Gan eksperti, gan politiķi pēdējās nedēļas laikā vairākkārt atzinušu, ka Francijas vēlētāji tik ļoti alkst pārmaiņu un tik ļoti cer uz jaunā prezidenta panākumiem, ka gatavi ievēlēt parlamentā “kazas, ēzeļus un pat nīlzirgus”, bez domāšanas balsojot par Emanuela Makrona partijas kandidātiem.
Un patiesi, tikai nedaudz vairāk nekā pirms gada Makrona dibinātā partija “Uz priekšu, Francija!” (REM) svētdien notikušajā parlamenta vēlēšanu otrajā kārtā spējusi sev nodrošināt absolūto vairākumu, izcīnot vienu no pārliecinošākajām uzvarām pēdējo desmitgažu laikā.
Žurnālists un politikas analītiķis Kristofs Barbjē jau pēc balsošanas pirmās kārtas izteicās, ka ar Makrona atbalstu arī kazai būtu lielas izredzes tikt ievēlētai.
Līdzīgu viedokli paudis arī pazīstamais kreisi noskaņotais žurnālists Edvijs Plenels, norādot, ka uz Makrona viļņa pie varas varētu nonākt arī ēzeļi, un brīdinot, ka “absolūta vara ir bīstama”.
Saskaņā ar Makrona priekšvēlēšanu solījumiem aptuveni puses no REM kandidātiem bija jaunienācēji politikā, kas nākuši no ļoti dažādām aprindām, tostarp no akadēmiskās vides, uzņēmējiem un vietējiem aktīvistiem. Puse no viņiem bija sievietes.
Tā rezultātā jaunā Nacionālās sapulces sasaukuma sastāvs būs jaunāks un kā daudz diversificētāks gan no dzimtes, gan etniskās piederības viedokļa.
Tajā pašā laikā jaunie deputāti ir mazāk pieredzējuši un, iespējams, nebūs spējīgi iebilst milzu varu baudošajam Elizejas pils saimniekam.
Arī kandidāti, kas svētdienas balsojumā cietuši sakāvi, nav taupījuši dzīvnieku valstij piederīgus apzīmējumus, runājot par vispārējo vēlētāju noskaņojumu un par saviem vairāk veiksmīgajiem sāncenšiem no Makrona nometnes.
Tā neveiksmi cietušais sociālistu kandidāts Eduardo Rihans Cipels atzinis, ka viņu pārspējis REM atbalstītais “nīlzirgs”. Savukārt viņa partijas biedrs Aleksis Bašelī nicīgi izteicies, ka valdošajā gaisotnē pat “lauku pele” iegūtu 40% balsu.
Tēlainie ekspertu un politiķu izteikumi guvuši atspoguļojumu arī kampaņas izpausmēs.
Tā, piemēram, dažās Parīzes apkaimēs uz REM kandidātu plakātiem tikušas līmētas uzlīmes ar kazas attēlu. Labējie šo tēmu izvērsuši arī tviterī.
Viens no šīs kampaņas upuriem bija Olīvija Greguāra, kas kandidēja vienā no bagātajiem Parīzes dienvidrietumu vēlēšanu apgabaliem. Līdzīgi vairumam REM kandidātu, arī uz viņas plakātiem pirms kazas ģīmetnes parādīšanās galveno uzmanību saistīja Makrona seja.
Makrona panākumi daļēji skaidrojami ar ļaužu vēlmi atbrīvoties no tradicionālās politiķu šķiras pārstāvjiem, kuri tiek vainoti gadiem ilgstošajā ekonomikas stagnācijā, korupcijā, sociālajā spriedzē un lielajā bezdarbā.
“Cilvēki ir paguruši, visu laiku vērojot vienas un tās pašas sejas,” atzina kāda 59 gadus veca skolotāja, kas balsoja vienā no Parīzes ziemeļaustrumu priekšpilsētām, kur jau pēc pirmās kārtas no sacensības nācās izstāties sociālistu kandidātei un bijušajai tieslietu ministrei Elizabetei Gigū.
“Pat ja mēs nepazīstam jaunās sejas, tas nav svarīgi. Mēs nebalsojam par personām, bet par programmām,” viņa piebilda.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/022FCE91-E29F-499D-93EA-50EADA1F0A76/
Makrona nometne Francijas parlamenta vēlēšanās ieguvusi absolūto vairākumu
Francijā svētdien notikušajā parlamenta vēlēšanu otrajā kārtā prezidentam Emanuelam Makronam izdevies nodrošināt sev absolūto vairākumu, lai gan viņa nesen izveidotā partija nav ieguvusi tik lielu pārsvaru, kā iepriekš tika prognozēts.
Saskaņā ar galīgajiem balsu skaitīšanas rezultātiem tikai nedaudz ilgāk kā pirms gada dibinātā partija “Republique En Marche” (“Uz priekšu, Republika!” – REM) kopā ar saviem sabiedrotajiem – centrisko Demokrātisko kustību (“MoDem”) – ieguvusi 351 no 577 Nacionālās sapulces deputātu vietām.
Lai gan tas gan ir ievērojami mazāk nekā aptauju veicēju prognozētie 470 mandāti, Makronam parlamentā būs absolūtais vairākums, kas vairo viņa izredzes īstenot savu solīto reformu programmu.
“Pirms gada neviens nebūtu iedomājies šādu politisko atdzimšanu,” vērtējot vēlēšanu iznākumu, paziņojis premjerministrs Eduārs Filips. “Par to jāpateicas prezidenta vēlmei iedvest jaunu dzīvību demokrātijai un franču tautai, kas vēlējās piešķirt parlamentam jaunu seju.”
Tomēr Makrona panākumus mazina rekordzemā vēlētāju aktivitāte, kas nesasniedza pat 44%. Tas licis viņa oponentiem jau norādīt, ka patiesībā jaunais Elizejas pils saimnieks nebauda vispārēju sabiedrības atbalstu.
Vissmagāko sakāvi šajās vēlēšanās cietuši līdz šim pie varas bijušie sociālisti, kas spējuši iegūt vien 29 vietas, zaudējot vairāk nekā 250 no iepriekšējā Nacionālās sapulces sasaukumā kontrolētajiem mandātiem.
Nedaudz labāk klājies konservatīvajai Republikāņu partijai, kas izcīnījusi 131 vietu, lai gan iepriekšējā sasaukumā tai bija vairāk nekā 200 deputātu.
Tikmēr savas cerības kļūt par vadošo opozīcijas partiju nācies atmest galēji labējai Nacionālajai frontei (FN). Lai gan tās līdere Marina Lepēna spējusi pirmo reizi iekļūt Francijas parlamentā, taču kopumā partija ieguvusi tikai astoņas vietas.
Savukārt kreisā ekstrēmista Žana Lika Melanšona vadītā partija “Nepakļāvīgā Francija” izcīnījusi 17 vietas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/DC585CE5-6B0C-4B82-981F-F0D384CF0A45/
