CETA “nakts staigājošo miroņu” kompromiss valoniešu un latvju bāleliņu variantos

Jūlija Stepaņenko
Seriāla “Staigājošie miroņi, jeb CETA’s not dead” kārtējā sērija.
Kamēr kanādieši, noraudājušies, sēž mājās, valoniešu prasības esot pa nakti tikušas apmierinātas – nu tikai tas jāredz uz papīra, bet kādā fragmentā tās izskatījās visai ambiciozas – konsultēšanās Eiropas Tiesā, investoru tribunāla insitūta pārstrādāšana un garantijas Valonijas fermeriem. Teksts uz 4 lapām, par ko vēl jānobalso visos Beļģijas parlamentos.
Tikmēr 21.oktobrī Kanādas Federālajā tiesā ir iesniegta prasība par CETA atbilstību Kanādas tiesību sistēmai.
Bet tas viss nav nekas, salīdzinot ar mūsu apzinīgumu: Ministru Kabinets jau 17.oktobrī, bez sabiedrības līdzdalības, ir pasteidzies sagatavot likumprojektu CETA ratificēšanai vēl vecajā redakcijā un Latvijai nav bijis neviens priekšlikums CETA uzlabošanai visu pēdējo mēnešu garumā.
…Info avots: https://www.facebook.com/profile.php?id=100005308365667&hc_ref=NEWSFEED&fref=nf
Eiropas Savienības (ES) 28 dalībvalstu vēstnieki apstiprinājuši Beļģijas kompromisa tekstu, kas nodrošina Beļģijas atbalstu Eiropas Savienības (ES) un Kanādas brīvās tirdzniecības līgumam (CETA), ziņo avoti ES. Lai CETA, kura izstrādē pagājuši septiņi gadi, tiktu parakstīts, līgums jāatbalsta visām 28 ES dalībvalstīm. Līdz šim to nav izdarījusi vienīgi Beļģija.
Bloka dalībvalstīm ir laiks līdz piektdienas pusnaktij, lai oficiāli apstiprinātu CETA un visus līguma papildu dokumentus, ziņoja avoti.
Pastāv cerība, ka «pēc visu procedūru pabeigšanas mēs spēsim paziņot, ka ES ir gatava parakstīt CETA,» norādīja viens no avotiem.
Kā ziņots, Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels ceturtdien pavēstīja, ka Beļģijas politiskie līderi panākuši vienošanos par atbalstu CETA.
Vienošanās ir panākta, viņš pavēstīja pēc kārtējām sarunām, kurās centās pārliecināt franciski runājošo Valonijas reģionu par labu CETA atbalstam.
Tomēr vienošanās panākta par vēlu, lai varētu notikt ceturtdien plānotais līguma parakstīšanas samits Briselē.
To, ka vienošanās Beļģijā ir panākta, tūlīt pēc tam apstiprināja arī Valonijas premjerministrs Pols Maņets.
«Mēs beidzot starp beļģiem esam panākuši vienošanos, kas tagad tiks iesniegta Eiropas institūcijām un mūsu Eiropas partneriem,» viņš paziņoja.
«Valonija ir ārkārtīgi priecīga, ka mūsu prasības tika sadzirdētas,» viņš piebilda.
Beļģijas kompromisa teksts nosūtīts ES vēstniekiem, vēsta ziņu aģentūra «Belga».
Pārējo 27 ES dalībvalstu un Kanādas amatpersonām vēl jāizskata vienošanās teksts, pirms līgumu varēs parakstīt.
Kanādas ārlietu ministrs Stefans Dions pauda prieku par Beļģijas politisko līderu vienošanos.
«Ja tā materializēsies, tās būs lieliskas ziņas,» vizītē Parīzē paziņoja Dions, piebilstot, ka viņš ir «piesardzīgi optimistisks».
Arī Eiropadomes prezidents Donalds Tusks atzinīgi vērtēja «labās ziņas» un tviterī pavēstīja, ka viņš sazināsies ar Kanādas premjerministru Džastinu Trudo, tiklīdz būs pabeigtas visas procedūras un ES varēs parakstīt CETA.
Jau ziņots, ka ceturtdien tika atcelts Briselē paredzētais ES un Kanādas samits, jo Beļģijas politiskie līderi nebija panākuši izeju no strupceļa, kas neļāva parakstīt līgumu.
Tusks līdz pat trešdienas vakaram cerēja, ka samits tomēr notiks.
«Šodienas samits ir atcelts. Pagaidām jauns datums nav noteikts,» aģentūrai AFP atklāja kāds avots ES.
ES avots AFP sacīja, ka Tusks, iespējams, sestdien piezvanīs Trudo, lai apspriestu nākamos soļus.
Trudo, uzzinot, ka samits nenotiks, atcēla plānoto braucienu uz Briseli.
Beļģijas federālā valdība nebija spējusi pārliecināt franciski runājošo Valonijas reģionu par labu CETA atbalstam. Beļģijas konstitūcija paredz, ka šis līgums jāatbalsta visiem šīs valsts reģioniem un lingvistiskajām kopienām.
Valonijā pastāv bažas, ka CETA rezultātā tiks vājināti darba un vides standarti, turklāt tiks apdraudēta arī reģiona lauksaimniecības industrija. Zināma loma CETA sāgā bijusi arī sāncensībai starp Valonijas sociālistu līderiem un federālo centriski labējo koalīciju.
Maņets īpaši iebilda pret vienošanās nosacījumiem, kas aizsargā starptautiskos investorus. Kritiķi uzskata, ka šie nosacījumi ļautu starptautiskajiem investoriem izdarīt spiedienu uz valdībām, lai tās mainītu likumus pret tautas gribu.
Sarunas par CETA tika pabeigtas jau 2014.gadā, taču, Eiropā pieaugot pretestībai, tā ieviešana tika kavēta. Līgums apvienotu 500 miljonus cilvēku apdzīvoto ES ar pasaulē desmito lielāko ekonomiku.
Līguma pretinieki uzstāj, ka tas dod pārlieku lielu varu daudznacionālajām kompānijām, kā arī apdraud vides un patērētāju aizsardzības standartus.
Aktīvisti arī norāda, ka CETA rada bīstamu precedentu, kas pavērs ceļu līdzīga līguma noslēgšanai starp ES un ASV jeb TTIP.
…Info avots: http://m.tvnet.lv/article/631921?utm_source=feedburner&utm_medium=feed&utm_campaign=Feed:%20tvnet/all/latest%20(TVNET%20Jaun%C4%81k%C4%81s%20zi%C5%86as)