Valdības deklarācijas bez kontroles un atbildības “uz papīra” nevis izpildei

Rīga, 9.febr., LETA. Jaunās valdības deklarācijā saglabājušās vairākas apņemšanās no iepriekšējās valdības deklarācijas teksta. Jaunās valdības deklarācijā ir saglabājušās vairākas līdz šim neīstenotas apņemšanās no iepriekšējās valdības deklarācijas teksta, kā arī palielinājies uzsvars uz dažādu procesu “nodrošināšanu” un “attīstīšanu”.
Salīdzinot demisionējušās premjerministres Laimdotas Straujumas (V) un Māra Kučinska (ZZS) topošās valdības deklarācijas, redzams, ka investīcijas Straujumas valdības deklarācijā bija pieminētas deviņas reizes, bet Kučinska valdības deklarācijā – 19 reizes. Kučinska valdības deklarācijā vērsta uzmanība uz nepieciešamību īstenot ikgadēju uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, 2018.gadā nodrošinot iekļūšanu “Doing Business” reitinga 20 labāko valstu starpā un Globālā konkurētspējas indeksa labāko 40 valstu starpā, savukārt Straujumas valdības deklarācijā minētie reitingi nebija pieminēti.
Abās deklarācijās redzams kopīgs solījums turpināt ievērot atbildīgu fiskālo politiku, kā arī nodrošināt prognozējamu nodokļu politikas attīstību. Tāpat abās deklarācijās pausta apņemšanās samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru. Abos deklarācijas tekstos arī minēta apņemšanās pabeigt sarunas par Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).
Straujumas valdības deklarācijā bija solīts, ka tā aktīvi atbalstīs Latvijas uzņēmumus jaunajos eksporta tirgos, veidojot ciešākas attiecības ar jaunajiem ekonomiskās izaugsmes līderiem. Savukārt Kučinska valdības deklarācija šajā jomā ir kļuvusi konkrētāka, solot atbalstu Latvijas uzņēmumiem iesaistīties NATO piegādes ķēdēs un Eiropas Savienības līmeņa atbalsta programmās, tādējādi sekmējot konkurētspējīgu, jaunu un inovatīvu aizsardzības produktu un militāro tehnoloģiju radīšanu.
Attiecībā uz ekonomiku un Eiropas Savienību (ES), abu deklarāciju tekstos vērsta īpaša uzmanība uz nepieciešamību apgūt Savienības fondus dažādu projektu īstenošanā. Kučinska valdības deklarācijā bez dažādiem ES fondiem pieminēta arī citu ārvalstu palīdzības finanšu instrumentu piesaiste un ieviešana.
Deklarācijā arī saglabāta apņemšanās aktīvi darboties ES, tādējādi aizstāvot Latvijas intereses. Ģeopolitiskie notikumi ir viesuši zināmas izmaiņas deklarācijas tekstā – ja Straujumas valdības deklarācijā lasāma apņemšanās koncentrēties uz Latvijas pirmo prezidentūru ES, tad Kučinskis sola sekmēt Krievijas izraisītā konflikta Ukrainā politisko noregulējumu, iestājoties par vienotu un konsekventu ES politiku attiecībās ar Krieviju, lai panāktu starptautisko tiesību principu ievērošanu no Krievijas puses. Tāpat deklarācijā pausta nepieciešamība turpināt konsekventu pretlikumīgās Krimas aneksijas neatzīšanas politiku.
Kučinska valdības deklarācijā īpaši uzsvērta arī aktuālā bēgļu krīze, norādot uz nepieciešamību būtiski stiprināt Latvijas un ES ārējās robežas.
Jaunā valdība, tāpat kā Straujumas vadītā, apņēmusies stiprināt attiecības ar ES kaimiņvalstīm, taču Kučinska vadītā valdība arī apņēmusies stiprināt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību, īpaši drošības, transporta un enerģētikas jomā, izmantojot Baltijas Asamblejas, Baltijas Ministru padomes un Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības (NB8) iespējas.
Kučinska valdības deklarācijā būtiska uzmanība ir pievērsta valsts aizsardzībai un nacionālās identitātes stiprināšanai. Tā apņemas veicināt valsts aizsardzības spēju stiprināšanu, nodrošinot aizsardzības nozares finansējumu līdz 1,7 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2017.gadā un 2% no IKP 2018.gadā, investīcijām plānojot ne mazāk kā 20% no aizsardzības budžeta, personāla izdevumiem – ne vairāk kā 50% no aizsardzības budžeta. Straujumas valdības deklarācijā bija minēta apņemšanās turpināt aizsardzības finansējuma palielināšanu atbilstoši Valsts aizsardzības finansēšanas likumā noteiktajam, līdz 2020.gadam pakāpeniski palielinot aizsardzības finansējumu līdz 2% no IKP. Abās deklarācijās redzama kopīga apņemšanās – stiprināt Latvijas pašaizsardzības spējas, uzsverot Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un reaģēšanas un kaujas spējas, kā arī to klātbūtni Latvijas austrumu reģionā.
Kiberdrošības jomā Straujumas valdība solīja attīstīt kiberdrošības un stratēģiskās komunikācijas spējas, nodrošinot, ka Nacionālie bruņotie spēki spēj reaģēt uz mūsdienu jaunajiem draudiem un izaicinājumiem. Tikmēr Kučinska valdība apņēmusies ne tikai stiprināt kiberdrošību, bet arī ieviest vienotas minimālās drošības prasības visām valsts un pašvaldību iestādēm.
Abas valdības sola stiprināt Latvijas plašsaziņas līdzekļu telpu, tomēr Straujumas valdība šajā procesā saredzēta iespēju atbalstīt pilsoniskā un sabiedrību saliedējošā satura veidošanu, sevišķi uzmanību pievēršot demokrātisko vērtību izpratnes sekmēšanai, savukārt Kučinska valdības deklarācijā vien lakoniski apliecināta vēlme īstenot Latvijas informācijas telpu stiprinošus pasākumus.
Jaunajā valdības deklarācijā ministri 47 reizes apņēmušies kaut ko “nodrošināt”, 19 reizes – “veicināt”, dokumentā septiņās vietās atrodams vārds “sekmēt”, bet 24 reizes valdība apņēmusies arī kaut ko stiprināt. Vārds “attīstīt” jaunās valdības deklarācijā minēts 51 reizi, bet “uzlabosim” – 15 reizes.
Pēdējā publiski pieejamajā deklarācijas projektā bija norādīts, ka nākamās valdības prioritātes varētu būt tautsaimniecības stiprināšana, reformas izglītībā un zinātnē, reformas veselības aprūpē, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, kā arī ģimenes dzīves kvalitātes celšana un sociālais nodrošinājums.
Iecerēts, ka Saeima par Kučinska topošās valdības apstiprināšanu varētu lemt 11.februārī.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/D63741E4-F701-446E-8F6B-B34EDB3A018C/