Zemās algas “attīra” Latvijas teritoriju “tankiem”

Nākamais arodbiedrību līderis mudina izsvērti uzlabot nodokļu politiku. Ir jādomā par vispusēji izsvērtu nodokļu politikas, darba samaksas un kapitāla nodokļu aplikšanas plānu, intervijā aģentūrai LETA norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns, kurš kandidē uz savienības priekšsēdētāja amatu.
Turpmākajos gados Latvija nevarēs iztikt bez sistemātiskas darba samaksas palielināšanas, jo pretējā gadījumā nepārtraukti un dramatiski tiks zaudēts darbaspēks, kas šajā valstī izaudzis un izskolots, uzskata Baldzēns.
“Mums ir jāstrādā ar daudz un dažādām metodēm, lai arodbiedrību pārstāvniecība pieaugtu gan tur, kur mēs jau esam, gan tur, kur mūsu vēl nav,” uzsvēra Baldzēns. Viena vieta, kur arodbiedrībām jābūt stiprākām, ir privātais sektors, kur arī ir jādibina arodbiedrības un jāpiedāvā darbiniekiem noslēgt ar darba devēju koplīgumu. LBAS strādā kopā ar sociālo partneri – Latvijas Darba devēju konfederāciju -, ar sadarbības partneriem – Tirdzniecības un rūpniecības kameru un ar Latvijas Pašvaldību savienību. Jāsaprot, ka darba devējiem vienmēr būs nedaudz vairāk iespēju ietekmēt valdības lēmumus, bet arodbiedrības ar savu biedru skaitu un pārstāvniecību arī var tos ietekmēt, norāda Baldzēns.
Svarīgi ir panākt, lai darba devēju un darba ņēmēju intereses būtu līdzsvarā. Pagaidām tās ir ar nobīdi darba devēju pusē. Tāpēc Latvijā strādājošie ne vienmēr var atrast darbu par labu samaksu. Tāpēc sevišķi jauniem cilvēkiem ar labu izglītību ir vēlme doties uz ārzemēm, kur pat par mazāk kvalificētu darbu viņi var saņemt daudz lielāku algu. LBAS uzskata, ka ir stratēģiski jāstrādā pie darba samaksas un nodokļu politikas jautājumiem.
Ja mēs Latvijas ekonomiskajā attīstībā vēlamies panākt lūzumu, mums ir jāmācās no mūsu kaimiņu Lietuvas un Igaunijas labākās pieredzes un jāmēģina vienoties nacionālā līmenī par kopīgas politikas īstenošanu, uzsver LBAS priekšsēdētāja vietnieks. Valdībai, pašvaldībām, darba devējiem un arodbiedrībām ir jāiemācās strādāt saskaņoti, nevis “vilkt deķīti” katram uz savu pusi. Mēs savstarpēji kašķējamies. Arī valdošajā koalīcijā ik pa brīdim uzliesmo domstarpības. Gala rezultātā nopietnu ekonomisku problēmu risinājums aiziet nezināmā virzienā.
Tāpēc jāizstrādā vispusēji izsvērts un saskaņots nodokļu politikas, darba samaksas un kapitāla nodokļu aplikšanas plāns, lai virzīšanās uz priekšu būtu produktīva. Lai, no vienas puses, Latvijas ekonomikā ienāktu investīcijas, lai kāptu uz augšu darba samaksa.
“Pretējā gadījumā mēs nepārtraukti un dramatiski zaudēsim darbaspēku, kas te ir izaudzis un izskolots. Nepārtraukti mēģināsim to aizvietot ar cilvēkiem no citām valstīm, kas pēc kāda brīža secinās, ka Vācijā, Norvēģijā, Francijā, Dānijā vai kādā citā Rietumu valstī dzīves apstākļi ir labāki un darba samaksa augstāka. Mēs imigrantus mēģināsim apmācīt, pieradināt pie Latvijas un Eiropas Savienības vērtībām – respektīvi, kļūsim par pastāvīgiem kvalifikācijas celšanas kursiem. Tas nevar būt mūsu mērķis,” uzskata Baldzēns.
Pie mūsu valsts ekonomiskās atpalicības, pēc Baldzēna domām, ir jāizvirza pieticīgi mērķi. Minimālajai algai pēc diviem gadiem būtu jābūt vismaz pāri par 500 eiro. Nodokļu slogs darbiniekiem ir jāsamazina. “Es neesmu pret to, ka pie mums palielina neapliekamo minimumu mazajām algām, bet iebilstu pret tā samazināšanu vidējām algām. Neapliekamais minimums Igaunijā nākamgad būs 180 eiro. Labi, ka Latvijā palielina atvieglojumus par apgādībā esošajiem bērniem, tiem jābūt vēl lielākiem, lai ģimenei bērns nebūtu par nastu. Atalgojumam un nodokļiem jābūt tādiem, lai tie nekļūtu par slogu, kas cilvēkiem liek doties peļņā uz ārzemēm. Patlaban 70-80% vidusskolēnu apgalvo, ka vēlas braukt strādāt uz ārzemēm. Tā ir nenormāla situācija,” uzsver Baldzēns.
Arodbiedrību līderi ir aicinājuši valdības politiķus nemēģināt vispirms izveidot kompromisu koalīcijas padomē un tikai pēc tam nākt uz Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi. Uzklausiet vispirms mūsu argumentus un padomus un tad ejiet diskutēt savā koalīcijas padomē, uzsver Baldzēns. Tāpēc lēmumi bieži vien ir tādi, kādi tie ir. Tie ir it kā mērķēti pareizā virzienā, bet kā var prasīt, lai mikrouzņēmuma vai nevalstiskās organizācijas nepilna laika darbinieks nodokļos samaksātu vairāk, nekā saņem algā? Skaidrs, ka tāda darbvieta tiks likvidēta. Es saprotu cēlo mērķi – likt maksāt sociālo nodokli no vismaz minimālās algas. Bet šis lēmums netika pietiekami izdiskutēts. Nevar būt tā, ka paralēli likumam tiek ražots “blakusprodukts” – brāķis. Mēs nevaram prasīt, lai cilvēks par savu darbvietu nodokļos maksātu vairāk, nekā saņem, ir pārliecināts Baldzēns.
Izvēloties kandidātus uz valsts augstākajiem amatiem, nākas konkurēt ar privāto sektoru, kur vadītājiem ir lielas algas. Bet arī valsts iestāžu darbinieku atalgojumam ir jābūt vienotai sistēmai. Patlaban ir ne mazums darbinieku, kas strādā atbildīgos amatos, piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, un vēl šogad saņēma neto atalgojumu aptuveni 380 eiro, tagad viņiem alga ir palielināta aptuveni par 100 eiro.
Darbaspēka izmaksas pēc pirktspējas paritātes Latvijā ir apmēram 37-38% no ES vidējā līmeņa, darba ražīgums – 64%. Runājot atklāti, daudzi uzņēmēji bez šīm zemajām darba algām nav konkurētspējīgi. Arodbiedrības cīnās par to, lai visi darbinieki varētu nopelnīt sev pienācīgu iztiku, sociālās garantijas un viņiem nebūtu jādodas uz pašvaldību pēc dažādiem pabalstiem.
Visa intervija ar Baldzēnu lasāma aģentūras LETA mājaslapas sadaļā LETA+ ( http://www.leta.lv/plus/133A26A5-3E9B-5DC8-565B-DAD8168D208F/ ).
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/C089A590-AEEF-40F9-82AD-B7F466CD5DA0/