Bēglis nostrādā vien pusstundu, jo alga “par mazu”

Bēgļi un personas ar alternatīvo statusu līdz šim sūdzējušās, ka nespēj izdzīvot ar 139 eiro pabalstu, taču strādāt darbu ar atalgojumu virs minimālās algas – arī nevēlas. Nodarbinātības aģentūrā atzīst, – patvēruma meklētāji arī izsaka pretenzijas pret mazkvalificēto darbu. Tikmēr vilšanos piedzīvojuši arī tie darba devēji, kas bija devuši iespēju nopelnīt bēgļiem, atsaucoties uz sludinājumiem internetā, vēsta “LNT Ziņas”.
Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā darba meklētāji reģistrēti 33 bēgļi un personas ar alternatīvo statusu, taču tikai trim līdz šim izdevies iekārtoties darbā, otrdien teikts raidījumā.
Piemēram, kādā ēdnīcā Rīgas centrā kā pavāra palīgam par algu 410 eiro vajadzēja strādāt Tarikam, bēglim no Irākas. Taču Tariks te nenostrādāja pat vienu dienu.
Ivars Upenieks, kafejnīcas saimnieks, stāsta: “Viņš pusstundu bija, un tad izdomāja, ka grib lielāku algu, protams, ko mēs nevaram maksāt. Tad viņš apģērbās un aizgāja.”
Darbs Tarikam piedāvāts aiz žēluma, internetā lasot – ar bēgļa pabalsta 139 eiro viņš nespēj izdzīvot, bet Vācijā saņēmis noraidījumu darba vīzai un Rīgā draudēja kļūt par bezpajumtnieku. Bēgļa attieksmi ēdnīcas īpašnieks sauc par necieņu.
“Protams, ka ir vilšanās, jo bijām norunājuši, ka viņš 100% to darīs,” ar savu pieredzi dalās kafejnīcas saimnieks.
Kafejnīcas saimnieks bēglī ir tik ļoti vīlies, ka vairs nevienam citam bēglim darbu nepiedāvāšot.
Zināmā mērā vilšanos piedzīvojis arī optikas salona īpašnieks, kurš ļoti aktīvi centās palīdzēt patvēruma meklētājam no Eritrejas – Filmonam. Bēglis te nostrādāja divus mēnešus, bet decembrī pazuda.
“Pateica, ka viņš pieņēmis lēmumu – tanī dienā sakot, ka parīt – doties no Latvijas projām, un līdz ar to mums darba attiecības vajadzēja izbeigt dažu dienu laikā. Viņš devās uz Vāciju un, kā viņš teica, pēc tam uz Franciju,” stāstīja Kossovičs.
Salona īpašnieks vērtē – bēglim no Eritrejas neesot bijis iemesla sūdzēties par algu, jo strādājis ofisa darbu.
“Atzīšu, viņā mēs ieguldījām daudz vairāk nekā tādā vidusmēra mūsējā darbiniekā, sākot no darba vides pielāgošanas, apmācībām. Tāpēc bija tāds sarūgtinājums, nolaidās rokas uz pāris dienām,” atzina Kossovičs.
No NVA reģistrētajiem darbu izdevies atrast retajam.
“Īpašas pūles pielikām, atradām darbu lielveikalā, kur cilvēks strādāja par palīgstrādnieku. Vēl viena persona tika iekārtota darbā šūšanas cehā, bet diemžēl, iepazīstoties ar darba pienākumiem un darba apstākļiem, persona saprata, ka tas īsti nav viņai pa spēkam,” stāstīja NVA vadītāja Evija Simsone.
Problēmas ir ar sievietēm, kuras nespēj pierast pie astoņu stundu darba režīma, jo savās izcelsmes valstīs kultūras īpatnību dēļ nebija strādājušas vispār. Savukārt patvēruma meklētāji ar augstāko izglītību atsakās strādāt mazkvalificēto darbu, taču strādāt specialitātē liedz nespēja runāt latviski.
“Mēs tomēr mēģinām viņus pārliecināt sākotnēji strādāt vienkāršāku darbu, lai viņi varētu uzturēt sevi šeit un tagad un plānot savu karjeras izaugsmi nākotnē. Protams, viņi uzsver, ka viņi grib iegūt darbu profesijā. Tas diemžēl nav iespējams, uzreiz atbraucot, iegūt darbu specialitātē,” norādīja NVA projektu vadītāja Antra Jansone.
…Info avots: http://nozagts.com/news/darba-deveju-skaudra-pieredze-beglis-nostrada-vien-pusstundu-jo-alga-par-mazu?9992