Dzintars Zaļūksnis
Latvijas sabiedrība ir iedomājusies, ka notiek plaša diskusija par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Patiesībā nekā tāda, protams, nav. Valdība mūsos nemaz neklausās un jau ir izlēmusi divas konceptuālas lietas: pirmkārt, kadastrālās vērtības uz diviem gadiem ir iesaldētas. Otrkārt, ar NĪN Latvijā arī turpmāk tiks aplikts personas vai ģimenes vienīgais mājoklis.
Divi gadi paies ātrāk nekā iedomājamies, un baidos, ka valdošā koalīcija tos būs izmantojusi tikai tādēļ, lai “atvilktu elpu”. Jā, iespējams, “nodokļu politikas reformas” gaitā (ja šī “reforma” jelkad notiks) NĪN likmēs un aplikšanas kārtībā kaut kas ne īpaši svarīgs mainīsies. Jebkurā gadījumā jāņem vērā, ka daudzām Latvijas pašvaldībām NĪN ir galvenais ienākumu avots, bet valdošā koalīcija jau nu nebūs tā, kas tām piedāvās adekvātu kompensācijas mehānismu – tā teikt, “pašiem vajag!” Tāpēc cerības, ka cilvēkiem NĪN slogs tiks atvieglots, ir nelielas. Tā vietā varam gaidīt, ka turpināsies jau ierastās demagoģijas straumes, kuras valdošajai koalīcijai tradicionāli aizstāj argumentāciju. Un droši vien daudzas pašvaldības pa kluso pamanīsies daļai īpašnieku NĪN likmes tomēr palielināt.
Varu saderēt, ka divus gadus pilnīgi klusu un rātni turpinās stūrītī tupēt pašpasludinātā nacionālā apvienība, kuras biedra Dzintara Rasnača pārziņā ir Tieslietu ministrija un kadastra aprēķināšana. Pārsteidzoši, cik efektīvi tūdaliņiem izdodas taisīt pilnīgi nevainīgu seju. Varbūt viņi tiešām ir pārliecināti, ka “nacionāli konservatīvā” politika nozīmē tikai muldēšanu par valsts valodu un okupāciju?
Fons šādai indiferencei ir izdevīgs, tas nu gan. Latvijā noteiktā NĪN standarta likme – 1,5% no īpašuma kadastrālās vērtības – nav nedz augstākā, nedz zemākā Eiropā. Taču te slēpjas elegants īpašnieku apcepurošanas mehānisms. Proti, kadastra vērtība tiek tuvināta 80% no īpašuma “tirgus vērtības”. Bet kas ir “tirgus vērtība”? Tīri teorētisks, iedomāts lielums, jo tas parādās tikai tad, kad īpašnieks nolemj konkrēto namu vai zemes gabalu pārdot. Bet mūsu valstī pastāvošā kadastra vērtību noteikšanas sistēma nozīmē to, ka pietiek kādam par augstu cenu pārdot savu īpašumu, lai visi viņa bijušie kaimiņi, kuriem ne prātā nenāk savus īpašumus pārdot, dabūtu maksāt pēc “jaunā” kadastra, kurš tiek pielāgots šim reizē veiksmīgajam un neveiksmīgajam darījumam.
Vārdu sakot, Valsts zemes dienesta noteiktā kadastra vērtība konkrētajam zemes gabalam nodrošina to, ka zemes un ēku īpašnieki ik pa apmēram 80 gadiem valstij/pašvaldībai – praktiski ne par ko! – samaksā pilnu sava īpašuma “tirgus vērtību”. Turklāt runa ir nevis par naudu, ko zemes īpašnieks patiešām varētu iegūt, pārdodot savu īpašumu, bet gan valsts IEDOMĀM par to, cik šis īpašums varētu maksāt.
Mūsu valdošā koalīcija ir konsekventa vienā lietā – tā jau 27 gadus visiem spēkiem pretojas jelkādai nodokļu sistēmas progresivitātei. Viens pīpis – miljonārs vai ubags, bet likmes ir “taisnīgas” – visiem vienādas. Tas redzams arī NĪN sistēmā: maksā visi un atbilstoši standarta aprēķiniem. Taču tā nav visā Eiropas Savienībā. Piemēram, tepat kaimiņos Lietuvā iedzīvotāju par savu mājokli (ja tā tirgus cena nepārsniedz 220 00 eiro vai 286 000 eiro daudzbērnu ģimenei) NĪN nemaksā vispār. Igaunijā ar NĪN apliek tikai zemi – ēkam NĪN netiek piemērots! Savukārt Grieķijā, kur NĪN maksājumi ir starp augstākajiem ES, no NĪN atbrīvo 243 600 eiro no īpašuma vērtības, bet īpašuma daļa, kas šo summu pārsniedz, tiek aplikta ar progresīvu nodokli.
ES mērogos Latvijā nav augstākās NĪN likmes, taču tās noteikti ir vienas no neatbilstošākajām iedzīvotāju ienākumu līmenim. Nekāda Amerika mūsu politiķiem nav jāatklāj – citās ES valstīs var atrast visdažādākos paraugus, kā NĪN slogu iespējams samazināt. Taču koalīcija acīmredzami izvēlas paraugus smelties Francijā, Beļģijā, Itālijā, Spānijā, kur nodokļu maksājumi par nekustamo īpašumu ir augstākie ES.
Jūs cerat, ka NĪN slogs mūsu valsts iedzīvotājiem atslābs? Ha! “Nodokļu politikas reformas” ietvarā tiek runāts par NĪN likmju palielināšanu nevis samazināšanu. Bet sistēmiskas izmaiņas vispār netiek apspriestas. Tātad nabagi turpinās baudīt “miljonāru vienlīdzību”, kas daudzus burtiski dzen izmisumā.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/nin-nabags-maksa-ka-miljonars
