“Vienotība” ministru amatiem virza Šadurski, Ašeradenu un Reiru

Rīga, 1.febr., LETA. Partijas “Vienotība” valde šodien nolēma izglītības un zinātnes ministra amatam topošajā valdībā virzīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju Kārli Šadurski, ekonomikas ministra un premjera biedra amatam – Finanšu ministrija parlamentāro sekretāru Arvilu Ašeradenu, bet labklājības ministra amatam – pašreizējo finanšu ministru Jāni Reiru.
Iepriekš “Vienotības” Saeimas frakcija vienojās pa diviem kandidātiem uz katru no šiem amatiem. Izglītības un zinātnes ministra amatam topošajā valdībā tika piedāvāts vērtēt arī tā dēvētā opozicionāru “sešinieka” pārstāvi Intu Dālderi, ekonomikas ministra amatam – Saeimas deputātu, tā dēvētās reģionāļu grupas pārstāvi Viktoru Valaini, bet labklājības ministra amatam – Saeimas deputāti Ilzi Viņķeli.
Jau iepriekš tika pausts, ka ārlietu ministra pienākumus jaunajā valdībā turpinās pildīt Edgars Rinkēvičs (V), bet iekšlietu ministra pienākumus – Rihards Kozlovskis (V).
“Vienotības” deputāti vienojušies, ka tam kandidātam, kurš gūst valdes atbalstu, ir visas 23 frakcijas deputātu balsis, iepriekš uzsvēra partijas līdere Solvita Āboltiņa. Savukārt tas izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts, kurš negūs valdes vairākuma atbalstu, varētu kandidēt uz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja amatu.
Šadurskis ir bijis izglītības un zinātnes ministrs Einara Repšes valdībā no 2002.gada novembra līdz 2004.gada martam. Viņš Latvijas Universitātē ieguvis matemātikas doktora grādu. Šadurskis kā deputāts darbojies vairākos Saeimas sasaukumos, strādājis arī Eiropas Parlamentā, tāpat viņš arī ir profesors Rīgas Tehniskajā universitātē.
Šadurskis jau iepriekš pauda, ka piekristu ieņemt šo amatu arī jaunajā valdībā, ja saņemtu piedāvājumu no paša pārstāvētās partijas “Vienotība”. Politiķis norādīja – ja būtu ministrs, tad pedagogu samaksas jaunais modelis tiktu sagatavots trīs mēnešu laikā, lai pēc tam to varētu izdiskutēt ar iesaistītajām pusēm. Šadurskis ir pārliecināts, ka pedagogu minimālajam atalgojumam jābūt ievērojami augstākam nekā pašlaik un atalgojuma skaitļi varētu būt līdzīgi pašlaik izstrādātā modeļa projektā minētajiem. Politiķis būtu gatavs īstenot arī plašākas reformas, tostarp nepieciešams virzīties uz mūsdienīga skolu tīkla ieviešanu.
Ašeradens bija ievēlēts 10.Saeimā, kā arī ar tā dēvēto mīksto mandātu strādājis 11.Saeimā. Tāpat viņš savulaik pildīja Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus. No 2014.gada viņš ir Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs.
Iepriekš, lūgts nosaukt svarīgākos darbus nākamajam ekonomikas ministram, Ašeradens minēja gāzes tirgus liberalizācijas jautājuma sakārtošanu, investīciju piesaisti, kā arī uzlabojumu veikšanu nodarbinātības politikā. Politiķis skaidroja, ka patlaban dažās tautsaimniecības nozarēs bieži izveidojas darbaspēka pārpalikums, bet tajās, kuras reāli varētu veicināt tautsaimniecības attīstību, novērojams darbinieku trūkums, un šo situāciju vajadzētu mainīt.
Arī Reirs iepriekš strādājis vairākos parlamenta sasaukumos, bija arī īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Aigara Kalvīša valdībā, iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces ārštata padomnieks parlamenta jautājumos, tāpat viņš vadīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Šīs valdības veidošanas laikā Valsts prezidents Raimonds Vējonis bija uzrunājis Reiru kļūt par premjera amata kandidātu. Tomēr Reirs attiecies, norādot, ka arī jaunajā valdībā labprāt turpinātu pildīt finanšu ministra pienākumus.
Kā ziņots, koalīcijas partneri pagājušajā nedēļā vienojās par atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā. Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) jaunajā valdībā varētu būt seši pārstāvji – premjers Māris Kučinskis, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, veselības ministrs Guntis Belēvičs, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kā arī satiksmes ministrs Uldis Augulis.
Savukārt nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK valdībā pārstāvēs pašreizējie ministri – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, kā arī kultūras ministre Dace Melbārde.
Plānots, ka parlaments par jaunās valdības apstiprināšanu varētu balsot 11.februārī.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/F4C63182-1715-4728-BF90-0F8D19E1AA98/