LRA rosina noteikt ministru un premjera kandidātu kompetences prasības

Informāciju sagatavoja Dainis Liepiņš, Saeimas deputāts, Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadītājs.
Latvijas Reģionu apvienība ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, paredzot papildināt likumu ar noteiktām prasībām, kādām būtu jāatbilst personai, ko virza ministra vai ministru prezidenta amatam. Grozījumi likumprojektā paredz noteikt, ka par Ministru kabineta locekli var izvirzīt un apstiprināt personu, kurai ir vismaz otrā līmeņa augstākā izglītība (bakalaura grāds), valsts valodas prasme augstākajā līmenī, prasme brīvi sarunāties kādā no Eiropas Komisijas darba valodām, kā arī ne mazāk kā trīs gadu vadītāja darba pieredze. Tāpat kandidātam ir jābūt motivētam redzējumam par attiecīgās nozares attīstības stratēģiju un tās realizācijas plānu.
Papildus likumprojekts arī paredz, ka Ministru kabineta locekli nevar izvirzīt un apstiprināt personu, kura atzīta par maksātnespējīgu parādnieku.
“Ar šo likuma grozījuma iniciatīvu vēlamies noteikt kritērijus, kuriem būtu jāatbilst ministru un ministra prezidenta amata kandidātiem. Valdības pārstāvim ir jābūt ar noteiktu izglītības, svešvalodu zināšanu un nozares kompetences līmeni, lai sabiedrībai būtu pārliecība, ka konkrētā persona ir spējīga visaugstākajā līmenī pildīt tai deleģētās funkcijas un uzdevumus. Visiem noteikti vēl spilgtā atmiņā ir vairāku augsto amatpersonu uzstāšanās starptautiskā līmenī, kad par viņu svešvalodu zināšanām un izteiksmes veidu smīkņāja gan ārvalstu sabiedrība, gan Latvijas iedzīvotāji. Tas nedara godu valstij un nerada sabiedrības uzticēšanos valsts varai,” uzsver Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš.
Likumprojekta mērķis ir noteikt minimālās prasības Ministru kabineta locekļa amata kandidātam. Šobrīd sabiedrībā valda neizpratne, kāpēc atsevišķiem amatiem tiek noteiktas specifiskas prasības, izraugoties amata kandidātu, taču augstākajām izpildvaras amatpersonām šādas prasības praktiski nepastāv. Latvijas Reģionu apvienība uzskata, ka sabiedrībai būtu jāzina, pēc kādiem kritērijiem tiek izraudzīti Ministru kabineta locekļa amata kandidāti.
Šobrīd “Ministru kabineta iekārtas likuma” 12. pants nosaka, ka par Ministra kabineta locekli nevar izvirzīt un apstiprināt personu, kuru, saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu, nevar pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu un ievēlēt Saeimā. Ministru kabineta locekļa amata kandidātam likumā nav noteiktas prasības ne pēc konkrēta izglītības līmeņa, ne cita veida zināšanām vai pieredzes attiecīgajā jomā, kas var mulsināt sabiedrību un likt domāt, ka augstu amatu kandidātu izraudzīšanās ir paviršs process.
Likumprojekts paredz, ka par Ministru kabineta locekļa amata kandidātu var kļūt persona, kas ieguvusi vismaz otrā līmeņa austāko izglītību, proti, bakalaura grādu. Kandidātam būtu jāpārvalda latviešu valoda augstākajā līmenī, kā arī vismaz viena no Eiropas Komisijas darba valodām, kas ir angļu, franču un vācu, jo minētajām amatpersonām ir jāspēj skaidri un saprotami komunicēt un pārstāvēt Latvijas intereses dažādās Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas Līguma organizācijās.
Tāpat likumprojekts paredz, ka personai, kura vēlas ieņemt augstu amatu, būtu jāpiemīt vadītāja prasmēm. Lai pārbaudītu, vai šim cilvēkam šādas prasmes piemīt, tiek noteikts, ka kandidātam jābūt vismaz trīs gadu vadītāja darba pieredzei, kas var būt iegūta valsts, pašvaldību, privātajā vai nevalstiskajā sektorā. Vadītāja darba pieredzei ir būtiska loma, jo tā parāda, vai potenciālajam ministram vai ministru prezidentam piemīt līdera spējas un vai viņš spēs efektīvi vadīt sev pakļautībā esošos darbiniekus un institūcijas, lai sasniegtu visus izvirzītos mērķus.
Ne mazāk svarīgs nosacījums, ko likumprojekts izvirza amata kandidātam, ir viņa redzējums par attiecīgās nozares attīstības stratēģiju un tās realizācijas plānu. Amata kandidātam ir jāpārzina nozare, kuru šī persona gatavojas pārvaldīt, lai neveidotos gadījumi, kuros ministrs vai ministru prezidents nespēj kompetenti novērtēt situāciju, kā arī saskatīt nozares problēmas un veidu kādā tās varētu risināt. Institūcijas vadītājs nevar būt persona, kurai nav vīzijas par sev pakļautībā esošās institūcijas nākotni un tās iespējamiem uzlabojumiem.
Papildu informācija:
Dainis Liepiņš,
Saeimas deputāts,
Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadītājs
Mob. tālr.: 29220485
E-pasts: dainis.liepins@saeima.lv
Valdis Verners,
Latvijas Reģionu apvienības
vecākais konsultants
Tālr.: 67087240
E-pasts: valdis.verners@saeima.lv
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/27B034D5-421D-4BBF-B6D7-55A81E5C31E8/