Eksperti: Jāfokusējas uz vispusīgām profesionālām prasmēm, nevis uz formālu akadēmisko izglītību

Ja Latvija vēlas būvēt modernu un efektīvu ekonomiku, tad, izglītojot jauniešus, lielāka uzmanība jāpievērš vispusīgai profesionālo prasmju attīstīšanai, nevis formālai akadēmiskā grāda iegūšanai, uzskata konferences “Biznesa stratēģija 2017” eksperti.
Eksperti uzsver, ka fokusa pārvirzīšana no formālām prasībām uz profesionālo prasmju kopumu ir komplekss risinājums, par kuru būtu jādomā gan izglītības iestādēm, gan darba devējiem, gan arī pašiem cilvēkiem.
Ieguvumi būtu vairāki – tas ļautu straujāk darba tirgū ienākt jauniem cilvēkiem, organizācijām būtu vieglāk un lētāk atrast piemērotus darbiniekus, strādājošajiem pavērtos plašākas profesionālās izaugsmes iespējas.
“Augstākā izglītība un darba tirgus vairs nav tik cieši saistīti kā industriālajā laikmetā, tādēļ mums būtu jāsāk “atmācīties” aksiomas par to, ka izglītība, profesija un darbs iet “roku rokā”, par to, ka darba roku skaitam ir izšķiroša nozīme. Amati izzūd un rodas, tādēļ izglītība nav garantija darbam konkrētā profesijā,” uzskata sociālantropologs Roberts Ķīlis.
Kā atzīmē “Iespējamās misijas” direktors Kārlis Andersons, Latvijai ir nepieciešams, lai turpmāk darba tirgū ienāktu ziņkārīgi problēmu risinātāji, nevis vienkārši pasīvi klausītāji.
Taču, lai sasniegtu šo mērķi, izglītības sistēmai būtu jābūt tādai, kas “nenogalina” skolēnu zinātkāri, bet gan iemāca atklāt likumsakarības un pašam priecāties par atklājumiem. Turklāt šīs atziņas attiecas tiklab uz patlaban uzmanības centrā esošajām eksaktajām zinātnēm, kā arī humanitāro jomu, piemēram, mūziku un mākslu.
Andersons atzīst, ka patlaban tā strādā daudz skolotāju, taču izglītības sistēma kopumā mainās ļoti lēni, jo nepārdomāti eksperimentēt ar bērnu nākotni neviens nevēlas.
Latvijas problēma esot arī tas, ka daļa jauniešu vilcinās uzsākt profesionālās gaitas pieredzes gūšanai. Tā vietā uzreiz tiek turpināts ar akadēmisko izaugsmi, maģistrantūru un doktorantūru, vienlaicīgi kaut kur piestrādājot. Rezultātā jauniešiem ir kvalifikācija “uz papīra”, taču trūkst pieredzes un uzņēmējiem nav pieejams kvalificēts darbaspēks.
“Augstākā izglītība līdz šim vidēji dzīves laikā ir nodrošinājusi lielākus ienākumus, salīdzinot ar vidējo, taču tās iegūšanas process ir pārāk garš. Trīs līdz četru gadu laikā darba tirgus konjunktūra nomainās. Tādēļ efektīvāki varētu būt pusotru līdz divus gadus ilgi intensīvi profesionālās apmācības kursi,” skaidro Ķīlis.
Tādēļ uzņēmēji Latvijā varētu būt spiesti rīkoties līdzīgi biznesam citās valstīs un pievērst daudz mazāku uzmanību darbinieku formālajai izglītībai. Ķīlis stāsta, ka pasaulē lielās kompānijas rekrutēšanas procesā pamazām sāk atteikties no izglītības vērtēšanas.
Vienlaikus efektivitātes risinājumiem liek pievērsties Latvijas demogrāfiskā situācija, proti, pirmajos “demogrāfiskās bedres” gados dzimušie ir sasnieguši 20 gadu vecumu, tādēļ ir acīmredzami, ka turpmāk darba tirgū ienāks mazāk jaunu cilvēku un uzņēmējiem būs jādomā, kā efektīvi strādāt ar mazākiem resursiem.
“Jau tagad mūsu sadarbības partneri, modernizējot ražošanu, pierāda, ka ar minimāliem cilvēku resursiem var paveikt daudz vairāk. Ražošanas modernizācija, investīcijas darbinieku apmācībā un sagatavošanā ļaus uzņēmējiem pārvarēt darba tirgus mestos izaicinājumus,” uzsver “OP Corporate Bank plc” filiāles Latvijā vadītājs Elmārs Prikšāns.
Eksperti ir vienisprātis, ka īpašas pūles un uzmanība ir jāvelta arī esošo darbinieku prasmju pilnveidošanai un attīstīšanai, lai viņi būtu laikus sagatavoti pārmaiņām tirgū un biznesā.
“Ir ļoti svarīgi spēt atrast un pienācīgi “aprūpēt” darbiniekus ar augstāko potenciālu – tos, kas ne tikai ilgstoši demonstrē savu sniegumu uzņēmumā, bet arī gatavību mācīties, tādēļ var biznesam dot lielāku pievienoto vērtību arī nākotnē. KPMG pētījumi parāda, ka šo darbinieku noturēšana ir ļoti grūta un ir īpašs izaicinājums jebkurā biznesa jomā,” atzīst KPMG vadošā partnere Armine Movsisjana.
Konference “Biznesa stratēģija” notiks 13.decemrī. Plānots, ka tā pulcēs lielo un vidējo uzņēmumu vadītājus un īpašniekus, lai kopīgi izvērtētu tendences Latvijā un pasaulē, kas nākamajā gadā ietekmēs uzņēmējdarbību, lēmumus un rezultātus. Tajā par pasaules attīstību stāstīs Latvijas Bankas padomnieks, ekonomists Andris Strazds, par vadītāja izvēlēm un lēmumiem personālpolitikā runās “KPMG Baltics” vadošā partnere Movsisjana, par inovācijām stāstīs Zviedrijas tirdzniecības palātas Latvijā pārstāvis Matss Kjērs.
Konferences iniciatori ir žurnāls “Kapitāls” un “OP Corporate Bank plc”, konferenci organizē “BIG Event”.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/eksperti-jafokusejas-uz-vispusigu-profesionalo-prasmju-apgusanu-nevis-uz-formalu-akademisko-izglitibu