otrdien, 23 decembris, 2025
HomeTālavas TaurētājiRīgas Dome 4 prestižām Rīgas ģimnāzijām liek samazināt skolēnu skaitu. Prasīs...

Rīgas Dome 4 prestižām Rīgas ģimnāzijām liek samazināt skolēnu skaitu. Prasīs pamatot paralēlklašu ierobežošanu atsevišķās Rīgas skolās

Rīgas dome (RD) liegusi vairākām valsts ģimnāzijām galvaspilsētā atvērt jaunas klases 7.klašu grupā vai likusi samazināt klašu skaitu 8.klašu grupā, līdz ar to šogad samazināsies tajās uzņemamo skolēnu skaits, šovakar vēsta raidījums “LNT Ziņas”.
Raidījumā skaidroja, ka Rīgā ir piecas ģimnāzijas ar valsts ģimnāzijas statusu, ko sabiedrībā uztver kā garantu augstai izglītības kvalitātei. Maijā un jūnijā gaidāmi 7. un 10.klases iestājeksāmeni. Taču RD Izglītības departamenta rīkojums nozīmē, ka jaunajā mācību gadā Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā, Āgenskalna Valsts ģimnāzijā un Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā uzņemamo skolēnu kopējais skaits samazināsies par vismaz 120 audzēkņiem.
Āgenskalna Valsts ģimnāzijā visus līdzšinējos gadus bija četras 7.klases, bet nu šis apjoms jāsamazina. “Īsti šajā rīkojumā, kāpēc tas ir tā darīts, kāpēc mums ir atteikts atvērt ceturto 7.klasi, protams, nebija,” komentēja Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktores vietniece Inga Upeniece.
Rīgas Valsts vācu ģimnāzijai šis būs sevišķi sāpīgs trieciens, jo skola ir spiesta atteikties no 7.klases ar matemātikas programmu. “Nākamgad 8.klase un aiznākamgad 9.klase ar matemātikas novirzienu nebūs, un tas nozīmē, ja bērns vēlēsies pārnākt uz mūsu skolas brīvajām vietām, viņam šādas iespējas, protams, nebūs,” skaidroja ģimnāzijas direktores vietniece Inga Riekstiņa.
Vecāki jau pauduši bažas, ka līdz ar matemātikas klases likvidēšanu varētu samazināties šīs ģimnāzijas skolēnu iespējas pēc tam mācības turpināt Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, kur galvenais ir izcilas matemātiskās zināšanas. Pārmaiņas tapušas tikai janvāra otrajā pusē-februārī, kad vecāki jau bija izvēlējušies tālāko ceļu saviem bērniem.
Skolas atzīst – līdz ar 7.klašu skaitu būtisku samazinājumu valsts ģimnāzijās bērniem būs jāpārdzīvo sāpīga konkurence un iekļūt tajās varēs tiešām tikai paši gudrākie.
RD Izglītības departaments skaidroja, ka valsts ģimnāzijām dotais rīkojums samazināt paralēlklašu skaitu skaidrojams ar jaunajiem higiēnas noteikumiem, kas noteiks vienam skolēnam vajadzīgo kvadrātmetru skaitu. Tie spēkā stāsies pēc trīs gadiem.
“Būs ļoti strikti noteikts, cik bērni var būt konkrētajā telpā, un tas būs ļoti strikti jāievēro. Uz to ir jāskatās kontekstā jau šajā brīdī. Mēs nevaram – tagad nedomājam, domāsim, kad pienāks 2020.gads. Tad būs par vēlu, mēs nevaram tad bērnus no skolām dzīt projām,” pamatoja RD Izglītības departamenta Skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa.
Taču atsevišķas valsts ģimnāzijas tas nepārliecina, jo, pēc viņu aprēķiniem, gaidāmo higiēnas noteikumu dēļ nāktos samazināt skolēnu skaitu klasē vien par diviem trim, bet ne jau likvidēt pilnas paralēlklases.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/747AAD41-5AD0-495C-AAFD-CF84F14CEAA7/

Šadurskis: IZM prasīs Rīgas domei pamatot paralēlklašu ierobežošanu atsevišķās Rīgas skolās

Rīgas domes Izglītības, sporta un kultūras departamenta administratīvais lēmums atsevišķām Rīgas skolām ar augstiem izglītības kvalitātes rādītājiem ierobežot paralēlklašu skaitu ir pretrunā ne tikai ar iespēju veidot skolu tīklu, kas ir orientēts uz izcilību un kvalitāti, bet ierobežo skolēnu un vecāku izvēles iespējas, pauž izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis.
Šāds lēmums ir pretrunā ne tikai ar Izglītības attīstības politikas pamatnostādnēm un Saeimas doto uzdevumu veidot uz kvalitāti orientētu skolu tīklu, bet arī ar starptautisko organizāciju OECD un citu ekspertu rekomendācijām.
IZM aicinās Rīgas domi skaidrot un pamatot lēmumu par paralēlklašu skaitu ierobežošanu vairākām Rīgas skolām un sniegt informāciju par skolām, uz kurām ierobežojošā norma tiek attiecināta.
Publiski izskanējusi argumentācija par higiēnas prasībām, kuras stāsies spēkā pēc trīs gadiem, ir nepamatota. To uzsvēruši arī skolu direktori, kuri neredz objektīvu pamatu šādiem ierobežojumiem. Turklāt Rīgas dome jau līdz šim ir ieguldījusi finanšu līdzekļus skolu infrastruktūrā. Vai ar šo lēmumu Rīgas dome ir gatava atzīt, ka investīciju plānošana bijusi kļūdaina, vērtē Šadurskis.
Arī turpmākajos gados pilsētas izglītības iespējām būs pieejami ievērojami Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļi, kurus ieguldīt skolu infrastruktūrā, norāda ministrs. Diemžēl sarunu process par ES struktūrfondu ieguldījumiem Rīgas skolās nebija viegls. Sākotnēji, pretēji nosacījumiem, kādus izvirzījusi valsts, Rīgas dome iesniedza projektu, kas paredzēja investīcijas veikt lielā skaitā Rīgas izglītības iestāžu, kas nenodrošina ES programmā “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” definētos sasniedzamos mērķus. Tikai IZM uzstājīgas rīcības dēļ, riskējot, ka varētu tikt kavēta ES fondu ieguldījumu veikšana, Rīgas dome tomēr ņēma vērā IZM iebildumus. Rezultātā līdzekļi 4,4 milj.eiro apmērā (tai skaitā ERAF finansējums – 2,9 milj. eiro), tiek novirzīts piecu Rīgā esošo valsts ģimnāziju modernizēšanai. Vienlaikus Rīgas pašvaldība projekta ietvaros paredz veikt ieguldījumus Rīgas Franču liceja (7,4 milj. eiro), Rīgas Angļu ģimnāzijas (7,2 milj. eiro) un Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas (3,5 milj.eiro) modernizācijā. Rīgas pilsētas pašvaldībai ES programmas “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” projekta īstenošanai kopējais plānotais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 15 095 322 eiro.
Skolēnu un vecāku tiesības nedrīkst tikt ierobežotas, izvēloties augstas kvalitātes izglītības iespējas. Rīgas dome demonstrē cinisku attieksmi gan pret izglītības kvalitāti, tās nozīmi cilvēka dzīvē, gan pret skolotājiem, kuri ar savu darbu ir sekmējuši skolas kvalitātes līmeni, pauž ministrs. Šāds lēmums ietekmēs arī valsts mērķdotācijas apjomu pedagogu atalgojumam šajās skolās.
Pašvaldības kā skolu dibinātāja un skolotāju darba devēja pienākums ir nodrošināt kvalitatīvas izglītības sistēmas attīstību. Skolu dibināšanu, reorganizāciju, skolu pārvaldi nosaka pašvaldības lēmumi un tās īstenotā izglītības attīstības stratēģija. Pašvaldības izglītības sistēmas pārvalde būtiski ietekmē arī pedagogu algas un valsts mērķdotācijas pārdali. Pašvaldību kā skolu dibinātāju un pedagogu darba devēja rokās ir ietekmēt šos procesus izaugsmes un attīstības virzienā, kur primārais fokuss ir skolēns un izglītības kvalitāte.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/11E9F34F-CCE4-4BC7-A8E6-FC132B3E3A79/

RELATED ARTICLES

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here

- Advertisment -

Most Popular

Recent Comments

haralds elceris on Pidriķis vai sabotieris?
haralds elceris on Nacionālās apvienības cirks
haralds elceris on Nodokļu reforma ir vilšanās
haralds elceris on Latvija uz kara takas
haralds elceris on Latvija uz kara takas