Nodoklis dārza būdai 4 reizes lielāks nekā labiekārtotam dzīvoklim Rīgas centrā!

Nekustamā īpašuma nodoklis daudzos rada gan neapmierinātību, gan izmisumu. 2.2.2017 “Latvijas avīzes” lasītāji pauž sašutumu: “Kāpēc par mazu dārza būdiņu jāmaksā četrreiz vairāk nekā par labiekārtotu dzīvokli?!”
Kāds “LA” lasītājs Andrejs stāsta, kā 2003. gadā uzcēlis Carnikavā dārza māju ar platību 40,3 kvadrātmetri.
Kopš pagājušā gada Carnikavas novada pašvaldība apliek šo dārza māju ar nekustamā īpašuma nodokli 1,5% apmērā no tās kadastrālās vērtības. Pērn pašvaldības aprēķinātais nodoklis par šo dārza māju sasniedza 404,77 eiro jeb teju 100% vīrieša vecuma pensijas apmērā. Un tikpat liels par šo ēku, visticamāk, viņam būs jāmaksā arī šogad. Turpretī par labiekārtotu 70 kvadrātmetru dzīvokli Rīgā, Aleksandra Čaka ielā, nodoklis pērn bijis aptuveni četrreiz mazāks – 110,02 eiro.
“Ar šādu paaugstinātu nodokli nedrīkst aplikt dārza mājas, kuras nav piemērotas pastāvīgai dzīvošanai. Dārza māju izmantoju tikai vasarās, trīs līdz četrus mēnešus gadā. Pārējos pavadu dzīvoklī, kurā esmu deklarējis arī savu pastāvīgo dzīvesvietu,” uzskata Andrejs .
“Dārza māju savulaik projektēju un būvēju atbilstoši Carnikavas novada pašvaldības izdotajiem apbūves noteikumiem, citādi es to nemaz nevarētu nodot ekspluatācijā. Ēkā nav apkures un cita labiekārtojuma, kas ļautu dzīvot tajā pastāvīgi. Tāpat no pašvaldības neesmu saņēmis nekādas norādes, ka dārza māja būtu jāpārbūvē pastāvīgai dzīvošanai,” viņš skaidro.
Pēc pašvaldības izdotajiem būvniecības noteikumiem pensionētajam rīdziniekam bija jāuzceļ ēka, kas domāta tikai atpūtai vasarā, tātad nav paredzēta pastāvīgai dzīvošanai. Bet pēc pašvaldības izdotajiem noteikumiem par aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli viņam tur jādeklarē pastāvīgā dzīvesvieta. Ievērojot likumu. Tātad arī pastāvīgi jādzīvo…
Carnikavas novada pašvaldībā pensionārs lūdzis pārskatīt aprēķināto nodokli, kā arī tās izdotos noteikumus par šādu dārza māju aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli, tomēr finanšu vadības nodaļas vadītāja Lulle ziņo, ka nodoklis aprēķināts pareizi un netikšot pārskatīts.
Pēc 2009. gadā Ministru kabinetā apstiprinātajiem noteikumiem par būvju klasifikāciju visas dārza mājas pieskaitītas dzīvojamām. Tāpēc neesot pamatots viņa iebildums par to, ka viņam piederošā ēka domāta dzīvošanai tikai vasarās…
Pēc minētajiem Ministru kabineta noteikumiem, viena dzīvokļa mājām pieder visas vasarnīcas ar koka ārsienām un dārza mājas ar kopējo platību, lielāku par 40 kvadrātmetriem. Viena dzīvokļa mājas tagad ir arī tās dārza mājas, kuras galvenokārt izmantojamas vasarā, ar dažādu materiālu ārsienām, turklāt ar kopplatību līdz 40 kvadrātmetriem.
Vīrietis mēģināja rast palīdzību citās valsts iestādēs, tomēr velti. Finanšu ministrijā tika paziņots, ka pašvaldībām jāievēro nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšana, tomēr tas neaizliedzot tām noteikt savus principus nekustamā īpašuma nodokļa likmes un atvieglojumu noteikšanai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) Andrejam tika skaidrots, ka par šo lietu tiek spriests, bet kamēr ierēdņi ministrijās apmainīsies ar viedokļiem, tikmēr pensionārs turpinās maksāt vairāk nekā 400 eiro lielu nodokli par dārza būdu…
Vēl interesantāk atbildējis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktors E. Valantis. Carnikavas novada pašvaldības izdotie apbūves noteikumi nenosaka dārza mājas īpašnieka tiesības vai pienākumu dzīvot tajā tikai vasarā. Tādējādi tiesiskās paļāvības princips neesot pārkāpts. Savukārt Latvijas būvnormatīvi nenosaka, kā īpašniekam jāizmanto dārza māja – visu gadu vai tikai vasarā…
No visām saņemtajām atbildēm, laikraksts secina:
Pirmkārt, pašvaldības būtībā var aplikt ar šo nodokli, ko un kā vien vēlas. Jātrāpa tikai likumā noteiktajā likmju rāmī – 0,2 līdz 1,5%. Tas nekas, ka par koka būdu bez ērtībām būs jāmaksā vairākkārt lielāks nodoklis nekā par labiekārtotu dzīvokli. Viss būs likumīgi.
Otrkārt, no koka celtā dārza mājiņā bez apkures, ūdensapgādes un citām lab­ierīcībām pensionārs var dzīvot arī ziemā. Ja nedzīvo un nedeklarējas būdā, pats vien vainīgs. Nav pienākuma pārlaist ziemu apkurinātā Rīgas dzīvoklī…
Treškārt, nevienā ministrijā negrib uzņemties atbildību par pašvaldību iesākto rotaļu ar viltus deklarēšanos dārza mājiņās un citās pastāvīgai dzīvošanai nepiemērotās būdās. Diemžēl rotaļas nav tikai Carnikavas novadā. To sāka Rīgā, pēc tam pārņēma arī citās pilsētās un novados.
…Info avots: http://nozagts.focus.lv/news/absurds-nodoklis-darza-budinai-cetras-reizes-lielaks-neka-labiekartotam-dzivoklim-rigas-centra?10880