Valdības rekets un kā tēvzemieši pie Jūlija Krūmiņa “algu pelnīja”

Pirmdien, 2016.gada 12. decembrī, tika prezentēti uzņēmēja Jūlija Krūmiņa memuāri “Iļģuciema pašpuikas stāsti”. Daudzus pārsteidza tas, ka memuāri ir vairāk intriģējošs dzīvesstāsts, nevis skandalozs vēstījums par politikas aizkulisēm. Tomēr arī memuāros var atrast pa kādam spilgtam politiskam gājienam. Pietiek.com publicē Krūmiņa grāmatas fragmentu, kurā atklāj, kā “tēvzemiešu” politiķis Juris Dobelis saņēmis “algu” no Krūmiņa uzņēmuma.
PIETIEK.COM piedāvātais fragments no Jūlija Krūmiņa memuāriem “Iļģuciema pašpuikas stāsti”.  
„Latvijas politika kļuva tik prasta kā pažarnieka bikses. Tautas frontes ideologus un inteliģenci malā sāka stumt izveicīgie ekskomjaunieši, tādi kā Latvijas komjaunatnes centrālas komitejas pirmais sekretārs Jānis Urbanovičs, Andris Ameriks, Valērijs Kaiģu», kā ari Ziedonis Čevers, kas padomju laikā darbojās PSKP, bijis LĻĶJS Rīgas komitejas pirmais sekretārs 1988. un 1989. gadā, Andrejs Panteļējevs, kas bijis LVU komjaunatnes organizācijas sekretārs, kā arī kompartijas biedrs. Un, protams, Latvijas politikas un biznesa krusttēvs Aivars Lembergs…
Šo nešaubīgi spējīgo jauniešu sarakstu var turpināt, un laika gaitā parādīsies vēl citi darboņi, kuriem sveša bija rūpē par valsts labklājību. Viņi nāca piebāzt savas kabatas un kļūt par miljonāriem. Par tādiem daudzi ari kļuva.
Mans nolūks nav šos cilvēkus tiesāt. Tie bija laiki, kad bija grūti sadzīvot ar savu sirdsapziņu un melīgās, zaglīgās sistēmas realitāti.
Deviņdesmitajos gados Latvijā augstu vilni sita rekets. Turklāt ne tikai noziedzīgajās aprindās – tajā laikā sākās ari valdības rekets.
Biju jau uzbūvējis naftas termināli, kurā pārkrāva pusotra miljona tonnu degvielas un 100 000 tonnu uzbeku kokvilnas gadā. Peļņa no katras degvielas tonnas bija desmit dolāru, no kokvilnas tonnas – 24 dolāri. Kopumā pelnīju ap 10 000 000 dolāru gadā. Un viena otra partija gribēja, lai es savā peļņā dalos ar viņiem.
Bija daži spēcīgi uzbraucieni no mūsu valdības, no partijas TB/LNNK, kad gribēja aiztaisīt ciet mūsu noliktavas. Muitas priekšnieks toreiz bija Vigo Leitholds – aktīvs TBlLNNK biedrs. Viņa darbinieki uzrakstīja divus aktus: kaut kur neesot ugunsdrošība tāda, kādu vajag; citur žogā caurums utt., un mūs brīdināja: ja būs trešais akts, noliktavas būs jāslēdz.
Lai nekas ļauns nenotiktu, tēvzemieši man pieprasīja katru mēnesi maksāt 10 000 dolāru. Es teicu, tā nauda ir jānopelna, un es jums to nedošu! Man nebija žēl to desmit tūkstošu, man vienkārši riebjas izspiedēji, tādēļ pat nepainteresējos, vai man tā nauda būtu oficiāli jāieskaita partijai kā ziedojums vai jānes kādam pakalpiņam skaidrā naudā. Lai atrisinātu šo situāciju, uzrunāju Vili Krištopānu, viņš tikai atjokojās sev raksturīgajā manierē un pārmeta man situācijas pārspīlēšanu, taču apsolīja izrunāties ar atsevišķiem TB/LNNK pārstāvjiem.
Radušās neskaidrības tika atrisinātas, man ļāva strādāt, taču tika norunāts: man trīs gadus jāmaksā 300 latu alga ik mēnesi tēvzemietim Jurim Dobelim. Tā Dobeļa kungs trīs gadus katru mēnesi cītīgi nāca uz Man-Tess un no mana grāmatveža Stepiņa saņēma 300 latu. Reiz, ejot garām apsardzes telpai, dzirdēju, ka darbinieki gardi smej. Ienācu apskatīties. Šie man rāda novērošanas kameru ierakstus no gaiteņiem – Dobelis iziet gaitenī no grāmatvedības un rūpīgi pārskaita iedoto naudu…”
…Info avots: http://nozagts.com/news/julija-krumina-memuaru-fragments-ka-tevzemiesi-pie-krumina-algu-pelnija?9731
Deviņdesmitajos gados Latvijā augstu vilni sita rekets, turklāt ne tikai noziedzīgajās aprindās – tajā laikā sākās arī valdības rekets. Tā savā grāmatā “Iļģuciema pašpuikas stāsti” raksta skandalozais pašmāju uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš, kuru šoruden aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Grāmatā nav par citiem, bet mani pašu, uzsvēris Krūmiņš. Tomēr viņa memuāros netrūkst arī spilgtu epitetu un stāstu par sabiedrībā atpazīstamām personām. Daudz kritizēti par oligarhiem dēvētie Ventspils mērs Aivars Lembergs un ekspremjers Andris Šķēle, un viņu, kā grāmatā raksta Krūmiņš, – noziedzīgie grupējumi.
“Viņi izmantoja Latvijas valsti, lai iegūtu bagātību sev, padarot tautu nabadzīgu (..) Bet, ja runājam par Lembergu… Kā tikai viņš nav saukts: par Napoleonu, Hūti, Hercogu, bet manā skatījumā viņš ir vienkārši bandīts.”
Šķēle un Lembergs šos pārmetumus noliedz. Intervijā telekanālam LNT Lembergs sacījis: “Juļčiks jau vienmēr ir bijis tāds ekstravagants personāžs, un viņš ir šausmīgi pārdzīvojis, ka es atteicos kalpot viņa interesēm. Viņš plātījās, ka viņam ir nopirkta prokuratūra un Valsts ieņēmumu dienests, un Vides pārvalde. Un brīžiem tā arī izskatījās. Kad es biju pie viņa terminālī, pirms gadiem 15, tur no vienas caurules tecēja šķidrums. Es viņam jautāju: “Juļčik, kas tev tek?” Viņš saka: “Nu benzīns.” Jūs saprotat, ko nozīmē, ka benzīns tek terminālī? Es prasu, kā tas var būt. Viņš saka: “Ai, zini, man ugunsdzēsēji, Vides dienests nopirkts utt.” Tas ir viņa skats uz dzīvi, viņš domā, ka, ja viņam nauda kabatā, tad visai pasaulei viņam jāpakļaujas,” sacījis Lembergs.
10 000 ASV dolāru mēnesī
Savā grāmatā Jūlijs Krūmiņš vienu nodaļu veltījis tēmai – valdības rekets. Tajā pamatā rakstīts par vienu politisko spēku – TB/LNNK.
“Biju jau uzbūvējis naftas termināli, kurā pārkrāva pusotra miljona tonnu degvielas un 100 000 tonnu uzbeku kokvilnas gadā. Peļņa no katras degvielas tonnas bija desmit dolāru, no kokvilnas tonnas – 24 dolāri. Kopumā pelnīju ap 10 000 000 dolāru gadā. Un viena otra partija gribēja, lai es savā peļņā dalos ar viņiem. Bija daži spēcīgi uzbraucieni no mūsu valdības, no partijas TB/LNNK, kad gribēja aiztaisīt ciet mūsu noliktavas. Muitas priekšnieks toreiz bija Vigo Leitholds – aktīvs TB/LNNK biedrs. Viņa darbinieki uzrakstīja divus aktus: kaut kur neesot ugunsdrošība tāda, kādu vajag; citur žogā caurums utt., un mūs brīdināja: ja būs trešais akts, noliktavas būs jāslēdz,” raksta Krūmiņš.
“Lai nekas ļauns nenotiktu, tēvzemieši man pieprasīja katru mēnesi maksāt 10 000 dolāru. Es teicu, tā nauda ir jānopelna, un es jums to nedošu! Man nebija žēl to desmit tūkstošu, man vienkārši riebjas izspiedēji, tādēļ pat nepainteresējos, vai man tā nauda būtu oficiāli jāieskaita partijai kā ziedojums vai jānes kādam pakalpiņam skaidrā naudā. Lai atrisinātu šo situāciju, uzrunāju Vili Krištopānu [tā laika Ministru prezidents], viņš tikai atjokojās sev raksturīgajā manierē un pārmeta man situācijas pārspīlēšanu, taču apsolīja izrunāties ar atsevišķiem TB/LNNK pārstāvjiem,” teikts grāmatā.
“Radušās neskaidrības tika atrisinātas, man ļāva strādāt, taču tika norunāts: man trīs gadus jāmaksā 300 latu alga ik mēnesi tēvzemietim Jurim Dobelim. Tā Dobeļa kungs trīs gadus katru mēnesi cītīgi nāca uz Man-Tess un no mana grāmatveža Stepiņa saņēma 300 latu. Reiz, ejot garām apsardzes telpai, dzirdēju, ka darbinieki gardi smej. Ienācu apskatīties. Šie man rāda novērošanas kameru ierakstus no gaiteņiem – Dobelis iziet gaitenī no grāmatvedības un rūpīgi pārskaita iedoto naudu,” grāmatā raksta Krūmiņš.
Viņš arī secina, ka “diemžēl TB/LNNK nemainās laikmetam līdzi – tas joprojām ir politiskais spēks, kurš turpina parazitēt uz sabiedrības rēķina, manipulējot ar latviešu patriotiskajām jūtām. Tas ir ļaundabīgs audzējs, kuru neiespējams izoperēt no Latvijas valsts pārvaldes. Kad redzu televīzijā, kā un jau bijušais uzņēmējs Roberts Zīle, kurš paņēma kredītā miljonus SIA “Gaujas granulas” attīstībai un bankrotēja, māca, kā būvēt Latvijas valsts ekonomiku un piesaistīt investīcijas, gribas televizoram mest ar tupeli. Sabiedrībai būtu vairāk labuma, ja Zīle atsāktu spēlēt ģitāru un izveidotu duetu ar Kombuļu Inesi.”
Laventa ēna
Krūmiņa memuāros nav žēlots arī Zīles partijas biedrs, ekspremjers Guntars Krasts. “Saistībā ar “Ventspils naftas” privatizāciju, pateicoties Lembergam, par premjerministru kļuva Guntars Krasts, kura uzdevums bija parakstīt pēdējos privatizācijas dokumentus, un pēc tam izmeta viņu ārā,” minēts Krūmiņa grāmatā.
Krasts sarunā ar telekanālu LNT minēto kategoriski noliedzis un Krūmiņa nepatiku pret sevi saistījis ar to, ka savulaik esot ieņēmis asu pozīciju attiecībā pret bēdīgi slaveno bankrotējušās “Bankas Baltija” padomes priekšsēdētāju Aleksandru Laventu. “Tā kā Jūlijs Krūmiņš patiesībā [par] lielu daļu sava biznesa ir pateicīgs tieši Laventam – viņš ir darbojies kā Laventa tāds kā aģents, kā darbinieks brīžiem – acīmredzot tas naids, tā nepatika nāk no turienes,” telekanālam sacīja Krasts.
“Delfi” jau ziņoja, ka 12. decembra, vakarā restorānā “Bibliotēka No.1” pulcējās skandalozā pašmāju uzņēmēja Jūlija Krūmiņa draugi, ģimenes locekļi, paziņas un citi, lai atzīmētu miljonāra memuāru “Iļģuciema pašpuikas stāsti” iznākšanu. Grāmatas prezentācijā Krūmiņš pastāstīja, ka grāmatu veltījis saviem bērniem un mazbērniem, un gandrīz visi viņa tuvākie ģimenes locekļi arī bija klāt lielajā dienā, kas uzņēmējam bija dubulti svētki – memuāru atvēršanai bija izvēlēta viņa 73. dzimšanas diena.
“Delfi” jau ziņoja, ka iepriekš LTV raidījumā “1 pret 1” Krūmiņš, kuru aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, izteicies, ka savulaik viņa uzņēmuma “Man-Tess” iecerēto termināļa projektu Rīgā esot nobremzējis tieši Andris Šķēle, kurš pieprasījis divu miljonu eiro kukuli. Kukuli viņa vārdā pieprasījis tā laika Rīgas domes darbinieks Edmunds Krastiņš. “Es neesmu lohs un man ir spīts,” atzina Krūmiņš, norādot, ka kukuli nav devis un viņa projekts Rīgas domes gaiteņos tā arī nogremdēts.
Taujāts, kāpēc par šiem notikumiem nav vērsies varas iestādēs, Krūmiņš sacīja: “Jūs domājat, ka prokuratūrā nav savu cilvēku? Grūtups darīja visu ko. Salabināja Šķēli ar Lembergu. Es savā grāmatā nevienu neapsūdzu. Es stāstu – kā man gāja savā biznesā. Esmu darbīgs cilvēks, bet man Latvijā neļāva neko darīt. Latvijā uzņēmējs – tas ir lamuvārds. Tas nav pozitīvais tēls. Internetā nav neviena laba vārda, ka Krūmiņš ir labais zēns. Žēl.” Uzņēmējs arī sūrojās, ka viņš interneta vidē tiekot saukts par čekistu.
Savukārt ekonomists Edmunds Krastiņš portālam “Delfi” sacīja, ka Jūlijs Krūmiņš ir parasts blefotājs, kura teiktajā nav nekādas patiesības. “Man nav pat ko komentēt par tādiem murgiem. Tāpat viņš var pateikt, ka es suņus ēdu. Viņš jau pēdējos sešus, septiņus gadus par to runā un ir sarunājis 100 un vienu lietu,” sacīja Krastiņš.
…Info avots: http://www.delfi.lv/news/national/politics/julija-krumina-gramata-valdibas-rekets-un-300-latu-alga-tevzemietim.d?id=48292627