Jānis Polis
Viens ir karotājs, bet kopā var paveikt vairāk. Kopš novembra beigām, kad publicēju savu pirmo rakstu par interneta propagandu Latvijā, šis blogs ir lasīts teju 100 tūkstošus reižu un ar jūsu atbalstu ar Facebook reklāmu palīdzību ar šo informāciju ir iepazinušies tūkstošiem cilvēku, kurus tā savādāk nesasniegtu. Pēc saceltā trokšņa, Nozagts.com auditorija decembrī saruka par 23% un kopš tā laika ir kritusies vēl. Tāpat esmu viesojies neskaitāmos lielos un mazos Latvijas medijos, piedalījies lekcijās un diskusijās skolās, augstskolās, sabiedriskajās organizācijās un uzņēmumos, ticies ar pašmāju ierēdņiem un ārvalstu diplomātiem.. Patiesībā, viss, kas ar mani ir noticis kopš 2016. gada 29. novembra, ir pelnījis atsevišķu stāstu un tāds noteikti taps.
Taču šodien vēlos pieķerties tēmai, kurai pat visa lielā “fake news” ažiotāžas viļņa laikā žurnālisti pieskārās tikai pastarpināti. Un šī tēma ir pašvaldību administratīvā resursa un budžeta izmantošana ne tikai viena politiskā spēka un tā līderu nekaunīgai popularizēšanai, bet arī atklātai Latvijas valsts, tās struktūru un iedzīvotāju ķengāšanai un izsmiešanai. Jūs uzminējāt, stāsts galvenokārt būs par Rīgas pilsētu, partiju “Saskaņa” un tās mediju impēriju.
Jau atkal, pirms sākam, šeit ir vieta nelielai ATRUNAI:
Es neesmu izmeklētājs. Jau sen vairs neesmu arī profesionāls žurnālists ar šīs profesijas privilēģijām un pienākumiem, tāpēc šeit apkopotā informācija var 100% neatbilst žurnālistikas standartiem. Šī raksta mērķis nav nevienu apsūdzēt vai notiesāt, tikai sniegt iespēju lasītājiem pašiem izdarīt savus secinājumus, kā arī, iespējams, žurnālistiem veikt padziļinātu minēto faktu pārbaudi un tālāku pētniecību. Tajā pat laikā esmu izmantojis visus savā rīcībā esošos resursus, lai pārliecinātos par šeit publiskoto faktu un atsauču atbilstību patiesībai, savukārt jebkādi pieļāvumi un spekulācijas par kopsakarībām ir tieši tas – spekulācijas.
[N.B. no šīs vietas rakstā sākas iekļāvums (embed) no Storify platformas, kurā ir vairāki “read more” segmenti. Ja jūsu pārlūkprogramma to neatrāda, vēlreiz pārlādējiet lapu vai lasiet turpinājumu šeit: https://storify.com/JanisPolis/ridzinieku-nauda-cina-pret-latviju ]
Īss pārskats
Rīgas Domes deputātam Andrejam Kozlovam (SC) 20 gadus piederēja liela preses izdevniecība “Fenster”. 2012. gadā, palikusi parādā valstij 400 000 eiro, izdevniecība bankrotēja, visus izdevumus nododot Olgai Tolkunovai piederošajam SIA “Press Distribution Service”. Tāpat, kopš Kozlovs kļuvis par deputātu, Rīgas Domes un saistīto uzņēmumu simtus tūkstošus eiro vērtos konkursos par tiesībām izvietot šo uzņēmumu reklāmu drukātajos medijos ar apbrīnojamu regularitāti uzvar citai Tolkunovai – Janīnai – piederošā SIA “Mediaservice”. Janīna Tolkunova ir Andreja Kozlova bijusī sieva, bet Olga – viņas meita. Ar šo milzīgo naudu RD amatpersonas faktiski kontrolē daudzu online un offline mediju saturu, bet nereti ar šiem RD sarūpētajiem līdzekļiem tiek uzturēti atklāti Latvijas valstij naidīgi resursi.
Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs pastarpināti ir kļuvis par teju vai vadošo Youtube blogeru un raidījumu producentu Latvijā. Ar viņa svētību un viņa par 700 000 eiro gadā uzpumpēto sociālo tīklu profilu atbalstu, piesaistot svaigas sejas no Ušakova iepriekšējās sievas Jeļenas vadītās organizācijas Young.lv, pēdējo gadu laikā Latvijas interneta vidi pārpludinājuši dažādi galvenokārt uz jauniešiem mērķēti online video raidījumi – “Paldies, Jēzu!”, “Rīga Topā”, “Kak-to Tak”, u.c., kuru galvenais mērķis ir slavēt Rīgas mēru un viņa partiju, kā arī nežēlīgi apņirgt visus konkurentus. Ļoti iespējams, ka arī par šiem video šedevriem tiek maksāts no rīdzinieku kabatas.
No sākuma
Viss sākās nevis ar kliedzienu, kā vēsta “Prāta Vētras” dziesma, bet gan ar e-pastu, kurā man jautāja, vai portāls “Press.lv” arī nav viens no jaundzimušajiem pseidoziņu portāliem. Atvēru, apskatīju, un sākotnēji šķita, ka šis ziņas krievu valodā publicējošais resurss šādai klasifikācijai īsti neatbilst – jā, Ušakovs rakstos vienmēr ir labais, “nacionāļi” sliktie, bet kurā Latvijas krievvalodīgajā medijā gan ir citādāk, turklāt Press.lv pasītē ir norādīta pat redakcijas adrese, un daudzi raksti tiek legāli pārpublicēti no drukātajiem medijiem. Viegli aizdomīgi gan šķita, ka nekur nav norādīts portāla īpašnieks un es nolēmu to noskaidrot. Un te nu sākas īstais stāsts…
Apskatot publiski pieejamo Press.lv domēna reģistrācijas informāciju, ieraugām, ka šis domēns pieder SIA Eurostore, bet kontaktiem dots kāda Andreja Kozlova e-pasts. Šis pats pilsonis norādīts arī kā domēna tehniskā kontaktpersona. Lūkosim izpētīt, kas tas par uzņēmumu un Andreju.
Andrejs Kozlovs kvadrātā un viņa zudusī mediju impērija
Te apstākļi mazliet sarežģās, jo ir divi mums interesējoši Andreji Kozlovi, tēvs un dēls. Kozlovs juniors savā Facebook profilā norādījis, ka strādā “Press.lv”, tādēļ loģiski būtu pieņemt, ka tieši viņš ir faktiskais šī domēna īpašnieks. Taču fakti rāda, ka tikpat labi tas varētu būt arī viņa tēvs. Patiesībā, kā rādīs stāsta turpinājums, tam pat īsti nav nekādas nozīmes.
Andrejs Kozlovs vecākais kopš 2009. gada ir Rīgas domes deputāts no “Saskaņas Centra” frakcijas. Neliela parakāšanās interneta arhīvos atklāj, ka Kozlovam un viņa māsai Nataļjai Rabšai no 1993. gada līdz pat 2012. gada vidum piederējusi arī viena no lielākajām preses izdevniecībām Latvijā – izdevniecības nams “Fenster”.
Šis uzņēmums dibināts 1993.gadā, kad sāka izdot nedēļas izdevumu “Telefon – Reklama”. Togad uzsākta arī licencēta Krievijas nedēļas izdevuma “Argumenti i Fakti” izdošana Latvijai un Lietuvai, nedaudz vēlāk – Maskavas laikraksta “Kriminaljnaja Hronika” izdošana. Vēlāk izdevniecība izdevusi tādus izdevumus kā “Vesti Segodņa”, “Vesti”, “7 Sekretov”, “TV-programma” latviešu un krievu valodā, “Latvijas Santīms”, “Mājas Dakteris”, “Delovie Vesti”, un citus.
Tomēr pirms 2012. gadā teju divas desmitgades plaukušajam mediju biznesam šķietami pienāca nepatīkams gals – VID apnika gaidīt, kad “Fenster” nomaksās uzkrāto masīvo nodokļu parādu 280 000 latu jeb 400 000 eiro apmērā, “Fenster”, pārsaucies par SIA “Izdevniecība LOGOS”, pieprasīja uzņēmuma tiesisko aizsardzību, bet tad operatīvi bankrotēja. Tiesa, aizsargāt tajā brīdī vairs nebija ko – dažus mēnešus iepriekš visus savā īpašumā esošos masu informācijas līdzeļus “Fenster” jau bija nodevis SIA “Press Distribution Service”, kas šobrīd 100% apmērā pieder 1987. gadā dzimušajai Olgai Tolkunovai. “Logos” īpašumā palika tikai portāls VES.lv, kurš vēlāk pārtapa par Press.lv. Interesanti, ka “Press Distribution Service”, savukārt, vairākus no šiem preses izdevumiem 2015. gada augustā nodeva tālāk.. nevienam citam kā Press.lv domēna īpašniecei, SIA “Eurostore”. Viena no šī uzņēmuma īpašniecēm, savukārt, arī ir Tolkunova, tikai cita – 1964. gadā dzimusī Janīna.
Pāris klikšķi, un visu zinošais internets mums atklāj, ka Janīna Tolkunova ir Andreja Kozlova seniora bijusī sieva, kā arī Andreja Kozlova juniora un Olgas Tolkunovas māte. Tas pats ļaunais internets arī skaidri parāda, kādu neticamu fortūnas smaidu Tolkunovu ģimene piedzīvojusi teju tūlīt pēc Kozlova seniora ievēlēšanas Rīgas domē.
Tolkunovas – pēkšņi smagsvari mediju un reklāmas biznesā
Pa abām Janīnai un Olgai Tolkunovām šobrīd daļēji vai pilnībā pieder tādi uzņēmumi kā SIA “Eurostore”, SIA “Press Distribution Service”, SIA “Euromedia”, SIA “Mediaservice” un vēl virkne uzņēmumu, kurus šodien neapskatīsim. Ja “Eurostore” un “Press Distribution Service” saskaņā ar Masu informācijas līdzekļu reģistru pieder desmitiem dažādu preses izdevumu, kuru iznākšanas regularitāti, popularitāti un neskaitāmās īpašnieku un izdevēju maiņas man vienkārši nebija jaudas līdz galam izpētīt, tad “SIA Mediaservice” faktiski ir Rīgas domes un virknes pašvaldībai piederošo uzņēmumu mediju aģentūra, kura atbild par pašvaldības un šo uzņēmumu reklāmas informācijas izvietošanu drukātās preses izdevumos.
Ziņu aģentūra LETA 2016. gada septembrī vēstīja, ka: “Konkursā par Rīgas pašvaldības informācijas izvietošanu Latvijas drukātajos periodiskajos izdevumos arī šogad ir uzvarējis Rīgas domes deputāta Andreja Kozlova (S) bijušās sievas Janīnas Tolkunovas uzņēmums «Mediaservice», liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publiskotā informācija.
«Mediaservice» piedāvātā līgumcena ir 329 209 eiro. «Mediaservice» bija vienīgais pretendents konkursā. Uzņēmums «Mediaservice» dibināts 2010.gada sākumā, īsi pēc tam, kad Kozlovs kļuva par Rīgas domes deputātu. Kopš tā laika «Mediaservice» regulāri uzvarējis dažādu RD kapitālsabiedrību iepirkumos par publicitātes nodrošināšanu.”
Tieši tā, īsu brīdi pēc Andreja Kozlova seniora ievēlēšanas Rīgas domē, viņa šķirtās sievas, kurai līdz tam nav atrodama nekāda pieredze reklāmas biznesā, jaundibinātais uzņēmums ar apbrīnojamu regularitāti katru gadu sāk saņemt pasūtījumus no Rīgas domes un saistītajiem uzņēmumiem par summām, kas nereti sasniedz vairākus simtus tūkstošus eiro. Šos tūkstošus, sev paturot pieklājīgu komisiju, “Mediaservice” savu klientu vārdā investē reklāmās materiālos preses izdevumos, no kuriem, ļoti iespējams, daļa pieder pašai Janīnai Tolkunovai. Turklāt, spriežot pēc tā, ka šie preses izdevumi Tolkunovas īpašumā nonāca pēc tam, kad tos viņai un meitai nodeva šķirtais vīrs, RD deputāts, tādējādi veiksmīgi izvairoties no liela nodokļu parāda nomaksas valstij, ticama šķiet iespēja, ka tieši viņš joprojām ir to patiesais īpašnieks un labuma guvējs. Kā jums šāda shēma?
Ziņas par krievu tankiem, kas sabradās Baltiju – ar Rīgas domes finansiālu atbalstu
Drukātās preses izdevumi nebūt nav vienīgie mediji, kuros Rīgas dome izvieto apmaksātu informāciju. Dāsni atbalstīti tiek arī dažādi interneta portāli, tostarp paši lielākie – kā Delfi.lv. RD reklāmas baneri, reklāmraksti un acīmredzami ārkārtīgi labvēlīgas intervijas ar Nilu Ušakovu, viņa dzīvesbiedri Ivetu Strautiņu – Ušakovu, Andri Ameriku un citiem prominentiem Rīgas domes vadošās koalīcijas personāžiem, tuvojoties vēlēšanām, arvien biežāk parādās arī tādos portālos kā Vesti.lv, Press.lv, kā arī nozagts.com, kurš pēc saceltā skandāla šobrīd redirektējas uz nozagts.focus.lv. Starp citu, Focus.lv ir vēl viens nesen Ivana Staļnoja rokās nonācis interneta medijs, kurš tagad pilnībā mainījis savu izskatu un saturu. Atgādināšu, ka LTV raidījums “De Facto” janvārī atklāja Staļnoja ciešo saistību ar “Saskaņu”.
Daudziem no šiem interneta medijiem, sevišķi mazākajiem, domes un saistīto organizāciju reklāmas ir viens no galvenajiem ienākumu avotiem. Rezultātā nav jābrīnās, ka to saturs pilnībā atspoguļo SC politisko līniju un katra trešā ziņa ir par kādu Ušakova varoņdarbu vai viņa ideoloģisko oponentu cūcībām. Tad nu, piemēram, 10. martā ekskluzīva un cukura pilna intervija ar Ušakova dzīvesbiedri un biroja vadītāju rēgojās turpat blakus Press.lv galvenajai dienas ziņai par to, kā krievu tanki konflikta gadījumā ar NATO noslaucīšot Baltiju no zemes virsmas. Fun fact, arī Press.lv visas reklāmas izvieto neviens cits kā Janīnas Tolkunovas “Mediaservice”.
…Info avots: http://ardomu.lv/post/158422447696/propaganda3
