Pauls: Cilvēki grib dzīvot, nevis izdzīvot! Vells, kas te darās?

Sava jubilejas gada noslēgumā Raimonds Pauls intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei stāsta par savu dzīvi, melnajiem brīžiem, politiku un realitāti, kurā dzīvo ikviens no mums. “Cilvēki grib dzīvot, nevis izdzīvot, viņi grib priecāties par dzīvi. Izdzīvošana – tas skan ļoti slikti. Cilvēkus spiež pie zemes valdošo nevērība un ārprātīgā birokrātija. Ministrijas pilnas ar ierēdņiem, kas neko nedara,” skumji norāda Maestro.
“Mans gadskaitlis ir tāds… ietekmīgs,” atklāj Maestro, pats brīnīdamies, ka pagurumu nemaz nejūtot: “Viens otrs saka: man ir astoņdesmit, es vairs nevaru pakustēties. Tad, to dzirdot, man paliek jocīgi ap sirdi, jo tā slodze, kurai pats sevi esmu pakļāvis, ir milzīga, un es vēl kustos,” viņš noteic.
Melnākais brīdis – Krājbanka
Tautā iemīļotais komponists atklāj, ka dzīvē bijuši arī melnie brīži:
“Viens no melnākajiem brīžiem zādzība Krājbankā. Tur zaudēju visus iekrātos līdzekļus, kas man bija domāti vecumdienām. Tas notika tajā laikā, kad valdībā bija Dombrovskis, Vilks, Reirs… Ko viņi izdarīja, lai palīdzētu cilvēkiem, kas zaudējuši naudu Krājbankā? Neko. Izņemot to, ka ielika savējo likvidatoru. Zelta amats, miljoni ne par ko!” dusmojas Pauls.
Kopā tas bija mūsu valdības “veiksmes stāsts”. (…) Bet kāpēc es to stāstu? Tāpēc, lai jūs saprastu, kālab tik intensīvi tagad strādāju: lai atpelnītu to, ko esmu zaudējis. Varbūt, ka tā summa, ko pazaudēju, priekš biznesmeņiem nav nekāda lielā, bet priekš viena vidusmēra latviešu inteliģenta – diezgan pieklājīga. Tie, kuri nolaida uz grunti Krājbanku, tagad sēž Briselē – labos amatos, tikai nezinu, ko viņi tur dara.
Sūdzies kam gribi – ko tas dos?
Pauls pukojas arī par viesnīcu, kas uzcelta tieši pretī viņa mājas logiem:
Pirms daudziem gadiem man piešķīra dzīvokli. Astoņus gadus laikraksts Diena rakstīja, ka esmu nozadzis valstij dzīvokli. Pacietīgi to visu lasīju un nolādēju to dienu, kad vispār piekritu saņemt to dzīvokli: tas bija vecs grausts, tur vajadzēja ieguldīt milzu naudu remontā. Pirms neilga laika mūsu iekšpagalmā sākās būvniecība: sāka celt viesnīcu. (…)Tagad dzīvoklī visu dienu jāsvilina elektrība. (…) Sūdzies, kur gribi, neviens neko neņem vērā.Agrāk bija tā: ja avīzē ieraksta, tad – viss! Galvas lido!
Kā gaišākos mirkļus komponists nosauc koncertu ar Marisu Jansonu, ierakstu diskā un koncertu ar Elīnu Garanču, koncertu ar kori Latvija un Māri Sirmo un citus pasākumus:
Tagad, to visu kopumā apskatot, vai tad man būtu gadiem jādiedelē valsts atbalsts? No vienas puses – viss ir labi, kad tu izej uz skatuves, publika tevi pieņem, bet, no otras puses, tu domā – vells, kas te darās?! Cik tas viss ilgi ies? Kad beigsies cilvēku pacietība? Ne bez iemesla sākas visādas runas par protesta akcijām. Bet negribas taču, lai viss tik tālu aiziet. Mēs jau vienreiz 13. janvārī piedzīvojām grautiņu.(…) Kur tad šodien ir visi tie varoņi, kas grasījās tautu vest uz gaišo nākotni? (…) Cilvēki ir ļoti neapmierināti ar to, kas notiek. Galvenais – kā pelnīt naudu?
Latvijai trūkst līderu
Pauls ir kritisks arī pret Latvijas simtgades sagatavošanās pasākumiem:
Neviens taču nav pret to, ka vajadzētu atzīmēt simtgadi. Bet izskatās, ka daudzi ņems to naudiņu tikai tāpēc, lai saņemtu, un simtgades birku saviem pasākumiem pielipinās tikai tā, skata pēc. (…) Vajadzētu atsijāt tos daudzos aktīvistus, kas tagad aplipuši ap Latvijas valsts simtgades svinībām. Visiem, protams, gribas naudu.
Par vēlēšanām Maestro vēl nedomājot – kad vajadzēšot balsot, tad arī domāšot.
Bet tur iekšā esmu jau bijis,man to vairs nevajag, uzskatu to par savu kļūdu.(…)Visi gudrinieki tagad runā par reformām, bet vienlaikus baidās no tām, jo zina:reformas beigu beigās vērsīsies pret to veicēju.
Viņš norāda – Arī izglītības ministrs Ķīlis reiz gribējis veikt reformas, taču saskāries ar milzīgu pretestību. Pauls norāda – mums trūkst līderu.
Savulaik politisko gājumu spoži uzsāka Andris Šķēle. Arī Ivars Godmanis. Viņi abi ir personības. Tomēr Godmanis tik daudz salaida grīstē…Tagad es redzu, ar kādām grūtībām valsts amatos tiek meklēti cilvēki. Nevar atrast! Pat Valsts prezidentu meklē. Ja varētu nosaukt vismaz trīs gudrus cilvēkus, bet nav jau to vārdu! Un, ja kāds arī no laba prāta piekristu, tad nepaietu ne pāris nedēļas, ka viņš tiktu aplikts ar mēsliem tādā biezumā, ka par maz neliktos…
Nobeigumā Pauls atceras kādu jautru brīdi:
Bet ko tikai par slikto…Labāk kādu iznesiet cauri.Kad es sēdēju Saeimā, atceros, Solvita Āboltiņa piedalījās TV konkursā Dejo ar zvaigzni. Pēc katras dejas žūrija balsoja, paceļot latiņu ar atzīmi. Man daudz nevajadzēja… Solvita uzstājās Saeimā ar runu, es pa to laiku sagatavoju papīra lapas, uz kurām bija uzrakstīti cipari – atzīmes. Solvita pabeidza runu, mēs pacēlām lapiņas ar atzīmēm… Deputāti bija vienotā sajūsmā. Vismaz tajā brīdī.
…Info avots: http://nozagts.com/news/pauls-cilveki-grib-dzivot-nevis-izdzivot-vells-kas-te-daras?9782