – ieklausieties un aizstāviet mūs! Ja būs nepieciešams – iesim demonstrācijās, rīkosim mītiņus! Bet neklusēsim! Vēl tikai pirms pusgada mums visiem kopā izdevās apturēt netaisnību ar minimālajām sociālajām iemaksām. Es ticu, ka arī šoreiz mums izdosies! Pratējā gadījumā 40 cilvēki dienā, kas pamet šo valsti, var arī dubultoties un nepilnie 2 miljoni Latvijas iedzīvotāji jau pēc 60 gadiem kļūs par vēsturi.

Ar cieņu,

Agnese Pastare
Tālr. 29716434; agnese.pastare@gmail.com
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/724A474C-8A55-464F-8699-96D776A8A18E/

LBAS: Lai arī nodokļu reformā ir virkne pozitīvu lietu, tā ir palikusi nekonsekventa

Lai arī nodokļu reformas piedāvājumā ir virkne veiksmīgu lietu, tā paliek arvien nekonsekventāka, aģentūrai LETA pauda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
Baldzēns teica, ka reformas mērķis aizvien vairāk izplūst, tomēr piebilda, ka summāri uzlabojumi no pašreizējā izklāsta ir jebkurā gadījumā.
Tomēr Baldzēns piebilda, ka ir jābūt līdzsvarotākai un samērojamākai situācijai attiecībā uz darba ņēmējiem un darba devējiem, jo pašreiz lielāka izpratne ir tieši attiecībā uz darba devējiem.
LBAS priekšsēdētājs norādīja, ka tiek pausts atbalsts 0% nodoklim reinvestētajai peļņai, kā arī minimālās algas pieaugumam un neapliekamā minimuma celšanai.
Tāpat Baldzēns norādīja, ka darba devēji līdz ar reformu iegūst papildu labumu, un būtu jāveido vienāda attieksme pret peļņu un pret iedzīvotāju ienākuma nodokli, proti, 20% pret 20%, taču darba devējiem varētu noteikt pārejas periodu trīs gadus. Pēc LBAS domām, šim pārejas periodam jābūt gadam, vai vispār bez pārejas perioda, un tas ļautu budžetā ienākt vismaz ap 40 miljoniem eiro gadā.
Kopumā viņš uzskata – lai arī reformai ir vesela virkne veiksmīgu lietu, kopumā tā esot samērā neveiksmīga.
Kā ziņots, koalīcija šodien vienojās diferencēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi 20%, 23% un 31% apmērā. Kā pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), ceturtdien, 29.jūnijā, nodokļu reformas modelis tiks prezentēts Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē.
“Koalīcija vienojās piedāvāt diferencēt IIN likmes – ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā IIN likme būs 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro – 23%, bet virs 55 000 eiro – 31%. Tajā pašā laikā lielo algu saņēmējiem netiks piemērots solidaritātes nodoklis,” informēja Kučinskis. Iepriekš nodokļu reformas piedāvājums paredzēja ieviest divas IIN pamatlikmes – 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā.
Tāpat koalīcija vienojās, ka reinvestētajai peļņai tiks piemērota 0% likme, lai saglabātu uzņēmumu konkurētspēju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8439E1E6-EC39-4A1B-9A6A-44705B8A686C/

Smiltēns: Tika pieļauta taktiska kļūda, sākotnēji solot “sirreāli labu” nodokļu reformas piedāvājumu

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) virzībā uz nodokļu reformas ieviešanu pieļāva taktisku kļūdu, sākotnēji solot “sirreāli labu” piedāvājumu, jo tagad koalīcijā panāktā vienošanās sagādājusi vilšanos atsevišķos sociālajos partneros.
To aģentūrai LETA sacīja “Vienotības” priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns, tēlaini to salīdzinot to teorētisku situāciju, “ja uzņēmums “Nike” būtu reklamējis botas, ar kurām varētu lidot, bet, tās nopērkot, izrādītos, ka šie apavi domāti vien skriešanai”.
Taujāts par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pausto kritiku, ka nav ievēroti iepriekš panāktās vienošanās principi, politiķis komentēja vienu aspektu – ideju par darba spēka nodokļu pārlikšanu uz nekustamo īpašumu. Teorētiski tas būtu pareizi, taču jāņem vērā reālā situācija, kad, palielinot nekustamā īpašuma nodokli, dramatiski slikta situācija izveidosies tiem cilvēkiem, kuri vēsturiski dzīvo savos īpašumos un kuriem jau tagad ir grūtības samaksāt NĪN, vērsa uzmanību “Vienotības” priekšsēdētāja vietnieks.
Smiltēns kā pozitīvu milzu soli gaidāmajā reformā akcentēja to, ka no 2018.gada otrā pusgada tiks atcelti uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumi. Avansa maksājumus 2018.gada pirmajā pusgadā plānots vēl saglabāt 50% apmērā, lai stabilizētu šo izmaiņu ietekmi uz budžetu.
Politiķis pauda pārliecību, ka Saeima vasarā būs gatava sanākt uz ārkārtas sēdēm, lai lemtu par nodokļu reformas likumprojektiem.
Kā ziņots, vērtējot panākto vienošanos, “Vienotības” priekšsēdētāja vietnieks 26.jūnijā žurnālistiem pauda viedokli, ka politiskajam spēkam ir izdevies panākt daudzus būtiskus uzlabojumus, no kuriem nozīmīgākais ir finansējums veselībai. Savā ziņā esot sakārtots jautājums par neatbilstoša budžeta deficīta nepieļaušanu, jo “Vienotība” vienmēr uzsvērusi, ka ilgtermiņā nav pareizi “iet dziļos parādos” konkrētu lietu finansēšanai, izteicās politiķis.
Partija kā pozitīvu “lēcienu uz priekšu” vērtē to, ka ar nodokļu reformas īstenošanu tiek celta minimālā alga, paaugstināts neapliekamais minimums un nodrošināta IIN progresivitāte. “Vienotība” ir aicinājusi sniegt precīzākus aprēķinus par nodokļu reformu, lai pēc pieprasījuma sasauktu politiskā spēka sanāksmes to apspriešanai.
Jau vēstīts, ka koalīcija vienojusies piedāvāt diferencēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes – ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā IIN likme būs 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro – 23%, bet virs 55 000 eiro – 31%. Tajā pašā laikā lielo algu saņēmējiem netiks piemērots solidaritātes nodoklis.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/2A7586CC-5DDA-4CBA-A76E-50541392FA8E/

RELATED ARTICLES

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here

- Advertisment -

Most Popular

Recent Comments

haralds elceris on Pidriķis vai sabotieris?
haralds elceris on Nacionālās apvienības cirks
haralds elceris on Nodokļu reforma ir vilšanās
haralds elceris on Latvija uz kara takas
haralds elceris on Latvija uz kara takas