Rīga, 26.febr., LETA. ES projektos Latvijai lielākie klupšanas akmeņi ir iepirkumi. Izveidotās Eiropas Savienības (ES) fondu un finanšu instrumentu sistēmas darbojas, tomēr lielākie klupšanas akmeņi projektu ieviešanā joprojām ir publiskie iepirkumi, secināts Finanšu ministrijas (FM) ES fondu Revīzijas iestādes informatīvajā ziņojumā par ES fondu, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu 2015.gada revīziju rezultātiem.
Revīzijas iestādes vadītāja Nata Lasmane atzina, ka kopumā izveidotā ES fondu, EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu vadības un kontroles sistēmas darbojas, taču ir nepieciešami uzlabojumi. Viņa norāda, ka auditori sistēmas darbību vērtē četru baļļu skalā un esošo sistēmu vērtējums gan ES fondiem, gan EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem ir divi, kas kopumā ir uzskatāms par labu.
Ar atzīmi “1” kontroles sistēma tiek novērtēta tikai tad, kad tā ir pilnīga un bez kļūdām, bet tas ir visai rets gadījums ES dalībvalstu vidū. Savukārt zemāks vērtējums var signalizēt par nepieciešamību apturēt investīcijas nacionālā līmenī līdz sistēmas darbības uzlabošanai.
“Gadījumos, kad ir iesaistītas daudz dažādas valsts pārvaldes iestādes gan ES fondu, gan EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu administrēšanā, kas sazarojas pa aktivitātēm un programmām, nodrošināt nevainojamu kopējās sistēmas darbību ir sarežģīti. Visbiežākie iemesli tam ir izpratnes un zināšanu trūkums, ko var ietekmēt personāla maiņa vai, piemēram, kapacitātes trūkums, kā arī citi cilvēciskie faktori. Tāpēc vērtējums “2”, raugoties Eiropas Komisijas (EK) acīm, ir uzskatāms par labu,” skaidroja Lasmane, piebilstot, ka tādējādi iestādēm nav nepieciešams pilnveidoties.
“Konstatējot kādas nobīdes no normas, tiek izteikti ieteikumi sistēmas darbības uzlabošanai, un to ieviešanai mēs rūpīgi sekojam līdzi,” uzsvēra Revīzijas iestādes vadītāja. Viņa papildināja, ka kopumā Revīzijas iestāde cenšas pieturēties pie zelta vidusceļa – auditos atklāt un preventīvi novērst kļūdas, tajā pašā laikā ievērot piesardzību, lai izteikto ieteikumu rezultātā projektu īstenotājiem neveidojas papildu birokrātiskais slogs.
Pērn ES fondu projektu pārbaužu laikā, līdzīgi kā visos iepriekšējos gados, vislielākās problēmas atklājās publisko iepirkumu jomā, galvenokārt tieši būvniecībā.
“No visiem neattiecināmiem izdevumiem, kas ES fondos sastādīja teju 2,17 miljonus eiro, 95% bija konstatēti iepirkumos. Arvien ES fondu administrējošo iestāžu vidū ir arī kapacitātes trūkumi – tiek kavēti maksājumu pieprasījumu apstrādes termiņi,” komentāru par būtiskākajām problēmām sniedz Revīzijas iestādes vecākā eksperte Inese Brēmene, kas atbildīga par Gada kontroles ziņojumu sagatavošanu, kurus EK iesniedz reizi gadā. Brēmene arī norāda, ka 2015.gada auditu rezultātā atklātais kļūdas līmenis ir 0,69%, kas ir zem EK noteiktā būtiskuma.
Savukārt pērn EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu veiktajās projektu pārbaudēs zīmīgākās problēmas bija saistītas ar samaksu par paveikto projektā iesaistītiem darbiniekiem, kā arī ar iegādāto pamatlīdzekļu nolietojuma attiecināšanu projektu izdevumos. Tomēr konstatētajām neatbilstībām nav augsts būtiskums, jo kļūdas līmenis EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu investīciju projektos pagājušajā gadā sastādīja 0,05%, kas arī ir zem EK noteiktā būtiskuma sliekšņa.
EK regulā noteiktais būtiskuma līmenis 2% apmērā ir robeža, kad konstatētās kļūdas apjoms ir pieņemams un nav pamata apšaubīt, ka kopējā vadības un kontroles sistēma darbojas pietiekami labi.
FM Revīzijas iestāde ir neatkarīga ES fondu pārbaudes institūcija Latvijā, kuras izveidošana katrā Kohēzijas politiku ieviesošā ES dalībvalstī ir EK noteikta obligāta prasība. Revīzijas iestādes pienākums ir aizsargāt EK finansējumu un veicināt tā pareizu izlietojumu nacionālā līmenī. Par paveikto darbu katru gada iestāde sniedz EK neatkarīgu atzinumu, uz kuru balstoties, tiek pieņemts lēmums par izdevumu apstiprināšanu Latvijai.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/1C092E26-0E61-4C58-A6F2-A0ED9E23523F/

Problemātiskie iepirkumi Latvijai ES projektos
RELATED ARTICLES
Recent Comments
on “Eurostat”: Latvijā izdevumi “tankiem” lielāki, bet sociālajai aizsardzībai zemāki nekā ES vidēji
on VID detalizēti skaidro: Kurā brīdī naudas pārskaitījums kļūst aizdomīgs un ir apliekams ar nodokli?
on Koalīcijā atšķirīgi viedokļi par rosinājumu liegt transporta atvieglojumus trešo valstu pilsoņiem
on Čekas maisu saturs ar nolūku esot izrevidēts: Trakums ap Čekas maisiem jeb, kas slēpjas aiz maisiem?
on VIDEO: Lēmumu par ūdensmetēja un aizturēto autobusa izrādīšanu 18. novembra parādē pieņēmis Ķuzis
on Tiesībsargs mudina Vējoni uzturēt jautājumu par nepilsoņa statusa piemērošanas izbeigšanu bērniem
on Izbeidz kriminālprocesu par neizpaužamu ziņu atklāšanu, kurā lieciniece bija žurnāliste Margēviča
on Bijušā finanšu policista lieta rāda: ja prokuratūra būtu gribējusi, „oligarhu lietai” būtu rezultāts
on VDI lems, vai sākt administratīvo lietu par bērna nodarbināšanu Valdemāra ielas bruģēšanas darbos
on Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on Tāda tā “demokrātija”: Kamēr vairums pensionāru grimst nabadzībā, daži saņem 19,2 tūkstošus mēnesī
on Tāda tā “Latvijas Attīstībai”: Bijušais politiķis Repše izmisīgi meklē darbu un iestājas zemessargos
on 2.8.2017. plkst. 10 Rīgā notiks diskusija, kurā tiks gatavoti priekšlikumi nabadzības mazināšanai
on 2.8.2017. plkst. 10 Rīgā notiks diskusija, kurā tiks gatavoti priekšlikumi nabadzības mazināšanai
on Saeimas otreizējai caurskatīšanai atdodamais budžets vēl nenozīmēs, ka valdībai izteikta neuzticība
on Saeimas otreizējai caurskatīšanai atdodamais budžets vēl nenozīmēs, ka valdībai izteikta neuzticība
on VIDEO: Eiroskeptiķi pret Latvijas “baltā karoga” svētkiem ES un “Jaunās pasaules kārtības” projektos
