Daudzviet Eiropā arvien nopietnāk tiek skatīta ideja par beznosacījumu pamatienākuma ieviešanu. Nākamgad šo ideju nelielā pilotprojektā sāks izmēģināt Somija. Pirms dažiem mēnešiem par to referendumā balsoja arī Šveices iedzīvotāji, tomēr priekšlikums tika noraidīts. Par šādu ideju sākusi interesēties arī Vācija, raksta lsm.lv.
Viedokļi par šādu ieceri dalās – atbalstītāji uzskata, ka šāda reforma atrisināšot nabadzības un nevienlīdzības problēmu, savukārt skeptiķi to noraida kā utopisku sapni.
Vācijā pazīstamākais cīnītājs par beznosacījuma ienākuma ieviešanu ir Gecs Verners. Viņš uzskata – jāmostas esot ne vien tiešā, bet arī pārnestā nozīmē. Pienācis laiks reformām. Jāmaina novecojušās paradigmas un radikāli jāpārkārto pastāvošās ekonomiskās un sociālās sistēmas.
Reformas būtība ir ļoti vienkārša – tiek likvidēti visi sociālie pabalsti un līdz ar tiem arī birokrātiskās institūcijas, kas atbild par to sadali. Tā vietā tiek ieviests vienāds beznosacījuma ienākums visiem iedzīvotājiem, piemēram, 1000 eiro mēnesī, lai gan summa neesot tik būtiska – galvenais, lai tā pilnībā segtu cilvēka cienīgas dzīves pamatvajadzības. Šādu ienākumu ik mēnesi saņemtu katrs iedzīvotājs, neatkarīgi no tā, vai viņš strādā vai nē.
Verners uzskata: “Viss, kas ir pašsaprotams šodien, reiz bijis utopija. Mūsu kulturālie sasniegumi – tie visi bija utopijas. Vakardienas utopijas ir šodienas realitātes. Un kur ir rītdienas realitātes? Tās ir šodienas utopijas.”
Gecs Verners par beznosacījuma ienākuma ieviešanu Vācijā aģitē jau no divtūkstošo gadu sākuma, lai gan viņš kā lielas veikalu ķēdes līdzīpašnieks-miljardieris pats no šādas reformas neko negūtu.
Kā savā grāmatā skaidro Gecs Verners, mēs dzīvojam totālā ārējās apgādes sabiedrībā. Viņš piedāvā apgriezt kājām gaisā gadsimtiem pastāvējušo darba morāli.
Nevis darbs ir priekšnosacījums, lai saņemtu ienākumus, bet gan ienākumi nepieciešami, lai vispār varētu strādāt. Vajadzīgs apģērbs, pārtika, izglītība, dzīvesvieta.
“Ir absurdi, ka, par spīti tam, ka darba produktivitāte gadu gaitā pieaug, preču daudzums palielinās un to saražošanai automatizācijas dēļ jāpieliek arvien mazāk pūļu, arvien vairāk cilvēku nonāk materiālā un finansiālā nedrošībā. Citiem vārdiem: kur paliek labumi, ko nodrošina tehnoloģiskais progress?”
Tiesa gan, jau šodien vairumā moderno valstu pastāv sociālās apdrošināšanas sistēmas. Tomēr beznosacījuma ienākuma piekritēji uzskata: šī sistēma cilvēkiem palīdz tikai uz nosacījumu pamata.
Lai saņemtu pabalstu, cilvēkam jāpierāda, ka tas patiesi ir vajadzīgs. Piemēram, trūcīgajiem, lai pretendētu uz pabalstu, jāapliecina, ka viņu ienākumi ir pārlieku zemi. Bezdarbnieka pabalstu var saņemt tikai tie, kas zaudējuši darbu. Slimojošajiem jāpierāda, ka ir slimi.
Šī sistēma ir novecojusi, pazemojoša un cilvēktiesības aizskaroša, tā spriež reformas piekritēji.
“Beznosacījuma pamatienākums nenozīmē, ka mēs pasakām: nu tev vairs nav vajadzības strādāt. Nē, tas nozīmē: mēs tev dodam uzticības kredītu. Tagad parādi, ko tu spēj! Jo mana pieredze liecina, ka ikviens cilvēks tiecas uz izaugsmi, vienmēr grib vairāk, nekā viņam ir patlaban. Ja kādam iedod 1000 eiro, viņam drīz vien ar to ir par maz. Tiecoties pēc “vairāk”, viņš var sevi pašrealizēt, būt aktīvs, tad viņam rodas idejas,” skaidroja Verners.
Verners uzskata – lai nopelnītu vairāk par minimālo ienākumu, cilvēki izvēlēsies tikai tādu darbu, kas pašiem sagādā gandarījumu. Savukārt netīkamajās profesijās vai nu darba devēji būs spiesti palielināt algas, vai arī tās pilnībā automatizēt.
Attiecībā uz šīs idejas finansiālo pamatu, Verners pauž – apvienojot visus pabalstus un likvidējot visas birokrātiskās institūcijas, rastos summa, ar kuru segt lielāko daļu izmaksu. Trūkstošo iegūtu nodokļu sistēmas reformas ceļā. Kritiķi gan Vernera aplēses dēvē par nereālām.
…Info avots: http://nozagts.com/news/beznosacijumu-ienakums-utopija-vai-reals-plans?9646

Beznosacījumu ienākums – utopija vai reāls plāns?
RELATED ARTICLES
Recent Comments
on “Eurostat”: Latvijā izdevumi “tankiem” lielāki, bet sociālajai aizsardzībai zemāki nekā ES vidēji
on VID detalizēti skaidro: Kurā brīdī naudas pārskaitījums kļūst aizdomīgs un ir apliekams ar nodokli?
on Koalīcijā atšķirīgi viedokļi par rosinājumu liegt transporta atvieglojumus trešo valstu pilsoņiem
on Čekas maisu saturs ar nolūku esot izrevidēts: Trakums ap Čekas maisiem jeb, kas slēpjas aiz maisiem?
on VIDEO: Lēmumu par ūdensmetēja un aizturēto autobusa izrādīšanu 18. novembra parādē pieņēmis Ķuzis
on Tiesībsargs mudina Vējoni uzturēt jautājumu par nepilsoņa statusa piemērošanas izbeigšanu bērniem
on Izbeidz kriminālprocesu par neizpaužamu ziņu atklāšanu, kurā lieciniece bija žurnāliste Margēviča
on Bijušā finanšu policista lieta rāda: ja prokuratūra būtu gribējusi, „oligarhu lietai” būtu rezultāts
on VDI lems, vai sākt administratīvo lietu par bērna nodarbināšanu Valdemāra ielas bruģēšanas darbos
on Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on Tāda tā “demokrātija”: Kamēr vairums pensionāru grimst nabadzībā, daži saņem 19,2 tūkstošus mēnesī
on Tāda tā “Latvijas Attīstībai”: Bijušais politiķis Repše izmisīgi meklē darbu un iestājas zemessargos
on 2.8.2017. plkst. 10 Rīgā notiks diskusija, kurā tiks gatavoti priekšlikumi nabadzības mazināšanai
on 2.8.2017. plkst. 10 Rīgā notiks diskusija, kurā tiks gatavoti priekšlikumi nabadzības mazināšanai
on Saeimas otreizējai caurskatīšanai atdodamais budžets vēl nenozīmēs, ka valdībai izteikta neuzticība
on Saeimas otreizējai caurskatīšanai atdodamais budžets vēl nenozīmēs, ka valdībai izteikta neuzticība
on VIDEO: Eiroskeptiķi pret Latvijas “baltā karoga” svētkiem ES un “Jaunās pasaules kārtības” projektos
