Kontrabandistiem imigrantu nogādāšana Latvijā kļuvusi dārgāka

Gatis Kristovskis
Latvija arī šogad turpina izjust nelegālās migrācijas spiedienu, taču, ņemot vērā robežsargu aktivitātes un robežjoslas ar Krieviju ierīkošanu, cilvēku nelikumīga pārvietošana noziedzniekiem kļuvusi krietni dārgāka. Tas spiedis viņus meklēt arvien jaunus maršrutus un metodes, lai bizness neapsīktu. Uz robežas ar Krieviju jau tiek būvēts žogs, bet Valsts robežsardzei (VRS) ir plāni uzstādīt žogu arī uz Baltkrievijas robežas. VRS priekšnieks Normunds Garbars intervijā aģentūrai LETA gan atzīst, ka Baltkrievijas likumsargi nelegālo imigrantu aizturēšanā ir aktīvāki nekā Krievijas robežas sargātāji.
Kādas ir nelegālās migrācijas tendences uz austrumu robežas?
Ja runājam par skaitļiem, tad kopumā šis gads skaitliski daudz neatšķiras no pagājušā. Kopumā šogad par “zaļās” robežas nelikumīgu šķērsošanu aizturēti 400 trešo valstu piederīgie, tostarp 280 Vjetnamas pilsoņi, kā arī 47 personu pārvietotāji. Savukārt pērn kopumā tika aizturēti 463 trešo valstu piederīgie, tostarp 309 Vjetnamas pilsoņi, kā arī 84 personu pārvietotāji. Jāatzīmē, ka šogad par šāda veida pārkāpumiem esam aizturējuši jau 58 personu grupas, un šīs grupas ir skaitliski lielākas nekā pagājušajā gadā. Praktiski nav bijušas robežpārkāpēju grupas, kurās būtu mazāk par desmit cilvēkiem.
Robežsardze visu laiku atrod jaunus risinājumus nelikumīgās robežšķērsošanas novēršanai un apkarošanai, līdz ar to ir jūtams, ka organizētajiem grupējumiem kļūst arvien grūtāk organizēt savu nelikumīgo rūpalu. Personu pārvietotāji meklē arvien jaunus veidus un uzņemas lielākus riskus ar cerību, ka viņu bizness atmaksāsies.
Taču šeit varam atzīmēt, ka papildus mūsu veiksmīgajām darbībām robežpārkāpēju atklāšanā un aizturēšanā klāt nākusi arī veiksmīga starptautiskā sadarbība. Kopā ar Polijas kolēģiem esam nodrošinājuši cilvēku kontrabandas organizētāju aizturēšanu. Esmu pārliecināts, ka sāktā veiksmīgā sadarbība arī nākotnē nesīs rezultātus, jo šobrīd ir skaidrs, ka nelikumīgo darbību organizētāji atrodas ārpus Latvijas, un tie, kas nodrošina nelikumīgo robežšķērsotāju piegādi līdz robežai, arī nedzīvo Latvijā.
Robežjoslas iekārtošana uz Krievijas-Latvijas robežas neapšaubāmi dod pozitīvus rezultātus. Ir jūtama atšķirība no tiem posmiem, kur robežjosla vēl nav sakārtota. Ja pārkāpumi tiek konstatēti izbūvētajos un iekārtotajos robežposmos, tad uz tiem mēs spējam daudz ātrāk reaģēt, identificēt pazīmes un novērst tos. Pēdējā gada laikā redzam arī, ka kontrabandisti mēģina šķērsot robežu tajās vietās, kur robežjoslas iekārtošana vēl nav sākta.
Vai daudz ir migrantu kontrabandistu no Latvijas?
Atšķirībā no pagājušā gada šogad personu nelikumīgajā pārvietošanā pāri robežai iesaistīto Latvijas iedzīvotāju skaits ir būtiski samazinājies. Acīmredzot iepriekš parlamentā pieņemtie bargāki kriminālsodi ir devuši savus rezultātus, tāpēc šobrīd Latvijas iedzīvotāji neriskē un vairs neiesaistās šajās nelikumībās. Tagad šajā rūpalā vairāk iesaistījušies Krievijas, Igaunijas un citu valstu pilsoņi.
Arī šogad Daugavpils aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs brīžiem ir bijis pārpildīts tuvu maksimumam. Taču ik nedēļu organizējam ārzemnieku izraidīšanu no valsts un šogad jau esam izraidījuši vairāk nekā 300 ārzemnieku. Ceram, ka nākamgad tiks pabeigta jauna izmitināšanas centra būvniecība Muceniekos.
Vai uz Latvijas-Krievijas robežas uzbūvētais žogs ir spējis atturēt robežšķērsotāju grupas?
Žogs noteikti ir atturējis vairākas robežšķērsotāju grupas. Tomēr vēlos uzsvērt, ka tikai žoga celtniecība rezultātus nedos, jo nepieciešams izvietot arī atbilstošus tehniskos līdzekļus un nodrošināt pietiekamu cilvēku skaitu to novērošanai. Šogad mēs esam saņēmuši tehniskās ierīces, kas iepriekš nebija robežsardzes rīcībā. Arī nākamgad mēs pilnveidosim savu tehnisko aprīkojumu. Iepriekšējos gados VRS dažādu tehnisku līdzekļu iegādei nauda netika piešķirta, taču nākamā gada budžets situāciju var mainīt, un pēc pāris gadiem varēsim runāt, ka Latvijas austrumu robeža ir nodrošināta ar nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, kas ļaus maksimāli atturēt no nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumiem. Protams, nav izslēgts, ka pie dažādiem apstākļiem situācija var arī pasliktināties. Viss var mainīties, taču mēs šobrīd nesagaidām, ka būs vērojams kāds atslābums, tieši pretēji – sasniegsim pagājušā gada rezultātus.
Atgriežoties pie izmaiņām Krimināllikumā par ieviestajiem bargākiem sodiem, vēlos uzsvērt, ka notiesātie ārvalstnieki pēc soda izciešanas vairs Latvijā nav konstatēti.
Tātad migrācijas spiediens tiek kontrolēts?
Kā jau minēju, patlaban esam panākuši maksimālo efektivitāti, līdz ar to nelikumīgajiem cilvēku pārvietotājiem un robežšķērsotājiem kļūst arvien grūtāk atrast iespējas nepamanītiem šķērsot robežu. Vērtējot robežšķērsošanas pazīmes, mēs lēšam, ka pagājušajā gadā esam sekmīgi veikuši aizturēšanas 60% gadījumu, kad robeža tikusi nelikumīgi šķērsota. Ar to domātas situācijas, kad esam atklājuši pazīmes par to, ka ir bijis nelikumīgs robežšķērsošanas gadījums, un tad jau pierobežā cilvēkus esam aizturējuši. Ņemot vērā mūsu aktivitātes un robežjoslas iekārtošanu, šogad atklāto pārkāpumu skaits procentuāli pieaugs.
Kādas metodes nelegālie imigranti izmanto robežas šķērsošanā?
Klasiskā shēma ir tāda, ka robežpārkāpēji kājām šķērso “zaļo” robežu, pierobežas rajonos viņus sagaida pārvietotāji, un tad jau ar vieglajām automašīnām tiek mēģināts pārvietoties tālāk uz Eiropu. Šogad esam novērojuši tendenci, ka pārkāpējus mēģina pārvietot arvien tālāk no robežas, kur šos cilvēkus sagaida kravas automašīna. Tas liecina, ka šī nelikumīgā rūpala izmaksas ir sadārdzinājušās. Tāpat esam konstatējuši, ka noziedznieki cenšas izmantot arī dažādas tehniskas ierīces, lai slāpētu robežsardzes rīcībā esošās izsekošanas iekārtas. Šogad arī bijuši divi gadījumi, kad personu pārvadātāji aizturēšanas laikā izrādījuši fizisku pretestību. Personu aizturēšanā bija nepieciešams izmantot dienesta suni un dienesta ieroci. Jo personu pārvietošana kļūst sarežģītāka un dārgāka, jo izteiktāka būs pretestība un agresija no noziedznieku puses. Tam mēs attiecīgi gatavojamies.
Kādas ir kontrabandistu cenas par vienas personas pārvietošanu?
Konkrētas summas nav iespējams nosaukt, taču, pateicoties robežsargu aktivitātēm, šīs izmaksas noteikti ir augušas. Pēc aizturēšanas aizdomās turētie katrs min atšķirīgas summas. Katrā ziņā tie ir vairāki tūkstoši eiro vai ASV dolāru par viena cilvēka pārvietošanu. Ar pilnīgu pārliecību varu teikt, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šī biznesa organizēšana ir kļuvusi krietni dārgāka.
Ja nelegālās migrācijas spiediens turpina saglabāties, tad kā cīnāties ar mēģinājumiem uzpirkt robežsargus?
Šobrīd līdztekus VRS kriminālizmeklēšanas struktūrvienībām šo problemātiku uzrauga un novērš arī Iekšējās drošības birojs. Nav noliedzams, ka robežsargs uz “zaļās” robežas ir pakļauts koruptīvajam spiedienam. Varu vēlreiz atkārtot – jo dārgāka noziedzniekiem kļūs personu pārvietošana, jo vairāk tiks meklēti risinājumi, lai samazinātu izmaksas. Protams, viens no veidiem, kā samazināt izmaksas, ir nevis meklēt sarežģītākus pārvietošanas maršrutus, bet uzpirkt robežsargus. Mēs ar to rēķināmies.
Šogad neviens robežsargs nav aizturēts par šāda veida korupcijas pazīmēm. Vietējie iedzīvotāji arvien biežāk ziņo par manītiem aizdomīgiem cilvēkiem, tādējādi aktīvi atbalstot robežsargu darbu, līdz ar to uzskatu, ka mūsu vidū diez vai atradīsies kāds, kurš piekristu sadarboties ar personu pārvietotājiem. Gadījumā, ja kāds robežsargs sāktu sadarbību ar cilvēku pārvietotājiem, viņš kļūtu ne tikai par noziedzīga nodarījuma līdzdalībnieku, bet nodotu arī savus biedrus, jo tas varētu novest pie kolēģu veselības un dzīves apdraudējuma.
Nākamā gada budžetā ir paredzēti līdzekļi, lai iekārtotu Latvijas-Baltkrievijas robežjoslu. Vai uz šīs robežas atsevišķos posmos arī būvēs žogu?
Nākamā gada budžetā ir paredzēti līdzekļi, lai sāktu projekta izstrādi robežjoslas iekārtošanai uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Neviena būvniecība nav iespējama bez projekta sagatavošanas. Ņemot vērā pieredzi ar Latvijas-Krievijas robežu, varam secināt, ka lielu izmaiņu nebūs un pēc tādiem pašiem principiem tiks veidota robežjosla ar Baltkrieviju. Reālie robežjoslas iekārtošanas darbi varētu sākties ne ātrāk kā pēc gada. Protams, ka atsevišķos posmos būs arī žogs, taču šobrīd vēl nav izpētīts, cik tas būs garš. Tas jāizvērtē no risku un izmaksu viedokļa. Lai arī, sakārtojot robežjoslu ar Krieviju, varētu rezumēt, ka nelegālās migrācijas maršruti novirzīsies uz Latvijas-Baltkrievijas robežu, šobrīd šāda situācija nav vērojama. Viens no iemesliem ir tas, ka Baltkrievijas robežapsardzības sistēmas darbības efektivitāte atšķiras no Krievijas sistēmas un arī kapacitātes.
Kāda sadarbība VRS izveidojusies ar Krieviju? Iepriekš presē bija izskanējuši minējumi, ka, ņemot vērā Krievijas politiku, šīs valsts robežsargi piever acis uz nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumiem.
Profesionālā līmenī man šobrīd nav pamata runāt par to, ka Krievijas robežsargi pievērtu acis. Iemesli, kāpēc netiek notvertas nelegālo imigrantu grupas, pilnīgi iespējams, varētu būt saistīti ar kapacitātes problēmām. Vai kapacitāte tiek ietekmēta ar kādiem politiskiem uzstādījumiem, man nav informācijas. Varu apliecināt, ka par katru nelikumīgu robežšķērsošanas gadījumu notiek abu valstu robežsargu tikšanās, un komunikācija šo gadījumu izmeklēšanā ir saglabājusies iepriekšējā līmenī. Tomēr nenoliegšu, ka saglabājusies situācija, kad Krievijas puse pamatā neatzīst nelikumīgas robežšķērsošanas faktu, jo neesot vizuāli konstatējamu pazīmju. Tāpēc mēs cenšamies kopā ar Krievijas kolēģiem panākt vienotu izpratni par to, kas ir nelikumīgas robežšķērsošanas pazīme.
Ņemot vērā, ka ģeopolitisko izmaiņu dēļ dienesta lielākie resursi ir novirzīti tieši uz valsts austrumu robežu, cik sekmīgi VRS izdodas pieskatīt valsts iekšējo robežu?
Protams, ka šodien iekšējā robeža netiek kontrolēta klasiskajā izpratnē, jo Latvija ir Šengenas zonas dalībvalsts. Tomēr VRS kopā ar kaimiņvalstu kolēģiem notiek kopīgas operācijas, piemēram, Latvijas-Lietuvas robežas tuvumā tiek veiktas izlases pārbaudes. Tāpat VRS Imigrācijas struktūrvienības turpina veikt pārbaudes arī valsts iekšienē.
VRS ir galvenā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerve. Kad tiks pabeigta robežsardzes pārapbruņošana atbilstoši NATO standartiem?
To plānots izdarīt pusotra gada laikā. Mums ir skaidra programma, kā tas notiks, un pats svarīgākais, ka šis process jau ir sācies. Es ļoti ceru, ka, sasniedzot Latvijas simtgadi, robežsargi parādē nesoļos ar padomju ražojuma ieročiem.
Kā esat iecerējis šajos demogrāfiskajos apstākļos izpildīt VRS plānu par robežsargu skaita palielināšanu, konkurējot arī ar jūsu dienestam radniecīgām struktūrām?
Ņemot vērā budžeta apjomu, VRS atšķirībā no NBS ir diezgan ierobežota reklāmas kampaņās, lai piesaistītu jauniešus dienēt robežsardzē. Tomēr mēs apzināmies, ka drīzumā iespējama situācija, kad demogrāfiskā bedre sasniegs zemāko punktu un par jauniešu izvēlēm nāksies cīnīties militāra tipa struktūrām un privātajām iestādēm.
Šodien risinājumi tiek apspriesti robežsardzes iekšienē un Iekšlietu ministrijā (IeM), lai jaunietim, jau sākot dienēt robežsardzē, būtu motivējošs darbs. Viens no risinājumiem ir grozījumi likumā, kas paredz, ka cilvēks pēc robežsardzes skolas pabeigšanas tiek nosūtīts nevis uz dzimto reģionu, bet uz citu dienesta vietu. Par to viņam tiktu maksāta īres kompensācija un ceļa izdevumi, lai gan šobrīd likums to nepieļauj. Tāpat gatavojam izmaiņas likumā, lai panāktu robežsargu nodrošināšanu ar atbilstošiem sadzīves apstākļiem.
Patlaban robežsargam pēc robežsardzes skolas pabeigšanas algā tiek maksāti aptuveni 600 eiro pirms nodokļu nomaksas, taču atalgojumu papildus veido arī dažādas piemaksas. Vēlos arī atgādināt, ka IeM ir panākusi atalgojuma sistēmas reformu iekšlietu dienestos, tāpēc atalgojuma līmenis nākamgad robežsargiem varētu paaugstināties. Tajā pašā laikā es nedomāju, ka tuvākajos gados mums izdosies sasniegt armijas karavīru atalgojuma līmeni.
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133A2505-BAFF-8C2D-E2E0-0401B0FB9B09/