LG pašlaik nenodrošinās gāzes piegādi “Latvenergo” no Lietuvas; aicinās strīdu skatīt SPRK

RĪGA, Mar 02, BNS – Energokompānija “Latvijas Gāze” (LG) nosūtījusi vēstuli valsts uzņēmumam “Latvenergo”, paziņojot, ka patlaban infrastruktūras lietošanas tiesības nepiešķirs, lai piegādātu gāzi no Lietuvas un patērētu to savām vajadzībām, un nepieciešamības gadījumā aicinās strīdu skatīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK), aģentūrai BNS pauda LG pārstāvis Vinsents Makaris.
Viņš norādīja, ka LG ieskatā šajā jautājumā ir pretrunas starp kompānijas privatizācijas līgumu un Enerģētikas likumu, kas paredz gāzes tirgus atvēršanu Latvijā.
LG gaidīs atbildi no “Latvenergo”. Ja valsts uzņēmums joprojām paudīs vēlmi piegādāt gāzi no Lietuvas, tad LG aicinās šo strīdu skatīt SPRK.
“Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs aģentūrai BNS trešdien no rīta pauda, ka oficiālu atbildi no LG šajā jautājumā valsts uzņēmums vēl nav saņēmis, taču joprojām ir ieinteresēts piegādāt gāzi no Lietuvas.
Žīgurs norādīja – ja LG piegādi atteiks, “Latvenergo” grasās vērsties regulatorā.
“Latvenergo” trešdienas pēcpusdienā aģentūra BNS apliecināja, ka no LG saņemta vēstule, kurā nav apstiprināta iespēja Latvijas gāzes sistēmas pakalpojumu nodrošināšanai, lai transportētu dabasgāzi no trešajām pusēm šā gada martā. “Līdz ar to diemžēl “Latvenergo” jau trešo reizi tiek liegts iegādāties Lietuvas komersantu piedāvātu komerciāli izdevīgu gāzes apmēru “Latvenergo” ražošanas vajadzībām,” pauda uzņēmumā.
“Latvenergo” apņēmies īstenot nepieciešamās aktivitātes, lai izmantotu Enerģētikas likumā un SPRK normatīvajos aktos noteiktās tiesības iegādāties dabasgāzi no cita komersanta ārpus Latvijas un izmantot to savām vajadzībām.
Savukārt jaunais SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” iepriekš pauda, ka neredz pamatu, kāpēc “Latvenergo” nevarētu iegādāties gāzi Lietuvā.
“No publiskās retorikas var spriest, ka izskan svēta pārliecība par to, ka līdz 2017.gada aprīlim viss bija garantēts un nevienam citam nav nekādas tiesības šajā periodā. Vēsture rāda, ka tā nav. Ne par velti bija 2014.gada grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredzēja trešo pušu piekļuvi infrastruktūrai. Tajā brīdī pat tika paredzēts, ka var notikt ātrāka tirgus atvēršana, ja ir beigusies derogācija. Kā zinām, ir iestājies arī šis otrs apstāklis – Latvija vairs nav izolēts tirgus, un ir alternatīvas gāzes piegādes iespējas. Ņemot vērā, ka Latvija ir daļa no Eiropas tirgus, nav saprotams, uz kāda pamata likumdevējs, Ministru kabinets vai regulators varētu aizliegt Latvijas lietotājiem iespējas, kuras sniedz gan atvērtais dabasgāzes tirgus Eiropā, gan Eiropas prasības attiecībā uz trešo pušu piekļuvi, gan Enerģētikas likums,” klāstīja Irklis.
Pēc viņa teiktā, pēdējais arguments, pie kura turas LG, ir privatizācijas līgums, “Bet tādā veidā, kā to interpretē LG, tas nav atspoguļots Enerģētikas likumā. Mums kā regulatoram ir iespēja pieņemt tikai tādus lēmumus, kādus paredz likums, tāpat arī Ministru kabinetam. Mums kā likuma piemērotājam privatizācijas līgums nav saistošs,” atzīmēja SPRK padomes priekšsēdētājs.
Gadījumā, ja LG atsaka piekļuvi infrastruktūrai, “Latvenergo” var vērsties regulatorā, kas savukārt vērtēs atteikuma iemeslus. “Ja mēs secināsim, ka atteikums ir sniegts nepamatoti un LG pēc būtības nepilda regulatora izdotos noteikumus, attiecīgos Ministru kabineta noteikumus un Enerģētikas likumu, tad regulatoram ir iespēja piemērot attiecīgas soda sankcijas. (..) Soda apmērs var būt dažāds. Pirms nedaudz vairāk kā gada tika paplašinātas regulatora tiesības piemērot soda sankcijas. Ja pārkāpumi ir būtiski un tādi, kas rada lielus zaudējumus, tad regulatoram ir iespēja, līdzīgi kā Konkurences padomei, piemērot sodu līdz pat 10% no uzņēmuma gada apgrozījuma,” skaidroja SPRK padomes loceklis.
LG nodarbojas ar dabasgāzes iegādi, transportēšanu, uzglabāšanu, sadali un realizāciju. Kompānijas akcijas kotē “Nasdaq Riga” otrajā sarakstā. Uzņēmuma lielākie īpašnieki ir Krievijas “Gazprom”, Eiropas investīciju banku veidotais “Marguerite Fund”, Vācijas “Uniper Ruhrgas International GmbH” (iepriekš “E.ON Ruhrgas International”) un “Itera Latvija”.
Ivo Butkevičs, +371 67088616, eko_zinas@bns.lv
…Info avots: http://www.latviannewsservice.lv/topic/1533/news/50868462/