Žurnālistu uzpirkšanai no Latvijas valsts budžeta plānots iztērēt 11,5 miljonus eiro

Dzintars Zaļūksnis
Ir kāda nozare, kurā valsts finansējums allaž būs “netīrs” – tie ir plašsaziņas līdzekļi jeb, kā tos dēvē mūsu politiķi, masu mediji. Proti, lai pildītu savu klasisko ceturtās varas funkciju – būtu starpniekam starp iedomāti (un bieži arī reāli) nelietīgo varu un tās pārvaldāmo sabiedrību – plašsaziņas līdzekļiem ir jābūt neatkarīgiem. Tostarp arī no politiskas naudas.
Par to, vai Latvijā ir brīvi plašsaziņas līdzekļi, protams, var diskutēt. Tāpat kā labi sen jau noderētu nežēlīga publiska diskusija par ceturtās varas lomu un žurnālistu misiju iepretim propagandai un sabiedrības interešu nodevībai. Tomēr pagaidām mēs varam konstatēt tikai to, ka politiskā elite grasās spert vēl vienu soli “brīvo un neatkarīgo” plašsaziņas līdzekļu “piejaucēšanā”.
Valdība ir atbalstījusi Kultūras ministrijas (KM) izstrādātās Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020. gadam un to īstenošanas plānu, ar kurām iecerēts stimulēt mediju vides daudzveidību un sabiedrības mediju pratību.
Jau pati par sevi ideja Kultūras ministrijas (!) paspārnē izveidot, atvainojiet, perversu struktūrvienību, kurai ir visas iespējas izvērsties par “patiesības ministriju”, ir tikai nožēlas vērta. Tagad šo nožēlu vēl jo dziļāku vērš valdības neslēptais mēģinājums žurnālistiku uzpirkt šā vārda vistiešākajā nozīmē.
“Mediju politikas pamatnostādņu” īstenošanai no 2016. līdz 2019. gadam no valsts budžeta tiek prasīti vairāk nekā 4 miljoni eiro, bet, sākot ar 2020. gadu, “mediju pamatnostādņu īstenošanai” attiecīgā KM nodaļa ir sarēķinājusi papildu finansējumu 7,3 miljonu eiro apmērā. Cik lielam laika posmam? Latvijas mediju politikas pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kurš izstrādāts pieciem gadiem – tātad līdz 2022. gadam.
Un, kas visinteresantākais, valdība, kurai allaž naudas ir “par īsu” izglītības, demogrāfijas vai veselības aprūpes problēmu risināšanai, šoreiz nolēma, ka pie šī jautājuma atgriezīsies, kad strādās pie valsts budžeta un gatavos “jaunās politikas iniciatīvas”.
Var redzēt, ka pamatnostādnes sacerējuši cilvēki, kam galva pilna eifēmismiem un dažādiem ārišķīgiem apzīmējumiem – mediju politikas “rīcības virzienos” var atrast ij “vides daudzveidību”, ij “atbildīgumu” (par ko?), ij “nozares profesionāļus”, ij mediju “pratību” un to vides “drošumspēju”. Par spīti daiļvārdības odekolonam tas viss gan ož pēc cenzūras un ierobežojumiem, taču autori man iebildīs, jo šādi vārdi tur, nudien, nav lietoti.
Šis papīrs paredz valsts atbalstu sabiedriskajiem un privātajiem medijiem (kuriem – vai arī tiem, kas runās varai nepatīkamas lietas?), valsts iejaukšanos reģionālo mediju reklāmas tirgū, atbalstu vienam no plašsaziņas līdzekļu formātiem – drukātajai presei, kā arī – uzmanību! – KVALITATĪVA SATURA veidošanu latviešu valodā ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem. Kā jūs domājat, ko varas leksikā nozīmē “kvalitatīvs saturs”? Visādā gadījumā tam ir ne tik daiļskanīgs sinonīms – propaganda.
Vienkārši fantastiska ūdens liešana saistās ar mazliet dīvaino vārdiņu “pratība”. Šķiet, te vislabāk atstāt tekstu bez labojumiem: “Lai nodrošinātu Latvijas sabiedrības mediju pratību, plānots izzināt mediju pratības līmeni sabiedrībā, uzlabot sabiedrības zināšanas mediju pratībā, iekļaut medijos mediju pratību attīstošu saturu un iekļaut mediju pratību izglītības saturā. Tāpat plānots izglītot pedagogus mediju pratības pasniegšanai izglītības iestādēs, sagatavot topošos pedagogus mediju pratības pasniegšanai izglītības iestādēs un izveidot materiālus pedagogiem par mediju pratības jautājumiem.”
Nu, jā, lai plašsaziņas līdzekļus turētu paklausībā, ar vienu pašu Kultūras ministriju un tās piedēklīti Robertu Putni vis nepietiks, tāpēc par līdzatbildīgām valdība iecēla: 1) Ārlietu ministriju, 2) Iekšlietu ministriju (!), 3) Izglītības un zinātnes ministriju, 4) Labklājības ministriju, 5) Satiksmes ministriju, 6) Tieslietu ministriju, 7) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un 8) Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi. Re, kā! – nekur nespruksiet, visur jau būs paredzēti savi “paragrāfi”!
Līdz 2018. gada 1. jūlijam KM jāsagatavo iesniegt pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējums. Bet “mediju politikas ieviešanas uzraudzībai” KM veidos sabiedrisku konsultatīvo padomi. Skatīsim nu, kāds būs tās sastāvs!
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/zurnalistu-uzpirksanai-valsts-plano-115-miljonus-eiro