Priekšvēlēšanu aģitāciju sociālajos tīklos var salīdzināt ar garāmgājēju aicināšanu balsot par sevi

Priekšvēlēšanu aģitāciju sociālajos tīklos var salīdzināt ar garāmgājēju aicināšanu balsot par sevi – lai to pārbaudītu, jābūt “finanšu komponentei”, aģentūrai LETA sacīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Inga Jaunskunga.
KNAB pārstāve atgādināja par priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumiem vēlēšanu dienā un dienu pirms tām arī internetā, tomēr tas attiecoties uz gadījumiem, kad deputāta kandidāts, politiskā partija vai trešā persona materiālus ievieto par maksu.
Jaunskunga aģitāciju sociālajos tīklos salīdzināja ar gadījumu, kad kandidāts ietu pa ielu un aģitētu, piemēram, aicinot garāmgājējus balsot par sevi vai pret kādu politisko spēku.
“Jā, šī ir aģitācija, jā, šie gadījumi mūs interesē, bet mēs tam nevaram piešķirt finanšu komponenti. Mēs nevaram novērtēt, cik izmaksā deputāta kandidāta darbības, kad viņš nogāja no Brīvības ielas sākuma līdz beigām,” skaidroja KNAB pārstāve.
Vērtējot kandidātu aktivitātes, piemēram, sociālajā tīklā “Facebook”, Jaunskunga norādīja – ja konts uzturēts par pašvaldības resursiem, tad atsevišķos gadījumos to varētu uzskatīt par administratīvo resursu izmantošanu. Tomēr varētu būt arī tā, ka katrs kandidāts šīs informācijas izvietošanu vai izcelšanu apmaksā pats. KNAB interesējot, kurš apmaksā šādu informāciju un cik daudz par to tiek samaksāts.
KNAB pievērš uzmanību priekšvēlēšanu aģitācijai internetā, un viens no veidiem, kā to pārbaudīt, ir neatkarīgo monitoringu rezultāti. Šāda informācija tiek apkopota un visi gadījumi tiek izvērtēti, piebilda Jaunskunga.
Viņa arī neuzskata, ka šīs jomas regulējumā būtu kādas būtiskas problēmas. Ja likumā tiktu iekļautas neizpildāmas, nesaprotamas normas, tad no legālās puses portāli varētu aiziet “ēnas pusē”, piemēram, piereģistrējot savu darbību ārvalstīs, piebilda KNAB pārstāve.
Viņa arī sacīja, ka pašlaik vēl nav sākusies aktīvākā fāze priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, un vēl nevar teikt, ka būtiski pieaugusi aģitācija sociālos tīklos vai interneta portālos.
KNAB skaidro, ka pirms pašvaldību vēlēšanām ir saglabājies aizliegums izvietot priekšvēlēšanu aģitāciju televīzijā 30 dienas pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā. Šāds aizliegums neattiecas uz paziņojumu par tikšanos ar vēlētājiem izvietošanu.
Valsts un atvasinātu publisku personu institūcijām, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās valstij vai atvasinātai publiskai personai pieder vairāk nekā 50% kapitāla daļu, ir aizliegts radīt priekšrocības vai ierobežojumus kādam aģitācijas veicējam priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanā publiskās vietās.
Valsts un atvasinātu publisku personu institūcijām un kapitālsabiedrībām, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder kapitāldaļas, aizliegts veikt priekšvēlēšanu aģitāciju.
Ēku telpās, kurās atrodas valsts un atvasinātu publisku personu institūcijas un kapitālsabiedrības, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder vairāk nekā 50% kapitāldaļu, kā arī šādu ēku koplietošanas telpās aizliegts izvietot un izplatīt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus.
Tāpat aizliegts izmantot administratīvos resursus priekšvēlēšanu aģitācijā.
Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanu dienas ir aizliegta elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmās un raidījumos, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, kā arī preses izdevumos. Tāpat šajā laikā aģitācijas kā maksas pakalpojuma veikšana ir aizliegta publisko elektronisko sakaru tīklos, tai skaitā internetā. Aģitācija ir aizliegta arī valsts un atvasinātu publisku personu institūcijās un kapitālsabiedrībās, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder vairāk nekā 50% kapitāldaļu.
Oficiālajā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā priekšvēlēšanu izdevumu apmērs ir 488 027 eiro. Šāds apmērs gan ir tikai tādā gadījumā, ja partija startē vēlēšanās visās pašvaldībās. Ja partija startē tikai Rīgā, tad apmērs ir 135 425 eiro, Daugavpilī tie ir 20 458 eiro, Liepājā – 15 608 eiro, Jūrmalā – 11 717 eiro, Ventspilī – 8323 eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/politics/133C643B-7582-811B-3CAB-0AB30D887DB4/