Varas dalīšanas bilance “sūnu ciemā” izjaukta – ZZS Premjera un Prezidenta monopols!

Ieva Cielava
Prezidents Raimonds Vējonis trešdien, 13. janvārī, premjera amatam nominējis Zaļo un zemnieku savienības pārstāvi Māri Kučinski, otru kandidātu Kārli Šadurski (“Vienotība”) atstājot bez kārotā amata. Vai izdarīta pareizā izvēle?
“Abi kandidāti ir cienījami cilvēki Latvijas politikā, jo tradicionāli bijuši darba darītāji, ne politiskie ekshibicionisti,” Kučinska un Šadurska sāncensību raksturo politologs Ivars Ījabs, piebilstot, ka katrs var iztēloties savu “sapņu premjeru”, tomēr jāņem vērā reālā situācija: “No reālā kontingenta Kučinskis un Šadurskis bija normāla izvēle”.
Ījabs vērš uzmanību, ka Kārlis Šadurskis bijis vairāk uzticīgs vienam politiskajam spēkam, savukārt Māra Kučinska politiskā karjera bijusi krietni raibāka – savulaik darbojies arī “Tautas partijā” un “Par labu Latviju!”. Kā Kučinska spēcīgo iezīmi Ījabs izceļ viņa praktisko pieredzi. Kad politiķis netika ievēlēts 11. Saeimā, viņš darbojās Latvijas Lielo pilsētu asociācijā padomnieka, pēc tam izpilddirektora statusā, kā arī vadīja Liepājas pilsētas pārstāvniecību. Pirms tam bijis arī Valmieras pilsētas domes un Valmieras rajona padomes priekšsēdētājs.
Lai gan Kučinskis iepriekš izteicies, ka viņa veidotajā koalīcijā “Vienotību” varētu arī aizstāt opozīcijas mazās partijas, politologs to vērtē kritiski – diez vai Kučisnkis patiesi būtu gatavs vadīt koalīciju, bez “Vienotības”, kas ir lielākā frakcija Saeimā ar 23 mandātiem. Tāpat arī Ījabs paredz, ka politiskās situācijas dēļ jaunā valdība, līdzīgi iepriekšējai kļūs samiernieciska: “Agri vai vēlu viņš pārvērtīsies par “Straujumu” – partiju interešu moderatoru.”
Pēc prezidenta izteiktās uzticības veidot valdību, Kučinskim jāsaņem Saeimas vairākuma atbalsts, lai ieņemtu amatu. Ja vairākums būs Kučinskim labvēlīgs, Zaļo un zemnieku savienības pārvaldībā būs gan Valsts prezidenta, gan premjerministra amats.
Par šādu situāciju bažas jau iepriekš pauda eksprezidente Vaira Vīķe – Freiberga. Viņasprāt, “varas zižļa” nodošana ZZS būtu savāds gājiens, ņemot vērā, ka “viņu patrons un krusttēvs” pārņēmis varu visos Latvijas politikas svarīgākajos līmeņos. Pēdējie divi Valsts prezidenti – Andris Bērziņš un pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis – nāk no ZZS politiķu rindām, tāpēc eksprezidente retoriski vaicāja: “Ja būs visi spēki vienā spēles laukuma galā, nezinu, vai tas nekaitēs spēku līmenim visā valstī?”
Ījabs vērš uzmanību, ka izveidotā situācija “Vienotībai” varētu būt grūti pieņemama, jo lielākā frakcija ir pazaudējusi visus lielos amatus. “Ja viņi šādai situācijai piekritīs, tas būtu dīvaini,” vērtē politologs. Ņemot vērā, ka partija līdz ar Laimdotas Straujumas demisiju pati atteicās no premjera amata, “savā ziņā viņi atsakās no publiskā tēla un gatavojas aiziešanai viņsaulē,” spriež Ījabs.
Riskus šajā situācijā saskata politoloģe Iveta Kažoka. Viņasprāt, tagad Latvijas politiskā ainava būtiski mainīsies, ziņo LETA. Politoloģe sacīja, ka ir grūti skaidrot prezidenta motivāciju un noprast iemeslus, kāpēc Kučinskis varētu būtu labāks Ministru prezidents nekā “Vienotības” politiķis Kārlis Šadurskis. “Es noteikti neapšaubu Kučinska kompetenci un spējas – viņš ilgi ir bijis politikā un ir sevi pierādījis kā mūsdienīgi domājošu cilvēku, kuru interesē Latvijas attīstības jautājumi, un šādā nozīmē viņš bija labākais kandidāts, ko ZZS varēja savās rindās atrast,” komentēja politoloģe.
Tomēr Kažoka uzskata, ka notikušais, prezidentam nosaucot tieši paša savulaik pārstāvētās ZZS kandidātu un turklāt neuzstājot uz trīs partiju koalīciju un konkrētiem nākotnē veicamajiem darbiem, ir “visu trumpju un dūžu atdošana vienai partijai”, proti, ZZS.
“Pretēji “Vienotībai”, kas valdības veidošanas procesā sev pamatīgi sasēja rokas, likvidējot teju jebkādas politiskās manevra iespējas, ZZS šīs manevra iespējas ir plašas – ZZS nav obligāti vajadzīga “Vienotība” koalīcijā vai vismaz “Vienotība” visā tās sastāvā,” skaidroja Kažoka, piebilstot, ka ZZS un nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK ir manāmi labākā situācijā nekā “Vienotība”.
Politiskā situācija ir tāda, ka principā abas partijas – ZZS un VL-TB/LNNK – varēs uzstāt uz savu politisko interešu apmierināšanu jaunās koalīcijas veidošanā, piemēram, Satiksmes ministrijas jautājumā ZZS gadījumā un imigrācijas jautājumos nacionālās apvienības gadījumā. Abas partijas varēs īpaši nerēķināties ar citiem spēkiem, kas varētu tikt piesaistīti koalīcijā.
“Patlaban izskatās, ka “de facto” veidojas tāds kā bloks starp ZZS un nacionālo apvienību, starp kurām nav būtisku pretrunu. Šis bloks lielā mērā varēs izvēlēties no pārējām partijām Saeimā, ar kurām tām veidot koalīciju, bet ar kurām – nē, vēl arī mēģinot uzspiest savu dienaskārtību. Pēc šāda prezidenta lēmuma ļoti interesants jautājums ir, kas notiks ar “Vienotību”, jo politisko spēku izkārtojums ir tāds, ka principā “Vienotība” kā partija var tikt saplēsta dažādos griezumos,” savu viedokli skaidroja Kažoka. “Es nezinu, kā “Vienotība” no šīs nepatīkamās situācijas varēs iziet, ja tā vēlas saglabāties kā vienota organizācija.”
Domājot par potenciālo Ministru kabinetu, Kučinskis piedāvā būtiskas pārbīdes valdībā, paredzot, ka bez premjera amata ZZS saglabātu ietekmi arī Aizsardzības, Veselības un Zemkopības ministrijās, kurās turpinātu darboties līdzšinējie ministri – Raimonds Bergmanis, Guntis Belēvičs un Jānis Dūklavs. Bez šīm ministrijām ZZS nolūkojuši arī naudīgo Finanšu ministriju, kuras vadība varētu tikt līdzšinējai ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, kā arī Satiksmes ministriju, šīs nozares vadībā atgriežoties Uldim Augulim, ziņo LETA.
Skaidrojot vēlmi pārņemt kontroli pār SM, Kučinskis stāstīja, ka satiksmes jomā ir daudz problēmu – ar vilcienu iepirkumu, ar “airBaltic”, sekojoši esot tikai loģiski, ja viņš grib tur redzēt pārbaudītu cilvēku, kam var uzticēties. Kučinskis arī uzskata, ka lielie investīciju projekti būtu jānodod valsts kancelejas pārraudzībā.
“Vienotība” saglabātu ārlietu un iekšlietu ministra amatu, attiecīgi darbu turpinātu Edgars Rinkēvičs un Rihards Kozlovskis, savukārt izglītības un zinātnes ministrs gan tiktu meklēts jauns. Tiek pieļauts, ka šim amatam varētu virzīt Saeimas deputāti Ilzi Viņķeli no tā saukātā “sešinieka”. Kučinska vadītajā Ministru kabinetā “Vienotībai” vēl būtu Ekonomikas ministrija.
Savukārt no VL-TB/LNNK Kučinskis arī turpmāk valdībā vēlas redzēt kultūras ministri Daci Melbārdi un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu. Apvienība saglabātu ietekmi arī Tieslietu ministrijā. Nav skaidrs, kura partija atbildēs par labklājības jomu.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Kučinskis ir dzimis 1961.gada 28.novembrī Valmierā. Viņš absolvējis Valmieras 4.vidusskolu, savukārt pēc tam Latvijas Valsts universitāti. 1994.gadā Kučinskis tika ievēlēts par Valmieras pilsētas domes deputātu, bet vēlāk – par Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieku, kuram uz laiku uzdots pildīt arī mēra pienākumus.
1998.gadā Kučinskis kļuva par Tautas partijas biedru un nesekmīgi kandidēja 7.Saeimas vēlēšanās. Pēc partijas biedra Kārļa Greiškalna ievēlēšanas Saeimā Kučinskis ieņēma viņa vietu un tika ievēlēts par Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāju. Šo amatu viņš saglabāja arī nākamajā pašvaldības sasaukumā. 2000.gadā viņš atteicās uz laiku pildīt Saeimas deputāta pienākumus, kamēr no TP ievēlētie deputāti ieņem ministru amatus.
2002.gadā Kučinskis kandidēja 8.Saeimas vēlēšanās no TP saraksta un drīz pēc tam tika apstiprināts par 8.Saeimas deputātu. No 2004.gada viņš bija reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigara Kalvīša (TP) valdībā. 2006.gadā Kučinskis kandidēja 9.Saeimas vēlēšanās no TP saraksta un tika ievēlēts par 9.Saeimas deputātu. Kučinskis kandidēja arī 10.Saeimas vēlēšanās no apvienības “Par labu Latviju” saraksta un ticis ievēlēts, taču 10.Saeima tika atlaista.
11. un 12.Saeimas vēlēšanās Kučinskis kandidēja jau no Zaļo un zemnieku savienības saraksta un tika ievēlēts.
…Info avots: http://www.irlv.lv/2016/1/13/kucinskis-pielauj-vienotibas-atstasanu-opozicija