Atkal mudina domāt par atsevišķu TV kanālu Latvijas krievvalodīgo uzrunāšanai. Atsevišķa televīzijas kanāla neesamība apgrūtina iespēju uzrunāt Latvijas krievvalodīgos, kuru uzmanība ikreiz no jauna jāpiesaista ar konkrētām televīzijas programmām, norādīts Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) jaunākajā pētījumā “Latvijas plašsaziņas līdzekļu noturība pret citu valstu vēstījumiem: Krievijas faktors NATO 2016.gada Varšavas samita kontekstā”.
Pētījuma autori pēc vairākām intervijām un analīzes veikšanas secinājuši, ka krievu valodā runājošos iedzīvotājus līdzīgā mērā kā latviski runājošos interesē Latvijas notikumi. Tādējādi varot secināt, ka plašsaziņas līdzekļu prakse atšķirīgi novērtēt auditorijas grupas maina katrai lietotāju grupai pieejamās informācijas struktūru, radot risku, ka krievu valodā runājošie iedzīvotāji saņem daudz vairāk Krievijas valsts institūcijām uzticamu plašsaziņas līdzekļu un Krievijas oficiālo avotu vēstījumu.
Lai plašāk sasniegtu un uzrunātu krievvalodīgos iedzīvotājus, radīti vairāki politikas dokumenti un projekti, tomēr atbildība par krievvalodīgo iedzīvotāju piesaistīšanu faktiski uzticēta sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas saņēma papildu finansējumu krievvalodīgajai auditorijai adresēta satura veidošanai.
Piemēram, 2014.gadā Latvijas Televīzijā tika izveidota krievu valodas raidījumu redakcija un tika palielināts saturs krievu valodā. Tomēr atsevišķa televīzijas kanāla neesamība apgrūtina iespēju uzrunāt krievvalodīgos, kuru uzmanība ikreiz no jauna jāpiesaista ar konkrētām televīzijas programmām, pausts pētījumā, kas tika veikts sadarbībā ar Latvijas Aizsardzības ministriju.
Pētījuma autori arī norādījuši, – lai gan krievu valodā runājošā auditorija saņem tematiski līdzīgu informāciju par starptautiskajām norisēm, lielākā apjomā tiek piedāvāta Krievijas informācijas avotu sagatavotā informācija un interpretācijas par šiem notikumiem. Ņemot vērā ievērojamo krievvalodīgo skaitu Latvijā, nereti tiek izteikti pieņēmumi, ka nelatvieši saņem atšķirīgu informāciju, jo Latvijā plaši pieejamie Krievijas plašsaziņas līdzekļi ietekmē daļas krievvalodīgo attieksmi pret aktualitātēm Latvijā.
“Praksē dažādu etnisko grupu plašsaziņas līdzekļu lietojums atšķiras. Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji vairāk lasa laikrakstus, kā arī skatās Krievijas televīzijas kanālus. Tas ir ilgākā laika posmā izveidojies paradums, jo krievvalodīgie iedzīvotāji nav pārgājuši uz plašsaziņas līdzekļu lietojumu latviešu valodā. Krievvalodīgo iedzīvotāju plašsaziņas līdzekļu izmantojuma analīze rāda, ka ikdienas informāciju šī iedzīvotāju grupa vēlas saņemt krievu valodā un izmanto pieejamākos resursus,” norādīja pētnieki.
Tāpat nepietiekamais Latvijas sabiedrisko mediju piedāvātais saturs krievu valodā esot radījis situāciju, ka vairāki televīzijas kanāli saņem lielas krievvalodīgo auditorijas stabilu uzticības vērtējumu. Sabiedriskie mediji – Latvijas Televīzija un Latvijas Radio – attīsta krievvalodīgajiem adresētu saturu, tomēr tie sasniedzot tikai nelielu daļu no šim saturam paredzētās auditorijas.
Tādējādi krievvalodīgo iedzīvotāju plašsaziņas līdzekļu lietojuma tendences rāda, ka tie lielākā mērā izmanto Krievijas televīzijas un radio kanālu piedāvājumu, nevis Latvijā radīto plašsaziņas līdzekļu saturu. “Vēl lielāka Krievijas plašsaziņas līdzekļu ietekme vērojama pēdējo trīs gadu laikā, kad ir samazinājies Latvijā izdoto laikrakstu lietojums un palielinājies vienpusīgas informācijas īpatsvars Krievijas televīzijas un radio kanālos,” norādīts veiktajā pētījumā.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/E4E8893B-42D2-4EC8-8CA9-A0947D773ED4/
Latvijas krievvalodīgos dzīs prom no Krievijas TV telpas?
RELATED ARTICLES
Recent Comments
on “Eurostat”: Latvijā izdevumi “tankiem” lielāki, bet sociālajai aizsardzībai zemāki nekā ES vidēji
on VID detalizēti skaidro: Kurā brīdī naudas pārskaitījums kļūst aizdomīgs un ir apliekams ar nodokli?
on Koalīcijā atšķirīgi viedokļi par rosinājumu liegt transporta atvieglojumus trešo valstu pilsoņiem
on Čekas maisu saturs ar nolūku esot izrevidēts: Trakums ap Čekas maisiem jeb, kas slēpjas aiz maisiem?
on VIDEO: Lēmumu par ūdensmetēja un aizturēto autobusa izrādīšanu 18. novembra parādē pieņēmis Ķuzis
on Tiesībsargs mudina Vējoni uzturēt jautājumu par nepilsoņa statusa piemērošanas izbeigšanu bērniem
on Izbeidz kriminālprocesu par neizpaužamu ziņu atklāšanu, kurā lieciniece bija žurnāliste Margēviča
on Bijušā finanšu policista lieta rāda: ja prokuratūra būtu gribējusi, „oligarhu lietai” būtu rezultāts
on VDI lems, vai sākt administratīvo lietu par bērna nodarbināšanu Valdemāra ielas bruģēšanas darbos
on Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on Tāda tā “demokrātija”: Kamēr vairums pensionāru grimst nabadzībā, daži saņem 19,2 tūkstošus mēnesī
on Tāda tā “Latvijas Attīstībai”: Bijušais politiķis Repše izmisīgi meklē darbu un iestājas zemessargos
on 2.8.2017. plkst. 10 Rīgā notiks diskusija, kurā tiks gatavoti priekšlikumi nabadzības mazināšanai
on 2.8.2017. plkst. 10 Rīgā notiks diskusija, kurā tiks gatavoti priekšlikumi nabadzības mazināšanai
on Saeimas otreizējai caurskatīšanai atdodamais budžets vēl nenozīmēs, ka valdībai izteikta neuzticība
on Saeimas otreizējai caurskatīšanai atdodamais budžets vēl nenozīmēs, ka valdībai izteikta neuzticība
on VIDEO: Eiroskeptiķi pret Latvijas “baltā karoga” svētkiem ES un “Jaunās pasaules kārtības” projektos