Gan aptaujas, gan veselajā saprātā balstītie apsvērumi liecina, ka uzvara Francijas prezidenta vēlēšanās šķietami garantēta centriski noskaņotajam Emanuēlam Makronam.
Tomēr, neskatoties uz atvieglojumu, kādu svētdienas vakarā izjuta visa Eiropas Savienība (ES), joprojām pastāv vismaz teorētiska iespēja, ka 7.maijs var nest nepatīkamu pārsteigumu un Elizejas pili, par spīti visam, iekaros galēji labējo līdere Marina Lepēna.
Ko stāsta skaitļi?
Pēc uzvaras pirmajā vēlēšanu kārtā, kurā Makrons Lepēnu pārspēja ar gandrīz miljonu balsu lielu pārsvaru, aptaujas liecina, ka otrajā kārtā viņš uzvarēs ar aptuveni 20 procentpunktu pārsvaru. Aptaujas arī liecina, ka vairums vēlētāju, kas pirmajā kārtā balsoja par nu jau no sacensības atsijātajiem kandidātiem, otrajā kārtā varētu balsot par Makronu.
Viņam atbalstu pauduši gan kreiso, gan labējo tradicionālo partiju ietekmīgākie politiķi – pašreizējais prezidents Fransuā Olands, caurkritušais sociālistu kandidāts Benuā Amons un sakāvi cietušais konservatīvās Republikāņu partijas pretendents Fransuā Fijons, kā arī bijušais prezidents Nikolā Sarkozī.
Tad kas gan vēl varētu Makronu apturēt? Politikas zinātnieks Oreljans Predoms uzskata, ka lielākos draudus viņam var sagādāt vēlētāju apātija. “Ja Makrona [vēlētāju] aktivitāte ir ļoti zema, bet atbalsts Lepēnai – ļoti spēcīgs, viņa var iegūt vairāk nekā 50% balsu,” sarunā ar britu sabiedrisko raidorganizāciju BBC atzīst Predoms.
Arī saskaņā ar fiziķa un Parīzes Politisko pētījumu institūta eksperta Serža Galama aplēsēm Lepēnai, lai kļūtu par prezidenti, aptaujās nemaz nevajag pārsniegt 50% robežu, ja pietiekami liels skaits potenciālo Makrona atbalstītāju paliek mājās. Viss, kas viņai nepieciešams, ir nedaudz uzlabot pašreizējos aptauju rādītājus.
Ja Lepēnai atbalstu izteiktu 42% aptaujāto, kas nav neiespējami, bet Makronam – 58%, normālos apstākļos viņš uzvarētu, sarunā ar radiostaciju RCM norāda Galams. “Taču, ja 90% ļaužu, kas teikuši, ka balsos par Lepēnu, to izdara, bet tajā pašā laikā tikai 65% no cilvēkiem, kas apgalvojuši, ka balsos par Makronu, patiesi to izdara, tad Marina Lepēna ir tā, kas uzvar vēlēšanās ar 50,07% balsu,” uzsver eksperts. Nav tā, ka aptaujas būtu nepatiesas, taču tās nevar iepriekš paredzēt vēlētāju apātijas līmeni, piebilst Galams, kurš izstrādājis vēlētāju “diferencētās atturēšanās” formulu.
Tajā pašā laikā jānorāda, ka aptaujas pirms pirmās vēlēšanu kārtas šoreiz neticami precīzi bija prognozējušas sešu vadošo kandidātu patiesībā iegūto balsu skaitu. ASV sociologs Neits Silvers arī tagad neatstāj nekādu cerību Lepēnai, norādot, ka viņa atrodas daudz “dziļākā bedrē” nekā Donalds Tramps pirms pagājušā gada ASV prezidenta vēlēšanām, kuram, par spīti prognozēm, tomēr izdevās izķepuroties un pārsteidzošā kārtā aizkļūt līdz Baltajam namam.
Tajā pašā laikā politisko risku konsultācijas uzņēmuma “Eurasia Group” dibinātājs Ians Bremers Lepēnai dod 30% izredžu uz uzvaru. “Man ir sajūta, ka viņš [Makrons] uzvarēs, taču tā nav likme bez riska. Svarīga ir vēlētāju aktivitāte, un pastāv ārējie faktori, kas ir ļoti ticami,” norāda Bremers. Viens no šiem “ārējiem faktoriem”, viņaprāt, varētu būt jauns terorakts, kura mērogi pārsniegtu trīs dienas pirms vēlēšanu pirmās kārtas Parīzes centrā notikušo policista slepkavību. Bremers uzskata, ka vēlēšanu iznākumu var ietekmēt arī pēkšņs “viltus ziņu” vilnis.
Cik liela ir zemas aktivitātes iespēja?
Vēlētāju aktivitāti negatīvi var ietekmēt apstāklis, ka vēlēšanu otrā kārta iekrīt pa vidu “garajai nedēļas nogalei”. Kāpēc lai kāds īpaši svētdien paliktu mājās, lai varētu aiziet uz vēlēšanu iecirkni, ja pirmdiena arī ir brīvdiena? Ņemot vērā to, ka Makrona elektorāts ir pilsētnieki, pastāv liela iespēja, ka tieši viņa atbalstītāji būs tie, kas būs devušies izbraukumā un vēlēšanu dienā neatradīsies mājās.
Turklāt pastāv ievērojams pilsoņu slānis, kas nekādā gadījumā nebalsos par Lepēnu, taču vienlaikus tam ir grūti piespiesties nobalsot par Makronu, kas sevi pieteicis kā pārliecinātu liberāli gan ekonomiskajā, gan sociālajā ziņā. Jau tūlīt pēc pirmās kārtas rezultātu publiskošanas lielu ievērību sociālajos medijos izpelnījusies mirkļbirka “#SansMoile7mai” (“7.maijā bez manis”).
Vienu no šādām sociāli konservatīvo vēlētāju grupām apvieno politiskā kustība “Sens Commun” (“Veselais saprāts”), kas iestājas pret viendzimuma laulībām. Viens no viņu līderiem norādījis, ka “politiskais pagrimums”, kāds draud Makrona ievēlēšanas gadījumā, nav ne ar ko labāks par “haosu”, kuru var nest Lepēnas uzvara.
Tomēr vēsturiski vēlētāju aktivitāte balsošanas otrajā kārtā sasniegusi pat 80%, tāpēc, lai Lepēna no pilsoņu apātijas patiesi gūtu reālu labumu, aktivitātes kritumam būtu jābūt dramatiskam.
Vai Lepēna var uzlabot savas pozīcijas?
Faktiskajai Nacionālās frontes (FN) līderei, kura pēc vēlēšanu pirmās kārtas gan paziņojusi par atkāpšanos no partijas vadītāja amata, atlicis ļoti īss laiks, lai mazinātu aptuveni 20 procentpunktu lielo Makrona pārsvaru aptaujās.
Taču jau otrās kārtas kampaņas pirmajās dienās viņa pierādījusi, ka ir daudz rūdītāka aģitācijas eksperte nekā Makrons, kurš faktiski pirmo reizi iesaistījies politiskā kampaņā. Lepēna spējusi jau divus vakarus pēc kārts aizēnot savu sāncensi, sniedzot intervijas diviem vadošajiem Francijas televīzijas kanāliem, kas bija vērojamas visizdevīgākajā raidlaikā.
Turklāt trešdien Lepēna veikli apsteidza aptauju favorītu, viņa dzimtajā Amjēnā apciemojot kādu rūpnīcu un uzrunājot streikojošos strādniekus, kamēr Makrons tikās ar arodbiedrību funkcionāriem kādā pilsētas centra restorānā. Kad dažas stundas vēlāk viņš arī beidzot ieradās rūpnīcā, kuru sākotnēji nemaz nebija plānojis apmeklēt, strādnieki Makronu sagaidīja ar svilpieniem un izsaucieniem “Marina prezidente!”.
Pretstatā Lepēnai, kas pēc pirmās vēlēšanu kārtas nekavējoties uzsākusi nākamo kampaņu, Makrons šķiet tai nesagatavots. Kļūmīga, šķiet, izrādījusies pat viņa reakcija uz panākumiem pirmajā kārtā, pēc īsas parādīšanās saviem atbalstītājiem, dodoties uz kādu dārgu Parīzes restorānu, kur tika sarīkota uzvaras ballīte slēgtā lokā.
Makrons pat izpelnījies līdzšinējā prezidenta Fransuā Olanda kritiku. Pašreizējais Elizejas pils saimnieks pamācījis savu iespējamo pēcteci, ka “jābūt ārkārtīgi nopietnam un mobilizētam, nedomājot, ka viss jau paveikts, jo balsis ir jānopelna, par tām jācīnās”.
Tomēr Makrons, šķiet, sācis saņemties, un daudz kas būs atkarīgs no 3.maijā paredzētajām televīzijas debatēm. Līdz šim viņam debatēs veicies ievērojami labāk nekā Lepēnai.
Vai Lepēna var piesaistīt jaunus atbalstītājus?
Jau tagad Lepēnas gūtie panākumi pārspējuši jebkādus līdzšinējos NF rekordus. Taču šajās vēlēšanās viņa centusies distancēties no partijas, pasniedzot sevi kā “tautas kandidāti” pretstatā Makronam, kurš esot “oligarhijas kandidāts”. Galvenais mērķis ir republikāņu elektorāta labējais spārns, kas pirmajā kārtā balsoja par Fijonu, kā arī kreisie radikāļi, kas negaidīti lielu balsu skaitu pirmajā kārtā nodrošināja komunistu atbalstītajam Žanam Likam Melanšonam.
Fijons un Melanšons pagājušajā svētdienā kopā izcīnīja gandrīz 40% balsu. Kamēr Fijons aicinājis savus atbalstītājus otrajā kārtā balsot par Makronu, Melanšons līdz šim atteicies izteikt atbalstu kādam no abiem pirmās kārtas uzvarētājiem. Tas vairo iespējas, ka daļa tā dēvēto antiglobālistu var izšķirties mesties uz vienu roku ar Lepēnu.
Predoms norāda, ka Lepēnai par labu sliecas arī daudzi konservatīvie un ka viss atkarīgs no tā, vai viņai kampaņas pēdējās dienās izdosies galveno akcentu pārnest uz saviem tradicionālajiem jautājumiem – drošību un terorismu. Tāpēc, iespējams, nav pārsteigums, ka Lepēnas pirmais lielais priekšvēlēšanu mītiņš ceturtdien tika rīkots Nicā, kur kāds islāma ekstrēmists tunisietis pagājušā gada 14.jūlijā, Bastīlijas dienā, noslepkavoja 86 cilvēkus.
“Tas, kas attur [tradicionālos] labējos atbalstīt Lepēnu, ir Eiropa un eiro,” norāda Predoms. Vairums Fijona atbalstītāju ir ļaudis jau zināmos gados, un viņi ir tie, kurus īpaši satrauc iespējamā atteikšanās no Eiropas kopīgās valūtas, kas varētu apdraudēt viņu uzkrājumus.
Ja Tramps to varēja, kāpēc to nevarētu Lepēna?
Lepēnas tēvs un FN dibinātājs Žans Marī Lepēns jau tagad ir izteicies, ka meitai būtu vajadzējis izvēlēties agresīvāku kampaņas stilu, kas vairāk līdzinātos Trampa kampaņai, kura ļāva šķietamajam autsaideram pārvarēt ar divciparu skaitli mērāmo atstarpi, kas viņu sākotnēji šķīra no sāncenses Hilarijas Klintones. Taču Lepēnai atlicis maz laika, un nav zināms, vai ir maz tik daudz vēlētāju, kurus viņa varētu pārliecināt.
Der arī atcerēties, ka 2015.gada reģionālajās vēlēšanās FN pirmajā kārtā uzvarēja sešos no 13 reģioniem, taču otrajā kārtā galēji labējie visos cieta sakāvi.
(Avots: BBC.)
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133C6BB4-27EC-9522-5C38-A899E32EFB68/
