Lielbritānija trešdien iesniegusi Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam premjerministres Terēzas Mejas parakstīto vēstuli par Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanu, tādējādi oficiāli uzsākot izstāšanās procedūru no Eiropas Savienības (ES).
Deviņus mēnešus pēc pagājušā gada referenduma, kurā 52% britu atbalstīja tā dēvēto “Breksitu”, Lielbritānijas vēstnieks ES Tims Barovs personīgi nogādāja premjeres vēstuli Tuska birojā Briselē.
Pēc dokumenta saņemšanas Tusks paziņoja, ka jau tagad ES Lielbritānijas pietrūkst.
“Mums jau tagad jūsu pietrūkst. Nav iemeslu izlikties, ka šī būtu laimīga diena,” atzina Eiropadomes prezidents, piebilstot, ka ES mērķis uzsākamajās sarunās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no bloka ir “kaitējuma ierobežošana” un ES pilsoņiem, uzņēmumiem un dalībvalstīm draudošo “izmaksu samazināšana”.
“Es neizlikšos, ka šodien būtu priecīgs,” atzina Tusks, tomēr piebilstot, ka paradoksālā kārtā “Breksitā” esot kaut kas pozitīvs. “”Breksits” mūs padara apņēmīgākus un vienotākus nekā iepriekš,” uzsvēra Eiropadomes prezidents.
Viņš norādīja, ka Eiropas Komisijai (ES) esot spēcīgs atlikušo 27 dalībvalstu mandāts aizstāvēt to intereses gaidāmo “grūto sarunu” gaitā. Taču vienlaikus Tusks atzina, ka sarunas nesola nekādus iespējamus ieguvumus.
Viņš arī paziņoja, ka ar saviem priekšlikumiem sarunu vadlīnijām viņš nāks klajā jau piektdien.
Tikmēr Meja tūlīt pēc vēstules iesniegšanas Briselei, uzstājoties ar runu parlamentā, paziņoja, ka tagad “ceļa atpakaļ nav”, un aicināja britus saglabāt nacionālo vienotību.
“Šis ir vēsturisks brīdis, no kura atgriezties pagātnē nav iespējams,” uzsvēra premjerministre. “Tagad ir laiks mums apvienoties, būt vienotiem.”
“50.panta procedūra tagad ir uzsākta, un saskaņā ar britu tautas gribu Apvienotā Karaliste aiziet no Eiropas Savienības,” deputātiem pavēstīja Meja, piebilstot, ka valdība rīkojas, pamatojoties uz “britu tautas demokrātiski pausto gribu”, un saskaņā ar parlamenta “nepārprotamo un pārliecinošo nostāju”.
Savā runā, kuru bieži pārtrauca ūjināšana no opozīcijā esošo deputātu puses, valdības vadītāja norādīja, ka Lielbritānija tagad atgūs kontroli pār imigrāciju, kas ļaus valstij turpmāk piesaistīt “spējīgākos un labākos” ieceļotājus.
Tikmēr jau šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo trīs miljonu ES pilsoņu status būs izstāšanās sarunu “sākotnējā prioritāte”, piebilda Meja.
“Mēs gatavojamies izmantot šo iespēju, lai veidotu spēcīgāku, taisnīgāku Lielbritāniju – valsti, kuru mūsu bērni un mazbērni leposies saukt par savām mājām,” uzsvēra premjere, piebilstot, ka Londona sarunās centīsies dibināt “jaunas, dziļas un īpašas attiecības” ar ES, kas būs balstītas sadarbībā tādās jomās kā drošība un tirdzniecība.
Tajā pašā laikā viņa norādīja, ka Lielbritānija tagad “pārņems kontroli pati pār saviem likumiem” un vairs nepakļausies ES tiesai.
“Mēs saprotam, ka Apvienotajai Karalistei, aizejot no ES, jārēķinās ar sekām. Mēs zinām, ka zaudēsim ietekmi pār noteikumiem, kas iespaido Eiropas ekonomiku,” vienlaikus atzina premjere.
Arī sešas lapaspuses garajā vēstulē par Lisabonas līguma panta iedarbināšanu, ar ko oficiāli tiek iesākts divus gadus ilgais izstāšanās sarunu periods, Meja izsvērusi, ka vēlas panāk “dziļas un īpašas” attiecības ar ES.
Viņa brīdinājusi, ka abām pusēm sarunās jāpieliek lielas pūles, lai nepieļautu to izgāšanos, taču vienlaikus paudusi pārliecību, ka ES un Lielbritānija, “protams, pārdzīvos”, ja sarunas būs neveiksmīgas un tām savstarpējā tirdzniecībā nāksies atgriezties pie Pasaules Tirdzniecības organizācijas tarifiem.
“Tas nav iznākums, pēc kura kādai no pusēm vajadzētu tiekties. Tāpēc mums jāpieliek smagi pūliņi, lai izvairītos no šāda rezultāta,” savā vēstulē uzsvērusi Meja, kura vēl janvārī norādīja, ka “nekāda vienošanās ir labāka nekā slikta vienošanās”.
Savukārt opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins norādījis, ka viņa partija respektē britu tautas lēmumu izstāties no ES, taču vienlaikus brīdinājis, ka leiboristi liks valdībai atskaitīties par “katru soli”, ko tā spers izstāšanās procesa laikā.
Korbins atzina, ka “Lielbritānija rezultātā mainīsies”, taču uzsvēra, ka svarīgi ir tas, kā tā mainīsies.
Viņš brīdināja, ka valsti gaida “vēsturiska mēroga nacionālā katastrofa”, ja Meja nenodrošinās strādājošo tiesību aizsardzību.
Tikmēr liberāldemokrāti, kas kategoriski iestājas pret “Breksitu” norādījuši, ka Meja ir iedarbinājusi “notikumu ķēdi, kura mainīs valsti uz visiem laikiem”, un ka premjerministre šo soli spērusi bez “pienācīga plāna”.
Lielbritānijas finanšu ministrs Filips Hamonds trešdien īsi pirms Mejas uzstāšanās sniegtā intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai BBC uzsvēris, ka nākamos divus gadus Apvienotā Karaliste joprojām būs pilntiesīga ES dalībvalsts un turpinās ievērot “tos pašus noteikumus un saistības”.
Viņš piebilda, ka Lielbritānijā dzīvojošo citu ES dalībvalstu pilsoņu status šobrīd nekādā veidā nemainās.
Saskaņā ar Lisabonas līguma 50.pantu Lielbritānijas un ES sarunas ilgs divus gadus, un gadījumā, ja abas puses nevienosies par sarunu pagarināšanu, Apvienotā Karaliste bloku atstās 2019.gada 29.martā.
Sagaidāms, ka sarunas sāksies maija vidū, un Londona paziņojusi, ka tā vienlaicīgi vēlas vest sarunas par izstāšanos no ES un par jauno tirdzniecības līgumu starp abām pusēm, kamēr ES līderi uzstāj, ka abām sarunām jānotiek atsevišķi.
Sarunās būs jāatrisina arī tādi jautājumi kā pārrobežu drošības izkārtojums, Eiropas aresta orderis, to ES iestāžu pārvietošana, kuru mītnes šobrīd atrodas Lielbritānijā un Apvienotās Karalistes iemaksas ES ierēdņu pensiju fondā.
Dažas ES amatpersonas izteikušās, ka Lielbritānijas “izstāšanās rēķins” varētu sasniegt pat 60 miljardus eiro, taču Hamonds savā trešdienas intervijā brīdināja, ka šādu milzu summu pieprasīšana var kļūt par sarunu klupšanas akmeni.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/99015E33-5527-4990-B094-1D5699D32D69/
Oalnds: Britiem “Breksits” būs ekonomiski sāpīgs process
Lielbritānijai trešdien oficiāli uzsākot izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Francijas prezidents Fransuā Olands paziņojis, ka pašiem britiem “Breksits” būs ekonomiski sāpīgs.
Šis solis “Eiropu, bez šaubām, spiedīs virzīties uz priekšu ar dažādiem ātrumiem,” atrodoties vizītē Indonēzijā, atzina Olands.
Norādot, ka “Breksits” būs neatgriezenisks process, Olands uzsvēra, ka tas nevarēs būt ilgāks par diviem gadiem.
“Tas beigsies ar tirdzniecības vienošanos starp Lielbritāniju un Eiropu. Mēs ceram, ka tā būs labākā iespējamā vienošanās gan Eiropai, gan Lielbritānijai,” norādīja Francijas prezidents.
Viņš piebilda, ka eiropiešiem “Breksists” ir sentimentāli sāpīgs process, bet britiem tas būs ekonomiski sāpīgs.
Vienlaikus Olands apgalvoja, ka viņa nolūks neesot sodīt britus.
Jau vēstīts, ka Lielbritānija trešdien iesniegusi Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam premjerministres Terēzas Mejas parakstīto vēstuli par Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanu, tādējādi oficiāli uzsākot izstāšanās procedūru no ES.
Olands norādīja, ka “Breksits” ir arī ļoti nozīmīgs jautājums vēlēšanu cīņās.
Francijā prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notiks 23.aprīlī, bet otrā kārta paredzēta 7.maijā.
Runājot par politiķiem, kas vēlas Francijas izstāšanos no ES, Olands norādīja, ka šāda soļa sekas valstij izpaužas nodarbinātībā, kustības brīvībā, finansēs, un Lielbritānija būs spiesta maksāt šo cenu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/3C0DEF17-7134-426B-AA80-7E7D08CFBE76/
Malta: Lielbritānijai pēc “Breksita” sarunām ir jābūt sliktai izvēlei
Lielbritānijai pēc izstāšanās sarunām ir jābūt sliktākai izvēlei nekā palikšanai Eiropas Savienībā (ES), trešdien pavēstīja ES prezidētājvalsts Maltas premjerministrs Džozefs Muskats.
“Sarunām ir jābūt godīgām abām pusēm, taču tas ir obligāti, lai dalība ES izrādītos vislabākā izvēle. ES nebūs 27 dažādi viedokļi par “Breksitu”, bet gan viens kopīgs redzējums,” pavēstīja Muskats, Valetā tiekoties ar Eiropas Komisijas “Breksita” sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē.
“Šī ir pirmā diena ļoti garā un grūtā ceļā. ES centīsies noslēgt godīgu vienošanos savienības biedru ilgtermiņa nākotnei,” norādīja Barnjē.
Trešdien Lielbritānijas premjerministres Terēzes Mejas oficiāla vēstule Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam iedarbinās Lisabonas līguma 50.pantu, kuru neviena dalībvalsts līdz šim nav izmantojusi. Sagaidāms, ka vēlāk šonedēļ ES sniegs pirmo atbildi, kam 29.aprīlī sekos ES līderu samits, kurā tiks pieņemtas vadlīnijas izstāšanās sarunām.
Sagaidāms, ka pašas izstāšanās sarunas sāksies ne ātrāk kā trīs nedēļas pēc tam.
ES paziņojusi, ka ir pilnībā gatava “Brexit” sarunām, savukārt Brisele pavēstījusi, ka Lielbritānijai būs jāsamaksā 50 līdz 60 miljardus eiro liels izstāšanās rēķins
Meja paziņojusi, ka Lielbritānija, izstājoties no ES, atstās arī bloka vienoto tirgu, lai tādējādi atgūtu kontroli pār ES pilsoņu ieceļošanu.
Taču viņa vēlas slēgt brīvās tirdzniecības līgumus, kas dos “vislielāko iespējamo pieeju” vienotajam tirgum.
Meja norādījusi, ka Lielbritānija centīsies panākt “pakāpenisku procesu” pēc divus gadus ilgām formālām sarunām, kas ļaus “izvairīties no postošas klints kraujas”.
Tomēr pastāv reālas iespējas, ka sarunu process beigsies bez rezultātiem un Lielbritānija būs spiesta pamest bloku bez vienošanās, kas nozīmē, ka Lielbritānijai un ES būs jātirgojas ar augstākiem tarifiem nekā pašreiz paredz Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) normas.
Biznesa līderi brīdinājuši, ka tas būs vissliktākais iespējamais scenārijs, taču Meja pavēstījusi, ka vienošanās nepanākšana ir labāka nekā slikta vienošanās.
Pagājušā gada jūnijā referendumā 52% britu nobalsoja par izstāšanos no ES, kļūstot par pirmo valsti, kas pieņem šādu lēmumu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/F61463DA-EE8E-47E4-B0E2-8AB4B6A804F7/
Solis prom no ES
Lielbritānija šodien spers bezprecedenta soli nezināmajā, sākot divus gadus ilgu izstāšanās procesu no Eiropas Savienības (ES). Lielbritānijas premjerministres Terēzes Mejas oficiāla vēstule Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam iedarbinās Lisabonas līguma 50.pantu, kuru neviena dalībvalsts līdz šim nav izmantojusi. Sagaidāms, ka vēlāk šonedēļ ES sniegs pirmo atbildi, kam 29.aprīlī sekos ES līderu samits, kurā tiks pieņemtas vadlīnijas izstāšanās sarunām. ES paziņojusi, ka ir pilnībā gatava “Brexit” sarunām, savukārt Brisele pavēstījusi, ka Lielbritānijai būs jāsamaksā 50 līdz 60 miljardus eiro liels izstāšanās rēķins. Tvitera lietotāji izsaka domas par Lielbritānijas izstāšanos no ES.
LTV korespondente Briselē Ilze Nagla ziņo par šīsdienas notikumiem.
Ilze Nagla
@ilzenagla
Pusdienlaikā briti atnesīs vēstuli, ar kuru iedarbinās Lisabonas līguma 50.pantu, un sāksies BREXIT. https://t.co/gh8PRkQcoC
Wed Mar 29 09:37:02 +0000 2017
Aktualitātes sociālajos tīklos pamanījusi māksliniece Ilze Jaunberga.
Ilze Jaunberga
@IlzeJaunberga
Šodien triggerē Brexit
Wed Mar 29 06:58:59 +0000 2017
“Trejdeviņu” ES palikušo valstu skaitu pamanījis jurists Voldemārs Burģis.
voldemārs burģis
@voldemars
Pēc seniem latviešu ticējumiem EU27 varētu būt laimīgs kods!
Wed Mar 29 07:19:20 +0000 2017
Savukārt jurists un bijušais politiķis Ingmārs Čaklais atcerējies senu skaitāmpantiņu.
Ingmārs
@IngmarsCaklais
Anglija bij aizslēgta,
atslēga bij nolauzta… delfi.lv/news/arzemes/l…
Wed Mar 29 05:31:54 +0000 2017
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Guntis Gūtmanis pieļauj, ka citas ES dalībvalstis varētu sekot Lielbritānijas paraugam.
Guntis Gūtmanis
@guntisgutmanis
Vai gadījumā nav tā ka ES jādara viss iespējamais lai brexit būtu britiem slikts jo, ja britiem būs OK, tad būs jauni brexit mēģinājumi!
Wed Mar 29 08:59:56 +0000 2017
“Eiropai un pasaulei vajadzīga stipra Lielbritānija. Es vienmēr esmu ticējusi, ka kopā esam spēcīgāki. Mēs ilgosimies,” raksta Saeimas deputāte Lolita Čigāne (V).
Lolita Čigāne
@lolita_cigane
Europe and the world needs strong United Kingdom. My belief has always been that we are stronger together. Will mis… twitter.com/i/web/status/8…
Wed Mar 29 08:07:10 +0000 2017
Ierēdnis Pēteris Krišjānis jūt līdzi britiem.
Pēteris Krišjānis
@pecisk
Žēl visu to radošo, aktīvo, ciešā sasaistē ar Eiropu britu. Viņu nākotnei uzlikts milzīgs STOP zīmogs no vecajām paaudzēm. Stulbi un skumji.
Wed Mar 29 07:32:44 +0000 2017
Latvijas Universitātes profesors Ģirts Karnītis uzskata, ka bažām nav pamata.
Girts Karnitis
@GirtsKarnitis
@pecisk tā runā, it kā Briti celtu mūri visapkārt salai pilnīgi bez iespējas kontaktēties ar citiem un kaut ko radīt.
Wed Mar 29 08:16:41 +0000 2017
Pēteris Krišjānis
@pecisk
@VKMKD @GirtsKarnitis labi, tas bija drusku ar sabiezinātām krāsām. Taču zināmas bremzes uz daudzām lietām tās būs. Dzīvosim redzēsim.
Wed Mar 29 09:09:18 +0000 2017
Portāla “lsm.lv” angļu versijas redaktors Maiks Koljērs jau novērojis “Brexit” procesa sekas.
Mike Collier
@mikskoljers
I’m walking around Riga and everyone is ignoring me. They don’t reply, don’t interact! It’s Carnival of Souls! Theresa, what have you done?!
Wed Mar 29 09:08:26 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/bbfbf505-6866-45ae-b97a-b488a9c3d324
