Galmu ar nabadzību netraucēt!

Palielinot minimālo algu par 10 eiro, Latvija atgriežas marksisma ideoloģijā, trešdien Saeimas komisijā pauda tiesībsargs Juris Jansons. Viņš uzskata, ka ar šādām darbībām Latvija neizrausies no “nabadzības atvara”.
Tiesībsargs uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdi tika aicināts, lai diskutētu par nabadzības risku valstī.
“Ja mēs runājam par 10 eiro gadā minimālās algas pielikumu, tad labāk to nedarīt, jo ļaunums, ko izdara 10 eiro pielikšana klāt, šiem cilvēkiem ir lielāks, nekā nepieliekot šos 10 eiro. Tur ir jābūt adekvātai pieejai. Atbilstošai sociālai realitātei. Pretējā gadījumā mēs nevaram izrauties no nabadzības atvara,” skaidroja Jansons. “Šis nav attīstības scenārijs, par kuru patlaban iet Latvija. Tie ir skarbi vārdi, bet es teiktu, ka mēs atgriežamies marksisma ideoloģijā jeb marksisma teorijā.”
Tiesībsargs vērsa deputātu uzmanību uz to, ka Latvijas sociālās realitātes aina, izteikta skaitļos, norāda uz to, ka Latvija grimst nabadzībā. Latvijā nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai ir pakļauti 606 tūkstoši jeb 31% iedzīvotāju, vienlaikus Latvijā ir viena no lielākajām atšķirībām starp valsts turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem Eiropas Savienībā.
Augstākais nabadzības risks vērojams Latgalē – līdz pat 40% nabadzīgo iedzīvotāju dzīvo tieši Latgales reģionā.
Jansons arī pauda, ka neuzskata, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts. Tomēr “atsevišķi elementi vismaz parlamentā līmenī” rāda, ka virzība uz šo mērķi notiek.
Par valsts ilgtspējīgu attīstību nav iespējams runāt, jo nabadzības riskam ir pakļauti 9% nodarbināto, uzsvēra Jansons. Tiesībsargs aicināja Saeimas deputātus iedomāties, kas notiek, ja kāds no šiem nodarbinātajiem nonāk situācijā, kurā viņam jālūdz palīdzība no valsts vai pašvaldības. “Šie cilvēki ir sociāli neapdrošināti,” uzsvēra tiesībsargs.
Kopš 2015. gada vasaras valdībā ir “iestrēguši” grozījumi likumā par sociālo drošību. Iespējams, ātrāk par 2019. gadu tie netiks virzīti, bažīgi informēja Jansons.
Deputāti uzdeva virkni jautājumu, lai noskaidrotu Jansona viedokli par konkrētām lietām. Tostarp deputātus interesēja, ko tiesībsargs domā par likuma grozījumiem, kas paredz augstākas prasības bezdarbnieka pabalsta saņemšanai. Tiesībsarga biroju šie grozījumu neapmierina, tāpēc birojs iesniegs Saeimā priekšlikumu neatbalstīt šos grozījumus.
Ņemot vērā, ka īpaši augsts nabadzības un sociālās atstumtības risks vērojams starp sievietēm pensijas vecumā – līdz pat 47%, deputātus interesēja, vai Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, nebūtu jānodrošina iespēja saņemt daļu no mirušā laulātā pensijas. Tiesībsarga biroja ieskatā šāda iespēja būtu sociāli atbildīga, tomēr Satversme to nenosaka.
Tiesībsarga birojs aplēsis, ka 70% jeb 322 tūkstoši Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas nav lielāka par 300 eiro mēnesī, līdz ar ko Latvijā, pretēji citām valstīm, vērojams salīdzinoši augsts nabadzības riska īpatsvars tieši vecāku cilvēku vidū. Jansons pauda, ka pensionāriem būtu jāsaņem vismaz 500 eiro liela pensija.
Deputāts un Latvijas pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš (ZZS) gan pauda, ka tā šobrīd ir nerealizējama iecere. Viņš uzsvēra, ka ļoti nopietni jādomā par to, kā paaugstināt pensiju neapliekamo minimumu.
Vienlaikus Jansons vērsa deputātu uzmanību uz to, ka veselības aprūpes sistēmas un augstskolu pasniedzēju alga ir neadekvāta un “tas ir absurds”. “Tiesības uz taisnīgu atalgojumu Latvijā nav saistošas,” uzsvēra tiesībsargs.
Plānots, ka drīzumā diskusijas par nabadzības risku komisijā turpināsies. Uz komisijas sēdi paredzēts aicināt ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (V).
Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) datiem Latvijā izdevumi sociālās aizsardzības pabalstiem ir viszemākie Eiropas Savienībā, un sociālajiem pārvedumiem ir samērā maza ietekme uz nabadzības mazināšanu.
Sociālās palīdzības finansējums ir pilnībā decentralizēts, un tas var vēl vairāk saasināt reģionālo nevienlīdzību, liecina EK ziņojums. Turklāt sociālās palīdzības sistēma nenodrošina pietiekamu atbalstu pabalstu saņēmējiem, lai palīdzētu viņiem atgriezties darba tirgū.
…Info avots: http://m.delfi.lv/latvija/article.php?id=48111115
Saeimā satraucas par nabadzības problēmām Latvijā, bet risinājumus nepiedāvā.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā šodien notika plašas diskusijas par nabadzības problēmas risināšanu Latvijā, tomēr konkrēti priekšlikumi cīņai ar to pagaidām vēl netika virzīti.
Deputāti, dažādu ministriju un organizāciju pārstāvji komisijas sēdē pārrunāja tiesībsarga Jura Jansona vēstuli parlamentam par nabadzības risku valstī.
Jansons arī šodien bija kritisks par situāciju, uzsverot, ka Latvija grimst nabadzībā, jo nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai ir pakļauti 606 000 jeb 31% iedzīvotāju. Viņš arī neuzskata, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts, bet “atsevišķi elementi liecina, ka ceļš uz turieni ved”.
Diskusijas gaitā Jansons arī pauda viedokli, ka “šis nav attīstības scenārijs, par kuru patlaban iet Latvija,” un “mēs atgriežamies kaut kādā marksisma ideoloģijā”.
Tiesībsargs norādīja, ka 70% jeb 322 000 Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas nav lielāka par 300 eiro mēnesī. Viņaprāt, pensijai vajadzētu būt ne mazākai par 500 eiro.
Savukārt komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) sacīja, ka jūtas apmulsusi, jo bija gaidījusi, ka tiesībsargs būs izteicis konkrētus priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Tiesībsargs pauda gatavību šajā jautājumā sadarboties ar komisiju, kā arī piebilda, ka tas ir uzdevums valdībai, valdības institūcijām. Barča mudināja tiesībsargu iesniegt konkrētus priekšlikumus situācijas uzlabošanai.
Deputāts Andrejs Klementjevs (S) vērsa uzmanību uz to, ka vairākkārt noraidītas iniciatīvas palielināt neapliekamo minimumu pensijām, lai arī liela daļa pensionāru saņem tik zemas pensijas. Viņš arī vaicāja tiesībsarga viedokli, vai neapliekamo minimumu pensijām nebūtu jāpalielina līdz 300 eiro.
Parlamentārietis, Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš (ZZS) sacīja, ka pensionāri ir viena no iedzīvotāju kategorijām, kas vairāk pakļauta nabadzības riskam. Viņš gan uzskata, ka pensionāru prasības ir diezgan pieticīgas Latvijā. Siliņš akcentēja, ka katram cilvēkam ir nepieciešama pieejama veselības aprūpe, mājoklis, uzturs, kā arī iespēja apmierināt minimālās kultūras vajadzības. Viņaprāt, vajag aktīvi strādāt, lai Latvijā tiktu izstrādāts iztikas minimuma patēriņa grozs. Tāpat jādomā, kā palielināt neapliekamo minimumu pensijām, būtiska ir arī valsts finansēta veselības aprūpes sistēma, pauda Siliņš.
Labklājības ministrijas pārstāve Jana Muižniece skaidroja, ka situāciju ietekmē daudzi faktori, piemēram, ēnu ekonomikas augstais īpatsvars, īpašie nodokļu maksāšanas režīmi, mājsaimniecības ar augsto parādu līmeni. Viņa atgādināja par minimālā ienākuma līmeņa koncepciju, kas vērtēta valdībā, bet kurai nepieciešams ļoti ievērojams finansējums. Līdz gada beigām ministrija piedāvāšot reālistisku plānu šajā jomā.
Deputāti un uzaicinātie eksperti par nabadzības problēmu diskutēja divas stundas, apspriežot dažādus šī jautājuma aspektus. Arī nākamnedēļ, 8.novembrī, komisijā turpinās runāt par līdzīgiem jautājumiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/7942B079-79E2-4EC1-991E-EF7CA539224A/