Dzintars Zaļūksnis
Pirms sākat lasīt šo interviju, ko ekskluzīvi InfoTOP.lv sagatavojis mans kolēģis Karens MARKARJANS (latviski publicējam nedaudz saīsinātu variantu, oriģinālu krievu valodā varat lasīt šeit: http://www.infotop.lv/article/ru/janis-jurkans-ob-ozhidaemom-bunte-v-latvii-s-zakritiem-es-i-trampe-s-putinim ), pēc iespējas godīgi paši sev atbildiet uz it kā vienkāršu jautājumu: kāda ir mana attieksme pret Jāni JURKĀNU? Cilvēku, kas Atmodas skurbulī, Latvijas tautas frontes viļņa nests, krāsotāja arodu nomainīja pret diplomāta smokingu un tika iecelts par tolaik vēl ne līdz galam atjaunotās valsts pirmo ārlietu ministru. Cilvēku, kurš arī diplomātijas lauciņā saglabāja proletārieša atskabargas un savu pārliecību. Cilvēku, kurš daudziem negaidīti 1994. gadā radīja Tautas saskaņas partiju (TSP), sadarbojās ar Ziedoni Čeveru, bet 2005. gadā pēc TSP iekļaušanās pašreizējās Saskaņas priekštecī Saskaņas centrā aktīvo politiku pameta. Lai 2011. gadā pazibētu Aināra Šlesera neveiksmīgajā projektā Reformu partija/LPP/LC.
Kurš ir īstais Jānis Jurkāns: tas, kurš 2006. gadā žurnālam Nedēļa ir atzinis: “Saskaņas centrs ir mākslīgs baņķieru veidojums, kam nav nekādas ideoloģijas,” vai tas, kas praktiski tajā pašā dienā laikrakstam Čas ir teicis ko pretēju: “Apvienībā Saskaņas centrs es redzu jaunu maiņu (..) Esmu strādājis ar viņiem, un es zinu, ka viņiem var uzticēt pašu visvērtīgāko saskaņas ideju”? Vai varbūt īstais Jānis Jurkāns ir šo abu pretrunīgo tipu sakausējums?
Lai nu kā, Jurkāna teiktais vienmēr būs kā sīpols – kad būsiet tikuši vaļā no tā čaumalām un mizām, dabūsiet kārtīgu sīvumu degunā un acīs. Un tālāk jau nāksies vērtēt, vai tas ir patīkami vai kaitinoši, kaitīgi vai veselīgi.
Aiziet bojā ar dziesmu latviešu valodā
Karens Markarjans. Situācija Latvijā nepavisam nav vienkārša – pašreizējās valdības pirmo gadu negatīvi vērtē ne tikai valsts iedzīvotāji aptaujās, bet arī lielu banku ekonomisti un Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs. Būvniecības apjomu samazināšnās par 18 procentiem pagājušā gada laikā vien ir ļoti nepatīkams signāls, kas parāda, ka ekonomikā risinās negatīvi procesi.
Turklāt Latviju gaida Eiropas fondu līdzfinansējuma samazināšana. Un kas būs tad? Nodokļu paaugstināšana, jauns emigrācijas vilnis?
Jānis Jurkāns. Uzskatu, ka jūs visu esat ieskicējis pareizi. Vajadzētu pavaicāt tiem, kas pašlaik pie varas: kāpēc viss notiek tieši tā, kāpēc nodarbojamies ar primitīvismu, nevis darām darbu?
Tāpēc ka nesaprotam pasauli, kurā dzīvojam. Mums nav analītiķa spēju, kas ļautu paredzēt, kas būs rīt un parīt. Kāda būs Amerika? Kāda būs Eiropa? Un ko darīsim mēs? Plāns A, plāns B…
Nekā tāda mums nav. Bet nebūs taču vienmēr tā, kā ir šodien. Ir jādomā, kā izdzīvot, jāpiedāvā ceļi, kā to izdarīt. Ja paši nespējat, tad jāpulcē konsīliji, jāpiesaista prāti, kas šeit vēl palikuši. Lai saprastu, ko tālāk darīt, lai patiešām primitīvi izdzīvotu.
Tā vietā vēlētājiem tiek piedāvāti konkursi latviešu valodas aizstāvībai no amatpersonām. Nu ko, iesim bojā ar dziesmu latviešu valodā!
Vajadzīga Vistautas fronte
Nu, iet bojā negribas gan. Vienkārši daudzi šobrīd domā par prombraukšanu, un starp viņiem ir daudz tādu, kas latviski runā bez akcenta. Vai un cik lielā mērā tie, kas paliks, spēs nodrošināt šo činavnieku armiju, izturēt cenu augšanu un dzīves līmeņa pazemināšanos? Vai tiešām tie, kam vara, neredz tālāk par savu degungalu?
Neredz un nevēlas redzēt. Manuprāt, ja tā turpināsies, sāksies streiki. Domāju, ka ielās var iziet ārsti, skolotāji. Šī ekonomiskā epopeja nokaitinās visus, kas te vēl palikuši.
Domāju, ka būs masu protesti, kuri piespiedīs mainīt politisko struktūru. Tomēr, lai mēs sāktu dzīvot labāk, ar vieniem protestiem nepietiek. Nepieciešama radošāka pieeja – kā to visu mainīt?
Llai panāktu izmaiņas, mums nākas prognozēt: mēs būsim Eiropā vai Eiropa tiek slēgta un mēs paliekam “aci pret aci paši ar sevi”. Ja “paši ar sevi”, rodas citi jautājumi: kā izdzīvot, ko ieķīlāt, lai aizņemtos naudu, ko attīstīt?
Tam būs vajadzīgas veselas programmas. Vajadzīga jauna Tautas fronte. Vistautas, kā tas bija pirms 25 gadiem. Es citu izeju neredzu. Absolūti ticu, ka sāksies dumpis.
Eiropas izčākstēšana, Trampa un Vācijas loma
Jūs teicāt “Eiropa tiks slēgta”. Jā, Lielbritānijas aiziešana ir vairs ne zvaniņš, bet gan īsta bumba zem ES pamatiem. Slēdzot šo projektu, ļoti labi varēs nopelnīt tie, kas parasti arī nopelna. Bet zaudējumus cietīs “jefiņi” – Austrumeiropas valstis, starp kurām daža laba šodien plātās, ka esot pārcelta Ziemeļeiropas valsts statusā. Kāda gan starpība, vai jefiņš nāk no Austrumeiropas vai Ziemeļeiropas?
Vai tiešām tuvākajā laikā varētu notikt ES izčākstēšana?
Patlaban ne par ko nevaram būt droši. Tomēr es ceru, ka Tramps, mainot attieksmi pret Krieviju, liks arī mums pagriezties ar seju uz Krievijas pusi. Ar laiku atcels sankcijas, un arī Latvijā tie, kas apsviedīgāki, sāks biznesu Krievijā. Tas lielā mērā palīdzēs mums izdzīvot.
Tramps ir sācis izpildīt visu, ko solījis, tāpēc es prognozēju, ka viņš runās ar Putinu. Un, ja tiks īstenota politika “mēs neesam pret Krieviju, bet ar Krieviju”, arī Latvijai tas nāks tikai par labu.
Ja mēs nokratīsim Briseles važas, pāris gadu laikā būs iespējams pacelt gan lauksaimniecību, gan tās nozares, kas mums vēl palikušas un kuras iespējams attīstīt.
Jūs runājat par iespējamu Latvijas aiziešanu no ES?
Daļēji, jā. Domāju, ka ES vēl kādu laiku paliks kā brīvās tirdzniecības zona. Tā ir ļoti vajadzīga Vācijai, tāpēc ka pusi no tā, ko Vācija saražo, tā eksportē, bet 50% šā eksporta nāk uz ES valstīm. Tātad VFR, kura cita starpā vēl arī drukā eiro banknotes, nepieciešams šis tirgus, tāpēc Vācija pacentīsies sev to saglabāt.
Taču no otras puses, ja tiks atceltas sankcijas un stingrās regulas, kas ierobežo lauksaimniecības attīstību, mēs arī šeit, Latvijā varēsim sākt īstenot protekcionisma politiku, un tā būs izeja no pašreizējā strupceļa.
Ja Amerika vienosies ar Krieviju…
Saprotot, ka jaunas sankcijas diezin vai tiks ieviestas, bet vecās agri vai vēlu tiks atceltas, daudzi rietumvalstu uzņēmēji jau izdara pietiekami skaidrus soļus Krievijas virzienā. Latvijai būtu nevis jāatpaliek, bet gan jāparedz tālākā notikumu attīstība, lai gan diezin vai tas ir iespējams šā valdības sastāva ietvaros. Cik lielā mērā Latvijas un Krievijas attiecību uzlabošanai var traucēt “NATO komponente”?
Ja attīstība notiks atbilstoši tam scenārijam, par kuru mēs runājam, manuprāt, Tramps un Putins spēs vienoties arī šajā jautājumā. Putins neprasīs, lai mēs izstātos no NATO, tomēr viņš var pieprasīt, lai pie Krievijas robežām nebūtu NATO bāzu. Un Tramps tam varētu piekrist. Piemēram, uzdodot jautājumu: vai jūs, latvieši, spējat samaksāt par mūsu tankiem un mūsu karavīriem? Nē, nespējat. Tātad mēs izvedīsim tos no jūsu valsts, tomēr modrību nezaudēsim, ja nu kas…
Pieļaujot šādu iespēju, es atminos Trampa vārdus par to, ka viņš cienīs Krievijas nacionālās intereses tieši tāpat, kā Krievijai jāciena Amerikas nacionālās intereses.
Ja Amerika vienosies ar Krieviju, tad Krievijai nenāksies meklēt kaut kādus militārus argumentus. Tiks atrisināts arī Ukrainas jautājums. Patlaban viss ir atkarīgs no Trampa un Putina, no tā, kā viņi “izstūrēs” no šīs situācijas.
Tramps patlaban sastopas ar milzīgu pretestību. Vai varam būt droši par to, ka ASV 45. prezidents nekļūs par upuri kara kurinātājiem?
Ja Tramps vienosies ar Japānu, Indiju un Krieviju, ja sāksies lielais bizness ar amerikāņiem un, pieņemsim, Putins ielaidīs Sibīrijā amerikāņu korporācijas, kuras tur sāks taisīt biznesu, tad Makeins un viņa domubiedri ātri aizvērs mutes. Tāpēc ka par galveno kļūs bizness, money. Bet naudas valoda ir krietni saprotamāka un spēcīgāka par jebkuru politisko vāvuļošanu
Tad visi šie senatori, plašsaziņas līdzekļi, aktieri ar savām parodijām un citi antitrampieši pirmie sāks runāt: sak, izrādās, viņš nemaz nav tāds pamuļķis, kā šķita sākumā.
Es personīgi esmu izdarījis izvēli – domāt pozitīvi. Tāpēc neaicinu pirkt putraimus ar sērkociņiem un gatavoties Trešajam pasaules karam… Lai gan, protams, var dzīvot arī tā.
Taču es saskatu daudz lielāku pamatu optimismam.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/janis-jurkans-par-latvija-gaidamo-dumpi-es-izcakstesanu-un-trampu-ar-putinu
