Attiecībās starp Krieviju un Rietumvalstīm ne tuvu nav tā ideālisma, kas reiz ļāva cerēt uz plašu stratēģisko partnerību. Attiecību plaisa turpina padziļināties un jāsāk domāt par to, kā nepieļaut situācijas tālāku saasināšanos militāri politiskajā līmenī. Tā 27.5.2017. Rīgā notikušajā «Baltijas foruma» ekspertu diskusijā uzsvēra bijušie un esošie lielvalstu politiķi un diplomāti. Lai gan attiecību normalizēšanā ieinteresētas abas puses, priekšnoteikumi sadarbības atjaunošanai aizvien ir grūti pārvarami. Tematu turpina Kārlis Roķis.
…Info avots un video: https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/27.05.2017-eksperti-asv-un-krievijas-attiecibas-nonakusas-kritiska-situacij.id98406/
Patlaban notiekošā militārā sacensība starp ASV un Krieviju atgādina aukstā kara laikus un nav pieļaujama, šodien partijas “Saskaņa” līdera Jāņa Urbanoviča organizētajā konferencē “Baltijas forums” sacīja pēdējais ASV vēstnieks PSRS Džeks Metloks.
“Šobrīd notiek kas tāds, kas atgādina auksto karu. Tomēr savulaik tas bija karš pret komunismu, kas tagad nav aktuāls. Patlaban diskurss no abām pusēm ir nepareizs. No vienas puses ir iespaids, ka ASV grib, lai atgriežas aukstā kara laiki, bet Krievijā valda doma, ka aukstā kara beigās viņi ir nedaudz apmānīti. Abi šie diskursi ir nepareizi,” sacīja Metloks.
Viņš norādīja, ka šobrīd valda nepareizs pieņēmums par to, ka ASV un Krievija ir dabiskie ienaidnieki. Metloks norādīja, ka šāds pieņēmums ir tāpēc, ka tas balstās uz nepareizo interpretāciju par vēsturi, par to, kas ļāva izbeigt auksto karu.
Metloks skaidroja, ka pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Ronalds Reigans un Mihails Gorbačovs vienojās, ka kodolkarš nav pieļaujams un nedrīkst būt karš starp ASV un PSRS. Arī šodien šīs lietas abām valstīm uzliek atbildību.
“Kāpēc tagad abās pusēs notiek militārā spēka pieaugums? NATO un Krievijai jāuzstāj, lai valstu vadītāji sāk atkal runāt un jāpanāk jauna vienošanās. Mums ir kopīgi draudi drošībai abām pusēm. Vienīgais aktuālais drauds patlaban ir kodolieroči. ASV un Krievijai ir 90% no pasaules kodolieročiem un nedrīkst aizmirst, ka militārā sacensība starp abām valstīm ir nepieļaujama un pašreiz vērojamā spriedze nedrīkst turpināties,” norādīja Metloks.
Viņaprāt, ASV un Krievijai ir jāturpina process par kodolieroču, kas apdraud pasauli, kontroli. “Pasauli apdraud arī globālā sasilšana, terorisms, veselības problēmas – nevienu no tām nevar atrisināt militārā konfliktā un kāda viena valsts atsevišķi. Tāpēc ir jāsadarbojas, nevis jāveicina militārā sacensība,” uzsvēra Metloks.
Pasaule patlaban nonākusi pie bīstamas robežas un ir jāizšķiras, vai attiecību saasinājums tiks turpināts, vai arī sāksies to normalizēšana, piebilda Krievijas prezidenta palīgs Igors Levitins.
“Pasaule ir nonākusi pie bīstamās robežas. Situācija nonākusi pie Krievijas un Rietumu attiecību saasināšanās, un no ekspertiem ir atkarīgs, kā tas tiks risināts. Visas problēmas nevar atrisināt, bet vajag solīti pa solītim virzīties prom no bīstamās robežas,” sacīja Levitins.
Viņš apgalvoja, ka Krievija atbalsta dialogu un viena no Maskavas prioritātēm ir konstruktīvs dialogs starp Vašingtonu un Maskavu.
“No šī dialoga ir atkarīga gan Sīrijas un Tuvo Austrumu problēmu risināšana, gan starptautiskā terorisma apkarošana, gan citu problēmu risināšana. Jāizdara izvēle, vai vēl vairāk padziļināt saspīlējumu, vai tomēr sākt augšupceļu no patlaban sasniegtā zemākā punkta Krievijas un Rietumu attiecībās,” uzsvēra Levitins.
Viņš pauda viedokli, ka 25 gadu laikā nav izdevies radīt jaunu Eiropas drošības arhitektūru, nav izdevies pretoties terorismam, migrācijas krīzei. Levitins arī norādīja, ka Krievijai un Rietumiem ir dažādi priekšstati par to, kā risināt krīzi, taču jāmeklē kādi kopīgi risinājumi.
Globālie draudi ir kopīgi visām valstī, tāpēc saasināt spriedzi starp Rietumiem un Krieviju nav īsti pareizi, sacīja ASV dibinātās domnīcas “Atlantic Council” (“Atlantijas padome”) izpilddirektors Deimons Vilsons.
“Attiecības starp Rietumiem un Krieviju sāka pasliktināties jau no 2007.gada. Pēc tam sekoja Gruzijas konflikts, krīze Ukrainā. Tas rada saasinājumus, likme ir augstas, bet tas ved uz konfrontāciju starp Rietumiem un Krieviju,” sacīja Vilsons.
Tomēr šis saasinājums rada lielas izmaksas, sacīja Vilsons. “Globālie draudi ir kopīgi visām valstīm, tāpēc saasināt spriedzi nav īsti pareizi. Jāturpina attīstīt stratēģiskā partnerība, jo draudi un izaicinājumi pasaulē ir kopīgi,” uzsvēra Vilsons.
Viņš norādīja, ka ASV un Krievijai ir jādomā, kā organizēt dialogu, kā ietekmēt procesus Sīrijā, Ukrainā, spriedzi Korejas pussalā un citur, kā virzīties uz kopīgiem pasākumiem terorisma apkarošanā.
“Jādomā, kā atrast kopīgās intereses un pārorientēties uz pozitīvu attiecību virzību. Piemēram, Ukrainas krīzes jautājumā ir jāsaved kopā pētnieki no dažādām pusēm, lai viņi var izanalizēt visus viedokļus un pieņemt pareizus lēmumus. Attiecības jāveido, balstoties uz uzticību, pragmatismu un mērenību daudzu jautājumu risināšanā,” sacīja Vilsons.
Pats Urbanovičs atzīmēja, ka konference “Baltijas forums” līdzšinējā formātā notiek pēdējo reizi un nākotnē tā pārtaps citās sadarbības un diskusiju formās.
“Mēs te mierīgi runājam par pasaules problēmām, bet šis miers rada satraukumu. Tagad valda ne tikai neuzticība starp lielvalstu līderiem, bet arī šo valstu sabiedrības ir pilnas ar neuzticību. Ir jāizstrādā receptes, lai atbrīvotos no bailēm un neuzticības, kas valda sabiedrībā, citādi valstu līderi kļūst par ķīlniekiem sabiedrībā valdošajiem noskaņojumiem. Ir jāmeklē veidi, kā netracināt sabiedrību, mierināt to un sadarboties,” sacīja Urbanovičs.
Politiķis norādīja, ka nākotnē “Baltijas forums” “reinkarnēsies savādākā sadarbības formā, kas taps uz ASV dibinātās domnīcas “Atlantic Council” (“Atlantijas padome”) un Latvijā dibinātās domnīcas “Certus” bāzes”.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/E4DC14BB-5D56-4912-8EF0-739F2E9E41A7/
Krievijas prezidenta palīgs: Pasaule nonākusi pie bīstamas robežas
Pasaule patlaban nonākusi pie bīstamas robežas un ir jāizšķiras, vai attiecību saasinājums tiks turpināts, vai arī sāksies to normalizēšana, šodien partijas “Saskaņa” līdera Jāņa Urbanoviča organizētajā konferencē “Baltijas forums” sacīja Krievijas prezidenta palīgs Igors Levitins.
“Pasaule ir nonākusi pie bīstamās robežas. Situācija nonākusi pie Krievijas un Rietumu attiecību saasināšanās, un no ekspertiem ir atkarīgs, kā tas tiks risināts. Visas problēmas nevar atrisināt, bet vajag solīti pa solītim virzīties prom no bīstamās robežas,” sacīja Levitins.
Viņš apgalvoja, ka Krievija atbalsta dialogu un viena no Maskavas prioritātēm ir konstruktīvs dialogs starp Vašingtonu un Maskavu.
“No šī dialoga ir atkarīga gan Sīrijas un Tuvo Austrumu problēmu risināšana, gan starptautiskā terorisma apkarošana, gan citu problēmu risināšana. Jāizdara izvēle, vai vēl vairāk padziļināt saspīlējumu, vai tomēr sākt augšupceļu no patlaban sasniegtā zemākā punkta Krievijas un Rietumu attiecībās,” uzsvēra Levitins.
Viņš pauda viedokli, ka 25 gadu laikā nav izdevies radīt jaunu Eiropas drošības arhitektūru, nav izdevies pretoties terorismam, migrācijas krīzei. Levitins arī norādīja, ka Krievijai un Rietumiem ir dažādi priekšstati par to, kā risināt krīzi, taču jāmeklē kādi kopīgi risinājumi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C71F9-91AA-0405-DE39-FB1D3A81C5B2/
Bijušais ASV vēstnieks PSRS: Militārā sacensība starp ASV un Krieviju ir nepieļaujama
Patlaban notiekošā militārā sacensība starp ASV un Krieviju atgādina aukstā kara laikus un nav pieļaujama, šodien partijas “Saskaņa” līdera Jāņa Urbanoviča organizētajā konferencē “Baltijas forums” sacīja pēdējais ASV vēstnieks PSRS Džeks Metloks.
“Šobrīd notiek kas tāds, kas atgādina auksto karu. Tomēr savulaik tas bija karš pret komunismu, kas tagad nav aktuāls. Patlaban diskurss no abām pusēm ir nepareizs. No vienas puses ir iespaids, ka ASV grib, lai atgriežas aukstā kara laiki, bet Krievijā valda doma, ka aukstā kara beigās viņi ir nedaudz apmānīti. Abi šie diskursi ir nepareizi,” sacīja Metloks.
Viņš norādīja, ka šobrīd valda nepareizs pieņēmums par to, ka ASV un Krievija ir dabiskie ienaidnieki. Metloks norādīja, ka šāds pieņēmums ir tāpēc, ka tas balstās uz nepareizo interpretāciju par vēsturi, par to, kas ļāva izbeigt auksto karu.
Metloks skaidroja, ka pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Ronalds Reigans un Mihails Gorbačovs vienojās, ka kodolkarš nav pieļaujams un nedrīkst būt karš starp ASV un PSRS. Arī šodien šīs lietas abām valstīm uzliek atbildību.
“Kāpēc tagad abās pusēs notiek militārā spēka pieaugums? NATO un Krievijai jāuzstāj, lai valstu vadītāji sāk atkal runāt un jāpanāk jauna vienošanās. Mums ir kopīgi draudi drošībai abām pusēm. Vienīgais aktuālais drauds patlaban ir kodolieroči. ASV un Krievijai ir 90% no pasaules kodolieročiem un nedrīkst aizmirst, ka militārā sacensība starp abām valstīm ir nepieļaujama un pašreiz vērojamā spriedze nedrīkst turpināties,” norādīja Metloks.
Viņaprāt, ASV un Krievijai ir jāturpina process par kodolieroču, kas apdraud pasauli, kontroli. “Pasauli apdraud arī globālā sasilšana, terorisms, veselības problēmas – nevienu no tām nevar atrisināt militārā konfliktā un kāda viena valsts atsevišķi. Tāpēc ir jāsadarbojas, nevis jāveicina militārā sacensība,” uzsvēra Metloks.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C71FF-A0DC-85D3-58D4-1E4966C8D8A2/
Šlesers: Latvija ieinteresēta daudzos sadarbības projektos ar Krieviju
Latvija ir ieinteresēta izveidot un attīstīt pēc iespējas vairāk sadarbības projektus ar Krieviju, šodien partijas “Saskaņa” līdera Jāņa Urbanoviča organizētajā konferencē “Baltijas forums” sacīja bijušais politiķis, tagad dzelzceļa loģistikas kompānijas “Euro Rail Trans” valdes loceklis Ainārs Šlesers.
Šlesers norādīja, ka Latvija nav lielvalsts un nevar ietekmēt lēmumus, ko pieņem Maskavā, Vašingtonā, Briselē un citur, bet vienlaikus Latvija ir arī daudzu pasaules problēmu ķīlnieks.
“Prieks, ka ar Krieviju ir iespējams par daudz ko vienoties, kopīgi strādāt, realizēt daudzus projektus. Tāpat aktivizējas arī sadarbība ar Ķīnu, bet bez Krievijas šī sadarbība nav reāla. Tas ir tikai sākums, iespēju ir ļoti daudz. Esam ieinteresēti, lai būtu pēc iespējas vairāk kopīgu projektu. Ja ir runa par transporta koridoriem pa dzelzceļu, tie iespējami tikai sadarbībā ar Krieviju,” stāstīja Šlesers.
Viņš sacīja, ka pēc PSRS sabrukuma starp valstīm izveidojās robežas un tagad Krievijas Kaļiņingradas reģionam nav kopīgas robežas ar Krieviju. “Tagad tiek veidoti jauni koridori, arī caur Latviju, esam gatavi vest kravas uz Kaļiņingradu, nemainot pārvadātāju, kas būtiski samazina izmaksas,” skaidroja Šlesers.
Bijušais politiķis norādīja, ka arī no “Rail Baltica” projekta būs izdevīgums Latvijas un Krievijas sadarbībā, jo Latvijā būs loģistikas parks, kur savienosies 1520 milimetru un 1430 milimetru platuma dzelzceļi. Līdz ar to caur Latviju kravas no Krievijas pa dzelzceļu varēs vest līdz pat Centrāleiropai un Rietumeiropai.
“Arī Indija sāk arvien vairāk sevi pieteikt globālajā sadarbībā, un Latvija sadarbībā ar Krieviju var iegūt daudzas Indijas kravas. Vienlaikus vēlamies redzēt pēc iespējas vairāk ASV investīciju Latvijā, kuras var piesaistīt kopīgiem Latvijas, Krievijas, Ķīnas un Indijas projektiem,” piebilda Šlesers.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C71FF-22CD-0B6E-3D80-5D0709B4948F/
ASV domnīca: Nebūtu pareizi saasināt spriedzi starp Rietumiem un Krieviju
Globālie draudi ir kopīgi visām valstī, tāpēc saasināt spriedzi starp Rietumiem un Krieviju nav īsti pareizi, šodien partijas “Saskaņa” līdera Jāņa Urbanoviča organizētajā konferencē “Baltijas forums” sacīja ASV dibinātās domnīcas “Atlantic Council” (“Atlantijas padome”) izpilddirektors Deimons Vilsons.
“Attiecības starp Rietumiem un Krieviju sāka pasliktināties jau no 2007.gada. Pēc tam sekoja Gruzijas konflikts, krīze Ukrainā. Tas rada saasinājumus, likme ir augstas, bet tas ved uz konfrontāciju starp Rietumiem un Krieviju,” sacīja Vilsons.
Tomēr šis saasinājums rada lielas izmaksas, sacīja Vilsons. “Globālie draudi ir kopīgi visām valstīm, tāpēc saasināt spriedzi nav īsti pareizi. Jāturpina attīstīt stratēģiskā partnerība, jo draudi un izaicinājumi pasaulē ir kopīgi,” uzsvēra Vilsons.
Viņš norādīja, ka ASV un Krievijai ir jādomā, kā organizēt dialogu, kā ietekmēt procesus Sīrijā, Ukrainā, spriedzi Korejas pussalā un citur, kā virzīties uz kopīgiem pasākumiem terorisma apkarošanā.
“Jādomā, kā atrast kopīgās intereses un pārorientēties uz pozitīvu attiecību virzību. Piemēram, Ukrainas krīzes jautājumā ir jāsaved kopā pētnieki no dažādām pusēm, lai viņi var izanalizēt visus viedokļus un pieņemt pareizus lēmumus. Attiecības jāveido, balstoties uz uzticību, pragmatismu un mērenību daudzu jautājumu risināšanā,” sacīja Vilsons.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C71FC-99E4-5340-C883-659C62E188D9/
27.5.2017. Melngalvju namā Rīgā notiek starptautiskā “Baltijas Foruma” konference, kas pulcē visaugstākā līmeņa ekspertus no ASV, Krievijas un ES
Galvenais temats šogad ir “Krievijas – Rietumu attiecību krīze saasinās. Kā ekspertu savienība var palīdzēt?”. Pasākumā turpina jau iepriekšējos gados iesākto diskusiju par Krievijas un rietumvalstu attiecībām un to ietekmējošajiem faktoriem.
“Austrumu – Rietumu attiecības pārdzīvo grūtus laikus. Šī neuzticēšanās bojā attiecības visā pasaulē, radot bailes, egoismu un agresiju, kas noved pie sadarbības erozijas. Piedzīvoto viļņošanos trīs pušu (ASV, ES un Krievija) attiecībās pēdējā gada laikā ir pastiprinājusi jauno pasaules līderu nosliece uz improvizēšanu, kas bieži vairo nedrošību, raisa apjukumu sabiedrībā un kļūst par lielu izaicinājumu ekspertiem, veidojot prognozes par pasaules kārtību, sabiedroto attiecībām un sadarbību ne tikai drošības, bet arī ekonomikas jomā,” norāda “Baltijas Foruma” prezidents Jānis Urbanovičs.
Šogad “Baltijas Foruma” konferencē piedalās līdz šim nebijuši plaša delegācija no ASV, kuru vidū – pēdējais ASV vēstnieks PSRS Džeks Metloks, “Atlantijas Padomes” ģenerāldirektors Deimons M. Vilsons, “Kissinger Associates” izpilddirektors un Jēlas universitātes pētnieks Tomas E. Grems, Vudro Vilsona centra Kenana institūta direktors Metjū Rožanskis un citi.*
Savukārt Krievijas viedokli “Baltijas Forumā” pārstāv Krievijas prezidenta palīgs Igors Levitins, Mūsdienu attīstības institūta priekšsēdētājs Igors Jurgens, Krievijas Zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta direktors Aleksandrs Dinkins, Krievijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Starptautiskās drošības centra vadītājs Aleksejs Arbatovs un citi.*
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/07DACC6E-46D0-4A3D-B58F-A5B4F94CBBE7/
10:00 Atklāšanas uzruna
Jānis Urbanovičs – “Baltijas Foruma” prezidents, Latvija
Moderatori:
Sergejs Cipļajevs – Krievijas Tautsaimniecības un valsts pārvaldes akadēmijas Ziemeļrietumu pārvaldes institūta juridiskās fakultātes dekāns, Krievija
Juris Paiders – Latvijas Žurnālistu savienības prezidents, Latvija
10:20 Ievadvārdi
Džeks Metloks – Pēdējais ASV vēstnieks PSRS, ASV
Uldis Augulis, Latvijas satiksmes ministrs, Latvija
Andrejs Pildegovičs, Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, Latvija
Igors Levitins, Krievijas Prezidenta palīgs, Krievija
Nils Ušakovs – Rīgas mērs, Latvija
Jevgenijs Lukjanovs, Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijā
Deimons M. Vilsons, “Atlantijas padomes” ģenerāldirektors, ASV
11:15 Uzstāšanās un diskusijas
Igors Jurgens – Mūsdienu attīstības institūta priekšsēdētājs, “Baltijas Foruma” padomes priekšsēdētājs, Krievija
Tomas E. Grems – “Kissinger Associates” izpilddirektors, Jēlas universitātes Džeksona Starptautisko attiecību institūta vecākais pētnieks, ASV
Aleksandrs Dinkins – Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta RAN direktors, Krievija
Aivis Ronis – bijušais Latvijas satiksmes un ārlietu ministrs, Latvija
Džons Herbsts – “Atlantijas Padomes” Dinu Patriciu Eirāzijas centra direktors, ASV
Ainārs Šlesers – loģistikas kompānijas “Euro Rail Trans” valdes loceklis, Latvia
Aleksejs Arbatovs – Nacionālā J. Primakova Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Starptautiskās drošības centra vadītājs, Krievija
Pols Revejs – Trīspusējās komisijas Eiropas direktors, Francija
Vjačeslavs Dombrovskis – domnīcas CERTUS valdes priekšsēdētājs, Latvija
Mihails Gusmans – Informācijas aģentūras TASS ģenerāldirektora pirmais vietnieks, Krievija
Metjū Rodžanskis – Kenana Institūta direktors Vudro Vilsona Centrā, ASV
Aleksandrs Rārs – Vācijas – Krievijas Foruma pētnieciskais direktors, Vācija
Nadežda Arbatova – Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta (IMEMO RAN) Eiropas politisko pētījumu nodaļas vadītāja, Krievija
Ellena Taušere – “Atlantijas padomes” Brenta Skoukrofta Starptautiskā drošības centra vadītāja vietniece, pētniece ASV
Fjodors Voitolovskis – Krievijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta direktors vietas izpildītājs, Krievija
Pals Tamaš – Ungārijas Zinātņu akadēmijas Socioloģijas institūta profesors, Ungārija
Sallija Peintere – “Blue Star Strategies” līdzdibinātāja, “Atlantijas padomes” direktoru padomes locekle, ASV
Jeļena Teļegina – Krievijas enerģētikas un ģeopolitikas institūta direktore, Krievijas naftas un gāzes universitātes Starptautiskā enerģētikas biznesa nodaļas dekāne, Krievija
Artjoms Malgins – Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta (MGIMO) prorektors, Krievija
Sergejs Kuļiks – Mūsdienu attīstības institūta Starptautiskās attīstības daļas direktors, Krievija
Deivids A. Merkels – “Atlantijas padomes” vecākais pētnieks, ASV
Justas Vincas Paleckis – bijušais Eiroparlamenta deputāts, Lietuva
Sergejs Cipļajevs – Krievijas Tautsaimniecības un valsts pārvaldes akadēmijas Ziemeļrietumu pārvaldes institūta juridiskās fakultātes dekāns, Krievija
18:00 Konferences nobeigums
…Info avots: http://site-298132.mozfiles.com/files/298132/BF_Programma_2017_LV.pdf un
http://www.balticforum.org/
