Galēji labējie Ungārijā piemēra mēreno konservatoru svārkus, lai gāztu Orbānu

Galēji labējā Kustība par labāku Ungāriju (“Jobbik”) piedzīvo straujas pārmaiņas, apgalvo tās līderis Gābors Vona, no radikālas nacionālistiskas partijas, kas vēl nesen atklāti uzbruka čigānu un ebreju kopienām, pārtopot mērenā “konservatīvā tautas partijā”, kura vienīgā spēj piedāvāt reālistisku alternatīvu pašreizējam premjerministram Viktoram Orbānam un viņa vadītajai konservatīvajai partijai “Fidesz”.
Lai gan ekspertu vidū valda šaubas, vai šīs pārmaiņas ir patiesas un vai patiesi “Jobbik” spēj tuvināties politiskā spektra centram, 38 gadus vecais Vona cer, ka ceļavējš, ko radījis britu balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) un negaidītā Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās, var palīdzēt arī viņa partijai nākt pie varas pēc 2018.gadā gaidāmajām Ungārijas parlamenta vēlēšanām. “Tas, kas mums ir kopīgs [ar amerikāņiem], ir prasība pēc pārmaiņām, un Ungārijā šobrīd ir vairākums, kas vēlas valdības maiņu,” norāda “Jobbik” līderis.
“Fidesz”, kas atrodas pie varas kopš 2010.gada, pēdējo mēnešu laikā, pateicoties “Jobikk” pretestībai, cietis jau divas vērā ņemamas neveiksmes. Lai gan 2.oktobrī notikušajā referendumā, 98% nobalojušo, atsaucoties valdības aicinājumam, noraidīja Eiropas Komisijas (EK) iecerētās patvēruma meklētāju kvotas, vēlētāju aktivitāte nebija pietiekama, lai tautas nobalsošanas rezultātus atzītu par tiesiski saistošiem. Savukārt 8.novembrī valdībai parlamentā pietrūka divu balsu, lai apstiprinātu grozījumus konstitūcijā, kas paredzēja aizliegt imigrantu masveida izmitināšanu Ungārijā. Orbāna centieni konstitucionāli nostiprināt referenduma rezultātus izgāzās, jo Vona bija gatavs atbalstīt konstitūcijas grozījumus vienīgi tad, ja vienlaikus tiktu izbeigta uzturēšanās atļauju tirgošana turīgiem ārvalstniekiem. Orbāns uz to reaģēja, paziņojot, ka neļaus sevi šantažēt, un pēc neveiksmes parlamentā atteicās vēlreiz mēģināt panākt iecerētos grozījumus konstitūcijā.
Šķiet, ka “Jobbik” izdevies pārtvert iniciatīvu no valdošās partijas “Fidesz”, un Vona gatavojas pats atkārtoti ierosināt grozījumus pamatlikumā, kas līdz ar patvēruma meklētāju kvotu aizliegumu paredzētu uzturēšanās atļauju tirgošanas aizliegumu. Tikmēr valdība neslēpj savu niknumu, apsūdzot “Jpbbik” nodevībā, un galēji labējo partiju nesaudzē arī valdībai labvēlīgi noskaņotā prese.
Savukārt Vona neslēpj savu prieku par premjera neveiksmēm. “Viktors Orbāns ir izdedzis politiķis, kuru interesē vienīgi korupcija un futbols,” norāda “Jobbik” līderis. Viņaprāt, Orbāna lielākā kļūda ir tā, ka viņš neīstenoja Ungārijai nepieciešamās pārmaiņas, kamēr “Fidesz” parlamentā bija divu trešdaļu vairākums. “Tā vietā viņš izveidoja mafijas tipa valsti,” uzsver galēji labējo līderis.
“Jobbik” tika dibināta 2003.gadā kā radikālo nacionālistu partija, un plašāku ievērību pirmo reizi tā izpelnījās 2006.gadā, aktīvi iesaistoties pret toreizējo sociālistu valdību vērstajos nemieros. Tajā pašā gadā Vona izveidoja Ungāru gvardi, paramilitāru organizāciju, kas “Jobbik” lielā mērā sagādāja ekstrēmistu partijas laurus. “Valstī bija milzu niknuma vilnis, un kā jauns cilvēks es jutu, ka pret valdību nepieciešama spēka demonstrācija,” šodien atzīst Vona, piebilstot, ka ar laiku viņš zaudējis kontroli pār paša radīto organizāciju.
Līdz 2009.gadam, kad tā tika aizliegta, melnās uniformās tērptā Ungāru gvarde regulāri rīkoja gājienus caur čigānu padzīvotajām apkaimēm, sējot bailes un neuzticību. Tieši “Jobbik” ungāru sabiedriskajā leksikonā ieviesa frāzi “čigānu noziedzība”, taču Vona uzstāj, ka viņa vadītā partija nekad neesot bijusi rasistiska. “Mazās pieredzes un citu kļūdu dēļ gvardes sākotnējo mērķi mediji pārvērta paramilitāram un pret čigāniem vērstam grupējumam” raksturīgā diskursā, žēlojas “Jobbik” līderis. “Mēs pacēlām čigānu un ungāru sadzīvošanas problēmas, taču es paškritiski atzīstu, ka bieži aiz karstgalvības vai mazās pieredzes dēļ tika izteikti daži paziņojumi, kurus tagad es neatļautos.”
Nesen savā “Facebook” lapā Vona par publicējis fotogrāfiju, kurā viņš redzams apkampies ar kādu čigānieti no Tisavašvāri, pilsētas, kurā kopš 2010.gada pie varas atrodas mērs, kas pārstāv “Jobbik”. “Tādējādi vēlējos vēstīt, ka Tisavašvāri ir mainījusies uz labu priekš visas sabiedrības, tostarp čigāniem. Šobrīd vairums čigānu zina, ka “Jobbik” nav nekā tāda, no kā bīties,” savu rīcību skaidro pats partijas līderis.
“Jobbik” bieži izpelnījies apsūdzības arī antisemītismā. 2012.gadā bija spiests atkāpties toreizējais partijas priekšsēdētāja vietnieks Čanāds Segedi, kad atklātībā nāca ziņas par viņa ebrejisko izcelsmi. Arī Segedi atzīst, ka viņa bijusī partija mainoties, taču uzstāj, ka tai vēl ejams tāls ceļš. “Gābora Vonas nostājas maiņai varēs ticēt vienīgi tad, ja viņš spēs atzīt noziegumus, ko pastrādājis, un lūgs piedošanu visiem tiem, kurus aizskāris savas politiskās karjeras laikā. Pat tad, manuprāt, viņam no politikas jāaiziet un jāatrod veids, kā izpirkt visas savas kļūdas,” sarunā ar britu sabiedrisko raidorganizāciju BBC uzsver “Jobbik” līdera kādreizējais līdzgaitnieks.
Tikmēr Vona šodien cenšas izvairīties no politisko birku karināšanas. “Ja es dzīvotu Grieķijā, es, iespējams, balsotu par SYRIZA, lai gan tiek uzskatīts, ka viņi ir kreisie,” izteicies “Jobbik” līderis. Atšķirībā no citu par galēji labējām uzskatītu partiju līderiem viņš atzinīgi izsakās par sūfisma tradīciju islāmā, ko gan viņam ir grūti izskaidrot saviem partijas biedriem, kas joprojām ir asi noskaņoti pret imigrantiem.
Šogad Vona atbrīvojās no diviem partijas vicepriekšsēdētājiem, kas bija apgānījuši ES karogu. Tieši tad viņš nāca klajā ar ideju padarīt “Jobbik” par “modernu konservatīvo partiju”, bet tagad kādreizējais nemiera cēlājs sola atjaunot varas dalīšanas principu, kas Ungārijā iedragāts Orbāna varas gados.
“Es nerēķinu, cik daudz mums ir veco atbalstītāju un cik jauno. Es uz galda lieku programmu, un ļaudis var lemt, vai viņi tai tic, vai nē,” saka Vona.
(Avots: BBC.) ; Publicēta: 18.11.2016 01:03 ; BBC, LETA
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133A25D4-E785-15C5-CEE1-55111735C971/