Dzintars Zaļūksnis
Mani savā ziņā sajūsmina, cik cieši cilvēki Latvijā spēj sevi apmānīt. Redzot, ka saspīlējums Rietumu pasaules un Krievijas attiecībās arvien palielinās, savstarpējiem apvainojumiem kļūstot arvien sirreālākiem, bet ekonomikai – politiskākai, cerēt, ka “pa draugam izdosies kaut ko sarunāt” ir patiešām stulbi.
Nē, nekādas personiskās attiecības šo procesu nevar glābt, bet racionāli argumenti jau sen “aiziet debesīs”, jo dialogs nenotiek. Ja kāds še, “dziļajos Rietumos”, domāja, ka Krievijai nepietiks dukas īstenot “importa aizstāšanas” politiku, tad viņš slikti pārzina Krievijas vēsturi, tostarp krievisko spītību. Tieši asas krīzes apstākļos šī visumā liderīgā valsts beidz muļķoties un kļūst bīstami spēcīga – ne tik daudz militārā, cik ekonomiskā nozīmē. Kamēr nerībinās pērkons, mužiks krustu nemetīs…
Šādā aspektā, ieviešot un spītīgi uzturot ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, Eiropas Savienība prezidentam Vladimiram Putinam (Владимир Путин) ir izdarījusi milzu pakalpojumu: viņam vairs nav jāskaidro saviem pavalstniekiem, cik nopietna ir situācija. Mēs varam smieties, cik uziet, kā Rjazaņā cenšas ražot “krievu kamambēru”, Orenburgā žāvēt “krievu hamonu”, bet Kaļiņingradā gatavot “Krimas šprotes”, tomēr šie produkti kļūst arvien kvalitatīvāki, un savas šprotes mēs jau tagad varam ēst paši, cik nu vispār spējam apēst.
Lai cik neticami tas tagad izklausās, sankciju karš kaut kad beigsies. Kāds būs tā ekonomiskais rezultāts, redzams jau šobrīd: Krievija, kura pirms tam daudz pūļu patērēja, lai ražotu, es atvainojos, mēslus, šīs pūles pamazām palēnām ievada konstruktīvā gultnē, valsts ekonomiku pārkārtojot pēc “naturālās saimniecības” parauga. Tas nav mūsdienīgi? Kā lai to ņem! Kad krievu autorūpniecība spēs piedāvāt pasaules tirgum konkurētspēju vieglo automašīnu, uzskatiet, ka Rietumi Krieviju ir padarījuši “atkal varenu”. Tas, protams, nenotiks šogad vai nākamgad, iespējams, nenotiks arī pēc pieciem gadiem, tāpēc laiks atjēgties mums vēl ir. Taču naida miglā ceļu grūti saskatīt.
Latvijai šajā karā klājas ļoti smagi. Būtībā mūs aplaupa no abām pusēm – gan Krievija, gan tie, ko mēs uzskatām par sabiedrotajiem. Krieviem mēs pašlaik neesam vajadzīgi principa pēc, bet Eiropas Savienībai un ASV tieši otrādi – mēs vairs esam vajadzīgi tikai principa pēc.
Tas nav necik stingrs pamats, lai attīstītu ekonomiskos sakarus. Protams, arī Latvijā ir uzņēmēji, kas darbojas relatīvi autonomi un situācija pasaulē viņus neskar. Taču ir veselas nozares, kuras nevar atļauties šādu indiferenci.
Nupat interneta medijs “Meduza.io”, atsaucoties uz pārvadājumu statistiku, ziņo, ka Krievija šogad ir praktiski pilnībā pārtraukusi kravu sūtīšanu pa dzelzceļu uz Latvijas ostām (oriģināls krievu valodā šeit). Vēl šā gada martā uz ostām Ventspilī un Rīgā tikuši nosūtīti 1,2 miljoni tonnu kravu, bet līdz maija vidum – vairs tikai 45,7 tūkstoši tonnu.
“Meduza.io” ziņo, ka Krievijas Dzelzceļš (Российская железная дорога) atsakās saskaņot lielāko daļu operatoru pieteikumu par kravu sūtīšanu uz Latvijas ostām. Vai kādam tas ir pārsteigums?
Tiesa gan, diezin vai var piekrist tam, ka šāda Krievijas rīcība saistīta ar Latvijas atteikumu piedalīties gāzes cauruļvada “Nord Stream 2” projektā. Jā, valdības veiktā, politiski motivētā Ventspils ostas izlēgšana no “Ziemeļu straumes”, ļoti iespējams, Krievijas “ieraušanos” savās ostās paātrināja, taču tas būtu noticis tik un tā. Jo stratēģiski Krievijai tas ir IZDEVĪGI.
Kāpēc gan lai Krievija barotu Rīgas ostu, ja to var aizstāt “savējās” ostas Ļeņingradas apgabalā, Murmanskā un Arhangeļskā?
Mūsu draugiem Briselē tas viss ir tāls un nenozīmīgs. Viņiem pietiek ar to, ka ir piešķīruši naudu īpatnējā projekta “Rail Baltica 2” realizēšanai. Ekonomiski šis šaursliežu dzelzceļš mums neko lielu nedos, vismaz ne tik daudz, lai kaut daļēji kompensētu Krievijas kravu apsīkumu un kur nu vēl tagad jau gandrīz notikušo Latvijas attālināšanu no “jaunā Zīda ceļa”. Toties mums būs kārtējais politiskais simbols, pa kuru turklāt būs iespējams vizināties šurpu turpu. Par savu naudu, protams.
…Info avots:
http://www.infotop.lv/article/lv/saja-kara-mus-aplaupa-no-abam-pusem
