Atbildība nepieļaut naida runu internetā gulstas uz portālu redakcijām

Informāciju sagatavoja Marta Kive, biznesa augstskolas “Turība” sabiedrisko attiecību vadītāja.
2015. gadā Igaunijas ziņu portālam Delfi tiesā nācās skaidroties par portālā esošajiem aizskarošiem un vardarbību rosinošiem komentāriem, šogad līdzīgā situācijā nonāca ungāru ziņu portāls, taču tika pieņemts lēmums, ka vulgāra un aizskaroša rakstura komentāri ir pieļaujami. Kādi komentāri atrodami Latvijas ziņu portālos un interneta vidē kopumā – vai komentāros bieži tiek ietverta naida runa vai arī vulgāri un aizskaroši izteikumi?
Lai saprastu, kāda ir atšķirība starp naida runu un aizskarošu komentāru, uz to pirmkārt jāparaugās no juridiskā viedokļa. Biznesa augstskolas Turība tiesību zinātņu lektors, kurš specializējies cilvēktiesībās, Edgars Oļševskis skaidro: “Naida noziegumi ir kriminālsodāmi pārkāpumi, kuru pamatā ir naids pret noteiktām personu grupām pēc etniskās, rases, reliģiskās vai nacionālās pazīmes, tomēr tas nav vienkārši izvērtējams, jo Krimināllikuma 78.pants ir nepilnīgs – tas neietver naidu pēc seksuālās orientācijas pazīmes, kas Latvijā, diemžēl, ir aktuāls jautājums, turklāt, šis pants netiek pilnvērtīgi piemērots, jo pārkāpumus, kuru pamatā ir naids, policija un prokuratūra bieži kvalificē kā huligānismu, lai nepievērstu tiem pārlieku lielu sabiedrības uzmanību.”
Runājot par interneta komentāriem, jāaplūko arī goda un cieņas aizskārums, kas ir plašāks jēdziens. “Ja attiecīgā pārkāpuma kodols nav saistīts ar naidu, tas nav klasificējams kā naida nosaukums, bet tas nenozīmē, ka tas nav tiesību pārkāpums. Civiltiesiskā kārtā persona var prasīt zaudējumu atlīdzināšanu par goda un cieņas pārkāpumiem – var prasīt gan morālo, gan materiālo zaudējumu atlīdzināšanu, turklāt, šīs tiesības ir arī juridiskām personām, piemēram, ja ar nepatiesu ziņu izplatīšanu, tiek bojāta uzņēmuma reputācija,” skaidro E.Oļševskis.
Tiesību zinātņu lektors uzsver, ka “naida noziegumos naids parasti ir grūti pierādāms, jo pārkāpējs to noliedz, lai sods būtu maigāks. Šeit procesuāli ir ļoti svarīgi vākt pierādījumus, kas apstiprina naidu kā pamatdzinējspēku šim pārkāpumam. Interneta vidē izteicieni, kuri ir vērsti, piemēram, pret personas ādas krāsu un ar to saistītajiem aizspriedumiem, viennozīmīgi norādīs uz naidu. Par tādu pārkāpumu var vērsties policijā. Primārā atbildība, nepieļaut šādus komentārus, gulstas uz portālu redakcijām, bet arī šajā jautājumā viedokļi ir dažādi, jo portāli nevēlas atbaidīt klientus ar pārāk stingru runas kontroli.”
Latvijas Radio programmu vadītājs, Biznesa augstskolas Turība studiju programmas “Žurnālistika un mediji” direktors Lauris Zvejnieks skaidro aizskarošos un asos komentārus no žurnālistikas skatu punkta: “Interneta komentāri pēc savas būtības ir laba un vērtīga lieta, taču reālajā dzīvē viss vērtīgais teju pazūd pamatīgā sēnalu gūzmā. Komentāri ir iespēja sabiedrības pārstāvjiem paust savu viedokli jebkurā jautājumā. Tas veicina viedokļu daudzveidību un ļauj gūt priekštatu par sabiedrības nostāju kādā konkrētā jautājumā. Reizēm komentāros žurnālists var atrast kādus pavedienus jaunu tematu meklējumiem vai uzzināt līdz šim neaplūkotus problēmjautājumus.”
“Konstruktīvi un kritiski komentāri pilda sabiedrības sargsuņa lomu, jo tādejādi cilvēki var izteikt vērtējumu par valsts institūciju un amatpersonu darbu, liekot tām strādāt atbilstoši sabiedrības interesēm. No vienas puses atbalstāmi ir arī anonīmi komentāri, jo ir cilvēki, kuri dažādu iemeslu dēļ baidās savu viedokli paust atklāti. Taču no otras puses šī anonimitātes iespēja veicina rupju un aizvainojošu, reizēm naidu kurinošu komentāru parādīšanos. Šādi komentāri nav atbalstāmi. Tie ir dzēšami, rediģējami un visādi citādi ierobežojami. Ir jāspēj nodalīt prastu rupjību no asi izteiktas kritikas. Tāda var būt gadījumos, kad ir pietiekams informatīvais pamats šādu kritiku izteikt – nosaukt Valsts prezidentu par “prastu pāķi” nebūtu pieļaujami, taču, kad prezidents (A.Bērziņš) uzklūp žurnālistiem ar vārdiem “čaļi ko, sen sisti neesat”, prezidenta asa kritizēšana ir pilnīgi pieļaujama,” papildina L.Zvejnieks.
Kamēr Krimināllikumā ir virkne nepilnību un interneta komentāri, lielākoties, ir anonīmi, katram pašam atliek izvērtēt, ko ikdienā rakstām interneta komentāros, lai tie kalpotu par iespēju paust viedokli un sabiedrības nostāju, nevis par pamatu apsūdzībai Krimināllikuma pārkāpumā.
Raksta autori: Biznesa augstskolas Turība tiesību zinātņu lektors Edgars Oļševskis un Latvijas Radio programmu vadītājs, Biznesa augstskolas Turība studiju programmas “Žurnālistika un mediji” direktors Lauris Zvejnieks.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/BA9EBED4-77F8-43EE-8B7E-20F3EF034E8C/