Ceturtdaļa strādājošo Latvijā patiesībā ir vergi

Dzintars Zaļūksnis
Eiropas savienības (ES) statistikas departamenta “Eurostat” jaunākie dati, kas apkopoti par 2014. gadu, uzrāda: Latvijā katrs ceturtais jeb 25,5% strādājošo saņem mazu algu – atbilstoši “Eurostat” metodikai par tādu tiek uzskatīta darba samaksa, kuras apmērs ir mazāks nekā 2/3 no vidējās darba samaksas valstī.
Šajā apkaunojošajā reitingā Latvija ir priekšā visai ES. Neko daudz nemierina tas, ka arī abas pārējās Baltijas valstis šajā ziņā ir starp “pirmrindniecēm”: Lietuvā vergu algas saņem 24%, Igaunijā – 22,8% strādājošo. Rumānijā par nabagiem tiek uzskatīti 24,4%, Polijā 23,6%, Vācijā 22,5%, Īrijā 21,6%, bet Lielbritānijā – 21,3% strādājošo.
Jūs varētu pārsteigt tas, ka tik “augstu” ierindotas Vācija, Īrija un Lielbritānija, bet… šajā vietā der apskatīties informāciju, kādas tad ir vidējās neto algas ES valstīs. Tāpēc piedāvājam jums vidējo neto algu salīdzinājumu pa ES valstīm 2016. gadā (eiro mēnesī). Datu avots ir Eiropas Komisija (pirmās astoņas “vergturu” valstis ir Vācija, Īrija, Lielbritānija, Igaunija, Polija, Latvija, Lietuva, Rumānija).
Luksemburga     3149
Dānija          3100
Zviedrija       2560
Somija          2335
Vācija          2225
Francija        2180
Nīderlande      2158
Īrija           2129
Austrija        2124
Lielbritānija   2113
Beļģija         2091
Itālija         2033
Spānija         1754
Kipra           1574
Slovēnija       1092
Grieķija        1069
Malta           1021
Portugāle       1001
Igaunija        903
Čehija          793
Horvātija       742
Polija          723
Slovākija       708
Latvija         664        
Lietuva         585
Ungārija        570
Rumānija        463
Bulgārija       382
Tādējādi “vergu” cena ES valstīs jūtami atšķiras. Tā “līdervalstī” Latvijā ceturtā daļa strādājošo saņem neto algu, kas ir zemāka par 442,7 eiro mēnesī. Rumāņu “vergi” saņem algas, kas zemākas par 308,7 eiro mēnesī, Lietuvā – 390 eiro mēnesī. Pārējās valstīs gan “verdzības” cena ir augstāka: Polijā – 482 eiro, Igaunijā – 602 eiro, Vācijā – 1483,3 eiro, Īrijā – 1419,5 eiro, Lielbritānijā – 1408,7 eiro mēnesī.     
Vismazāk strādājošo, kas saņem mazu atalgojumu, bijis Zviedrijā (2,6%), Beļģijā (3,8%), Somijā (5,3%), Dānijā (8,6%), Francijā (8,8%) un Itālijā (9,4%). Interesanti ir tas, ka, Zviedrijā, Dānijā, Itālijā un Somijā “minimālā alga” nemaz nepastāv – t.i., neviens likums nenosaka, mininmālo mēneša vai stundas likmi. Tas nozīmē, ka faktisko algu lielums ir vairāk atkarīgs nevis no likumā noteiktas “minimālās algas”, bet gan no uzņēmējdarbības kultūras un demokrātijas attīstības pakāpes. Patīk mums tas vai nē, bet Latvijā abas šīs lietas ir ļoti abstraktas.  
Starp citu, atbilstoši “Eurostat” metodikai izsakot algas pirktspējas paritātes standartos (PPS) – tie izslēdz cenu atšķirību ietekmi valstu starpā, 2014. gada oktobrī Latvijā vidējā stundas darba samaksas likme bija 5 PPS, un tā ir trešā zemākā ES – aiz Bulgārijas (3,6 PPS) un Rumānijas (4 PPS). Lietuvā vidējā stundas darba samaksa bija 5,1 PPS, bet Igaunijā – 6,6 PPS. Vislielākā stundas darba samaksas likme bija Dānijā (18,5 PPS), Īrijā (18,4 PPS), Beļģijā (15,4 PPS), Vācijā un Luksemburgā (abās valstīs 15 PPS), Nīderlandē un Zviedrijā (abās valstīs 14,5 PPS).
Tātad vairāk nekā 10 gadus Latvijā valdošie politiķi ir “centušies” tuvināt mūsu valsti ‘Eiropas standartiem”, bet čiks vien ir sanācis. Mēs varam konstatēt, ka labklājības ziņā mums ātri tuvojas Rumānija, bet abi kaimiņi – gan Igaunija, gan (fui, kāds kauns!) Lietuva no mums pamazām attālinās.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/ceturtdala-stradajoso-latvija-patiesiba-ir-vergi