Bērna pabalsts Latvijā 3 reizes mazāks nekā kaķim

Igors Meļņikovs
„Latvijā bērns izmaksā valstij trīsreiz lētāk nekā kaķis,” ar rūgtu ironiju atzīst daudzbērnu ģimeņu biedrības priekšsēdētājs Imants Keišs. Septiņu bērnu tēvs, kuram ir 12 mazbērni, kopš 1989.gada darbojas biedrībā. Viņš zina, ko runā.
„Man šajos gados sakrājies daudz dažādu pētījumu un vienkāršu cilvēku stāstu. Ja tos pārrēķina papīra svarā, sanāk 35 kilogrami, – turpina Imants, – taču kuru gan tas interesē? Pašreizējās varas iestādes uzskata par labāku vispār aizmirst daudzbērnu ģimeņu problēmu. Rodas iespaids, ka valstī darbojas slepena tautas iznīcināšanas programma. Nesen lasīju statistikas prognozes, kurās teikts, ka pēc dažiem gadu desmitiem latvieši vispār var izzust kā tauta , ja varas iestādes turpinās iet to pašu ceļu, kuru tās mēro jau 25 gadus. Kas labs ir paveikts to ģimeņu labā, kas audzina bērnus, vēl jo vairāk nevis vienu vai divus, bet gan piecus-septiņus un vēl vairāk? Nekas! Paskatieties, cik valsts maksā mēnesī par vienu bērnu? 11 eiro! Viena kaķa uzturēšanai patversmē mēnesī tiek iztērēti 35-40 eiro, suņa uzturēšanai – 50 eiro. Tādēļ arī saku, ka pie mums viens bērns izmaksā vienu trešdaļu no atvēlētā kaķim, divi bērni izmaksā tikpat, cik divas trešdaļas kaķa un tikai triju bērnu uzturēšanai tiek izmaksāts tikpat, cik vienam kaķim, taču mazāk nekā suņa uzturēšanai. Vai tas ir normāli? Savukārt deputāti ir akceptējuši kārtējo izdevumu palielināšanu militārajiem mērķiem, „trūcīgajiem” valsts kancelejas darbiniekiem algu paaugstināja par 500 eiro, arī sevi nepiemirsa, paaugstinot darba algas arī sev, mīļajiem. Tādēļ es kopā ar partijas „Eiroskeptiķu – Rīcības partija biedriem ierados uz piketu pret jauno budžetu. Valsts galvenais finanšu dokuments neatrisina nevienu no pamatproblēmām. Neliela līdzekļu palielināšana medicīnai, izglītībai, sociālajai jomai neizglābs šīs sfēras no gaužām bēdīgās situācijas. Ne Saeima, ne ministrijas nepiedāvā nekādas programmas, nekādu valsts virzības stratēģiju. Jau visiem ir skaidrs, ka nākamgad naudas valstī būs vēl mazāk: tranzīts turpinās sarukt, arī eirofondu līdzekļu būs mazāk. Kā gan valsts pelnīs, ja mums nav nevienas „lokomotīves” rūpniecībā, un arī pašas rūpniecības nav? Pat mūsu mikrouzņēmumus „gudrinieki” nolēmuši nožņaugt ar nodokļiem. Savukārt tas, ka tūkstošiem cilvēku zaudēs savas darbavietas un savu mazo biznesu, uz kura rēķina tika uzturētas viņu ģimenes un nodrošināti ienākumi budžetā, nevienu neuztrauc. Ierēdņi, kas iekasē nodokļus, vēlas vēl lielākas summas, taču zaudēs to pašu, kas ir. Skaidrs ka šādā situācijā vēl vairāk pieaugs bezdarbs, daudzi cilvēki dosies uz nodarbinātības biržu, tātad, atkal pieaugs valsts izdevumi. Tādā situācijā nu galīgi prāts nenesas domāt par daudzbērnu ģimenēm, kaut gan tieši par tām būtu jādomā. Tieši tajās tiek audzināti topošie nodokļu maksātāji, tieši šīs ģimenes labo Latvijas visnotaļ bēdīgo demogrāfiju. Taču valstij deputātu un ierēdņu personā ne prātā nenāk izturēties pret tām ar pateicību.”
I.Keišs stāsta par daudzbērnu ģimenēm Rīgā, kur vecāki nevar atļauties iztērēt bērnu uzturam vairāk nekā 11 eirocentus dienā, jo pretējā gadījumā viņiem nebūs ar ko samaksāt par dzīvokli. Stāsta, ka dažas daudzbērnu ģimenes tiek izliktas no dzīvokļa par komunālajiem parādiem. Tas notiek nevis kaut kur, bet gan galvaspilsētā, kur mērs Ušakovs ir pazīstams ar savām aizkustinošajām rūpēm par kaķiem, kuri mīt Rīgas domē. Vai arī šāds, lūk, gadījums: kādu daudzbērnu māti notvēra par braukšanu sabiedriskajā transportā bez biļetes, kaut gan sievietei vienkārši nebija naudas, bet iet kājām aukstumā viņa nespēja. Taču viņas nemaksāšan par braucienua ir ļaunprātīgs pārkāpums, bet 8 miljonu eiro izšķērdēšana e-taloniem ir neliela Rīgas domes darbības nepilnība, kuru nodokļu maksātāji labos kopīgiem spēkiem. Kā mēdz teikt: jūtiet atšķirību.
I.Keišs runā par baisu netaisnību attiecībā pret Latvijas daudzbērnu ģimenēm: tā ir gan aizvainojoši mazu – „trešdaļa no kaķa tiesas”– sociālo pabalstu aprēķināšana bērniem, gan netaisnīga pensiju aprēķināšana daudzbērnu ģimeņu vecākiem, gan valsts demogrāfijas uzlabošanas programmu neesamība, gan bāriņtiesu pārstāvju cietsirdība, pilnīga vienaldzība no ierēdņu puses un daudz kas cits.
„Esmu ieradies uz piketu tieši Eiroskeptiķu – Rīcības partijas sastāvā, jo redzu, ka šis Latvijas jaunais politiskais spēks kā savas darbības galveno uzdevumu izvirza valsts aktuālāko problēmu risināšanu, prazdams saskatīt mūsu dzīves realitāti, tautas problēmas un grūtības. Rīcības partijai ir skaidra nostāja un skaidra programma Latvijas glābšanai no krīzes un nabadzības, kurā tā nonākusi, pateicoties valdošajai „Vienotībai”, „Zaļzemniekiem” un nacionāliem un bez rezultātiem opozīcijā esošajai „Saskaņai”. Visas šīs partijas jau sen būtu jānodod vēstures arhīvā. Valsts jāvada gudriem, enerģiskiem un ar atbildības sajūtu apveltītiem cilvēkiem, kas spētu saprast un, pats galvenais, atrisināt ikviena cilvēka problēmas.”
…Info avots: http://ricibaspartija.lv/jaunumi/bernu-pabalsts-tris-reizes-mazaks-neka-kakiem/?lang=lv