Daži vārdi tiem, kam apnikusi Latvijas politiskā elite

Dzintars Zaļūksnis
Valdošās koalīcijas partijām – Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), “Vienotībai” un pašpasludinātajai nacionālajai apvienībai “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL!-TB/LNNK) – ir bijis pietiekami daudz laika, lai iekonservētu savu varu. Ar sabiedrības klusu atbalstu un pat zināmu sajūsmu tās ir ierobežojušas ne tikai priekšvēlēšanu kampaņai izmantojamo līdzekļu masu un ziedojamās summas, bet arī aģitāciju kā tādu.
Rezultātā daudzi vēlētāji ir apjukuši un vairs nesaprot, kā rīkoties, lai “kaut ko mainītu” valsts politiskajā virzībā.
Neiet uz vēlēšanām ir stulbi, jo pašreizējā vēlēšanu sistēma nebalsojušo pilsoņu balsis proporcionāli sadala starp tām partijām, kas iekļuvušas Saeimā.
Balsot par kādu sīkpartiju, kas Saeimā neiekļūs, kā daudziem šķiet, ir tikai mazliet gudrāk, jo sirdsapziņu tā varbūt ir iespējams apmānīt, taču rezultāts būs tāds pats: jūsu balsi sadalīs un atdos uzvarētājiem.
Balsot par “Saskaņas centru” (SC) arī nebūtu prāta darbs, jo partija tik ilgi ir trinusies pa opozīciju, ka “satrinusies” teju ideālā simbiozē ar koalīciju, ideoloģiski no tās atšķiroties nebūtiskās niansēs – un arī tad, iespējams, tikai verbāli. Vārdu sakot, pārāk liels risks, ka arī SC turpinās pašreizējās koalīcijas iesākto kursu.
Citas partijas? Jā, patiesībā tieši te slēpjas iespēja. Pat tad, ja mēs par tām neko nezinām, pat tad, ja balss tiek atdota “uz aklo”, tik un tā pastāv iespēja, ka viens-divi-trīs “melnie zirdziņi” tomēr pārvar 5% barjeru, bet vecā elite ieplaisās un varbūt netiek varai ne tuvumā.
Tāpēc tieši te valdošā koalīcija izliek savus slazdus – praktiski liekot balsot par sevi. Jeb, kā argumentē viens no koalīcijas adeptiem: “Tām CITĀM partijām vajadzētu sevi kaut kā pierādīt, lai nokļūtu vismaz līdz 5% barjerai. Citādi, izsējot balsis vējā, tas būs tiešs atbalsts Maskavas veidotajam SC un tā satelīta partijām”.
Un kā tās CITAS partijas lai sevi parāda, ja koalīcija ir sabliezusi tādus finanšu un aģitācijas ierobežojumus, ka neviens jauns veidojums nevar caur šo sienu izlauzties pat tik vien, lai ar sevi iepazīstinātu? Galu galā visu nosaka administratīvie resursi, uz kuriem ierobežojumi neattiecas (lai gan vajadzētu) un kuri ir pieejami tikai pie varas esošajiem. Piemēram, ministri pirms vēlēšanām ļoti čakli sāk apmeklēt dažādas Latvijas vietas, par viņiem nemitīgi tiek producētas pozitīvas ziņas, bet tā saucamie “sabiedriskie mediji” pirms vēlēšanām izvēlas 4-5 partijas, ko lūgt uz priekšvēlēšanu debatēm. Ja nu kāds tomēr var dabūt “par daudz”, vēlēšanu naktī mēdz uzkārties arī Centrālās vēlēšanu komisijas datori…
Bet nomainīt valsts politisko eliti patiešām ir pēdējais brīdis (varbūt par maķenīt par vēlu): metaforiski izsakoties, kuģim “Latvija” pat stūre vairs nav vajadzīga, jo nedz Saeima, nedz valdība vairs nezina, kurp tas peld… Kopš eiro ieviešanas un iestāšanās OECD šai koalīcijai vairs nav neviena kaut cik saprotama mērķa. Tātad koalīcijas partijas sevi ir pilnībā izsmēlušas un to turpmāka atrašanās pie varas valstij ir ne vien kaitīga, bet pat bīstama.
Negrasos te nodarboties ar partiju reklamēšanu. Vēlos tikai aizrādīt, ka skaidri definētu un sasniedzamu mērķu šobrīd nav nedz ZZS, nedz “Vienotībai”, nedz VL!-TB/LNNK.
Tagad koalīcijas adeptiem pienācis laiks uzdot vēl kādu, viņuprāt, mulsinošu jautājumu: vai vērts aģitēt par “mainīšanu mainīšanas pēc”. Arī šāda rīcība, raug, esot “pilnīgi bezmērķīga”…
Nē, nav bezmērķīga! Patiesībā tas ir viens no demokrātijas pamatprincipiem: ja kas nepatīk, jāmaina vara! Ja nākamā vara nebūs labāka, jāmaina atkal! Tikai tā var nonākt pie sabiedrības vienošanās, nevis nemitīgi baidoties no “nestabilitātes”, “valdības krišanas”, “parlamentārās krīzes”, “Kremļa rokas” un tamlīdzīgām muļķībām.
“Stabilitāte” ir izdevīga tikai plutokrātiem!
Man personīgi nešķiet, ka, piemēram, mītiskais Laimes Lācis, ko savulaik par savu premjera kandidātu izvirzīja viena no sīkpartijām, būtu sliktāks Ministru prezidents par pašreizējo galīgi nemītisko, nemākulīgo, bet ļoti pašpārliecināto onkuli.
Šī koalīcija jau ir pietiekami ilgi rādījusi, ka nespēj efektīvi pārvaldīt valsti!
Un tagad sagatavojieties vēlreiz noklausīties ierasto “Vienotības” dziesmiņu – sak, labāk mēs jūs aplaupām un plikus palaižam pasaulē, nekā Krievija mūs vēlreiz okupē. Lai šie pekstiņi darbotos, jāpieņem kā aksioma, ka Krievija mūs patiešām taisās okupēt.
Es tam neticu, jo paļaujos uz veselo saprātu un NATO. Vai varbūt Jūs, koalīcijas aizstāvji, uzskatāt, ka arī NATO mēs esam ievilkti pilnīgi bezjēdzīgi?
Vēl viens “standarta” iebildums: Latvija nevarot atļauties politisko juku periodu, to varot tikai Vecā Eiropa, kur esot “stabila ģeopolitiskā un ekonomiskā vide”. Eita nu! Spānijā krīze joprojām nav beigusies un pat ārkārtas vēlēšanas neko daudz nav palīdzējušas izveidot stabilu valdību. Francijā siro teroristi, un tā sliecas uz ekstrēmisma pusi. Kas notiek Grieķijā, skaidrā prātā vispār nevar saprast.
Jā, un kāpēc Latvijā nav stabilas ekonomiskās vides? Pareizi, tāpēc ka pārāk ilgi ļaujam valdīt nemākulīgiem politiķiem un bezprincipu biedru grupām, kas sevi liek saukt par partijām!
Labāk lai ir nāk kādi pavisam jauni, pustraki un nezināmi politiķi, nevis jau zināmie, atvainojiet, sūdu maisītāji!
Ar jaunajiem un pustrakajiem kaut kā tiksim galā.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/dazi-vardi-tiem-kam-apnikusi-latvijas-politiska-elite