18.6.2017. Francijā notiek parlamenta vēlēšanu otrā kārta

Francijā svētdien notiek parlamenta vēlēšanu otrā kārta, kurā, domājams, pārliecinošu vairākumu izcīnīs prezidenta Emanuela Makrona jaundibinātā partija “Republique En Marche” (“Uz priekšu, Republika!” – REM).
Sabiedriskās domas aptauju veicēji prognozē, ka centriski noskaņotā REM varētu iegūt pat 470 no 577 Nacionālās sapulces deputātu vietām.
Tikmēr Makrona oponenti ir norādījuši uz zemo vēlētāju aktivitāti pirmajā kārtā, tādā veidā apšaubot Makronam doto mandātu reformu īstenošanai.
Pirmajā kārtā vēlēšanās piedalījās tikai 48,7% balsstiesīgo francūžu, un, domājams, ka otrajā kārtā vēlētāju aktivitāte būs vēl zemāka.
“Ejiet balsot!” ceturtdienas vakarā aicināja Francijas premjerministrs Eduārs Filips, aģitējot Francijas dienvidos. “Vēsts šeit ir tā pati, kas jebkur citur – nevienam nevajadzētu atturēties. Francijā vēlēšanas nav obligātas (..) tās ir tiesības un atbildība,” viņš piebilda.
“Mēs esam noraidījuši visu, kas iepriekš pārstāvēja sistēmu, un mēs mēģinām kaut ko citu,” atzina Francijas Konstitucionālās padomes loceklis un vēsturnieks Didjē Moss.
Francija gatavojas “lielākajām pārmaiņām attiecībā uz politiķiem kopš 1958.gada un, iespējams, kopš 1945.gada”, viņš piebilda.
Sabiedriskās domas kompānijas “Opinionway Orpi” ceturtdien publiskotie aptaujas rezultāti liecina, ka REM vēlēšanu otrajā kārtā varētu iegūt 440 līdz 470 vietas, bet centriski labējā Republikāņu partija un tās sabiedrotie – 70 līdz 90 vietas.
Tikmēr līdz šim pie varas bijušie sociālisti varētu izcīnīt vien 20 līdz 30 mandātus, kas nozīmē, ka viņi zaudēs vairāk nekā 200 deputātu vietas jaunajā Nacionālās sapulces sasaukumā.
Aptaujas rezultāti arī liecina, ka galēji labējā “Nacionālā fronte” (FN) parlamentā iegūs ne vairāk par piecām vietām, bet Žana Lika Melanšona vadītā kreiso ekstrēmistu partija “Nepakļāvīgā Francija” un tās komunistu sabiedrotie – piecas līdz 15 vietas.
Daži analītiķi gan pieļāvuši iespēju, ka vēlēšanu otrajā kārtā varētu piedalīties lielāks skaits vēlētāju, lai tādā veidā liegtu REM iespēju izcīnīt pārāk lielu vairākumu.
“Varētu notikt izmaiņas,” atzina sabiedriskās domas pētījumu kompāniju “Kantar Sofres” pārstāvis Emanuels Rivjērs.
Daudzi opozīcijas līderi ir pauduši bažas par situāciju, kurā Makronam parlamentā varētu būt pavisam neliela opozīcija.
“Ja parlamentā nebūs opozīcijas, tā būs vai nu medijos, vai arī ielās,” jūnija sākumā brīdināja sociālistu līderis Žans Kristofs Kambadelis, kurš bija viens no ievērojamākajiem sociālistiem, kas pirmajā kārtā 11.jūnijā zaudēja vietu parlamentā.
Bijušais konservatīvo premjerministrs Žans Pjērs Rafarēns tikmēr aicināja vēlētājus atcerēties, ka “mēs neievēlam imperatoru”.
“Otrās kārtas likmes ir skaidras,” uzsvēra cits bijušais konservatīvo premjers – Alans Žipē -, aicinot stiprināt opozīciju.
“Vienkrāsains parlaments nekad nav labs demokrātiskai diskusijai,” viņš piebilda.
Izteikti proeiropeiski noskaņotais Makrons paudis vēlmi reformēt Francijas sastingušos darba likumus, reformēt izglītības sistēmu un pieņemt likumu, kas paredzētu ētikas standartu paaugstināšanu publiskajā dzīvē.
Parlamenta vēlēšanu otrā kārta notiks tajos vēlēšanu apgabalos, kuros neviens no kandidātiem pirmajā kārtā nav ieguvis vismaz 50% balsu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/64DCE06C-36BD-4B67-8A94-864E56FEEBC3/