Jūlija Stepaņenko
2017.gada 9.februārī Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm, no otras puses, ratificēšanu Latvijā. Lēmuma pieņemšanas tika virzīta, neskatoties uz to, ka Latvijā nav veikts neviens pētījums, kas noskaidrotu, kā šis nolīgums ietekmēs Latvijas tautsaimniecību, ņemot vērā to, ka ne tikai Latvijas uzņēmumiem būs pavērta iespēja darboties Kanādas tirgū, bet arī Kanādas uzņēmumiem pavērsies ES dalībvalstu tirgus.
Nolīgums CETA radījis nebijuša mēroga pilsonisko pretestību gan Eiropas Savienībā, gan Kanādā, ko, izskatot līguma ratificēšanu Latvijā, nav pieļaujams ignorēt. Miljoniem cilvēku ne tikai izgājuši protesta mītiņos un piketos, vākuši parakstus, bet pauduši argumentētu viedokli pētījumos, aprēķinos, zinātniskos apsvērumos, tāpēc būtu vērts tajos ieklausīties pirms lēmuma pieņemšanas, noskaidrojot arī Latvijas sabiedrības un nozaru pārstāvju viedokļus. Simtiem ekonomistu, vides, veselības, juridisko zinātņu un citu speciālistu Kanādā un Eiropā brīdina par CETA apdraudējumiem ļoti daudzām dzīves jomām, jo īpaši nodarbinātībai, mazajai un vidējai uzņēmējdarbībai, dabas un vides ilgtspējai, cilvēku veselībai un demokrātijai kā Rietumu sabiedrības vērtībai. Daudzi Eiropas parlamenti pirms CETA ratificēšanas plānojuši veikt papildu izpēti un diskusijas ar sabiedrību un sociālajiem partneriem, uzņēmējiem, īpaši ņemot vērā, ka nolīguma izstrādes process līdz līguma publiskošanai noritējis lielā slepenībā, aiz slēgtām durvīm.
Slepenība un pārredzamības trūkums CETA sakarā ir radījis daudzas problēmas ES pilsoņu vidū. Arī Latvijā visas iespējamās darbības ap šī nolīguma apspriešanu tikušas veiktas iepriekšējo Saeimas sasaukumu laikā, kamēr vēl nolīgums nav bijis publiski pieejams. Tādejādi, atbildība par diskusijas neesamību sabiedrībā un iniciatīvas trūkums valsts interešu aizsardzībā šī nolīguma apstiprināšanas laikā gulstas uz lēmuma pieņēmēju pleciem. Katram politiķim, kurš ir nolēmis savā apzinātā un atbildīgā balsojumā atbalstīt CETA, ir jāgūst pilns priekšstats par to ietekmi, ko ilgtermiņā atstās šis nolīgums uz Eiropas Savienības attiecīgo dalībvalsti, tās uzņēmējdarbību, vidi un patērētāju tiesībām.
Latvijas mērogā ne Ekonomikas, ne Ārlietu ministrijas nav veikušas nevienu pētījumu CETA ietekmes novērtēšanai. 2016.gada rudenī Saeimas deputāti vērsās pie ārlietu ministra E.Rinkēviča ar virkni precizējošu jautājumu par šī nolīguma tiesiskajām un ekonomiskajām sekām Latvijā, kā arī norādīja uz nepieciešamību veikt nopietnāku CETA ietekmes izvērtējumu, kā tas tiek paredzēts vairākās ES valstīs pirms nolīguma nodošanas ratificēšanai nacionālajos parlamentos. Tā vietā deputāti 2016.gada 10.novembrī saņēma atbildi, ka Ārlietu ministrija novērtētu, ja Saeima pati par saviem līdzekļiem veiktu pētījumu par šī līguma iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Atsaucoties šim ierosinājumam, vairāki deputāti – Inguna Sudraba, Gunārs Kūtris, Silvija Šimfa, Inga Bite un Jūlija Stepaņenko, pirms CETA ratificēšanas aicina Saeimas Ārlietu komisiju veikt izpēti par to, kā CETA potenciāli ietekmēs Latvijas tautsaimniecību. Lai deputātu lēmums būtu atbildīgs un apzināts, ir jāsaprot, ko mēs atņemsim Latvijai, balsojot par CETA.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/D4711B55-3A62-41A9-B694-146D6E56A428/
Mūsu Valentīndienas sveiciens CETA: Lūdzam Saeimas Ālietu komisiju veikt pētījumu par CETA iespējamo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, bez tā nav iespējams pieņemt atbildīgu lēmumu. Vēstulē esam pieminējuši vairākus Eiropas un Kanādas speciālistu pētījumus, kuri apliecina CETA riskus ABĀM pusēm.
…Info avots: https://www.facebook.com/profile.php?id=100005308365667
Deputāti rosina Saeimas Ārlietu komisiju veikt CETA ietekmes izpēti
RELATED ARTICLES
Recent Comments
on “Eurostat”: Latvijā izdevumi “tankiem” lielāki, bet sociālajai aizsardzībai zemāki nekā ES vidēji
on VID detalizēti skaidro: Kurā brīdī naudas pārskaitījums kļūst aizdomīgs un ir apliekams ar nodokli?
on Koalīcijā atšķirīgi viedokļi par rosinājumu liegt transporta atvieglojumus trešo valstu pilsoņiem
on Čekas maisu saturs ar nolūku esot izrevidēts: Trakums ap Čekas maisiem jeb, kas slēpjas aiz maisiem?
on VIDEO: Lēmumu par ūdensmetēja un aizturēto autobusa izrādīšanu 18. novembra parādē pieņēmis Ķuzis
on Tiesībsargs mudina Vējoni uzturēt jautājumu par nepilsoņa statusa piemērošanas izbeigšanu bērniem
on Izbeidz kriminālprocesu par neizpaužamu ziņu atklāšanu, kurā lieciniece bija žurnāliste Margēviča
on Bijušā finanšu policista lieta rāda: ja prokuratūra būtu gribējusi, „oligarhu lietai” būtu rezultāts
on VDI lems, vai sākt administratīvo lietu par bērna nodarbināšanu Valdemāra ielas bruģēšanas darbos
on Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on Tāda tā “demokrātija”: Kamēr vairums pensionāru grimst nabadzībā, daži saņem 19,2 tūkstošus mēnesī
on Tāda tā “Latvijas Attīstībai”: Bijušais politiķis Repše izmisīgi meklē darbu un iestājas zemessargos
on 2.8.2017. plkst. 10 Rīgā notiks diskusija, kurā tiks gatavoti priekšlikumi nabadzības mazināšanai
on 2.8.2017. plkst. 10 Rīgā notiks diskusija, kurā tiks gatavoti priekšlikumi nabadzības mazināšanai
on Saeimas otreizējai caurskatīšanai atdodamais budžets vēl nenozīmēs, ka valdībai izteikta neuzticība
on Saeimas otreizējai caurskatīšanai atdodamais budžets vēl nenozīmēs, ka valdībai izteikta neuzticība
on VIDEO: Eiroskeptiķi pret Latvijas “baltā karoga” svētkiem ES un “Jaunās pasaules kārtības” projektos