Par militāru uzbrukumu Latvijai bīstamāka ir degradēta sabiedrība, uzskata kādreizējais ASV vadošais terorisma apkarotājs

Guna Gleizde
Jaunais “Baltic International Bank” (BIB) padomes loceklis Kofers Bleks nav tipisks baņķieris – viņa karjeras spilgtākie brīži saistīti ar izlūkošanu Āfrikā vai karu pret terorismu Afganistānā. Vēl nesen viņš tika minēts kā viens no kandidātiem Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) vadītāja krēslam jaunāASV prezidenta Donalda Trampa administrācijā. Tomēr bijušais ASV CIP pretterorisma vienības vadītājs apgalvo, ka terorisma apkarošanai un banku nozarei ir ne viena vien kopīga iezīme.
Saruna ar portālu “Delfi” notiek mēnesi pēc Bleka stāšanās amatā BIB padomē. Viņš Rīgā ieradies, lai apmeklētu trešo padomes locekļu sanāksmi. Sevi raksturo, sakot, ka “atvaļinājies no valsts pārvaldes”. Uzņēmums, kuru viņš pārstāvēja pēc aiziešanas no CIP un vēlāk arī no ASV valdības – “Blackbird Technologies” – tika pārdots aizsardzības nozares milzim “Raytheon”. Izvērtējot, ko vēlētos darīt tālāk, Bleks kļuva par valdes locekli biotehnoloģiju uzņēmumā “Northwest Biotherapeutics”. Viņš stāsta, ka ASV viņu uzrunājuši BIB sadarbības partneri. “Es saausos, kad runa ir par valstīm, kur es neesmu bijis,” Bleks pamato, kādēļ iespēja strādāt Latvijā viņam likusies interesanta.
“Es atbraucu, un tiešām biju gaidījis ko citu. Es biju gaidījis kaut ko pelēku, tumšu un nomāktu. Bet patiesībā jūs varētu izaicināt Vīni. Jo īpaši, [mani pārsteidza, ka] cilvēki ir tik šokējoši jauki. Man rādītājs vienmēr ir tas, vai viesmīļi un pārdevēji ir laipni. Ja es viņiem pasaku, ka esmu amerikānis, un viņi joprojām ir jauki, tas tiešām ir kaut kas jauns,” viņš smejas. Bet vēl vairāk viņu pārsteigušas vietējo iedzīvotāju valodu zināšanas, kas brīžiem apmānījušas pieredzējušo izlūkdienesta profesionāli, kurš noturējis rīdziniekus par amerikāņiem. BIB vadību viņš raksturo kā augstu principu labus cilvēkus, kas cenšas strādāt sarežģītos apstākļos, tādēļ darba piedāvājums viņam šķitis saistošs. Savukārt aizdomas par bankas iesaisti aizdomīgos darījumos Bleks notrauš, apgalvojot, ka kredītiestāde strādā, lai izslēgtu netīras naudas nonākšanu tajā. Kā noprotams, nodrošināšanās pret to būs viens no bijušā spiega un terorisma apkarotāja pienākumiem.
“Neatkarīgi no tā, vai tā ir vēža izpēte, biotehnoloģijas vai bankas, ir apbrīnojami, ka viņi ir tik dziļi iegrimuši savā amatā un prasmēs, ka vienmēr nāk par labu, ja atnāk kāds no malas un saka: “Vai jūs esat domājuši, ka to varētu darīt šādi?” Atbilde vienmēr ir: “Nē, neesam.””
Kādas ir pretterorisma un banku nozares līdzības?
Cik jums ir laika? Patiesībā [nozares] ir šokējoši līdzīgas. Pretterorismā es pavadīju pēdējos 12 savas karjeras gadus [CIP], bet pirms tam strādāju citās [izlūkošanas] jomās. Liela nozīme pretterorismā ir tam, ko tagad sauc par finanšu pretterorismu.
Kad es sāku savu karjeru, tad ja finanšu jomā eksistēja terorisma apkarošana, tad ļoti nedaudz. Es biju atbildīgais, bet man nebija īpašas vēlmes pie tā ķerties, jo tas ir laikietilpīgi, patērē lielus cilvēkresursus un ir dārgi. Tajā laikā tu centies apsteigt un apturēt teroristus, pirms viņi nogalina cilvēkus.
Viņi plastmasā ietina kaudzēm naudas, slēpa to sienās, paletēs, lidmašīnās.
Mūsu uzraugi – Senāts un Kongress – tajā bija ļoti ieinteresēti narkotiku apkarotāju panākumu dēļ. Viņu pieeju kādu laiku atspoguļoja teiciens: “Sekojiet naudai.” Rietumu puslodē narkotiku tirgotāji bija tik veiksmīgi, ka nelikumīgi iegūto līdzekļu pārvietošanas jautājums bija loģistikas problēma. Viņi plastmasā ietina kaudzēm naudas, slēpa to sienās, paletēs, lidmašīnās. Lai noskaidrotu, kas aiz tā stāv, taktika bija sekot naudai, kam galu galā vajadzēja aizvest pie priekšnieka.
Mani mudināja [uz pretterorismu] skatīties šādā veidā, ko es arī darīju. No vienas puses, to ir iespējams izdarīt, tomēr pretēji narkotiku biznesam nav nepieciešams daudz naudas, lai nogalinātu cilvēkus.
Viens no jautājumiem bankām, jo īpaši bankām Latvijā un tām, kas nav korespondentbankas, ir regulatora un ASV intereses. Ne tikai tās, kas attiecas uz naudas atmazgāšanas, bet arī terorisma finansēšanas novēršanu.
…Info avots: http://m.delfi.lv/bizness/article.php?id=48323287